Kultūras ministre: Par simts dienās paveikto un šā gada prioritātēm

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes prioritāte arī turpmāk būs iesākto projektu veiksmīga realizācija un Latvijas kultūras radošā potenciāla pārnese valsts tautsaimniecībā, radot skaidru vīziju par kultūras vietu valsts attīstībā un nacionālās identitātes stiprināšanā.

"Viens no pirmajiem darbiem kultūras ministra amatā bija iestāties par to, lai 2012.gada valsts budžeta konsolidācija neapdraudētu kultūras nozares pamatfunkciju veikšanu. Tas izdevās. Tomēr nepieciešamība sekmīgi pabeigt lielos projektus un mērķdotācija amatiermākslas kolektīvu vadītājiem jautājumu par finansējumu liek atkārtoti iekļaut dienas kārtībā," atzīst Ž.Jaunzeme-Grende.

Valdības pirmās 100 dienas skaidri iezīmēja prioritātes, starp tādiem lielajiem projektiem kā XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ierindojot arī Latvijas Nacionālo operu (LNO).

Pēc LNO funkciju audita un vadības priekšlikumu saņemšanas attiecībā uz strukturālajām izmaiņām un iekšējo kontroli būs jāpieņem vairāki izšķiroši lēmumi un jāiegulda intensīvs darbs operas finanšu situācijas uzlabošanā. LNB projekts prasa sistemātisku uzraudzību un regulāru iesaistīto pušu dialogu, savukārt Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 – savstarpēji atbalstošu sadarbību iesaistīto pušu starpā.

Gaidāmais referendums par valsts valodu priekšplānā izvirza sabiedrības integrāciju, kuras pamats saskaņā ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm ir latviešu valoda un cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu. Ieguldījums integrācijas jomā bijis šīs valdības laikā nevalstiskā sektora organizāciju aktivitātēm 2012.gadā piešķirtais vairāk nekā 28 tūkstošu latu finansiālais atbalsts.

Veiksmīga sabiedrības integrācija nav iedomājama bez reģionu iesaistes. Tādēļ ministre apņēmusies turpināt aktīvu dialogu ar pašvaldībām. Līdz šim jau iepazītā Liepājas, Rēzeknes, Jūrmalas un Siguldas pieredze apstiprina, ka pašvaldības veiksmīgi var īstenot projektus, kas saistīti ar kultūras infrastruktūru, bet valsts pienesums ir būtisks attiecībā uz kultūras saturu un pieejamību.

Diskusijas ap Valsts kultūrkapitāla fondam piešķirtajiem VAS "Latvijas valsts meži" līdzekļiem nosaka, ka KM ir jāizstrādā savs kultūrvides aktualitātēs balstīts redzējums, domājot gan par naudas sadalījumu, gan pašu nozaru spēju piesaistīt finanšu līdzekļus.

"Viena no 100 dienu atziņām ir, ka visam līdz šim iesāktajam jārada ilgtspējīgs ietvars un iespējas piesaistīt ES finansējumu. Tā būs starpnozaru stratēģija "Radošā Latvija", un pirmais solis ceļā uz to būs radošās darbības nedēļa "Radi!", ko martā organizē Kultūras ministrija kopā ar Lielbritānijas padomi, citām ministrijām un sadarbības partneriem," norāda ministre.

100 dienās paveiktais

• 2012.gada valsts budžetā stabilizēts finansējums kultūras jomai. Uzsākta XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu finansēšana. Palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai. Plānots, ka vienu miljonu latu kultūras nozare saņems no valsts kapitālsabiedrību AS "Latvijas valsts meži" un koncerna "Latvijas Dzelzceļš" peļņas.

• Izsludināts iepirkums par funkciju audita veikšanu Latvijas Nacionālajā operā (LNO), lai noskaidrotu tās finanšu situāciju un izvērtētu iespējas uzlabot likumā par Nacionālo operu paredzēto funkciju veikšanu. Risinot operas vadības jautājumu, KM parakstīja darba līgumu ar LNO direktoru uz vienu gadu, nosakot tā pienākumus, kas direktoram jāveic nākamajos trīs mēnešos.

• Pilnveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta uzraudzība – izstrādāts un LNB projekta īstenošanas Uzraudzības padomē saskaņots detalizēts veicamo darbu grafiks. Izsludināta iepirkumu procedūra infrastruktūras būvdarbu pirmajai kārtai.

• Atbalstīti NVO projekti pilsoniskās līdzdalības, mazākumtautību un lībiešu etniskās identitātes, latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas jomā, ir sniegts atbalsts ārzemēs dzīvojošo latviešu iniciatīvām un organizācijām valstiskās saiknes stiprināšanai ar Latviju. Uzsākta Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda kārtēja gada programmas apguve, tās mērķis ir uzlabot trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijā nodrošinot latviešu valodas kursus, izglītojot par Latvijas vēsturi, valsts konstitucionālajiem pamatiem, sociālo un ekonomisko vidi, kultūras dzīvi.

2012.gadā plānotais

• Nodrošināt veiksmīgu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības gaitu. Veikt iepirkuma procedūras bibliotēkas darbībai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes izveidei. Turpināt darbu pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas satura koncepcijas un koordinēt bibliotēkas krājumu sagatavošanu pārvietošanai uz jaunajām telpām.

• Turpināt aktīvu dialogu ar pašvaldībām kultūras dzīves veicināšanai un sadarbību kultūras telpas attīstīšanā.

• Nodrošināt veiksmīgu gatavošanos XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, tostarp sniedzot priekšlikumus likumam par 2012.gada valsts budžeta grozījumiem, lai atjaunotu mērķdotāciju amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai.

• Izstrādāt starpnozaru stratēģiju un sadarbības platformu "Radošā Latvija" Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai nākamajā ES fondu plānošanas periodā. Turpināt Radošā kvartāla izveidi Miera ielā. Martā organizēt "Radošuma nedēļu" ar mērķi veidot izpratni un interesi plašākā sabiedrībā par radošās un kultūras industrijas sektoru, radošu izglītību, inovācijām un zināšanu ekonomiku, kā arī veidot saikni starp dažādām nozarēm un sektoriem.

• Ieviešot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, iedibināt koordinētu pārresoru rīcībpolitiku. Prioritātes: iespēja nepilsoņiem un jaunajiem imigrantiem apgūt latviešu valodu un iesaistīties integrācijas pasākumos. Izglītojoši materiāli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, demokrātisko līdzdalību, tiesībām un pienākumiem. Atbalsts izglītības iestādēm, kuras īsteno programmas ar latviešu mācību valodu un kurās mācās bērni un jaunieši ar dažādu latviešu valodas prasmju līmeni. Īstenošana notiks ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, t.sk. mazākumtautību, bibliotēkām, muzejiem un kultūras centriem. Sadarbībā ar LU – pilsoniskās mūžizglītības koncepcija un metodika. Sākt darbu pie atmiņu politikas attīstības dokumenta izstrādes. Latviešu valodas, kultūras un identitātes saglabāšanas atbalsta programma latviešiem ārzemēs. Sadarbībā ar NVO sagatavošanās darbi 2013.gada "Eiropas Pilsoņu gadam" Latvijā.

• Turpināt reformu profesionālās vidējās kultūrizglītības sistēmā, izveidojot nacionālas nozīmes kompetenču centrus Rīgā mūzikas un skatuves mākslas, kā arī vizuālās mākslas un dizaina jomā. Turpināt profesionālās ievirzes kultūrizglītības reformu, kas paredz divu veidu programmas: gan profesionālas izcilības veidošanai, gan bērnu un jauniešu radošas izglītības veicināšanai. Veidot profesionālās ievirzes kultūrizglītības skolas kā kopienu radošās izglītības centrus.

• Turpināt kultūras infrastruktūras informatizācijas, kā arī satura un resursu digitalizācijas projektu īstenošanu, veidot daudzveidīgu interneta kultūrvidi mūsdienīgas mūžizglītības vajadzībām, radīt jaunus digitālos produktus un attīstīt e-pakalpojumus.

Iluta Bērziņa, ministres padomniece