• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs: Par Briselē panākto vienošanos Eiropas nākotnei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2012., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/243517

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kultūras ministre: Par simts dienās paveikto un šā gada prioritātēm

Vēl šajā numurā

01.02.2012., Nr. 18

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārlietu ministrs: Par Briselē panākto vienošanos Eiropas nākotnei

30.janvārī Briselē neformālās Eiropadomes laikā 25 valstu vadītāji vienojās par līgumu par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Starpvalstu līgums paredz principus, saskaņā ar kuriem valstīm turpmāk jāveido savi nacionālie budžeti, lai nākotnē neveidotos pārmērīgi deficīti un būtu iespējams izvairīties no atkārtotas valstu parādu krīzes.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, komentējot līgumu, norāda, ka "tas ir atbildīgs solis fiskālās un ekonomiskās integrācijas nodrošināšanai Eiropā. Līgums ļauj ievērojami uzlabot fiskālo stabilitāti eirozonā, kas ir svarīgi Latvijas virzībai uz eiro, kā arī ņemot vērā ciešo Latvijas uzņēmēju sadarbību ar eirozonas valstīm".

Starpvalstu līgums, par kuru valstis diskutē kopš pagājušā gada decembra, uzliek par pienākumu valstīm nodrošināt nacionālos budžetus bez deficīta vai ar pārpalikumu. Lai to realizētu, valstīm nacionālajā likumdošanā, vēlams konstitucionālā līmenī, jāiestrādā budžeta veidošanas noteikumi, kuri neļauj plānot ikgadējos budžetus ar deficītu. Tiesību aktos papildus jāiestrādā korekcijas mehānisms, kas noteiks veidu, kā ārkārtas situācijās radušos deficītus kompensēt ar budžeta pārpalikumiem nākamajos gados, tādējādi nodrošinot bezdeficīta budžetu vidējā termiņā.

To, vai valstis ir korekti iestrādājušas nacionālajos tiesību aktos līdzsvarota budžeta veidošanas principus, pārbaudīs Eiropas Savienības Tiesa. Ja tiesa nolemj, ka valsts nav pilnvērtīgi pārņēmusi minētos principus un valsts nenovērš tiesas norādītos trūkumus, tad atkārtota tiesas procesa rezultātā Eiropas Savienības tiesai var uzlikt pārkāpēja valstij soda naudu līdz pat 0,1% no IKP apmērā.

E.Rinkēvičs uzsver: "Mums svarīgie aspektiMāstrihtas jeb eiro ieviešanas kritēriju nemainīšana, novērotāja statuss eirozonā neietilpstošām valstīm un budžeta principu pārņemšanas elastībair nodrošināti."

Paša līguma parakstīšana notiks nākamajā Eiropadomē 1.–2.martā. Paredzēts, ka līgums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Jau agrāk no līguma parakstīšanas atteicās Lielbritānija, kurai tagad pievienojās arī Čehija.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!