Par lauksaimnieku dalību Kopējā lauksaimniecības politikā

26.janvārī noslēdzās biedrību "Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome" (LOSP) un "Zemnieku saeima" kopīgi rīkotā informatīvā kampaņa "Kopējā lauksaimniecības politika – rītdiena sākas šodien". Kampaņas ietvaros Jelgavas pilī notika noslēguma konference, kurā piedalījās ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu eksperti no Lietuvas, Somijas, kā arī pārstāve no COPA/COGECA, kura prezentēja pozīcijas gan jautājumos par tiešmaksājumu izlīdzināšanu, gan lauku attīstību kopumā. (COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Kopš 1962.gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.)

Turpmākais gads būs izšķirošais posms Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas jautājumā, kas noteiks, vai Latvijas lauksaimnieki no ES saņems vienlīdzīgus maksājumus sev vēlamā apjomā un kā attīstīsies lauksaimniecības nozare Latvijā. Konferences laikā tika prezentēts piecu reģionālo semināru rezultātu apkopojums, kā arī Latvijas lauksaimniecībai būtiskākie punkti valsts pozīcijā par lauksaimniecības un lauku attīstības nākotni.

Visos semināros Latvijas reģionos kopumā piedalījās ap 400 lauksaimnieku. Lauksaimnieki seminārus vērtēja atzinīgi, kā arī semināru laikā piedalījās organizāciju kopējā viedokļa veidošanā, atbildot uz jautājumiem par to, kas ir aktīvs lauksaimnieks, maza saimniecība, ko piedāvā un pieprasa zaļās komponentes ieviešana saimniekošanā, kā veidot nākotnes lauksaimniecības politiku Latvijā.

Konferenci atklāja zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kura, uzrunājot lauksaimniekus, atgādināja, ka Baltijas valstu situācija tiešmaksājumu ziņā ir unikāla un pilnīgi atšķirīga no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, līdz ar to šā jautājuma risināšanā ir iesaistījušas visas trīs valstis kopā – Latvija, Lietuva un Igaunija. Arī 26.janvārī Baltijas valstu zemkopības ministri tikās, lai precizētu kopīgo pozīciju par tiešmaksājumiem, lai turpmākajās sarunās varētu iziet jau ar konkrētu pozīciju.

"Katram jāapzinās sava vieta un iespējas, ko mēs varam panākt. Latvijai ir vajadzīgs savs stratēģiskais lauksaimniecības nozares redzējums, pretējā gadījumā veidojas situācija, ka strādājam pēc principa, ka darām tikai to, kas tagad ir izdevīgi, un, ja rīt tas nebūs izdevīgi, tad vairs nestrādāsim – tā nav ilgtermiņa domāšana. Mums jāturpina cīnīties, ne tikai visām sabiedriskajām organizācijām, bet arī visām Baltijas valstīm jābūt vienotām," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Alfrēds Rubiks.

Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs vērsa uzmanību uz to, ka ir nepieciešams valstiskais redzējums par Latvijas lauksaimniecību, jādefinē un jāsaprot, ko konkrēti mēs vēlamies sasniegt: "Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā jāuzsver trīs svarīgākie mērķi – dzīvotspējīga pārtikas ražošana, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un rīcība klimata jomā, kā arī līdzsvarota teritoriālā attīstība."

"Raugoties uz lauksaimniecības attīstību Latvijā, mūsu galvenā prioritāte ir Latvijas lauksaimnieku konkurētspēja Eiropas Savienībā un pasaulē. Mūsu zemnieku saražotās produkcijas kvalitāte tiek ļoti augstu vērtēta. Pašlaik mēs šo potenciālu nevaram pilnībā realizēt, jo ES lauksaimniecības politika ne mūsu, ne citu ES jauno dalībvalstu lauksaimniekiem nenodrošina vienlīdzīgas konkurences iespējas. Tādēļ mēs kopā ar pārējo Baltijas valstu lauksaimniekiem neatkāpsimies no savām prasībām par Latvijai, Lietuvai un Igaunijai labvēlīgu KLP. Vienlaikus arī valsts līmenī jāformulē, kas ir mūsu prioritārie ražošanas virzieni nākotnē – vai tā būs graudkopība, gaļas liellopu audzēšana, lauku tūrisms? Arī katram lauksaimniekam jādomā par saražotās produkcijas pievienoto vērtību un veiksmīgu pārdošanu," konferencē uzsvēra Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone norādīja: "Galvenokārt maksājumi ir pretrunā ar godīgas konkurences principu, kas nozīmē, ka Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāji pakāpeniski tiek izstumti no vienotā ES tirgus. Nevienlīdzīgie maksājumi veido nelabvēlīgu situāciju Latvijas darba tirgū un Latvijas lauksaimniekiem ilgstoši rada ierobežotas iespējas investēt ražošanas attīstībā un zemes iegādē. LOSP ir par tiešo maksājumu atšķirību izlīdzināšanu un ES vispārējo principu ievērošanu, jo dalībvalstis ir apņēmušās ar kopīgu rīcību nodrošināt savu valstu ekonomisko un sociālo attīstību, likvidējot šķēršļus, kas sadala Eiropu, un ir atzinušas, ka šķēršļu pārvarēšana prasa saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu vienmērīgu izaugsmi, līdzsvarotu tirdzniecību un godīgu konkurenci."

Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Mindaugs Maculevičs sacīja: "Ir apbrīnojami, cik visām Baltijas valstīm ir līdzīga situācija, tāpēc arī jāiet vienots ceļš, ko jau iezīmējusi kopīgā Baltijas valstu Vienošanās deklarācija, ko Berlīnē parakstīja visu Baltijas valstu lauksaimniecības ministri un vadošās nevalstiskās organizācijas. Mums kopīgi jāpanāk taisnīgi un vienlīdzīgi I pīlāra tiešie maksājumi, kā arī spēcīgs II pīlāra atbalsts."

"Somijas lauksaimniecības attīstības stratēģija 2007.–2013.gadam fokusējas uz ekonomisku, ekoloģisku un ētisku lauksaimniecības ilgtspējību, veicinot uzņēmējdarbību laukos un atbalstot vietējās iniciatīvas. Iezīmējot problēmas, ar ko Somijai būs jāsaskaras Lauku attīstības politikā, jāsecina, ka galvenokārt tās būs finansējums, Eiropas Savienības nacionālās, ekonomiskās krīzes, KLP lauku attīstība – reģionālā attīstība, mazāk labvēlīgo apvidu maksājumi, lauksaimniecības programmā zaļā komponente I pīlārā, kā arī inovācijas un citu aktivitāšu loma attīstībā," informēja Somijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju un meža īpašnieku apvienības MTK starptautisko lietu vadītājs Juha Ruipo.

LOSP valdes loceklis Armands Krauze norādīja: "Smagākās diskusijas vēl ir tikai priekšā, bet reģionālie semināri jau ir parādījuši sabiedrības viedokli, kas skaidri iezīmē virzienu, par ko mums jācīnās, un jāatdzīst, ka bieži vien organizāciju centieni ir pretrunā ar sabiedrības un lauksaimnieku viedokli. Lai cīņa būtu vienota un mērķtiecīga, organizācijām ir vairāk jāieklausās lauksaimnieku viedoklī."

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Zemnieku saeimas informācija