Baltijas valstis, un Eiropas tirdzniecība

Diskusijas kopsavilkums Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē Davosā, Šveicē, 2001.gada 25.–30.janvārī. Diskusijā piedalās: Valds Adamkus, Lennarts Meri, Pols Nīrups Rasmusens, Ordžans Solvels, Vaira Vīķe–Freiberga, Sergejs A.Karaganovs, Ufe Ellemans Jensens.

Vaira Vīķe–Freiberga

Latvijas Valsts prezidente, atgādināja diskusijas dalībniekiem par savas valsts pagātni, kad tā kļuva par upuri politiskai sadalīšanai, ko veica Staļina Padomju savienība un Hitlera Vācija. Pēc 50 gadu ilgās padomju okupācijas latvieši ļoti stingri iestājas par savu neatkarību un izjūt nepieciešamību pēc iespējas ātrāk veidot jaunu nākotni kā Eiropas daļai. Viņa teica: "Mēs esam pret politisku interešu sfēru radīšanu. Šādas tieksmes ir pretīgas. Kaut gan dažiem ir tendence uzskatīt Latviju, Lietuvu un Igauniju par Baltijas Siāmas trīnīšiem, tās ir atšķirīgas, katra ar savu kultūru." Viņa uzsvēra, ka tajā pašā laikā Latvijas tirdzniecības sakari ar šo reģionu sākušies pirms simtiem gadu, pat tūkstošgadēm. V.Vīķe–Freiberga teica, ka viņa paredz visdažādākās šī reģiona attīstības iespējas, pat iespēju kļūt par Zīda ceļu no Baltijas uz Centrālo Āziju, saīsinot kravu pārvadāšanas laiku uz ziemeļiem par 20 dienām. Viņa atzīmēja, ka Rīga, tāpat kā Dublina, ir izvirzījusi mērķi panākt tos, kas ir attīstības priekšgalā.

Lennarts Meri

Igaunijas prezidents, norādīja uz atšķirībām starp Igauniju un tās kaimiņvalstīm Lietuvu, Latviju un Krieviju. Viņš teica: "Mēs nepiederam pie indoeiropiešu valodu saimes. Taču tas, ko mēs ceļam, jau pastāvēja pirms 800 gadiem. 1989.gadā Igaunija burtiski bija cita gadsimta daļa, bet šodien tā ir jaunas ēras daļa." L.Meri norādīja, ka Igaunija ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju pagājušajā gadā uzņēmusi sešus miljonus tūristu, kas salīdzinoši ir tikpat kā, ja Vācijai būtu jāuzņem 480 miljoni tūristu. Viņš teica, ka ir uzceltas jaunas viesnīcas un radītas mobilo telefonu sistēmas, kas dod iespēju sazināties ar jebkuru vietu pasaulē. "Mēs steidzamies, bet reģionālā sadarbība nav nekas jauns," viņš teica. "Faktiski Igaunijai kā Hanzas savienības agrākajai loceklei tās tirdzniecības vēsture noder, lai sagatavotos uzņemšanai Eiropas Savienībā. Ar plānoto 6 procentu pieaugumu 2001.gadā Igaunija spēj dot Eiropai jaunu dinamisma izjūtu," viņš apgalvoja.

Ufe Ellemans Jensens

Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs, Dānija: "Trīs ļoti individuālās Baltijas valstis, kas iepriekšējos gadsimtos spēlēja galveno lomu tirdzniecībā, var kļūt par jauniem ekonomiskiem konkurentiem Eiropā. Bet vai Krievija būs iecietīga pret spēcīga Eiropas dalībvalstu reģionālā grupējuma attīstību tās durvju priekšā? Ja tas ir tā, cik efektīvi Lietuva, Igaunija un Latvija risinās grūtos uzdevumus, kas ir signāls spožai un iepriecinošai jaunajai nākotnei?"

Atbildot uz izteiktajām bažām, ka Krievijai varētu nepatikt tas, ka Baltijas valstis ir kļuvušas neatkarīgas, Valds Adamkus, Lietuvas prezidents, teica, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties tādu sistēmu, kādu vēlas. Viņš noraidīja domu, ka Lietuvas centieni iestāties Eiropas Savienībā rada nestabilitāti Krievijā, sevišķi attiecībā uz Kaļiņingradas anklāvu. Prezidents norādīja, ka Lietuvai ir regulāri kontakti ar to, bet var paiet četri pieci gadi, kamēr visi jautājumi būs atrisināti. Viņš apgalvoja, ka Lietuva ir ne tikai valsts, kas atsākusi savu attīstību no pašiem pamatiem, bet tā ir arī valsts, kuras jaunā paaudze ir pilnībā atvērta Rietumu filozofijai.

Pols Nīrups Rasmusens

Dānijas premjerministrs, atzīmēja, ka tas, kas noticis pēdējos desmit gados pēc aukstā kara beigām, nav nekas cits kā brīnums. Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienībā dos labumu visām ieinteresētajām pusēm, ieskaitot Krieviju. Tirdzniecības pārrāvums izzūd. Kopā ar Poliju Baltijas valstis ar 6 līdz 8 procentu pieauguma tempu drīz ieņems vadošo vietu.

Sergejs Karaganovs

Eiropas institūta Ārlietu un aizsardzības padomes valdes priekšsēdētājs (Krievija), arī izteica optimistiskas prognozes par nākotni. Viņš teica, ka vienīgais mākonis pie apvāršņa būtu Baltijas valstu pievienošanās NATO.

Ordžans Solvels

starptautiskā biznesa profesors, Hārvarda Biznesa skola, ASV, neuzskata pievienošanos NATO par problēmu. Viņš teica: "Baltijas valstīm ir milzīgs potenciāls izaugsmei. Tās var viegli kļūt par jaunu nozīmīgu ekonomisko centru Eiropā. Taču ir jānodrošina brīva darbaspēka kustība, tā lai nebūtu smadzeņu noplūdes un pārtveršanas, bet būtu talanta aprite."

"LV" (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas pēc Latvijas Valsts prezidenta preses dienesta materiāliem