• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zemkopības ministre: Tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.02.2012., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/243518

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Latgales novadu pašvaldību vadītājiem un apņemoties iesaistīties pierobežas novadu problēmu risināšanā

Vēl šajā numurā

01.02.2012., Nr. 18

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zemkopības ministre: Tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātēm

30.janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Rīgā tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātēm Meiridu Makginesu un Sandru Kalnieti, lai skaidrotu situāciju, ka vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanas ES dalībvalstu lauksaimniekiem pamatā ir godīga Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un taisnīgs tiešo maksājumu sadalījums, sākot ar 2014.gadu.

Preses konferencē EP deputāte M.Makginesa uzsvēra, ka EP ir jāstrādā, lai mainītu Eiropas Komisijas pašreiz piedāvāto priekšlikumu par KLP reformu pēc 2013.gada, ieklausoties visās dalībvalstīs un sevišķi to lauksaimniekos, jo KLP vistiešāk skar tieši lauksaimniecību.

"Mūs priecē tas, ka Baltijas valstis visskaidrāk pauž savu nostāju Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jautājumos. Līdz šim Latvija 27 ES dalībvalstu vidū ir bijusi visaktīvākā, skaidrojot Briselē savu lauksaimnieku intereses. Citām dalībvalstīm vajadzētu mācīties no Latvijas, kā lobēt savas intereses," preses konferencē sacīja M.Makginesa.

S.Kalniete norādīja, ka vairāku ES dalībvalstu, īpaši Vācijas un Francijas, pārstāvji sarunās ir pauduši izpratni par Baltijas valstu īpašo situāciju netaisnīgajā tiešo maksājumu sadalē un to, ka šai situācijai ir jāmeklē risinājums, lai mazinātu netaisnību pret Baltijas valstu lauksaimniekiem.

Latvija prasa: lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, ir jānosaka minimālais tiešo maksājumu līmenis vismaz 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļaa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!