Frakciju viedokļi pēc 2012. gada 19. janvāra sēdes

I.Lībiņa-Egnere (ZRP):

Es jūs vēlētos informēt par šodien pieņemtiem ļoti būtiskiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Šis likums šodien ir aptvēris līdz šim ļoti ilgi un plaši debatētus jautājumus. Pirmkārt, tas ir jautājums par atklātajiem balsojumiem valsts amatpersonu ievēlēšanā; otrkārt, tas ir arī jautājums par pilsoņu aktīvu līdzdalību Saeimas darbā. Un trešām kārtām ir notikušas arī izmaiņas Saeimas komisiju skaitā un arī to nosaukumos.

Runājot par atklātajiem balsojumiem. No šī likuma spēkā stāšanās brīža turpmāk Saeima atklātā balsojumā ievēlēs Saeimas Prezidija locekļus, tiesībsargu, tiesnešus, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus un vēl virkni citu valsts amatpersonu, kuras amatā ieceļ Saeima.

Ir bijusi plaša debate, ir izskanējuši argumenti "par" un argumenti "pret", bet viennozīmīgi jāsaka, ka atklātība ir ļoti svarīga šādos ļoti nozīmīgos jautājumos, proti, ka katrs Latvijas iedzīvotājs, katrs vēlētājs, kurš ir nodevis savu balsi par deputātu, zinās, kā deputāts ir nobalsojis. Un deputātam savukārt būs pienākums skaidrot savus argumentus, motīvus, kādēļ viņš ir nodevis balsi "par" vai nodevis savu balsi "pret" konkrētās amatpersonas ievēlēšanu.

Un arī Zatlera Reformu partija uzskata, ka mēs kā parlamentāras valsts Saeimas deputāti esam atbildīgi visu vēlētāju priekšā, un ne tikai varbūt to konkrēto vēlētāju priekšā, kuri ir nodevuši savu balsi par Zatlera Reformu partijas deputātu, jo mēs pārstāvam šajā konkrētajā situācijā arī visas sabiedrības intereses konkrētās amatpersonas ievēlēšanā.

Un, ja jūs atceraties, tad vēl pavisam nesenā pagātnē bija tāda ļoti jocīga matemātika. Katrs deputāts, izklaušinot viņu par balsojumu, ar tādu ļoti godprātīgu attieksmi arī televīzijas ekrānos stāstīja, ka ir balsojis "par", bet matemātiski, visus šos godpilnos balsotājus "par" saskaitot kopā, kaut kā nevarēja saprast, kādēļ Saeimas balsojums ir rezultējies pilnīgi citādi. Un tādēļ arī jāsaka, ka es tiešām ar ļoti lielu cerību skatos uz šiem grozījumiem, ka turpmāk deputāti varēs teikt patiesos argumentus un viņiem nebūs jābaidās no partiju disciplīnas, kuras dēļ viņi ir balsojuši "par" vai "pret" konkrēto valsts amatpersonu, ievēlot viņu amatā vai arī atceļot šo amatpersonu no amata.

Otrs ļoti būtisks jautājums ir katra Latvijas pilsoņa vēlme līdzdarboties Saeimas darbā. Šodien tika pieņemti likumprojekta grozījumi, ka 10 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības ar saviem parakstiem apliecināt kāda jautājuma izskatīšanu Saeimā. Tātad šos parakstus varēs vākt gan papīra formātā, katram parakstoties, gan arī elektroniski būs iespējams to izdarīt internetā, ja parakstu vācēji būs nodrošinājuši, ka tos varēs pietiekami labi identificēt, ka šie paraksti būs droši, un izpildīs visas fizisko personu datu aizsardzības prasības.

Šādā kārtībā iesniegts jautājums Saeimā tiks nodots Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kur komisijas deputāti lems, vai tas ir kāds jautājums, kas būtu virzāms kā likumprojekts, vai tas ir kāds jautājums, kuram ir nepieciešama kāda īpaša komisija, vai tas ir kāds jautājums, kuram vienkārši ir nepieciešams skaidrojums, lai atbildētu uz sabiedrībā kādu nobriedušu diskusiju vai kādu citu aktuālu jautājumu.

Lielākā diskusija šodien Saeimas sēdē izvērsās par 16 gadu vecuma sliekšņa nepieciešamību – par to, vai dot šādas tiesības tikai un vienīgi pilngadīgiem Latvijas pilsoņiem. Jāsaka, mēs atbalstījām domu, ka ir jādod iespēja arī jauniešiem aktīvi līdzdarboties Latvijas Republikas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, jo viņi, kā reiz, varbūt pat daudz nesamaitātāk un atklātāk raugās uz sabiedrībā nobriedušiem procesiem, kā arī šie jaunieši ir daudz aktīvāki, paužot savu viedokli, un Saeimai nebūtu jābaidās, ka šie aktīvie jaunieši vēršas pie tās, formulē savu viedokli, prot to aizstāvēt un lūdz Saeimas deputātu iesaistīšanos kāda jautājuma risināšanā.

Mēs esam ļoti gandarīti, ka šis likumprojekts beidzot ir noslēdzies trešajā lasījumā, lai gan, protams, ir zināma neziņa par to, kādi jautājumi šādā kārtībā nonāks Saeimas darba kārtībā, bet viennozīmīgi jāsaka, ka tas ir solis ceļā uz labāku komunikāciju starp Saeimu un sabiedrību.

L.Čigāne (VIENOTĪBA):

Es gribētu jūs visus sirsnīgi sveikt Barikāžu piemiņas dienu laikā, kad mēs atceramies un uzteicam visus tos drosmīgos Latvijas cilvēkus, kuri pirms divdesmit viena gada brauca uz Rīgu, būvēja barikādes, lai aizstāvētu mūsu valsti.

Es arī gribētu pastāstīt VIENOTĪBAS frakcijas viedokli par šodien notikušo Saeimas sēdi. Mums arī ļoti svarīgi šodien likās tieši Saeimas kārtības ruļļa grozījumi. Šajā Saeimas kārtības rullī tika pieņemti grozījumi, kurus VIENOTĪBA ir aizstāvējusi jau ilgu laiku un par kuriem ir cīnījušās VIENOTĪBU veidojošās partijas jau ilgu laiku – vairāk nekā desmit gadus. Tāpēc mēs ar lielu, lielu gandarījumu atzīmējam, ka šodien Saeima ir lēmusi par to, ka mēs esam gatavi atteikties no aizklātajiem balsojumiem. Tas nozīmē, ka mēs ļoti būtiskas, augstas un valstij svarīgas amatpersonas, piemēram, tiesībsargu, KNAB priekšnieku, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju vēlēsim atklātā veidā. Tas ir ļoti, ļoti būtisks solis, jo tas nodrošina fundamentālu atskaitīšanās principu vēlētājiem. Deputātiem vairs nebūs iespējas manipulēt, melot par saviem balsojumiem un slēpties aiz citu kolēģu mugurām, norādot, ka viņi, tieši viņi nav pildījuši savus solījumus.

Un pirmās ugunskristības ir šis Kārtības ruļļa grozījums par to, ka amatpersonas, augstas amatpersonas, vēlē atklāti. Šis grozījums pirmās ugunskristības piedzīvos februāra sākumā – tad, kad Saeima lems par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem.

Šobrīd atbildīgā komisija ir vienojusies par kārtību, kādā veidā virzīt šos kandidātus, ir vienojusies par kandidātiem šo­brīd, kas tiks virzīti, un ka tas notiks nākošajā nedēļā. Un tie kritēriji, kādi ir izvirzīti, ir tādi, ka šiem cilvēkiem, kuri būs pārstāvēti šajā komisijā, ir patiešām jābūt pamatīgai izpratnei par nacionālā pasūtījuma jēgu un būtību, lai nacionālais pasūtījums būtu tāds, kas veido visu Latvijas cilvēku izpratni par Latvijas valsti, rada piederības sajūtu, kas ir ļoti būtiski, bet kas arī nosaka noteikumus, īpaši sabiedriskajiem medijiem, tādus, lai tie varētu mainīties līdzi laikam.

Tātad šis būs būtisks balsojums, lai veidotu vienotu informācijas telpu mūsu valstī.

Nākošā lieta, kas arī ir ļoti būtisks solis uz priekšu, lai veidotu cilvēku, pilsoņu piederības izjūtu valstī, ir cits grozījums Saeimas kārtības rullī, kas nosaka to, ka Latvijas pilsoņiem, kas ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ja viņi savāc 10 tūkstošus parakstu, būs iespējams iesniegt savas iniciatīvas Saeimā... Saeimas izskatīšanai.

Ir paredzēts, ka šīs iniciatīvas nedrīkst ietvert tādus prasījumus, kas ir nepieņemami demokrātiskā iekārtā, kas ir atklāti aizskaroši, kas pārkāpj cieņu un cilvēktiesību vērtības. Tā kārtība ir noteikta tāda, ka sākotnēji šie pieteikumi ir jāiesniedz Prezidijā, bet pēc tam šos pieteikumus skatīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Manuprāt, ļoti, ļoti būtisks solis pretim jauniešu iesaistei politikā ir tas, ka cilvēkiem jau no 16 gadu vecuma būs iespējams parakstīt šos iesniegumus, jo galu galā līdzdalību valsts politiskajā dzīvē var iemācīties tikai tad, ja ir konkrētas reālas iespējas šo līdzdalību praktizēt.

Un es gribu arī pieminēt, ka šāda, līdzīga, kolektīvo iesniegumu, pilsoņu iniciatīvu iesniegšanas kārtība kopš 1998.gada eksistē Polijā. Tur šajā laikā ir iesniegtas apmēram 60 iniciatīvas, un 20 no tām reāli ir iestrādātas likumos. Un tie ir bijuši jautājumi, kas patiešām sabiedrību nodarbina, kas sabiedrībai rūp. Piemēram, ir panākti likumu grozījumi, kas mazina vardarbības atspoguļošanu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, ir panākti grozījumi, kas nodrošina lielāku atbalstu vecākiem, kuri vieni paši audzina bērnus, un tamlīdzīgi.

Tā ka es tiešām aicinu sabiedrību aktīvi, konstruktīvi izmantot šo iespēju un arī, protams, sadarboties ar Saeimu un uzzināt vairāk par likumdevēja darbu.

J.Dombrava (VL–TB/LNNK):

Šodienas sēdē Nacionālā apvienība virzīja grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", kuri paredz, ka valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē, nevis privātās kredīt­iestādēs, kā tas ir šobrīd. Elementāri runājot, princips: valsts nauda – valsts bankā. Ja šis princips būtu ieviests jau pirms "Parex" krīzes laika un Krājbankas krīzes, tad Latvijas valsts iestādes un pašvaldību iestādes būtu spējušas ieekonomēt aptuveni 260 miljonus latu. Tomēr, ņemot vērā, ka VIENOTĪBAS un Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāti vēlējās detalizētāk iepazīties ar šo priekšlikumu, kā arī sasaukt Finanšu ministrijas vadībā darba grupu, nolēmām šo jautājumu atlikt vēl uz pāris sēdēm.

Nākamais būtiskais jautājums šodien bija grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kurus iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un kuri paredzētu noteikt, par ko ir rīkojams referendums un par ko nav. Nacionālā apvienība jau pagājušā gada nogalē ir sagatavojusi grozījumus Satversmē, kuri paredz padarīt par negrozāmiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. un 77.pantu. Un šobrīd mēs gaidām, ka nākamnedēļ konstitucionālo tiesību eksperti sniegs savu galīgo atzinumu. Bet, ņemot vērā, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais priekšlikums pēc savas būtības bija ļoti līdzīgs, tikai citi panti ir piedāvāti grozīšanai, mēs šodienas sēdē šos grozījumus atbalstījām.

Nākamais, ko vēlējos pieminēt. Satversmes tiesai ir nodots jautājums par referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai apturēšanu, un informēju, ka rītdien būs sagaidāms Satversmes tiesas spriedums šajā jautājumā – vai referendums notiks vai arī tiks atcelts. Domāju, ka šis būs patiešām vēsturisks Satversmes tiesas lēmums.

Vēlos vēl arī pieminēt to, ko jau iepriekšējie runātāji pieminēja, – ka turpmāk varēs Saeimā iesniegt iniciatīvas 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu no 16 gadu vecuma. Tātad arī tiem, kuri vēl nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, tas pavērs iespējas iesniegt savas iniciatīvas Saeimā.

Un visbeidzot vēlos pateikt lielu paldies visiem tiem cilvēkiem, kas piedalījās barikādēs pirms 20 gadiem un pret daudz lielāku militāri spēcīgu pārspēku nebaidījās nostāties, droši stāvēja uz barikādēm gan bez ieročiem, gan varbūt atsevišķi ar kādiem ieročiem, bet ar vienojošu domu – par brīvu, nacionālu neatkarīgu Latviju.

I.Grigule (ZZS):

Es gribētu pievienoties iepriekšējam runātājam Dombravas kungam, ka šodien Saeimas sēdē tiešām pats svarīgākais un latviešu tautai pats galvenais jautājums bija ZZS iesniegtais grozījumu projekts par izmaiņām Latvijas Republikas Satversmē, kas turpmāk paredzētu valodas nostiprināšanu negrozāmi. Respektīvi, latviešu valoda būtu vienīgā valsts valoda, teritorija nevarētu tikt mainīta, un Latvijas suverenitāte nevarētu tikt likvidēta mūžīgi mūžos.

Mums gan bija liels pārsteigums, ka jautājumā par to, vai iekļaut šos grozījumus darba kārtībā, kā to lūdza 10 Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, visi VIENOTĪBAS un visi Zatlera Reformu partijas klātesošie deputāti bija pret šo iekļaušanu. Un vēl lielāks pārsteigums bija tas, ka tad, kad tomēr šis jautājums tika iekļauts darba kārtībā, balsojumā par to, vai nodot šo grozījumu projektu Saeimas komisijām, Saeimas deputātiem vērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, neatbalstīja vispār šīs lietas skatīšanu pašos pamatos un principos tādi Saeimas deputāti kā Solvita Āboltiņa no VIENOTĪBAS un no Zatlera Reformu partijas vesela plejāde – Guntars Bilsēns, Kārlis Eņģelis, Gunārs Igaunis, Inga Vanaga, Inga Bite un Vjačeslavs Dombrovskis. Mēs savukārt uzskatām, ka šī varētu būt pati pēdējā barikāde, lai mums nekad vairs nav jāatgriežas pie šādas situācijas, kādā mēs esam nonākuši pašlaik. Rītdien būs Satversmes tiesas lēmums. Ja tas būs pozitīvs, ir vesela virkne trūkumu, kas no tā izrietēs nākotnē. Nebeigsies interpretācijas par to, vai Satversmes tiesas lēmums ir bijis likumīgs, nebeigsies dažādas spekulācijas. Protams, ir labi aiziet 18.februārī uz referendumu un savākt vienu miljonu balsu "pret", ja šis referendums būs. Bet mēs jau zinām, ka rindā stāv citi referendumu ierosinātāji, un šis process arī nebeigsies ar 18.februāri. Tāpēc pašos pamatos mums ir vienreiz par visām reizēm jānovērš iespēja šādām absurdām spekulācijām un jāmaina Satversme. Mums visiem ir jābūt stipriem un ir jāizbeidz šī koķetērija ar viltus demokrātiju uz valodas rēķina, uz teritorijas nedalāmības rēķina.

Zaļo un Zemnieku savienība aicina visus Saeimas deputātus – un to mēs arī viņiem šodien teicām –, ka mums neatkarīgi no frakcijas piederības, neatkarīgi no partijas piederības ir jābūt vienotiem par galvenajām lietām, kas ir Latvijas valsts pamatu pamats.

V.Agešins (SC):

Vēlos jūs informēt par to, ka apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija pēc mūsu deputāta Andreja Klementjeva iniciatīvas sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Vispirms par pašreizējās situācijas raksturojumu.

Izstrādājot 1995.gadā jauno likumu "Par valsts pensijām", tiesiskās paļāvības principa ievērošanai tā pārejas noteikumos daļēji tika saglabāta virkne atvieglojumu, kādus noteica iepriekšējā likumdošana, to skaitā arī atvieglojumi attiecībā uz sievietēm, kurām ir 5 vai vairāk bērnu vai bērns invalīds kopš bērnības un kuras ir audzinājušas šos bērnus vismaz līdz 8 gadu vecumam, un kuras ir ar apdrošināšanas stāžu, ne mazāku par 20 gadiem. Turklāt, lai tā nebūtu tikai pārejas perioda norma un attiektos ne tikai uz sievietēm, bet arī uz vīriešiem, līdzīga norma tika iekļauta arī likuma "Par valsts pensijām" 11.pantā. Ar 2001.gada 20.decembra grozījumiem minētais likums tika papildināts ar normu, kas šobrīd nosaka, ka personai, kuras apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kura ir audzinājusi vismaz līdz 8 gadu vecumam 5 vai vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus ātrāk. Saskaņā ar spēkā esošo likuma redakciju, ja bērnam invaliditāte ir piešķirta pēc 8 gadu vecuma sasniegšanas, bet tā ir definēta no dzimšanas, viņa vecāki nav tiesīgi doties pensijā 57 gadu vecumā.

Tagad par mūsu likumprojekta būtību. Tātad – ko mēs gribam grozīt?

"Saskaņas Centrs" uzskata, ka šāds regulējums ir netaisnīgs un ir labojams. Praksē bieži rodas situācijas, kad dažādu iemeslu dēļ no dzimšanas iegūtas invaliditātes fakts oficiāli bērniem tiek konstatēts pēc 8 gadu vecuma sasniegšanas. Vecāki, kuri audzina šādu bērnu, ne ar ko neatšķiras no tiem vecākiem, kuru bērniem šī invaliditāte ir piešķirta līdz 8 gadu vecumam.

Līdz ar to mēs ierosinām grozīt likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturto daļu, nosakot, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas bērnu, kurš līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju 5 gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas.

Šis "Saskaņas Centra" likumprojekts tuvākajā laikā tiks izskatīts Saeimā, un es uzskatu, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu labā.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā