Ministru kabineta rīkojums Nr.52

Rīgā 2012.gada 31.janvārī (prot. Nr.6 10.§)

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas LV03 "NVO fonds" iesnieguma projektu

1. Atbalstīt programmas LV03 "NVO fonds" (turpmāk – programma) iesnieguma projektu.

2. Sabiedrības integrācijas fondam līdz 2012.gada 1.februārim iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju.

3. Finanšu ministrijai līdz 2012.gada 9.februārim nodrošināt programmas iesnieguma projekta (angļu valodā) iesniegšanu Finanšu instrumentu birojā.

4. Noteikt Sabiedrības integrācijas fondu par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre I.Viņķele

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

 

 (Ministru kabineta
2012.gada 31.janvāra
rīkojums Nr.52)

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētās programmas "NVO fonds" iesnieguma projekts

1. Ievads

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts SM. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija (NĀM) no vienas puses un vadošā iestāde no otras puses.

Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem.

Programmas iesniegums nedrīkst būt garāk par 30 lappusēm, bez Pielikumiem un Statistikas pielikuma.

Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, jo uz internetu bāzēts risinājums būs pieejams tikai 2011.gada otrajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā.

Organizācija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati.

Pārliecinieties, vai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Iesniegumi, kuri būs sagatavoti angļu valodā, kas var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai.

Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka FIB var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem.

Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int.

2. Juridiskais ietvars

Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Regulai par EEZ (Eiropas Ekonomikas zonas) Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā vai Regulai par Norvēģijas Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti (turpmāk – SM)

Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas (PAR) trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem PAR.

3. Programmas iesniegums

3.1. Kopsavilkums

Šajā sadaļā tiek sniegts Programmas iesnieguma kopsavilkums. Nodrošināt, lai šeit sniegtā informācija tiek iekopēta arī Statistikas pielikumā.

Saprašanās memorands, kas tika parakstīts starp LR un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti, nosaka, ka būtiska atbalsta daļa EEZ finanšu instrumenta ieviešanā 2009.-2014.gada periodam ir jānovirza pilsoniskās sabiedrības atbalstam Latvijā. Programmas jomai – finansējums nevalstiskajām organizācijām, kas tiks ieviesta kā programma "NVO fonds" tiek paredzēti vairāk kā 10,3 miljoni eiro no kopējā EEZ finanšu un Norvēģijas finanšu instrumentu piešķīruma Latvijai (72,95 miljoni eiro). Programmas "NVO fonds" mērķis ir – stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai. Saskaņā ar Latvijas valdības lēmumu par programmas apsaimniekotāju ir noteikts Sabiedrības integrācijas fonds. Programmas "NVO fonds" mērķa grupa ir LR dibinātas un darbojošās NVO (biedrības un nodibinājumi).

Programmas izstrādē par pamatu ir izmantota uz rezultātiem bāzētā metodika. Lai nodrošinātu programmas mērķa sasniegšanu, ir izvirzīti trīs rezultāti:

· veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību,

· labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām,

· veicināt demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu.

Programma tiks ieviesta kā divas apakšprogrammas.

1) "NVO darbības atbalsta programma"

Apakšprogrammai  tiek paredzēti 40% no kopējā programmas ietvaros paredzētā finansējuma projektiem. Apakšprogrammas atbalsts ir paredzēts NVO ikdienas darbības atbalstam tādās jomās kā demokrātija un līdzdalības demokrātija; cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības; laba pārvaldība un atklātība; rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana; sociālās nevienlīdzības, nabadzības un sociālās  atstumtības mazināšana, tostarp lauku apvidos un dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana.

2) "NVO projektu programma".

Apakšprogrammai tiek paredzēti 60% no kopējā programmas ietvaros paredzētā finansējuma projektiem. Apakšprogrammas ietvaros  ir paredzēts atbalstīt NVO projektus šādās tematiskajās jomās:

· Sociālā sektora aktivitātes, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās iekļaušanas veicināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, t.sk. atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;

· Vienotas sabiedrības izveide - starpkultūru dialogs un nacionālo minoritāšu integrācija, tai skaitā nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvās aktivitātes un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātes, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu.

Lai celtu NVO sektora kapacitāti Latvijā, kā arī, lai veiktu situācijas analīzi par sektora attīstības tendencēm, tādējādi sniedzot informāciju politikas plānošanas dokumentu izstrādē un aktualizēšanā, papildus programmas ietvaros ir izvirzīts rezultāts - stiprināta NVO kapacitāte un stimulēta vide nozares attīstībai, kas tiks sasniegts īstenojot iepriekš noteikto projektu, kura ietvaros tiks veikti regulāri pētījumi par NVO sektoru Latvijā un cilvēkdrošības koncepcijas attīstību un NVO lomu tajā, priekšlikumu izstrāde monitoringa NVO sistēmas izveidei, NVO atbalsta (finansējuma) sistēmas izveide pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai.

Programmas "NVO fonds" ietvaros īpaša uzmanība tiks veltīta bilaterālās sadarbības veicināšanai starp Latvijas NVO un donorvalstu, pārējo saņēmējvalstu un Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nevalstisko un publisko sektoru.

3.2. Pamatinformācija

Tiek sniegta pamatinformācija par Programmu, lai programmu varētu atpazīt. Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

· Programmas nosaukums: NVO fonds

· Programmas joma (atsauce uz SM): Finansējums nevalstiskām organizācijām

· Programmas apsaimniekotāja nosaukums: Sabiedrības integrācijas fonds

· Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir): nav attiecināms

3.3. Programmas svarīgums

Aprakstīt, kā plānotā Programma atbilst:

· vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem;

· attiecīgās programmas kopējam mērķim,

· tiesību aktiem un valsts prioritātēm.

Vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem

Programma "NVO fonds" vistiešākā mērā atbilst EEZ finanšu mehānisma 2009.-2014.gadam vispārīgajam mērķim - novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros un stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Latvijā NVO sektoram pieejamais finansiālais atbalsts pēdējo gadu laikā ir samazinājies. Šādai situācijai ir vairāki iemesli. Pēdējos gados Latvija ir piedzīvojusi finansiālu krīzi, kuras seku ietekmē ir samazināts valsts finansiālais atbalsta apjoms programmām, kuru ietvaros NVO varēja saņemt finansējumu savai darbībai vai projektu īstenošanai, kā arī kopumā ir novērojams finansējuma pieejamības samazinājums sektoram, piemēram, saskaņā ar Pārskatā par NVO sektoru Latvijā pieejamo informāciju ekonomiskās krīzes ietvaros ir strauji samazinājies ziedojumu skaits NVO no uzņēmumiem un privātpersonām. Tādēļ, ņemot vērā finanšu krīzes radīto situāciju, NVO darbība ir īpaši būtiska. Tieši NVO ir resurss, kas var piedāvāt alternatīvus pakalpojumus sociāli mazaizsargātajām grupām, kas krīzes sekas uz sevis izjutušas visskaudrāk un kuru pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai ir nepieciešams paplašināt un uzlabot sociālo pakalpojumu klāstu.

Kā vēl viens svarīgs faktors jāmin Latvijā notiekošās politiskās pārmaiņas. 2011.gada vasarā Latvijas pilsoņi atbalstīja prezidenta rīkojumu par Saeimas atlaišanu. Tas liecina par ārkārtīgi zemu sabiedrības uzticēšanās Saeimai un valdībai. Tādēļ šajā situācijā ir ļoti būtiska NVO loma, lai nodrošinātu tiesiskumu, demokrātisko vērtību nostiprināšanos šajos politiski mainīgajos apstākļos un sekotu aktīvi līdzi visiem politiskajiem un sociālajiem procesiem valstī. Šajā situācijā atbalsts NVO aktivitātēm dos iespēju uzlabot Latvijas sociālekonomisko situāciju, tādējādi veicinot arī Latvijas konkurētspēju Eiropas ekonomiskajā telpā un veicinot stabilitāti reģionā kopumā.

Programmas "NVO fonds" ietvaros plānots stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti, veicinot Latvijas NVO un donoru valstu NVO sadarbību dažādu projektu īstenošanā. Tā kā Norvēģijā un citās donorvalstīs pilsoniskās sabiedrības tradīcijas ir daudz senākas kā Latvijā, sadarbības projekti dos iespēju iesaistīto valstu organizācijām pārņemt labo praksi un pieredzi, nodrošināt zināšanu pārnesi, veidot ilgtspējīgus sadarbības tīklus un attīstīt kopīgas inovatīvas idejas. Latvijas NVO sektoram šī sadarbības iespēja dos papildu pievienoto vērtību, dodot stimulu atrast radniecīgus partnerus donorvalstīs un veidojot un nostiprinot sadarbību ar līdzīgām organizācijām.

Attiecīgās programmas kopējam mērķim

Kopējais šīs prioritārās jomas mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai, kuru ir plānots sasniegt programmas "NVO fonds" ietvaros. Latvijas valdība un donorvalstis saprašanās memorandā ir vienojušās, ka ņemot vērā pastāvošo sociālpolitisko situāciju valstī, programmas "NVO fonds" mērķis tiks sasniegts, sniedzot ieguldījumu galvenokārt šādās atbalsta jomās:

· atbalsts NVO darbības pamataktivitātēm tādās jomās kā demokrātija un līdzdalības demokrātija; cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības; laba pārvaldība un atklātība; rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana; sociālās nevienlīdzības; nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana, tostarp lauku apvidos; un dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana;

· atbalsts NVO aktivitātēm, kas vērstas uz sociālo sektoru, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējo un reģionālo nevalstisko organizāciju iniciatīvām sociālās iekļaušanas veicināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, t.sk. atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;

· atbalsts NVO aktivitātēm, kas vērstas uz vienotas sabiedrības izveidi - starpkultūru dialogu un nacionālo minoritāšu integrāciju, t.sk. nacionālās identitātes stiprināšanu, izpratni veicinošām informatīvās aktivitātēm un izglītojošām aktivitātēm par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātēm, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu.

Tiesību aktiem un valsts prioritātēm.

Programma ir veidota, ņemot vērā Latvijā aktuālos politikas plānošanas dokumentus konkrētajās nozarēs. Latvijas NAP 2007.-2013. gadam ir norādīts, ka nozīmīgs valsts veiksmīgas un demokrātiskas attīstības nosacījums ir publiskā sektora, nevalstiskā sektora un privātā sektora sadarbība. Pilsoniskas un saliedētas sabiedrības attīstību veicina nepārtraukta dialoga uzturēšana starp visām iesaistītajām pusēm, to spēja un vēlme veikt darbības, kas savstarpēji papildina viena otru, nevis savstarpēji konfliktē. Savukārt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam nosaka, ka ir nepieciešams veicināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti dažādu līmeņu politikas dokumentu izstrādē un lēmumu pieņemšanā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par dažādām līdzdalības formām.

Programma "NVO fonds" saskan ar Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam, kas nosaka to, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība sekmē kopējo valsts attīstību, līdzdalība tajā "audzē" katra cilvēka sociālo kapitālu. Pilsoniskā sabiedrība veicina nācijas saliedēšanos gan uz nacionālu, gan demokrātisku vērtību pamata. Sniedzot finansiālu ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalstīšanai, tiks:

· palielināts to cilvēku īpatsvars Latvijā, kas formāli un neformāli sadarbojas savu un sabiedrības mērķu labā;

· vairots sociālais kapitāls;

· paaugstināta iedzīvotāju, neformālo grupu un nevalstisko organizāciju līdzdalības efektivitāte likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos publiskā sektora un Eiropas Savienības līmenī;

· attīstīta vide ilgtspējīgai un uz rezultātiem orientētai NVO darbībai;

· veicināta vienotas sabiedrības izveide.

Programmā paredzētās aktivitātes dod ieguldījumu šādu nacionālo politikas plānošanas dokumentu izvirzīto mērķu sasniegšanā:

· Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam;

· Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam;

· Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam - veicināt latviešu valodas kvalitatīvu apguvi kā latviešu, tā Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū, atbalstīt un sekmēt latviešu valodas attīstību un popularizēšanu;

· Latvijas kopējais iekļaušanas memorands - uzmanība pievēršama pasākumiem, kuri veicami dažādu iedzīvotāju grupu nabadzību un sociālo atstumtību izraisošu faktoru novēršanai;

· Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.–2018.gadam - nodrošināt pilnvērtīgus dzīves apstākļus un pašrealizēšanās iespējas jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskiem;

· Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikas pamatnostādnes 2005.-2015.gadam - uzlabot cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti un nodrošināt iespēju invalīdiem pilnvērtīgi iesaistīties visos sabiedrības procesos;

· Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam – veicināt ģimeņu stabilitāti un labklājību;

· Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam - panākt, lai mazinātos ar vardarbību ģimenē saistīto noda­rījumu skaits;

· Pamatnostādnes - Bērniem piemērota Latvija, kuras mērķis ir veicināt bērnu tiesību aizsardzību veselības un izglītības jomās, kā arī lai aizsargātu bērnus pret ekspluatāciju, vardarbību un diskrimināciju.

Izstrādājot programmu "NVO fonds", paralēli Ministru Kabinetā ir iesniegts apstiprināšanai "Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam" projekts, kura ietvaros ir noteikti četri rīcības virzieni - dzimumu lomu un stereotipu mazināšana; sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana; sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū un dzimumu līdztiesības politikas uzraudzība un novērtēšana, programmā "NVO fonds"  plānotie pasākumi veicinās šo virzienu īstenošanu.

Programmas "NVO fonds" izstrādē tika ievēroti Latvijas plānošanas reģionu sociālo pakalpojumu attīstības programmas – nodrošināt, lai sociālie pakalpojumi tiktu sniegti savlaicīgi un institūcijas, t.sk. NVO, kas ir atbildīgas par pakalpojuma sniegšanu, būtu viegli pieejamas.

Papildus, šī programma izstrādāta saskaņā ar Eiropas Savienības un citiem Latvijai saistošiem starptautiskajiem tiesību aktiem un dokumentiem: EK paziņojumu "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"; ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Eiropas Sociālā Harta.

3.4. Programmas motivācija un pamatojums

3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze

Definēt un aprakstīt izaicinājumus un nepieciešamības Saņēmējvalstī saistībā ar Programmas jomu, tostarp aprakstīt ietekmi uz tiešo mērķa grupu / Programmas mērķa iestādi.

Uzskaitīt reālos avotus.

Aprakstīt, kam trūkst finansējums, esošo papildu finansējumu un iepriekšējo pieredzi ar finansējumu.

Programmas gatavošanas procesā tika ņemta vērā iepriekšējo gadu EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentu programmas "NVO fonds" pieredze, 2010.gada 28.aprīļa seminārā "NVO fonds Latvijā" nevalstisko organizāciju pārstāvju izteiktie ierosinājumi un priekšlikumi un 2010.gadā SIA "Safege Baltija" veiktā izvērtējuma ziņojumā "Grantu shēmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" ieteikumi, kā arī 2011.gadā veiktās SIA "Latvijas Fakti" sabiedriskās domas aptaujas "Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā" rezultāti, biedrības "Baltic Institute of Social Sciences" veikto pētījuma "Pārskats par NVO sektoru Latvijā" (2011) apkopotie dati par NVO sektoru Latvijā un izvērtējuma "EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas "NVO fonds" izvērtējums 2004.-2009.gada periodā" sniegtās rekomendācijas.  

Programmas izstrādes darba grupā tika iekļautas nozaru ministrijas - Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Ārlietu ministrija, balstoties uz sadarbības memorandā noteiktajām atbalsta prioritātēm un ņemot vērā valsts prioritātes, kā arī izvērtējot finanšu nepārklāšanos ar citām valsts vai ārvalstu programmām, sniedza savus priekšlikumus gan par atbalsta jomām, gan par to ietvaros paredzamajiem pasākumiem. Tādējādi ir panākta vienota izpratne par programmas "NVO fonds" mērķiem, atbalstāmajām aktivitātēm un pasākumiem, kā arī sasniedzamajiem rezultātiem, nodrošinot to sasaisti ar noteiktām valsts atbalsta jomām, bet vienlaikus nodrošinot finanšu nepārklāšanos ar citām valsts vai ārvalstu programmām.

Pilsoniskās sabiedrības kopējā problemātika un izaicinājumi Latvijā

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nevalstisko organizāciju skaits ir palielinājies. Pēdējos piecos gados par 12% ir pieaudzis sabiedrisko organizāciju, to apvienību, biedrību un nodibinājumu skaits. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju 2011.gada augustā Latvijā bija reģistrētas 14704 organizācijas. Tomēr šajās organizācijās ir apvienojusies salīdzinoši maza Latvijas iedzīvotāju daļa, kā liecina 2011.gada martā veiktā Latvijas fakti aptauja¹, kopumā NVO darbojas tikai 10% Latvijas iedzīvotāju, turklāt ir tendence šim skaitam samazināties. Kā viens no iemesliem ir jāmin arī zemā sabiedrības uzticība NVO sektoram - tikai 20,1% no aptaujātajiem iedzīvotājiem².  Aptaujas rezultātu analīze atklāj, ka ievērojami pozitīvāk nevalstiskās organizācijas vērtē tie iedzīvotāji, kuri paši ir kādas nevalstiskās organizācijas dalībnieki. Informatīvais ziņojums par valsts programmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2005. – 2009. gadam" izpildi liecina, ka 2003.gadā tādu personu, kas nav nevienas NVO biedrs, bija 53%, bet 2008.gadā jau 65,8%. Tādēļ, lai sekmētu organizētu un ilgtspējīgu Latvijas pilsoniskās sabiedrības veidošanos, Latvijas iedzīvotājiem vairāk jāiesaistās NVO darbībā, jo tieši pilsoniskā aktivitāte palīdz nezaudēt profesionalitāti un saglabāt aktīvu līdzdalību.

Līdzās NVO pilsonisko aktivitāti Latvijā raksturo arī jaunu līdzdalības formu attīstība – kopienu fondi, iedzīvotāju forumi, neformāla biedrošanās, sociālo mediju izmantošana. Tie nereti piedāvā oriģinālas pieejas sociālo un politisko problēmu risināšanai. Ziedošanas, filantropijas, brīvprātīgo darba un mecenātisma tradīcijas, kā arī privātā publiskā partnerība Latvijā arī ir uzskatāmas par jaunām līdzdalības formām, kas sākušas veidoties pēdējā desmitgadē un aptver ievērojamu cilvēku skaitu.³ Tādējādi, attīstoties un mainoties pilsoniskās līdzdalības formām ir arī jāstiprina jauno līdzdalības formu ilgtspēja un arvien jaunu un inovatīvu līdzdalības formu attīstība, kas atbilstu mūsdienu dažādu iedzīvotāju grupu dzīves stilam un tehnoloģiskajām iespējām.

Saskaņā ar Pārskata par NVO sektoru Latvijā (2011) datiem kopumā NVO sektorā Latvijā var saskatīt vairākas tendences, pirmkārt, Latvijā var nodalīt NVO, kas darbojas ilgi un tāpēc ir uzskatāmas par salīdzinoši pieredzējušām organizācijām, un tādas NVO, kas uzskatāmas par jaunām organizācijām. Pieredzējušās NVO visbiežāk ir uzņēmēju un profesionālās asociācijas vai darbojas likumdošanas, interešu aizstāvības un politikas, kultūras un atpūtas, kā arī izglītības un pētniecības jomās. Savukārt jaunās NVO visbiežāk pārstāv nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un ekonomiskās, sociālās un kopienas attīstības, vides aizsardzības un sociālo pakalpojumu jomas, kā arī NVO, kuru mērķis ir veicināt sadarbību tirdzniecības, rūpniecības, kultūras un citās jomās (starptautiskās aktivitātes). Analizējot NVO darbību, "Pārskata par NVO sektoru Latvijā (2011)"  dati rāda, ka 94% lielākā vai mazākā mērā sadarbojas ar citām NVO, tomēr bieža savstarpēja sadarbība raksturīga tikai 29% NVO, t.i., pašām aktīvākajām. Sektora iekšējo sadarbību apgrūtina tas, ka sektora ietvaros veidojas vertikālā hierarhija, kad dažāda lieluma un darbības mēroga NVO vairs nejūtas kā līdzvērtīgi sadarbības partneri un vienlaikus novērojama lielāku un ietekmīgāku NVO norobežošanās no mazāk ietekmīgām un pieredzējušām NVO. Sadarbība ar citām NVO parasti tiek īstenota savas darbības virziena ietvaros. Arī NVO sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām ir zema. Ir vairākas kompetences jomas, kuras ir jāattīsta NVO, lai šī sadarbība būtu auglīga - jāpārzina līdzdalības formas, potenciālās sadarbības iestādes, normatīvā bāze, pētījumi par attiecīgo jomu, nozares eksperti u.c.;  jāattīsta prasme kvalitatīvi un saprotami noformulēt savu viedokli; prasme paust NVO viedokli pareizajā laikā un vietā u.c. prasmes.

Iepriekšminētajam ir nepieciešami resursi un zināšanas. Šobrīd NVO sektors ir sadrumstalots un tas būtiski apgrūtina konstruktīvu dialogu ar valsti. Arī no valsts un pašvaldību institūciju puses nav iespējams uzklausīt vairāk kā 14 tūkstošus organizāciju viedokļus par kādu konkrētu jautājumu, tāpēc nepieciešama lielāka sektora konsolidācija. Nepieciešama plašāka apvienošanās koalīcijās un platformās, lai efektīvāk aizstāvētu konkrēto sabiedrības grupu viedokli. Programmas ietvaros ir jāveicina NVO plašāka sadarbība, kas būtu vērsta ne tikai uz īslaicīgām vai vienreizējām sadarbības formām, bet ilglaicīgu un ilgtspējīgu kvalitatīvu sadarbību NVO starpā, lai efektīvi pārstāvētu sektoru sarunās ar valsti. Jāatbalsta jauno organizāciju iesaistīšanās jau esošās platformās, tādējādi ceļot to kapacitāti.

Saskaņā ar 2011.gadā veikto aptauju par sabiedrības viedokli par NVO sektoru Latvijā, var secināt, ka tikai 15,3% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka viņi spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā. Dominējošā daļa (72%) aptaujas dalībnieku pauda noraidošu attieksmi. Savukārt 44% no aptaujātajām NVO⁴ ir pārliecinātas par savas organizācijas spējām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā. Saskaņā ar nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas ziņojumu - 2010.gadā 239 tiesību aktu un politikas plānošanas dokumenti izstrādes darba grupās bija iekļauti NVO pārstāvji, 159 dokumentu projekti apspriesti konsultatīvajās padomēs, 267 dokumentu izstrādē NVO pārstāvji piesaistīti kā eksperti, bet par 552 dokumentu projektiem saņemti NVO atzinumi. Līdz ar to ņemot vērā to, ka NVO ir aktīvas šajā jomā, bet sabiedrība kopumā nav informēta vai arī nezin par līdzdalības formām, programmas ietvaros ir jāplāno aktivitātes, kas ir vērstas uz sabiedrības iesaisti un informētības līmeņa paaugstināšanos, kā arī uzticības paaugstināšanos nevalstiskajam sektoram un tā spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu valstī.

Ir nepieciešams paaugstināt Latvijas iedzīvotāju, neformālo grupu un nevalstisko organizāciju līdzdalību politikas procesā gan vietējā, un reģionālajā, gan nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešami mehānismi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai politikas veidošanā, īstenošanā un uzraudzībai visos līmeņos, interešu aizstāvībā, dažādu diskriminācijas veidu ierobežošanā un pakalpojumu sniegšanā jomās, kurās netiek sniegts valsts vai ārvalstu finansējums. Ir jārada vide ilgtspējīgai, uz rezultātu orientētai NVO darbībai, stiprinot NVO darbinieku kapacitāti, veicinot cilvēku iesaistīšanu NVO, paplašinot biedru loku un piesaistot brīvprātīgos, kā arī veicinot daudzveidīgu finansēšanas avotu un veidu pieejamību NVO sektoram.

Lai risinātu augstāk definētu problemātiku, NVO fonda ietvaros tiks ieviesta "NVO darbības atbalsta programma", kuras rezultātā tiks stiprinātas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes Latvijā.

NVO loma sociālekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā

Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir viens no mehānismiem kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā nodrošināt efektīvu pārvaldību, kas balstīta uz subsidiaritātes un efektīvas līdzdalības principiem un iedzīvotāju resursu mobilizāciju, lai pārvarētu finansiālās krīzes radītās sekas – nabadzību un sociālo atstumtību.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009.gadā 21% Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis bija zemāks par noteikto nabadzības riska slieksni. Latgales un Zemgales reģionos dzīvo visvairāk nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju, attiecīgi 35% un 28%, bet Rīgā un Pierīgā - vismazāk, attiecīgi 14% un 15%. Kurzemē nabadzības riska indekss ir nedaudz virs valstī kopumā – 23%, bet Vidzemē 25%⁵. Nabadzībai un sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji nespēj piekļūt pakalpojumiem un precēm, nespēj īstenot savas tiesības un izmantot iespējas, jo pastāv šķēršļi, kas to liedz (vides nepieejamība, sabiedrības aizspriedumi, atkarība no psihoaktīvajām vielām, vardarbība, zemi ienākumi u.c.).⁶ Ņemot vērā lielo nabadzībai un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu, ir skaidrs, ka sociālās palīdzības sniegšana pabalstu veidā tikai pasīvi uzlabo iedzīvotāju situāciju un ir nepieciešami jauni instrumenti iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, piemēram, profesionāla sociālā darba veikšana, pielietojot daudzveidīgas sociālā darba formas un metodes, inovatīvu sociālo pakalpojumu un pasākumu, kas tiek sniegti pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīves vietai, dažādu partnerību ar vietējām institūcijām attīstīšana. Diskutējot par jomām, kur nevalstiskais sektors varētu sniegt visbūtiskāko ieguldījumu, valdība identificēja, ka nevalstiskā sektora darbību ir nepieciešams paplašināt tieši sociālā sektorā, tādēļ proporcionāli lielākā finansējuma daļa programmas ietvaros (50% no projektiem paredzētajiem finanšu līdzekļiem) tiek novirzīta sociālo atšķirību mazināšanai valsts reģionos. Šāds lēmums ir pieņemts, ņemot vērā inovatīvu sociālo pakalpojumu nepieejamību vai arī to trūkumu, valsts iedzīvotāju pastiprinātu emigrāciju, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu un nabadzību, kā arī ņemot vērā to, ka šobrīd valsts un pašvaldības nevar nodrošināt adekvātus finanšu līdzekļus vairāku akūtu sociālo problēmu risināšanai valstī. Tādēļ ļoti svarīgi šajā procesā iesaistīt ir tieši NVO ar viņu pieredzi un inovatīvo pieeju dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanā. "Inovācija vai inovatīva darbība" nav vienota skaidrojuma, programmā "NVO fonds" tas tiek saprast kā process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovācija var būt vietējā, reģionālā, nacionālā vai pasaules līmenī.

Tāpat arī Latvijā joprojām cilvēkiem ar invaliditāti nav pietiekami nodrošinātas iespējas kvalitatīvi piedalīties sabiedrības dzīvē, piemēram, pastāv šķēršli vides un informācijas pieejamībai, joprojām aktuāli ir sabiedrības aizspriedumi un stereotipi, līdz ar to programmas ietvaros ir jāveicina cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī invaliditātes izraisīto seku mazināšana.

Cilvēku uzskati un pārliecība ir būtisks priekšnoteikums viņu rīcībai. Aptaujas un pētījumi apstiprina, ka sabiedrībā pastāv dzimumu stereotipi jeb sabiedrības uzskati par sievietes un vīrieša lomu⁷, kas zināmā mērā ierobežo indivīda spēju brīvi un elastīgi izdarīt savu izvēli. Dzimumu stereotipu mazināšanai būtiska loma ir profesionāļu attieksmei pret dzimumu līdztiesības jautājumiem kopumā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanai.

Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju sieviešu nodarbinātības līmenis ir salīdzinoši augsts. 2008.gadā (pirms ekonomiskās krīzes izraisītā bezdarba) tas bija 65,4% (ES vidējais rādītājs- 59,1%), savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis bija 72,1% (ES vidējais rādītājs - 72,8%). Ekonomiskās krīzes un bezdarba pieauguma ietekmē 2009.gadā Latvijas darbspējīgo sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmenis (15-64) kritās un izlīdzinājās starp abiem dzimumiem, proti, 2009.gadā tas bija 60,9% sievietēm un 61,0% vīriešiem, bet 2010.gadā - 59,4% sievietēm un 59,2% vīriešiem⁸. Sieviešu un vīriešu ekonomisko neatkarību nosaka arī tāds faktors kā darba samaksas lielums. Latvijā 2010.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija 81,7% no vīriešu vidējās darba samaksas jeb par 18,3% mazāka nekā vīriešiem, kas nenoliedzami ietekmē sieviešu labklājību, kā arī pensiju lielumu nākotnē⁹.

Ir vairāki iemesli salīdzinoši neproporcionālam sieviešu un vīriešu skaitam, piemēram, uzņēmējdarbībā, jo sievietes retāk nekā vīrieši izvēlas riskēt, jo pārsvarā sievietes ir tās, kuru apgādībā ir bērni un citi ģimenēs locekli, sievietēm nereti ir ierobežotākas mobilitātes iespējas (nav pieejams personiskais transports), tāpat viņām ir mazāk brīvā laika saistībā ar bērnu un mājas rūpēm, kā arī zemāka pašapziņa. Tādēļ programmas uzdevums ir sniegt atbalstu aktivitātēm, kas veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas, tiesības un pieeju resursiem, kā arī veicināt nevis abu dzimumu "vienādošanu", bet nodrošināt to, ka ikviena sieviete un vīrietis var pilnībā izpaust savas spējas tādā vidē, kas ir brīva no novecojušiem un pastāvošai situācijai neatbilstošiem aizspriedumiem un stereotipiem.

Diemžēl statistikas dati vēl joprojām ir nepilnīgi un neparāda vardarbības ģimenē reālo izplatību Latvijā, tomēr pieejamā informācija liecina, ka katra trešā sieviete ir cietusi no vardarbības vismaz reizi mūžā, kur lielākajā daļā gadījumu uzbrucējs ir bijis viņas ģimenes loceklis¹⁰. Tādēļ atbalsts vardarbībā cietušajiem ir ļoti būtisks gan konkrētajam indivīdam, gan līdzcilvēkiem, gan sabiedrībai. Cietušajiem savlaicīgi sniegtā palīdzība - atbalsts cietušajiem un rehabilitācijas pakalpojumi vardarbību veikušām personām, var būtiski mazināt nozieguma kopējās izmaksas, t.sk. izmaksas, kas rodas ekonomikas un veselības aprūpes sektoram, tiesvedības sistēmai, kā arī tādas "izmaksas" kā cietušā sāpes, ciešanas un dzīves kvalitātes samazināšanās. Šobrīd valsts finansējums ir pieejams tikai rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kas cietuši no vardarbības.

Ņemot vērā iepriekš izvirzīto problemātiku, var secināt, ka ir svarīgi veicināt sabiedrības līdzdalību vienlīdzīgu iespēju politikas jomā, veikt informatīvus un izglītojošus pasākumus, lai novērstu diskriminācijas draudus un sabiedrības aizspriedumus pret noteiktām sabiedrības grupām, veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju interešu aizstāvību visos līmeņos, tādējādi arī iedzīvinot cilvēkdrošības konceptu Latvijā, kā arī popularizēt brīvprātīgo darbu, līdz ar to veicinot sabiedrības līdzdarbošanos. Aktivizējot sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupas, veicot to informēšanu un izglītošanu, kā arī nodrošinot pārējās sabiedrības izglītošanu, tiks mazināti stereotipi, kā arī mazināta sociālā atstumtība un diskriminācijas draudi.

Ģimenes ar bērniem, it īpaši daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kur bērnu aprūpē viens no vecākiem, visbiežāk nonāk krīzes situācijā un viņu ienākumu līmenis ir zemāks nekā citām ģimenēm. 2011.gada aprīlī publicētie Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka Latvijā 20% ģimeņu ir daudzbērnu ģimenes (ģimenes, kurās aug trīs vai vairāk bērnu). Mājsaimniecību griezumā visaugstākais nabadzības risks bija daudzbērnu ģimenēs (31%) un ģimenēs, kurās bērnu audzināja tikai viens no vecākiem (35%), kas veicināja ne tikai nabadzību, bet arī sociālo atstumtību. Diemžēl daudzbērnu ģimenes ir viena no sociālā riska grupām, kuras galvenais sociālās atstumtības iemesls ir materiālā atstumtība, kas veidojas gadījumos, kad vecāku ienākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves līmeni bērniem, īpaši gadījumos, ja ģimene ir nepilna vai ja kāds no vecākiem nestrādā algotu darbu.¹¹ Tādēļ ir ļoti būtiski nodrošināt profilaktisko un komplekso atbalstu un pakalpojumus konkrētajai mērķa grupai – bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam.

Kā vēl viens atbalsta virziens ir atbalsts bērniem un jauniešiem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpes institūcijās, jo situācijā, kad Latvijā vēl joprojām šādās institūcijās atrodas ievērojams bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu skaits, ir ļoti būtiski iesaistīt NVO šīs problēmas risināšanā. Bērnu tiesību inspekcijas dati liecina, ka 2010.gada nogalē ārpusģimenes aprūpes centros bija vairāk kā 1600 bērnu, savukārt audžuģimeņu statuss piešķirts tikai 84 ģimenēm. Inspekcijas pētījumos savāktie dati liecina, ka tieši bērni, kas auguši bērnu namos, ir mazāk sagatavoti patstāvīgai dzīvei, nekā, iespējams, nelabvēlīgās ģimenēs augušie. Galvenās problēmas, ar ko bērni saskaras, ir zināšanu trūkums par elementāriem ikdienas darbiem, kā arī savu tiesību nezināšana, kāpēc šos bērnus mēdz izmantot negodprātīgi darba devēji un līdzcilvēki. Bieži vien tiek secināts, ka šie bērni nav sagatavoti patstāvīgai dzīvei (59%), ka bērni neprot paši pieņemt lēmumus (35%) un, ka bērni neprot rīkoties ar iztikas līdzekļiem (18%). Tieši nevalstiskā sektorā darbība ir ļoti nozīmīga, lai veicinātu bērnu un jauniešu prasmju apgūšanu, pilnveidošanu un pašattīstību ar mērķi veicināt viņu sociālo iekļaušanu, kā arī sociālās atstumtības mazināšanu ar inovatīvām izglītojošām un iesaistošām aktivitātēm, kā arī, lai veicinātu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu neinstitucionālās ārpusģimenes aprūpi un kvalitātes stiprināšanu un atbalstu ģimenēm, kuras adoptējušas bērnu. Vienlaikus tieši NVO palīdz sabiedrības locekļiem uzņemties un apzinīgi pildīt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes pienākumus, kā arī adoptēt bērnus. Sabiedrības locekļu līdzdalība, nodrošinot bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem neinstitucionālo aprūpi, veicinās šīs mērķa grupas bērnu pilnvērtīgāku attīstību.

Tāpat arī, ņemot vērā pašreizējo valsts sociālekonomisko situāciju, pasliktinās jauniešu dzīves kvalitāte un iespējas. Saskaņā ar Labklājības ministrijas Informatīvo ziņojumu par nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2008.-2010.gada īstenošanas gaitu 2009.gadā - vismazāk nabadzības riskam bija pakļauti jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, lai arī jaunieši vecumā no 18-24 gadiem ir vienīgā vecuma grupa, kurai 2008.gadā nabadzības risks palielinājās, sasniedzot 19%. Šajā vecuma grupā tas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā, ko iespējams var skaidrot ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos un bezdarba pieaugumu, jo tā rezultātā visvairāk darbu zaudējuši ir tieši jaunieši. Saskaņā ar jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros 2010.gadā veikto kārtējā gada aptauju "Jauniešu iespējas un dzīves kvalitāte Latvijā" 36% jauniešu ir norādījuši, ka informācijas trūkums ir bijis viens no šķēršļiem, kas traucējis viņiem iesaistīties sabiedriskajās, sociālajās un politiskajās aktivitātēs, 32% jaunieši apliecināja, ka informācijas trūkums bija šķērslis tam, lai iesaistītos brīvprātīgā darbā un jaunatnes organizāciju aktivitātēs. Līdz ar to ir nepieciešams veicināt jauniešu aktivitāti pilsoniskās sabiedrības jomā.

Lai risinātu augstāk definēto problemātiku, "NVO fonda" ietvaros tiks ieviesta "NVO projektu programma", kuras ietvaros viens no izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem ir labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, pieejamības nodrošināšana noteiktām mērķa grupām.

NVO kā "aģenti" sabiedrības vienotības veicināšanai valstī

Viens no svarīgākajiem Latvijas attīstības jautājumiem ir vienotas sabiedrības izveides veicināšana un saliedētas sabiedrības pamatu stiprināšana. Latvijā dzīvo vairāk kā 152 dažādu tautību iedzīvotāju,¹² liela ir krievu tautības cilvēku kopiena – vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju¹³. Latvijā ir vērojama mazākumtautību asimilācija krievvalodīgajā vidē. Valsts valodas politikas rezultātā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir būtiski pieaudzis latviešu valodas pratēju skaits (2008.gadā latviešu valodu prata aptuveni 93% mazākumtautību iedzīvotāju). Tomēr nepietiekamas latviešu valodas prasmes ir viens no iemesliem, kas rada risku  mazākumtautību integrācijai sabiedrībā un bezdarbam. 2011.gadā Latvijā nepilsoņi veidoja 14% kopējā iedzīvotāju skaita, interesi par naturalizāciju vairāk izrādīja jaunieši, bet vecāka gadagājuma cilvēki bija mazāk motivēti. Nepietiekamas latviešu valodas prasmes ir viens no iemesliem, kāpēc nepilsoņi nevar nokārtot naturalizācijas pārbaudījumus.

Piederības sajūtas veidošanos valstij un integrāciju vienotā kultūrtelpā kavē Latvijas sabiedrības sašķelta sociālā atmiņa, starpetniekie aizspriedumi un nevēlēšanās lietot latviešu valodu ikdienā. Šāda ilgstoša situācija rada draudus komunikācijai latviešu valodā, kā arī izraisa spriedzi  sabiedrībā.

Veicinot piederības sajūtu latviskajai kultūrtelpai, par īpašu rīcībpolitiku tiek uzskatīta ārzemēs dzīvojošo latviešu atbalstīšana. Latvijas valstij aizvien aktuālāks kļūst uzdevums iesaistīties un palīdzēt saglabāt ārzemēs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai. Svarīgi ir saglabāt un veicināt ārzemēs dzīvojošiem latviešu interesi par Latviju, tādējādi sekmējot vēlēšanos veidot latvisku identitāti un piederību latviskajai kultūrtelpai, kas motivētu kādreiz atgriezties Latvijā.¹⁴ Svarīgi ir atbalstīt NVO, kas pārstāv ārzemēs dzīvojošo latviešu intereses, veicina latviskās identitātes saglabāšanos un pilsoniskās līdzdalības attīstību, kā arī sekmē piederību Latvijas valstij, attīstot savstarpējo dialogu, tādēļ apakšprogrammas "NVO projektu programma" uzdevums ir veicināt valsts iedzīvotāju, t.sk. latviešu ārzemēs savstarpējo sadarbību dažādās jomās.

Līdz ar to kā prioritārie programmas virzieni ir starpkultūru dialoga attīstīšana, latviešu valodas apguves un lietošanas veicināšana, integrācijas un cilvēktiesību (t.sk. diskriminācijas, ksenofobijas izskaušana un vienlīdzīgu iespēju ievērošana) jautājumi, ārzemēs dzīvojošo tautiešo darba meklējumos uz laiku uz ārzemēm izbraukušo Latvijas iedzīvotāju latviskās identitātes uzturēšana.

Latvijā daudzas etniskās grupas ir izveidojušas savas biedrības, turklāt joprojām saglabājas tendence veidoties lingvistiski nošķirtām nevalstiskajām organizācijām. Pētījumā "Konsolidējot pilsoniskās sabiedrības dienaskārtību"¹⁵ norādīts, ka Latvijā lielākoties dominē monoetniskas organizācijas, kurās personas apvienojas savu interešu aizsardzībai lielākoties vienīgi ar savas pamatvalodas cilvēkiem. Izvērtējuma par EEZ finanšu instrumenta grantu shēmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" (2010) dati liecina, ka mazākumtautību biedrībām -teritoriālais pārklājums nav vienmērīgs, mazāk pārstāvētajām etniskajām grupām ir sliktāka pārstāvniecība, ir labs organizatoriskais, sociālais un intelektuālais kapitāls, bet tas netiek attiecīgi izmantots, ir nepietiekama mērķa grupas uzskaites sistēma, kas neļauj apzināt organizācijā reāli iesaistīto cilvēku skaitu.

Latvijā daudzas etniskās grupas ir izveidojušas savas biedrības. 2008.gadā Latvijā darbojās 206¹⁶ mazākumtautību nevalstiskās organizācijas. No tām 38 bija starpetniskās biedrības, 7 - slāvu biedrības, 4 - vecticībnieku biedrības, bet 157 organizācijas pārstāvēja kādu konkrētu mazākumtautību. Šajās organizācijās ir pārstāvētas 28 Latvijā dzīvojošās etniskās grupas.. Mazākumtautību NVO interešu lokā ir etniskās kultūras un dzimtās valodas saglabāšana, tradīciju popularizēšana. Būtiska vajadzība ir arī kontaktu uzturēšana ar etniskās izcelsmes valsti. Diemžēl ievērojami Latvijas budžeta samazinājumi ir skāruši arī finansējumu programmas, kas vērstas uz mazākumtautību valodas un tradīciju saglabāšanu, kā arī starpkultūru dialoga veicināšanu, kas varētu būt vistiešākais ieguldījums sapratnes un sadarbības veicināšanā starp dažādu tautību pārstāvjiem. Joprojām ir novērojama zema mazākumtautību NVO līdzdalība dažādu lēmumu pieņemšanā un savu interešu aizstāvībā.

Valsts politikas līmenī joprojām ir aktuāla integrācijas jautājumu risināšana, jo mazākumtautības ir pakļautas lielākiem riskiem, piemēram, saistībā ar darba tirgu. Lai veicinātu saziņu, izpratni un iecietību starp dažādām sabiedrības grupām, svarīgi piedāvāt valsts valodas apguvi un prasmes pilnveidi tām sabiedrības grupām, kurām latviešu valodas apguves iespējas ir ierobežotas. Īpaši svarīga valsts valodas apgūšana ir Latvijas nepilsoņiem. Kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši 20 gadi, bet joprojām 14% Latvijas iedzīvotāju ir nepilsoņi. Pilsoņu statuss ir iegūstams naturalizācijas procesā, kura ietvaros tiek pārbaudītas ne tikai valsts valodas zināšanas, bet arī zināšanas par Latvijas vēsturi. Saskaņā ar pieejamo informāciju nepilsoņu skaits, kas vēlas naturalizēties, ir mazāks salīdzinājumā ar Latvijas neatkarības atgūšanas sākuma posmu. 2010.gadā par Latvijas pilsoņiem ir kļuvušas tikai 2336 personas. Īpašu uzmanību piesaista fakts, ka 2009.gadā to Latvijas nepilsoņu, kas pieteikušies saņemt Krievijas pilsonību (4000 personas) ir bijis vairāk nekā to nepilsoņu, kuri pieteikušies Latvijas pilsonības saņemšanai¹⁷.  Tādēļ, lai veicinātu vienotas sabiedrības izveidi, ir būtiski veicināt valsts valodas, vēstures un kultūras zināšanu apguvi. Tieši valsts valodas, vēstures un kultūras apguve NVO rīkotajās apmācībās un pasākumos ir "draudzīgāks" darbības veids iedzīvotājiem, kuriem ir minimālas latviešu valodas prasmes. Tas veicina pozitīvu attieksmi un lielāku vēlmi sadarboties ar NVO un netieši veicina mazākumtautību pārstāvju vēlmi līdzdarboties NVO.

UNESCO Ģenerālās konferences rezolūcija Nr. 5.61. – "Iecietības principu deklarācija"¹⁸, nosaka, ka iecietība nozīmē cieņu pret mūsu pasaules bagātajām un daudzveidīgajām kultūrām, mūsu pašizteiksmes veidiem un cilvēka individualitātes izpausmes veidiem, kā arī to pieņemšanu un pareizu izpratni. Latvijas gadījumā iecietība ir jāskata etniskās piederības kontekstā. Lai arī kā īpaša problēma diskriminācijas novēršanas jomā Eiropā un citur pasaulē ir atzīta neiecietība pret romiem (čigāniem), ja Latviju vērtē Eiropas valstu kontekstā, tad situācija ir labāka – 92% romu ir Latvijas pilsoņu, un 66% no tiem brīvi pārvalda latviešu valodu.¹⁹. Tomēr Latvijas mediju telpā joprojām parādās informācija par diskriminācijas draudiem pret romiem, kas saistīta ar atteikumiem pieņemt darbā vai citām neiecietības izpausmēm. Līdzīgi kā apgūstot latviešu valodu, arī aktivitātes, kas sekmē iecietības veicināšanu un mazina diskrimināciju uz etniskās piederības un valodas pamata dažādās jomās, vislabāk var īstenot NVO, neformālā veidā mainot sabiedrības viedokli par dažādām Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām, kā arī skaidrojot iecietības nozīmi un diskriminācijas mazināšanas nepieciešamību šajā jomā.

Arī SIF administrētās EEZ finanšu instrumenta grantu shēmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" dati liecina, ka attiecībā uz izvirzītajiem mērķiem, grantu shēmas rezultātus var vērtēt kā ļoti labus. Plānotie rezultātu indikatori tika pārsniegti. Tas liecina nepieciešamību arī turpmāk sniegt atbalstu aktivitātēm, kas vērstas gan uz nacionālās identitātes saglabāšanu, gan uz starpkultūru dialoga veicināšanu, kā arī fokusēt atbalstu tematiskām jomām, kas veicina valsts valodas un kultūras apguvi visās sabiedrības vecuma grupās, veicina iecietību un mazina indivīdu diskrimināciju uz etniskās piederības pamata. Lai sasniegtu šo mērķi, programmas ietvaros tiek izvirzīts rezultāts - veicināt demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu, kuru plānots sasniegt, ieviešot apakšprogrammu "NVO projektu programma".

3.4.2. Ar Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes

Aprakstīt dažādus Saņēmējvalsts valsts pārvaldes un/vai reģionālo un vietējo iestāžu un/vai privātā sektora un/vai nevalstiskās sektora aspektus saistībā ar šo Programmu.

Programmas "NVO fonds"  ietvaros kā vienīgie finansējuma saņēmēji ir noteiktas NVO, kuru skaits Latvijā pārsniedz 14 tūkstošus.

Saistītās valsts institūcijas:

- Kultūras ministrija - atbildīga par pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības integrācijas politiku;

- Labklājības ministrija - atbildīga par sociālās iekļaušanas un dzimumu līdztiesības politiku, bērnu un ģimenes politiku, ārpusģimenes aprūpes politiku;

- Izglītības un zinātnes ministrija – jaunatnes politika un valsts valoda;

- Valsts kanceleja – koordinējošā iestāde sadarbībai starp publisko un nevalstisko sektoru;

- Ārlietu ministrija – diasporas jautājumi;

- Latvijas Republikas Tiesībsargs – privātpersonas cilvēktiesību aizsardzība, vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana un jebkāda veida diskriminācijas novēršana;

- Sabiedrības integrācijas fonds – programmas " NVO fonds" apsaimniekotājs.

Latvijas Republikas pašvaldības (110 novadi un deviņas republikas pilsētas) programma ietvaros tiek plānotas kā aktīvi projektu partneri.

Valsts institūcijas piedalās programmas izstrādē, projektu iesniegumu vērtēšanā (kā vērtēšanas komisijas locekļi). Pašvaldības un citas valsts institūcijas programmas izpratnē ir sadarbības partneri. Nevalstiskās organizācijas primāri tiek uzskatītas par līdzfinansējuma saņēmējiem, bet vienlaikus ir piedalījušās programmas izstrādē, izsakot savus priekšlikumus dokumentu sabiedriskajās apspriedēs.

3.4.3. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumi

Uzskaitīt ES un valsts likumus un noteikumus, kas attiecas uz Programmas jomu, un aprakstīt to, kā Programma atbilst šiem likumiem un noteikumiem.

Programma "NVO fonds"  ir izstrādāta un tās ieviešana vistiešākajā mērā balstās uz zemāk norādītajiem starptautiskajiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Zemāk uzskaitītie normatīvie akti nosaka nozares politiku gan pilsoniskās sabiedrības, gan sociālo, gan vienotas sabiedrības izveides jautājumos.

Finanšu instrumenta vadības dokumenti:

· Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadā, kas noslēgts starp Latvijas Republiku un Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti un apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 29.marta noteikumiem Nr.251 "Par Latvijas Republikas un Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadam";

· EEZ finanšu instrumenta komitejas 2011.gada 13.janvārī apstiprinātie Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā.

Likumi:

· Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums (izstrādes stadijā) – nosaka vispārējos finanšu instrumentu ieviešanas nosacījumus un finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to pienākumus un tiesības;

· Sabiedrības integrācijas fonda likums – nosaka Sabiedrības integrācijas fonda mērķi, uzdevumus, pārvaldības un uzraudzības kārtību, kā arī līdzekļu uzkrāšanas un izlietošanas kārtību;

· Administratīvās procesa likums – nosaka projektu iesniegumu izskatīšanas un lēmumu pārsūdzēšanas kārtību;

· Biedrību un nodibinājumu likums - veicina biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu;

· Likums Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju – nosaka, ka Latvijas Republikā visām nacionālajām un etniskajām grupām tiek garantētas tiesības uz kultūras autonomiju un kultūras pašpārvaldi;

· Valsts valodas likums – nosaka latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

· Pilsonības likums – nosaka Latvijas pilsonības definīciju, Latvijas pilsonības saturu, pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopumu;

· Bērnu tiesību aizsardzības likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība;

· Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma mērķis ir noteikt sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību.

3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi

Aprakstīt, kā likumi un noteikumi valsts atbalsta jomā ir attiecināmi uz Programmu un kā tiek risināti šādi jautājumi (piemēram, valsts atbalsta shēmas, grupu atbrīvojumi, paziņojumi, vadlīniju izmantošana). Norādīt nepieciešamās atsauces.

Aprakstīt, kā Programmai ir piemērojami likumi un noteikumi publisko iepirkumu jomā un kā tiek risināti šādi jautājumi.

Programmas "NVO fonds" ietvaros, līdzfinansējuma saņēmējiem ir jāievēro Latvijas Republikas normatīvie akti publisko iepirkumu jomā.

Valsts atbalsta nosacījumi nav attiecināmi uz šo programmu, jo tās ietvaros, kā saņēmēji nav paredzētas komercsabiedrības.

3.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums

Aprakstīt Programmas stratēģiju, tostarp stratēģijas izvēles iemeslus un to, kā stratēģija palīdzēs sasniegt noteiktos rezultātus.

Programmas izstrādē par pamatu ir izmantota uz rezultātiem bāzētā metodika. Ņemot vērā programmas ietvaros definētos izaicinājumus un vajadzību analīzi, secinām, ka tieši NVO ar savu sekmīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, izsakot priekšlikumus un ierosinājumus dažādās darbības jomās, pārstāvot sabiedrības intereses publiskās pārvaldes darbības jomās, uzraugot valsts pārvaldes procesus, sekojot līdzi dažādu diskriminācijas veidu ierobežošanai, sniedzot pakalpojumus sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām – iedzīvotājiem lauku reģionos, no vardarbības cietušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, kā arī veicinot vienotas sabiedrības izveidi un nostiprināšanos caur kultūras, valodas un vēstures aspektiem, ir tā pilsoniskās sabiedrības līdzdalības forma, ka šobrīd ir nepieciešama Latvijas kā pilntiesīgas Eiropas Savienības valsts izaugsmei. Lai nodrošinātu programmas mērķa sasniegšanu, ir izvirzīti trīs rezultāti:

- veicināt aktīvu pilsonisko līdzdalību,

- labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām,

- veicināt demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu.

Rezultāts - veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība (apakšprogramma "NVO Darbības atbalsta programma") tiks sasniegts, stiprinot pilsonisko sabiedrību Latvijā un finansiāli atbalstot biedrību un nodibinājumu darbību demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Apakšprogrammas uzdevums ir celt NVO institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti, sniegt finansiālu atbalstu regulāras un ilggadīgas NVO darbības nodrošināšanai politikas veidošanā, rīcībpolitikas iniciēšanā un lēmumu pieņemšanā, kas sekmētu NVO sektora ietekmi demokrātijas, labas pārvaldības un pretkorupcijas principu ievērošanā. Iepriekšējā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanas periodā, apakšprogrammas ietvaros tika iesniegti 293 projekti, kas liecina par lielu NVO interesi. Apakšprogrammas kopējā indikatīvā summa ir 40% no kopējās projektiem pieejamās summas, kas noteikta, balstoties uz NVO sektora izteiktajiem priekšlikumiem. Finansējums tiks sadalīts starp diviem projektu veidiem – mikroprojekti (vietēja līmeņa intervence, kurus varēs iesniegt NVO, kas darbojas vismaz vienu gadu) - 40% no apakšprogrammas finansējuma un makroprojekti (reģionāla un nacionāla līmeņa, viena reģiona vai visas valsts intervence), kurus varēs iesniegt NVO, kas darbojas vismaz divus gadus - 60% no apakšprogrammas finansējuma. Lai sasniegtu maksimālu rezultātu ar minimāliem līdzekļiem (izmaksu efektivitātes princips), apakšprogramma paredzēta gan pieredzējušajām organizācijām, gan organizācijām, kuras ir dibinātas salīdzinoši nesen (vismaz 1 gads pirms projekta iesnieguma iesniegšanas), kuras savā ikdienā ievieš arī jaunas inovatīvas darbības formas. Ņemot vērā to, ka programma ir vērsta uz organizācijām, kurām plānots piešķirt finansējumu to regulārai ilgtermiņa darbībai (3 gadi), apakšprogrammas ietvaros ir plānots viens konkurss, kas tiks organizēts divās kārtās.

Projekti prioritāri tiks atbalstīti šādās atbalsta jomās:

1) demokrātija un līdzdalības demokrātija;

2) cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības (etniskas, reliģiskas, valodas un seksuālā orientācija);

3) laba pārvaldība un atklātība;

4) rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana;

5) sociālās nevienlīdzības, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana, tostarp lauku apvidos;

6) dzimumu līdztiesība un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana.

Apakšprogrammas ietvaros projektu iesniegumus var iesniegt ikvienas nozares NVO, kuras darbība atbilst iepriekš norādītajām jomām, organizācijas ikdienas izdevumu segšanai, lai nodrošinātu savas organizācijas efektīvāku un produktīvāku darbību. Ieteicamie pasākumi:

· aktīva pilsoniskuma un līdzdalības demokrātijas veicināšana, t.sk. iedzīvotāju iesaistīšanās, līdzdalības veicināšana;

· interešu aizstāvības un publiskās pārvaldes darbības uzraudzības pasākumi;

· izpratnes veidošanas pasākumi par pilsoniskas līdzdalības veidošanu;

· līdzdalība politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos;

· NVO kapacitātes stiprināšana un organizatorisks atbalsts NVO (izmaksas šādām aktivitātēm nevar pārsniegt 15% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām):

- NVO darbinieku/biedru/brīvprātīgo apmācības;

- dalība citu NVO organizētajos pasākumos;

- plānošanas dokumentu, informatīvo un analītisko materiālu un IT risinājumu izstrāde organizācijas darbības nodrošināšanai;

- pieredzes apmaiņas pasākumi.

· NVO pārvaldības un līdzdalības modeļa stiprināšana;

· sadarbības tīklu veidošana, t.sk. Latvijas NVO dalība nacionālajos un starptautiskajos NVO tīklos, Latvijas NVO un starptautisku tīklu un koalīciju veidošana un attīstīšana, t.sk. starpsektorālā un starpnozaru sadarbība starp NVO un citiem partneriem;

· papildus finansējuma piesaistīšana;

· jaunu biedru piesaiste;

· brīvprātīgā darba popularizēšana;

· cilvēkdrošības principu ievērošanas veicināšana;

· kultūras iniciatīvas, kas veicina atbalsta jomas inovatīvu īstenošanu;

· informācijas un publicitātes pasākumi.

Rezultātus - nodrošināt labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, pieejamības palielināšanu noteiktām mērķa grupām un demokrātisko vērtību un cilvēktiesību ievērošanu - plānots sasniegt, īstenojot apakšprogrammu  "NVO projektu programma", kuras mērķis ir atbalstīt biedrību un nodibinājumu darbību projektu jomā, finansējot biedrību un nodibinājumu projektus apakšprogrammas atbalsta jomās. Iepriekšējā EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanas periodā, apakšprogrammas ietvaros tika iesniegts rekordliels projektu skaits - 470 projektu iesniegumi, un tās ietvaros varēja iesniegt projektu iesniegumus 11 prioritārajās jomās. Diskutējot par jaunā plānošanas perioda atbalsta jomām, Latvijas valdība identificēja vairākas jomas, kurās NVO varētu sasniegt būtiskus rezultātus un tāpēc ir nepieciešams stiprināt nevalstiskā sektora darbību. Līdz ar to apakšprogrammas ietvaros ir izvirzītas divas tematiskās atbalsta jomas:

· Sociālā sektora aktivitātes, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās iekļaušanas veicināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, t.sk. atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;

· Vienotas sabiedrības izveide - starpkultūru dialogs un nacionālo minoritāšu integrācija, t.sk. nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvās aktivitātes un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātes, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu.

Kopējā indikatīvā summa, kas pieejama šīs apakšprogrammas ietvaros, ir 60% no projektiem pieejamās summas. Projektu veidu sadalījums ir plānots šāds – mikroprojekti, mecoprojekti un makroprojekti. Šāda pieeja ir veidota, ņemot vērā gan sektora izteiktos ieteikumus SIF un Norvēģijas Karalistes vēstniecības Latvijā rīkotajā seminārā 2010.gada 28.aprīlī, gan arī donorvalstu sagatavotajās vadlīnijās NVO fondu apsaimniekotājiem. Šī pieeja ļauj nevalstiskajām organizācijām īstenot gan dažāda apjoma projektus, gan arī veicināt vietēja, reģionāla un nacionāla līmeņa NVO darbību:

· mikroprojekti (vietēja līmeņa intervence)

· mecoprojekti (viena vai vairāku reģionu intervence)

· makroprojekti (visas valsts intervence un starptautiskā intervence)

Apakšprogrammas ietvaros tiks atbalstīti projekti, kas darbosies šādās tematiskajās jomās:

I. Sociālā sektora aktivitātes, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās iekļaušanas un dzimumu līdztiesības veicināšanai (50 % no kopējā projektiem pieejamā finansējuma):²⁰

1.1. Veicināt profesionāla sociālā darba attīstību, iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu saņemšanu un pasākumu īstenošanu krīzes un citu problēmsituāciju risināšanai;

1.2. Personu ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un invaliditātes izraisīto seku mazināšana;

1.3. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju, tiesību un pieejas resursiem veicināšana;

1.4. Sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu aktivizēšana, informēšana un izglītošana, kā arī pārējās sabiedrības izglītošana ar mērķi mazināt stereotipus, novērst sociālo atstumtību un diskriminācijas draudus;

1.5. Vardarbības mazināšana, sniedzot daudzveidīgu atbalstu cietušajiem un rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām personām, kā arī stiprinot speciālistu kompetenci

1.6. Brīvprātīgā darba popularizēšana;

t.sk. atbalsts iniciatīvām ar mērķi veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā

1.7. Prasmju apgūšana, pilnveidošana un pašattīstība caur kultūras un radošajām iniciatīvām ar mērķi veicināt bērnu un jauniešu sociālo iekļaušanu, pilsoniskās sabiedrības veidošanu, bērnu un jauniešu sociālās atstumtības mazināšanu ar inovatīvām izglītojošām un iesaistošām aktivitātēm, t.sk. darba tirgū, īpaši ietverot iniciatīvas, kas vērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, kā arī daudzveidīgs atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuras potenciāli biežāk nonāk riska situācijā, t.sk. daudzbērnu ģimenēm ar vienu apgādnieku, ģimenēm, kur ir bērns ar invaliditāti;

1.8. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu neinstitucionālās ārpusģimenes aprūpes veicināšana un kvalitātes stiprināšana un atbalsts ģimenēm, kuras adoptējušas bērnu.

II. Vienotas sabiedrības veidošana: starpkultūru dialoga un nacionālo minoritāšu integrācija, t.sk. nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvās aktivitātes un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātes, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu:

2.1. Atbalsts valsts valodas un kultūras daudzveidīgai apguvei un lietošanai, vienotas vēstures izpratnes veidošanai, t.sk. informatīvi izglītojošu, uzziņu un metodisko materiālu izveidošanai dažādām sabiedrības grupām, kurām latviešu valodas, kultūras un vēstures zināšanu līmenis ir nepietiekams (it īpaši mazākumtautībām, nepilsoņiem un latviešu diasporai);

2.2. Atbalsts sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošanai (t.sk. mazākumtautību) kultūras, valodas, vēstures, tradīciju attīstīšanā;

2.3. Atbalsts starpkultūru komunikācijas pasākumu īstenošanai inovatīvās formās;

2.4. Atbalsts aktivitātēm, kas veicina Latvijas pilsonības iegūšanu, t.sk. valodas, kultūras un vēstures apguvi;

2.5. Atbalsts pilsonisko prasmju attīstībai un pašpalīdzībai Rīgā un reģionos (iesaistot iedzīvotāju forumos, pilsoņu žūrijās un citās iedzīvotāju līdzdalības formās etniski dažādus iedzīvotājus un sadarbojoties ar vietējai kopienai nozīmīgām pulcēšanas un kultūras veicināšanas vietām - skolām, bibliotēkām, kultūras namiem un teātriem);

2.6. Atbalsts aktivitātēm, kas veicina sabiedrības (t.sk. mazākumtautību) līdzdalību lēmumu pieņemšanas un interešu aizstāvības procesā;

2.7. NVO kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, kas veicina organizāciju savstarpējo sadarbību, sekmējot starpetnisku NVO sadarbības tīklu izveidi

2.8. Atbalsts aktivitātēm, kas sekmē iecietības veicināšanu un mazina diskrimināciju.

2.9. Atbalsts vispārējā sabiedrības izpratnes līmeņa celšanai par pilsoniskās līdzdalības, starpkultūru dialogu un dažādības vadības jautājumiem, izglītojot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un citus sabiedrības viedokļu veidotājus, kā arī sabiedrību kopumā (semināri, konferences, apmācības žurnālistiem, žurnālistikas studentiem, blogeriem u.c, izglītošana par mediju lietot prasmi, atbalsts jauno tehnoloģiju (blogi, podkasti, sociālie mediji.c) izmantotājiem par sabiedrības integrācijas jautājumiem)

2.10. Atbalsts pasākumiem ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo motivēšanai atgriezties Latvijā un ekonomisko, lingvistisko un psiholoģisko šķēršļu novēršanai, reintegrējoties Latvijas sabiedrībā

NVO kapacitātes stiprināšana un organizatorisks atbalsts NVO tiek paredzēta kā horizontāla aktivitāte visos pasākumos (izmaksas šādām aktivitātēm nevar pārsniegt 15% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām):

- NVO darbinieku/biedru/brīvprātīgo apmācības;

- dalība citu NVO organizētajos pasākumos;

- plānošanas dokumentu, informatīvo un analītisko materiālu un IT risinājumu izstrāde organizācijas darbības nodrošināšanai;

- pieredzes apmaiņas pasākumi.

Informācijas un publicitātes pasākumi.

3.5. Programmas mērķi un indikatori

Programmas un projektu definīcijās lūdzam atsaukties uz Regulas 1.5.pantu.

Atsaukties uz PAR otro sadaļu mērķa, plānoto rezultātu, iznākumi un indikatoru definīcijām.

 Mērķis, plānotais(ie) rezultāts(i), iznākumi un indikatori ir pamatelementi Programmas prioritāšu noteikšanā. Šī iemesla dēļ, kad notiks projektu konkurss (atsauce uz PAR 3.14.3.sadaļu), noteiktajam mērķim, rezultātam(iem), iznākumiem un indikatoriem būs izšķiroša nozīme Programmas apsaimniekotāja projektu iesniegumu izvēlē.

3.5.1. Programmas mērķis (plānotā ietekme)

Norādīt Programmas jomu: Finansējums nevalstiskajām organizācijām

Norādīt Programmas mērķi: Stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un sniegt ieguldījumu sociālajā taisnīgumā, demokrātijā un ilgtspējīgā attīstībā Latvijā.

Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu iekopētā arī šeit.

3.5.2 Plānotais programmas rezultāts

Izvēlieties no izvēlnes paredzēto(os) Programmas rezultātu(us) un indikatoru(us):  

Izvēlieties no izvēlnes paredzēto(os) Programmas rezultātu(us) un indikatoru(us):

#	Rezultāts	Indikators	Apraksts	Indikatora vērtība		Apliecinājuma avots
1.	Veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība	1. Palielinājies NVO skaits, kuru darbība vērsta uz organizācijas ilgtspējīgu attīstību vietējā, reģionālajā vai nacionālajā līmenī	Indikatora ietvaros tiks mērīts, par cik ir palielinājies to organizāciju skaits, kuru darbība ir vērsta uz ilgtspējīgu attīstību vietējā, reģionālā vai nacionālajā līmenī	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Finansēšanas līgumi - Projektu atskaites - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				42 21	66
		2.NVO skaits, kas palielinājušās iesaistīšanos politikā un lēmumu pieņemšanā kopā ar vietējo reģionālo un nacionālo valdību.	Indikatora uzdevums ir mērīt NVO iesaisti lēmumu pieņemšanā visos līmeņos, tādējādi veicinot sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Līdzfinansējuma saņēmēju aptaujas dati - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				28 22	36
		3.Jaunizveidoto vai paplašināto starptautisko/ nacionāla / vietējo NVO koalīciju platformu skaits	Latvijā ir nepieciešams veicināt NVO iesaisti dažādu līmeņu koalīcijās/platformās. Līdz šim ir novērota zema NVO iesaiste šāda veida aktivitātēs.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				023	5
		4.NVO darbībā iesaistīto iedzīvotāju skaits	Indikatora uzdevums ir mērīt gan jaunu biedru piesaisti NVO, kā arī iedzīvotāju iesaisti NVO kā brīvprātīgiem.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				1442 24	4000
2.	Labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām	1.Palielināts pieejamu inovatīvu sociālo pakalpojumu un pasākumu skaits sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām	Rezultāta sasniegšanai izvirzītais indikatori ļaus izvērtēt gan inovatīvo sociālo pakalpojumu, gan inovatīvu pasākumu pieejamību tādām mērķa grupām kā cilvēkiem ar invaliditāti, no vardarbības un cilvēktirdzniecības cietušās personas u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām. Indikatora uzdevums ir mērīt arī attīstīto pakalpojumu pieejamību reģionālajā griezumā.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				1625	20
		2. Palielināts sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, kā arī ģimenēm ar bērniem, kuras potenciāli biežāk nonāk riska situācijā, pieejamu inovatīvu sociālo pakalpojumu un pasākumu skaits	Indikatora uzdevums ir izmērīt inovatīvu pakalpojumu un pasākumu skaitu, kas tiešā mērā ir vērsts uz sociālās atstumtības riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem, kā arī ģimenēm ar bērniem, kuras potenciāli biežāk nonāk riska situācijā	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				026	3827
		3. Pasākumu skaits, kas vērsti uz dzimumu līdztiesības principa iedzīvināšanu un integrēšanu visās dzīves jomās	Iepriekšējā NVO fonda ieviešanas laikā ieviesto projektu ietekme uz dzimumu līdztiesības jautājumiem ir bijusi maza un vairāk netieša. Līdz ar to šī NVO programmas ieviešanas laikā tiks attīstīta dzimumu līdztiesības principa ieviešana. Rezultāta izvirzītā indikatora ietvaros tiks mērīta sabiedrības informēšanas un iesaistes pakāpe par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī dažādu diskriminācijas veidu mazināšanas jautājumiem uz dzimuma pamata.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Programmas „ NVO fonds” izvērtējums
				128	6
3.	Veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana	1. NVO skaits, kas veicina piekļuves nodrošināšanu pilsoņu tiesībām	Latvijā ir liels nepilsoņu skaits, kuriem līdz ar to ir liegtas pilsoņu tiesības, kā arī liegta iespēja pildīt pilsoņu pienākumu. Programmas ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu daudzveidīgām aktivitātēm – valodas, kultūras, vienotas vēstures izpratnes apguve. Indikators ļaus izmērīt, cik NVO kā līdzfinansējuma saņēmēji vai projektu partneri ir iesaistīti šo problēmu risināšanā.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				029	10
		2. NVO skaits, kas savā darbībā iekļauj demokrātijas un cilvēktiesību jautājumus	Indikatora uzdevums ir izmērīt NVO aktivitāti, iesaistoties demokrātijas un cilvēktiesību jautājumu aktualizēšanā, t.sk. Latvijā dzīvojošo mazākumtautību un latviešu NVO aktivitāti, jautājumos, kas skar starpkultūru komunikāciju, iecietības jautājumus, diskriminācijas mazināšanu u.c.	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projektu atskaites - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				0	1230
4.	Stiprināta NVO kapacitāte un stimulēta vide nozares attīstībai	Izstrādātie normatīvie akti un veiktie pētījumi NVO tiesiskās un fiskālās vides uzlabošanai	Indikatora uzdevums ir mērīt ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgas attīstības veicināšanā visas valsts līmenī	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	- Projekta atskaites, pētījumu ziņojumi, indeksa apraksts - Programmas „NVO fonds” izvērtējums
				0	5

 

Aprakstīt, kāpēc un kā noteiktie indikatori tika izvēlēti katram rezultātam.

Izvirzītie indikatori ir izvēlēti saskaņā ar rezultatīvajiem rādītājiem, kas ir sasniegti iepriekšējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta mehānisma līdzfinansētajā programmā "NVO fonds" (2004 – 2009) un EEZ finanšu instrumenta grantu shēmā "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana". Indikatoru apkopošanu veiks SIF Projektu uzraudzības nodaļa, vērtējot līdzfinansējuma saņēmēju sniegtās projektu atskaites, aptauju rezultātus, savukārt sasniegtos rezultātus izvērtēs un analizēs minētās nodaļa un projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija.  

Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

3.5.3. Programmas iznākumi

Definēt vismaz 2 Programmas iznākumus ar pievienotiem indikatoriem katram plānotajam rezultātam.

Aprakstīt, kāpēc un, kā noteiktie iznākumi tika izvēlēti katram rezultātam un, kā un, kāpēc iznākuma indikatori tika izvēlēti katram iznākumam.

Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

Rezultāts	Iznākums	Iznākuma indikators	Indikatora vērtība		Apraksts
Veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība	1.1. Īstenotas vietējā līmeņa NVO darbības programmas	NVO darbības programmas	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Rezultātam tiek izvirzīti kvantitatīvi iznākuma rādītāji, ar kuru palīdzību tiks mērīta NVO aktivitāte aktīvas pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanai, t.sk.  īstenojot NVO darbības programmas vismaz 3 gadu periodā, organizācijām piedaloties lēmumu pieņemšanā dažādos līmeņos, līdzdarbojoties kā līdzvērtīgam partnerim publiskā sektora organizācijām, kā arī stiprinot sadarbību ne tikai starp NVO Latvijas teritorijā, bet arī starptautiskā līmenī. Ņemot vērā programmas pamatojumā identificēto problēmu (3.4.1. punkts) par Latvijas iedzīvotāju pasīvo iesaisti NVO, rezultāta ietvaros tiek izvirzīts iznākums, kas mēra personu iesaisti NVO aktivitātēs, tādējādi ļaujot izvērtēt vispārējo Latvijas pilsoniskās sabiedrības aktivitāti.
			21	32
	1.2.  Īstenotas reģionāla un nacionāla NVO darbības programmas	NVO darbības programmas	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			19	34
	2.1. Palielinājies publiskā un NVO sektora konsultāciju skaits vietējā līmenī	Pasākumu/tikšanos skaits ar pašvaldībām	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			80	110
	2.2. Palielinājies publiskā un NVO sektora konsultāciju skaits reģionālajā un nacionālajā līmenī	Pasākumu/tikšanos skaits ar reģionāla vai nacionāla mēroga institūcijām	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			3831	50
	3.1. Palielinājusies NVO līdzdalība līmeņa sadarbības tīklos	NVO skaits, kas iesaistījušās vietēja līmeņa sadarbības tīklos	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			0	3
	3.2.  Palielinājusies NVO līdzdalība reģionāla, nacionāla vai starptautiskā līmeņa sadarbības tīklos	NVO skaits, kas iesaistījušās reģionāla, nacionāla vai starptautiskā līmeņa sadarbības tīklos	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			0	2
	4.1. NVO biedru skaita palielināšanās	Biedru skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			139932	2200
	4.2. Palielinājies personu skaits, kas brīvprātīgi iesaistās NVO	Personu skaits, kas brīvprātīgi iesaistās NVO	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			4333	1800
Labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām	1.1. Personu skaits, kurām ir paaugstinājusies pieejamība inovatīviem sociāliem pakalpojumiem un pasākumiem	Personu skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Šī rezultāta ietvaros tiek mērīts ne tikai inovatīvo un pamatpakalpojumu skaita palielinājums noteiktām mērķa grupām, bet arī pakalpojumu saņēmušo personu skaits, ņemot vērā iepriekš identificēto problēmu – lielo sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaitu Latvijā. Svarīgi ir arī izmērīt ne tikai pakalpojuma skaita palielināšanos sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, bet arī šīs mērķa grupas iesaisti dažādos pasākumos, tādējādi sniedzot vispusīgas attīstības iespējas šai grupai un mazinot segregācijas draudus. Paralēli tiks mērīts personu skaits, kas piedalās NVO organizētajās aktivitātēs, kas sekmē dzimumu līdztiesības principu iedzīvināšanu, diskriminācijas un vardarbības mazināšanu, vienlīdzīgas iespējas u.c. programmas jautājumus.
			30 516 34	57868
	1.2.  Sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu kā arī ģimeņu ar bērniem, kuras potenciāli biežāk nonāk riska situācijā,  pārstāvju skaits, kuriem ir paaugstinājusies pieejamība inovatīviem sociāliem pakalpojumiem un pasākumiem	Personu skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			035	57036
	1.3. Personu skaits, kas ir piedalījušās aktivitātēs, kas vērstas uz dzimumu līdztiesības jautājumiem	Personu skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			15	12037
Veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana	1.1.  NVO skaits, kuru darbība vērsta uz mazākumtautībām	NVO skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Izvirzītā rezultāta sasniegšanas efektivitāte tiks mērīta ar vairākiem iznākuma indikatoriem. Lai veicinātu demokrātisku vērtību stiprināšanu un cilvēktiesību ievērošanu, ir nepieciešams sekmēt vienotas sabiedrības izveidi, kuras pamatā ir izpratne, tolerance un sadarbība starp dažādu tautību pārstāvjiem, t.sk. Latvijas pamatnāciju. Tieši veidojot labvēlīgus sociālos, kultūras un informācijas nosacījumus, kā arī veicinot valsts valodas apguvi un tiešu un ilglaicīgu sadarbību un prasmju un zināšanu apguvi, nodrošinās, ka vairāk NVO iesaistīsies mazākumtautību problēmjautājumu risināšanā, starpkultūru komunikācijas veicināšanā, kā arī pieaugs to personu skaits, kas iegūs informāciju gan par viņu tiesībām, gan iespēju pilnvērtīgi iekļauties Latvijas sabiedrības dzīvē.
			1938	23
	1.2. NVO skaits, kuru darbība vērsta uz starpkultūru komunikāciju un sekmē iecietības veicināšanu un mazina diskrimināciju	NVO skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			28%	30%39
	1.3. Pieaudzis personu skaits, kas mācījušies latviešu valodu un ieguvuši zināšanas par Latvijas vēsturi un kultūru	Mācību dalībnieku skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			6040	200
	1.4. Nepilsoņu skaits, kas apmeklējuši konkrētus pasākumus pilsonības iegūšanas veicināšanai	Personu skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			0	20041
Stiprināta NVO kapacitāte un stimulēta vide nozares attīstībai	4.1 Veikto pētījumu skaits	Skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība	Lai sasniegtu šo rezultātu ir izstrādāts iepriekš noteikts projekts, kas nodrošinās kvalitatīvu un efektīvu iespēju sekot līdzi NVO sektora attīstības dinamikai. Iespēja pilnveidot metodoloģisko, normatīvo bāzi pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Veiktie pētījumi dod iespēju nozares ilgtspējīgai attīstībai. Ņemot vērā to, ka projektu ievieš NVO, tiks stiprināta Latvijas NVO kapacitāte.
			0	4
	4.2. Izstrādāti normatīvi, metodoloģiski materiāli NVO tiesiskās un fiskālās vides uzlabošanai	Skaits	Bāzes vērtība	Mērķa vērtība
			0	1

Izvirzītie indikatori ir izvēlēti saskaņā ar rezultatīvajiem rādītājiem, kas ir sasniegti iepriekšējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta mehānisma līdzfinansētajā programmā "NVO fonds" (2004 – 2009) un EEZ finanšu instrumenta grantu shēmā "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana". Indikatoru apkopošanu veiks SIF Projektu uzraudzības nodaļa, vērtējot līdzfinansējuma saņēmēju sniegtās projektu atskaites, aptauju rezultātus, savukārt sasniegtos rezultātus izvērtēs un analizēs minētā nodaļa un projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija.

3.6. Programmas mērķa grupas

Norādīt katra rezultāta mērķa grupas un aprakstīt, kā tiek sniegtas konsultācijas mērķa grupām plānošanas un īstenošanas laikā.

Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu iekopētā arī šeit.

Programmas "NVO fonds" ietvaros kā tiešā mērķa grupa tiek definētas Latvijas NVO. Katra rezultāta mērķa grupas tiek identificētas šādas:

1. Veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība - rezultāts tiks sasniegts apakšprogrammas "NVO darbības atbalsta programmas ietvaros". Apakšprogrammas "NVO darbības atbalsta programma" kā tiešā mērķa grupa tiek noteiktas NVO, t.sk. šo organizāciju biedri/ darbinieki/ brīvprātīgie, iedzīvotāji u.c.

2. Labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām - rezultāts tiks sasniegts apakšprogrammas "NVO projektu programma" pasākuma "Sociālā sektora aktivitātes, ieskaitot labklājības celšanu un pamatpakalpojumu nodrošināšanu, vietējās un reģionālās nevalstisko organizāciju iniciatīvas sociālās iekļaušanas veicināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, t.sk. atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem" ietvaros. Pasākuma ietvaros kā tiešā mērķa grupa, pirmkārt, ir noteikta - NVO, kas pārstāv sociālajam riskam pakļauto personu tiesības un intereses, t.sk. šo organizāciju biedri/ darbinieki/ brīvprātīgie. Otrkārt,  personas, kas pakļautas sociālās atstumtības un nabadzības riskam, t.sk. bērni un jaunieši, kā arī ģimenes ar bērniem, kuras potenciāli biežāk nonāk riska situācijā, no vardarbības cietušas vai vardarbību veikušas personas, cilvēki ar dažādu veidu invaliditāti.

3. Veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana -rezultāts tiks sasniegts apakšprogrammas "NVO projektu programma" pasākuma "Vienotas sabiedrības izveide - starpkultūru dialogs un nacionālo minoritāšu integrācija, t.sk. nacionālās identitātes stiprināšana, izpratni veicinošas informatīvās aktivitātes un izglītojošas aktivitātes par pilsonības jautājumiem un valodas apmācības aktivitātes, kas veicina demokrātisko līdzdalību, novērš diskrimināciju, veicina iecietību un sekmē pilsonības iegūšanu" ietvaros. Kā tiešā mērķa grupa tiek identificēta NVO, kas pārstāv mazākumtautības un  latviešu diasporas intereses, nepilsoņi.

4. Stiprināta NVO kapacitāte un stimulēta vide nozares attīstībai  rezultāts tiks sasniegts īstenojot iepriekšnoteikto projektu – "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā", kā tiešā mērķa grupa tiek identificēta NVO.

Sagatavotais programmas projekts pirmajai publiskai apspriešanai tika nodots 2011.gada 2.augustā. Programmas "NVO fonds"  tika ievietots SIF un Kultūras ministrijas interneta mājas lapās, nosūtīts SIF ziņu adresātiem, NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes locekļiem, kā arī informācija tika nodrošināta vadošās iestādes (www.eeagrants.lv) un citās interneta vietnēs. Līdz noteiktajam termiņam - 2011.gada 8.augustam, tika saņemtas elektroniskas atbildes vēstules uz adresi nvofonds_2009-2014@lsif.lv ar 30 NVO pārstāvju sniegtajiem priekšlikumiem un komentāriem. 2011.gada 11.augustā notika programmas klātienes sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās vairāk kā 50 NVO pārstāvji. Pasākuma laikā tika diskutēts par sagatavoto programmas projektu. Diskusijas rezultātā tika panākta vienošanās par vairākiem NVO sektoram svarīgajiem jautājumiem. Dokuments otrreizējai komentēšanai tika nodots 2011.gada 22.augustā, kur priekšlikumu un ierosinājumu termiņš tika noteikts 2011. gada 31.augusts. Līdz norādītajam datumam tika saņemti priekšlikumi un komentāri no 9 NVO. Šāda veida stratēģija nodrošina gan publiskā, gan nevalstiskā sektora tiešu iesaisti programmas sagatavošanā un arī sekmīgā turpmākajā ieviešanā, līdz ar to, veicinot pilsoniskās sabiedrības kā līdzvērtīga partnera līdzdalību un iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā, uzņemoties līdzatbildību par kopīgas NVO attīstības veidošanu.

Projektu iesniegumu sagatavošanas laikā tiks organizēti informatīvie semināri visos piecos Latvijas reģionos, kuru ietvaros potenciālie projektu iesniedzēji tiks iepazīstināti ar apakšprogrammas nosacījumiem, projektu iesniegumu sagatavošanas nosacījumiem, budžeta plānošanas jautājumiem u.c. Papildus katrā reģionā notiks 1-2 dienu konsultācijas, kuras ietvaros varēs jau saņemt SIF konsultācijas par konkrētā projektu iesnieguma sagatavošanu. SIF mājas lapā būs pieejami metodiskie norādījumi projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanai un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

3.7. Riski un neskaidrības

Identificēt un novērtēt attiecīgos riska faktorus, kas var ietekmēt Programmas plānotā(o) rezultāta(u) sasniegšanu. Minēt katru riska faktoru, analizēt attiecīgo risku un riska seku mazināšanas plānu.

Rezultāta nr.	Rezultāts	Riska apraksts	Novērtējums		Riska seku mazināšanas plāns
			Varbūtība zema/vidēja/augsta	Ietekme zema/vidēja/augsta
1.	Veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība	Nepietiekams skaits kvalitatīvu projektu iesniegumu	Z	A	Tiks organizēti informatīvie pasākumi (izdales materiāli, semināri, publikācijas internetā), kuru ietvaros informēs par programmu un projektu iesniegumu konkursiem, t.sk. apmācības reģionos par projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanu.
		Izvēlēto NVO atbilstoša organizatoriskā un finansiālā kapacitāte	V	A	- tiks vērtēta NVO iepriekšējā pieredze - pirms projektu ieviešanas uzsākšanas tiks organizēti apmācību semināri, projektu īstenošanas laikā SIF nodrošinās nepieciešamās konsultācijas
2.	Labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām	Nepietiekams skaits atbilstošu iesniegto projektu iesniegumu	Z	A	Tiks organizēti informatīvie pasākumi (izdales materiāli, semināri, publikācijas internetā), kuru ietvaros informēs par programmu un projektu iesniegumu konkursiem, t.sk. apmācības par reģionos par projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanu
		Liels skaits saņemto projektu iesniegumu	V	V	- kvotu sistēma mikroprojektiem, mecoprojektiem un makroprojektiem tiks ieviesta ar mērķi atbalstīt visu līmeņu NVO - viena NVO varēs saņemt atbalstu ne vairāk kā 2 projektiem, katru savā tematiskajā jomā
		Lieli finanšu pārpalikumi paliek pēc projektu īstenošanas	Z	A	Ikgadējie izvērtējumi par finanšu apguvi, finanšu atlikumu gadījumā tie tiks pārcelti uz nākamajiem atklātajiem projektu konkursiem
		Pārklāšanās ar citiem finansējuma avotiem	V	A	Programmas sagatavošanas posmā tiks veikta pastāvošo finansējuma avotu izvērtēšana, projektu iesniegumu vērtēšanā iesaistīti pārstāvji no nozaru ministrijām, NVO sektora
3.	Veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana	Mazākumtautību NVO neiegūst atbilstošu informāciju	V	A	Pamatinformācijā, piemēram,  programmas apraksts un veidlapas aizpildīšanas vadlīnijas, tiks tulkotas krievu valodā
		Nepietiekams skaits mazākumtautību NVO iesniegušas kvalitatīvus projektu iesniegumus	Z	A	Tiks organizēti informatīvie pasākumi (izdales materiāli, semināri, publikācijas internetā), kuru ietvaros informēs par programmu un projektu iesniegumu konkursiem, t.sk. apmācības par reģionos par projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanu

3.8. Divpusējas attiecības

Aprakstīt, kā tiks veicinātas divpusējās attiecības starp Saņēmējvalstīm un Donorvalstīm.

Programmas ietvaros tiks veikti vairāki divpusējo attiecību veidošanas pasākumi gan projektu, gan programmas vadības līmenī.

Lai veicinātu bilaterālo sadarbību projektu līmenī ar donorvalstīm, SIF organizēs vairākus partnerības veicināšanas pasākumus saskaņā ar Noteikumos par EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam ieviešanas 3.6. sadaļā iekļautajiem nosacījumiem, izdevumus sedzot no Sabiedrības integrācijas fonda administrētā finansējuma, kas veido 1.5% no kopējā programmai pieejamā finansējuma apjoma. Lai veicinātu bilaterālās attiecības, tiks īstenoti divu veidu pasākumi: atbalsts partnerību veidošanai un projektu sagatavošanai, atbalsts partnerību attīstībai un pieredzes apmaiņai.

Papildus NVO savas projektu idejas varēs ievietot latviešu un angļu valodā SIF mājas lapā www.sif.lv, iespējams arī Norvēģijas NVO portālā www.ngonorway.org.

Programmas atklāšanas pasākumā tiek plānots organizēt partneru meklēšanas aktivitāti, uz kuru tiks uzaicināti ap 20 NVO pārstāvju no donorvalstīm. Pasākums ir ieplānots kā diskusijas starp Latvijas NVO un donorvalstu NVO pārstāvjiem par kopīgām projektu idejām. Iecerēts, ka pasākumā būs ap 10 šādiem diskusiju galdiem, kuru sastāvs mainīsies ik pa brīdim, tādējādi dodot iespēju vairākām Latvijas NVO uzzināt sevi interesējošos jautājumus. Aktivitātes ietvaros tiks segti ceļa (transporta) izdevumi un viesnīcu (naktsmītnes) izdevumi. No kopējā divpusējo attiecību fonda šim pasākumam ir paredzēti 6.40% no kopējā pasākumam pieejamā finansējuma.

SIF kā programmas apsaimniekotājs veicinās partnerības ar donorvalstu NVO un publiskās pārvaldes institūcijām. Apakšprogramma "NVO darbības atbalsta programma" (programmas rezultāts - veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība) ietvaros atbalstītos projektus NVO var īstenot sadarbībā arī ar partneru NVO no donorvalstīm. Ņemot vērā, ka apakšprogrammas uzdevums ir nodrošināt NVO ikdienas darbību programmas atbalsta jomās, donorvalstu NVO pieredze varētu būt nozīmīga, piemēram, dažādu NVO tīklu izveidē, pilsoniskās līdzdalības u.c. aktivitātēs.

Savukārt apakšprogrammas "NVO projektu programma" (programmas rezultāti - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām un veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana), ietvaros ir plānoti vairāki aktivitāšu veidi. Sadarbības partneru meklēšanas atbalsta pasākumu (seed money fund) īstenošanā, SIF plāno sadarboties ar Norvēģijas Helsinku komiteju projektu partneru piesaistes jautājumos no Norvēģijas Karalistes, kā arī ar organizācijām no Islandes un Lihtenšteinas Firstistes. Savukārt projektu iesniegumu vērtēšanā ir noteikts specifiskais vērtēšanas kritērijs "Projektā paredzēts iesaistīt vismaz vienu sadarbības partneri no donorvalstīm", kas var paaugstināt projekta vērtējumu par 1 punktu, tādējādi veicinot partneru piesaisti tieši no donorvalstīm.

Starp abām apakšprogrammas "NVO projektu programma" projektu vērtēšanas kārtām ir paredzēta sadarbības aktivitāte mecoprojektiem un makroprojektiem projektu iesnieguma sagatavošanai iesniegšanai otrajā kārtā. Atlases mehānisms būs šāds – projekta iesniegumam ir jāpievieno informācija par projektā plānoto partnerību. Projektu iesniegumi, kas tiks virzīti tālākai vērtēšanai un kuri būs plānojuši sadarbības partnerus no donorvalstīm, tiks izvērtēti pēc vērtēšanas kritērijiem (pielikums Nr.12). Vērtēšanu veiks projektu vērtēšanas un uzraudzības komisijas locekļi. Ar šajā atlasē atbalstītajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem tiks slēgtas vienošanās, kas paredzēs avansa un gala maksājuma piešķiršanas un atskaitīšanās kārtību. Aktivitātes ietvaros tiks segti ceļa (transporta) izdevumi, viesnīcu (naktsmītnes) izdevumi un dienas naudas izmaksas ne vairāk kā 2 personām no vienas NVO, kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 896.40 eiro vienai personai. Piešķirot finansējumu, tiks ievēroti šādi nosacījumi – granta līdzfinansējums nevarēs nepārsniegt 90% no kopējām brauciena izmaksām, un līdzfinansējuma saņēmējam būs jānodrošina 10% kā līdzfinansējums, kā arī vienai organizācijai tiks segtas tikai viena brauciena izmaksas (pat ja tiks gatavoti divi projektu iesniegumi, katrs savā tematiskajā jomā). No kopējā divpusējo attiecību fonda šim pasākumam ir paredzēti 87% no kopējā pasākumam pieejamā finansējuma.

Atbalsta pasākumi, kas vērsti uz partnerību attīstību un pieredzes apmaiņu (networking facility), 2014. un 2015.gadā tiks organizēti projektu pieredzes apmaiņas pasākumi, kuru ietvaros apstiprināto projektu pārstāvji prezentēs projekta ietvaros sasniegto. Šajos pasākumos piedalīsies ne tikai līdzfinansējuma saņēmēji, bet arī projektu partneri no donorvalstīm, kuri dalīsies savā pieredzē konkrētā projekta ieviešanā, kā arī iepazīstinās semināra dalībniekus ar savas organizācijas darbību un turpmākās sadarbības iespējām. SIF uzskata, ka šis ir efektīvs veids kā veicināt divpusēji attiecību veidošanu starp Latvijas un donorvalstu NVO un publiskās pārvaldes organizācijām. Aktivitātes ietvaros tiks segti ceļa (transporta) izdevumi un viesnīcu (naktsmītnes) izdevumi. No kopējā divpusējo attiecību fonda šim pasākumam ir paredzēti 6.40% no kopējā pasākumam pieejamā finansējuma. Saskaņā ar Noteikumos par EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam ieviešanas 5.4.sadaļas 3.punktā iekļautajiem nosacījumiem, atbalsta līdzfinansējums šāda veida aktivitātēm nevarēs pārsniegt 90% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

3.8.1. Donoru programmas partneri

Aprakstīt donoru programmas partneru saistību ar Programmu un iesaistīšanos Programmas iesnieguma sagatavošanā. Aprakstīt iepriekšējo sadarbību starp Programmas apsaimniekotāju un donoru programmas partneri (ja tāda ir bijusi).

Nav attiecināms.

3.8.2. Donoru partnerības projekti

Aprakstīt, kā ir plānots noteikt potenciālos partnerus, to lomu un saistību ar Programmas projektiem.

Aprakstīt un pamatot, kādi pasākumi bilaterālā fonda ietvaros tiks attiecināti uz fondu. Aprakstīt attiecību starp abiem pasākumiem.

Aprakstīt plānotos operatīvos un informatīvos pasākumus (piemēram, kārtību atlase, granta likme, maksimālais granta apjoms, informējošais darbs, padomi par publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalstu u. c.).  

Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu iekopētā arī šeit.

Saskaņā ar Noteikumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā 3.6.sadaļu 1,5% apmērā no programmas attiecināmajām izmaksām tiks novirzīti sadaļā paredzētajiem pasākumiem. Detalizētāka informācija sniegta programmas iesnieguma 3.8.punktā.

3.8.3. Donorvalstu kandidāti

Aprakstīt un pamatot ierobežojumus, kas tiks piemēroti donorvalstu kandidātu tiesībām tikt izvēlētiem.

Nav attiecināms.

3.9. Iepriekš noteikti projekti

Informācija par iepriekš noteiktiem projektiem tiek iekļauta Programmas iesnieguma Pielikumā. Identificēt un aprakstīt plānotos iepriekš noteiktos projektus un to, kā tie atbilst attiecīgajam Programmas rezultātam.

Programmā ir paredzēts viens iepriekš noteiktais projekts. Iepriekš noteiktais projekts "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā" ir vērsts uz atsevišķa rezultāta sasniegšanu – stiprināta NVO kapacitāte un stimulēta vide nozares attīstībai. Iepriekš noteiktā projekta kopsavilkums ir pievienots programmas iesnieguma pielikumā Nr.2.

Iepriekš noteiktajam projektam jāatbilst šādiem kvalitātes kritērijiem: tā nozīme programmas mērķa – stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināt atbalstu sociālajam taisnīgumam, demokrātijai un ilgtspējīgai attīstībai sasniegšanā; plānoto darbību atbilstība nacionālajiem politikas plānošanas dokumentiem; vai piedāvātais risinājums nodrošinās vienotu pieeju problēmu risināšanai NVO sektorā; projekta iesniedzēja pieredze darbā ar NVO sektoru, izpratne par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem un zināšanas par NVO sektora attīstību Latvijā, pieredze projekta aktivitāšu veikšanā, t.sk. iesaiste sadarbībā ar valsts institūcijām kopīgu projektu/pētījumu/izvērtējumu veikšanā; projektā plānoto izmaksu atbilstība un nepieciešamība; kā arī iepriekš noteiktā projektā nav iekļautas darbības, kas tiek finansētas no citiem finanšu instrumentiem. Lai izvērtētu iepriekš definētā projekta atbilstību minētajiem kritērijiem, kā arī tā kvalitāti un ietekmi uz programmas mērķu un rezultātu sasniegšanu, SIF kā programmas apsaimniekotājs atsevišķi izveidos Projekta vērtēšanas un uzraudzības komisiju, kuras sastāvā tiks piesaistīti nozares profesionāļi, t.i. programmas apsaimniekotāja (SIF), Kultūras ministrijas, Valsts Kancelejas deleģēti pārstāvji.

Projekta īstenošanas gaitā Projekta vērtēšanas un uzraudzības komisijas darbā bez balss tiesībām iesaistīsies arī projekta īstenotāja pārstāvis. Projekta vadības un uzraudzības komisijas galvenās funkcijas būs apstiprināt detalizētu projekta ieviešanas darbu plānu, izskatīt un apstiprināt projekta ietvaros veicamo iepirkumu sarakstu un darba uzdevumu/tehnisko specifikāciju projektus un nodevumus, nodrošināt visu aktivitāšu bloku savstarpējo saskaņu un papildinātību, izskatīt projekta vadītāja ziņojumus par projekta progresa gaitu, t.sk. izvērtēt finanšu izlietojumu, kā arī nodrošināt konsultatīvu atbalstu projekta vadītājam.

3.10. Mazās grantu shēmas

Pamatot mazo grantu shēmu mērķi, tostarp mērķa grupu un tās ieguldījumu Programmā kopumā.

Sniegt tehnisku informāciju par mazajām grantu shēmām.

Pamatot un aprakstīt situācijas, kad mazās grantu shēmas tiek piešķirtas ārējam apsaimniekotājam.  

Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

Programmas ietvaros nav plānots īstenot mazo grantu shēmu.

3.11. Horizontālās prioritātes

3.11.1. Laba pārvaldība

Aprakstīt konkrētus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Programmas plānošanā un īstenošanā, kā arī Programmas ietvaros atbalstītajos projektos tiktu ievērots labas pārvaldības princips.  

Programma "NVO fonds" pēc savas būtības ir vērsta uz labas pārvaldības iedzīvināšanu. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu nevalstiskās organizācijas ir pārstāvētas SIF Padomē, un visi svarīgākie lēmumi tiek pieņemti ar tiešu NVO pārstāvju piedalīšanos, tādējādi nodrošinot SIF atbildību nevalstiskā sektora priekšā. Tieši SIF Padome pieņems lēmumu par projektu apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumiem vai noraidīšanu. Nevalstisko organizāciju pārstāvji tiks iesaistīti arī projektu iesniegumu vērtēšanā kā Vērtēšanas komisijas locekļi. Programmas izstrādes gaitā tā tika plaši apspriesta ar nevalstisko sektoru. Ņemot vērā NVO dziļo iesaisti lēmumu pieņemšanā, programmas "NVO fonds" ieviešana varētu kļūt par vienu no labākajiem labas pārvaldības paraugiem. Lai īstenotu labas pārvaldības principus programmas līmenī, projektu iesniegumi tiks vērtēti un atlasīti, balstoties uz noteiktiem un publiski pieejamiem kritērijiem, vienlaikus nepieļaujot interešu konfliktu rašanos vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā. Katrs projekta iesniedzējs tiks informēts par sava projekta iesnieguma saņemto punktu skaitu un no tā izrietošo lēmumu par apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu. Visi procesi tiks veikti atbilstoši SIF iekšējām procedūrām. Projektu uzraudzības procedūrās tiks iekļauti procesi neatbilstību, nesaimnieciskuma vai korupcijas risku vadībai. Attiecībā pret projektu īstenotājiem labas pārvaldības principi tiks īstenoti arī, projektu uzsākšanas semināros viegli uztveramā veidā, informējot par prasībām projektu īstenošanā un pārskatu sagatavošanā, kā arī organizējot pieredzes apmaiņas seminārus dažādu projektu ieviesēju starpā. Laba pārvaldība un atklātība ir viena no rezultāta - veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība (apakšprogramma  "NVO darbības atbalsta programmas") prioritārajām atbalsta jomām. Papildus tam, atbilstība horizontālajām prioritātēm, t.sk., labas pārvaldības principiem, ir viens no vērtēšanas kritērijiem, tādēļ lielāka iespēja saņemt finansējumu ir projektiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu horizontālo prioritāšu ievērošanā. Atkarībā no atbalstīto projektu kopuma atsevišķu projektu līmenī ir sagaidāms, ka NVO uzlabos pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, sekmējot sabiedrības piekļuvi informācijai, regulāri atjaunojot publiski pieejamo informāciju par izmaiņām tiesību aktos un citos nozīmīgos politikas dokumentos, analizējot un publiskojot lēmumus rīcībpolitikas jomā, rīkojot sabiedriskās apspriešanas klātienē un neklātienē, veicot situācijas izpēti dažādās sabiedrības dzīves jomās, rīkojot tikšanās starp valsts, pašvaldību un sabiedrības grupu pārstāvjiem, organizējot informatīvus pasākumus dažādām mērķa grupām par šo grupu tiesībām, iepazīstinot sabiedrību ar ārvalstu pieredzi konkrētos jautājumos.

3.11.2. Vides apsvērumi

Novērtēt, vai Programma, kā arī Programmas ietvaros atbalstītie projekti pozitīvi vai negatīvi ietekmē vidi. Aprakstīt konkrētus pasākumus, kas ir/tiks veikti, lai nodrošinātu, ka videi netiek nodarīts kaitējums, un kā tas tiek pārbaudīts.

Programmas "NVO fonds" piešķirtā finansējuma ietvaros īstenojot darba programmu ir iespējama tieša ietekme uz vidi, jo NVO, kas darbojas šajā jomā, var saņemt atbalstu, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu un līdzdalību demokrātijas veicināšana, t.sk., iedzīvotāju iesaistīšanos, līdzdalības veicināšanu; interešu aizstāvību un publiskās pārvaldes darbības uzraudzības pasākumus; izpratnes veidošanas pasākumus par pilsoniskas līdzdalības veidošanu, līdzdalību politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos jomās, kas saistītas ar vides aizsardzības jautājumiem. Savukārt apakšprogrammas "NVO projektu programma" ietvaros var tik veikti iesaistoši un izpratni veicinoši pasākumi par vides jautājumiem bērniem un jauniešiem. Atbilstība horizontālajām prioritātēm, t.sk. vides aspektiem, ir viens no vērtēšanas kritērijiem, tādēļ lielāka iespēja saņemt finansējumu ir projektiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu horizontālo prioritāšu ievērošanā. Atkarībā no atbalstīto projektu kopuma atsevišķu projektu līmenī ir sagaidāma pozitīva netieša ietekme uz vidi, piemēram, veicot sabiedrības izglītošanu vides aizsardzības jomā. Papildus SIF kā programmas apsaimniekotājs, organizējot iepirkumus uz dažāda veida iespieddarbiem, darba uzdevumā norādīs, ka vēlams izmantot videi draudzīgu otrreizējās pārstrādes papīru un/vai izstrādes materiālus, tādējādi proponējot "zaļās ražošanas ideju".

3.11.3. Ekonomiskā ilgtspēja

Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projektu ekonomiskā ilgtspēja.

Ņemot vērā "NVO fonds" programmas specifiku, tās tieša ietekme uz ekonomisko ilgtspēju netiek plānota. Tomēr, programmas rezultāts - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām (apakšprogramma "NVO projektu programma") - tiks sasniegts, sniedzot arī atbalstu bērnu un jauniešu sociālās atstumtības mazināšanai ar inovatīvām izglītojošām un iesaistošām aktivitātēm, t.sk. darba tirgū, kā arī sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai darba tirgū. Projektu īstenošanas laikā sasniegtie rezultāti potenciāli var tieši ietekmēt Latvijas ekonomiku, it īpaši reģionālā līmenī – gan sekmējot motivētu darbinieku iekļaušanos darba tirgū, gan sekmējot individuālo uzņēmējdarbību. Atbilstība horizontālajām prioritātēm, t.sk. ekonomiskajai ilgtspējai, ir viens no vērtēšanas kritērijiem, tādēļ lielāka iespēja saņemt finansējumu ir projektiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu horizontālo prioritāšu ievērošanā.

3.11.4. Sociālā ilgtspēja

Aprakstīt, kā tiks nodrošināta projektu sociālā ilgtspēja.

Tiek paredzēts, ka programmai "NVO fonds" būs tieša ietekme uz sociālās ilgtspējas veicināšanu. Programmas ietvaros ieplānotas daudzpusīgas aktivitātes, kas paredz gan dažādu grupu vienlīdzības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu, gan cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību, t.sk. arī starp bērniem un jauniešiem, gan atvieglot piekļuvi nodarbinātībai, mobilitātei, izglītībai un prasmju apguvei. Prioritāro atbalsta jomu skaitā ir cilvēktiesības, t.sk. minoritāšu tiesības, rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas ierobežošana, sociālās nevienlīdzības, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana, t.sk., lauku apvidos, dzimumu līdztiesības un uz dzimumu balstītas vardarbības mazināšana, vispārēja vardarbības mazināšana, sniedzot daudzveidīgu atbalstu cietušajiem un rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām personām, kā arī stiprinot speciālistu kompetenci, cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un invaliditātes izraisīto seku mazināšana, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju, tiesību un pieejas resursiem veicināšana, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu aktivizēšana, informēšana un izglītošana, pārējās sabiedrības izglītošana ar mērķi mazināt stereotipus, novērst sociālās atstumtības riskus un diskriminācijas draudus. Atbalstam iniciatīvām ar mērķi veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu integrāciju sabiedrībā paredzēti 10% no programmas ietvaros projektiem pieejamā finansējuma, bet visām sociālā sektora aktivitātēm kopā - 50% no programmas ietvaros projektiem pieejamā finansējuma. Atkarībā no atbalstīto projektu kopuma ir sagaidāms, ka atbalstīto projektu ietvaros NVO gan vairos sabiedrības kopējo cilvēkkapitālu, īstenojot informatīvo un izglītojošo darbu, gan iesaistīsies politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, veicinot nevalstiskā sektora dialoga veidošanu ar publisko pārvaldi, organizējot apmācības par interešu pārstāvību un aizstāvību, izplatot informāciju par savas darbības jomā aktuāliem jautājumiem.

3.11.5. Dzimumu līdztiesība

Aprakstīt konkrētus pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka Programmas plānošanā un īstenošanā, kā arī Programmas ietvaros atbalstītajos projektos tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips. Aprakstīt Programmas pozitīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību.

SIF, darbojoties kā "NVO fonda" programmas apsaimniekotājs, nodrošinās dzimumu līdztiesības principu ievērošanu programmas administrēšanā. Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju, tiesību un pieejas resursiem veicināšana tiks īpaši īstenota programmas rezultāta - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām (apakšprogramma "NVO Projektu programma") - ietvaros. Sagaidāms, ka organizācijas, kuras savos projektos koncentrēsies uz dzimumu līdztiesības jomu, projektu līmenī īpašu uzmanību pievērsīs specifiskām un atšķirīgām dzimumu vajadzībām, nodrošinās vienādas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem, kā arī veicinās sieviešu līdzdalību darba tirgū un uzņēmējdarbībā. Programmas līmenī vērtēšanas komisijas locekļu – NVO pārstāvju izvēle notiks, balstoties uz atklāta konkursa rezultātiem, un galvenais kritērijs minēto personu izvēlei būs viņu profesionālā kvalifikācija un prasmes. NVO fonda finansējuma piešķiršanā iesniedzēji tiks vērtēti pēc atbilstības kritērijiem un to pieteikumu kvalitātes. Tomēr atbilstība horizontālajām prioritātēm, t.sk. dzimumu līdztiesības principiem, ir viens no vērtēšanas kritērijiem, tādēļ lielāka iespēja saņemt finansējumu ir projektiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu horizontālo prioritāšu ievērošanā.

3.12. Programmas apsaimniekotāja veikta projekta uzraudzība

Pamatot izvēlēto Programmas projektu uzraudzības metodoloģiju saskaņā ar Regulas 4.7.1.panta "f" apakšpunktu un principiem, kas noteikti PAR piektajā sadaļā.

Pievienot kā Pielikumu Programmas iesniegumam uzraudzības plānu pirmajam Programmas darbības gadam.

Projektu līmenī

SIF veiks programmas ietvaros finansēto projektu uzraudzību atbilstoši programmas vadības procedūru rokasgrāmatai 2009-2014. gada periodam. Projektu uzraudzības un kontroles procedūras tiks izstrādātas, lai nodrošinātu:

1) noteikumu un procedūru, kas aprakstītas starpvalstu vienošanās, starpinstitūciju līgumos un LR likumos un normatīvajos aktos, kas reglamentē atbilstošās apakšprogrammas vadību un īstenošanu, izpildi;

2) konsekventu, efektīvu un lietderīgu finansējuma izmantošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un līgumam;

3) regulāru projektu progresa monitoringu un plānoto rezultātu sasniegšanas izvērtēšanu.

Projektu uzraudzības procedūras nodrošinās regulāru projektu uzraudzību no projekta īstenošanas līguma (turpmāk – līguma) noslēgšanas laika līdz brīdim, kad projekta īstenošana ir pabeigta un visas līgumā noteiktās saistības ir izpildītas. Informācija par projektu uzraudzību un to sasniegtajiem rezultātiem tiks uzkrāta un administrēta Projekta elektroniskās vadības sistēmas (PEVS) palīdzību, jo uzraudzības procesa efektivitāte ir atkarīga no sistemātiskas un precīzas informācijas uzglabāšanas. Uzraudzības sistēmas nolūks ir uzkrāt datus un informāciju (gan par projekta aktivitāšu īstenošanu un rezultātiem, gan par finanšu izlietojumu), kas nepieciešama pieņemto indikatoru vērtēšanai.

Projektu uzraudzība tiks nodrošināta divos līmeņos:

1) Projektu īstenotāji iesniedz pārskatus SIF (informatīvie pārskati, starpposma pārskati, noslēguma pārskati, ietekmes pārskati, pārskati par rezultātu ilgtspēju). Informatīvais pārskats tiks iesniegts ne retāk kā reizi četros mēnešos, atspoguļojot projekta aktivitāšu ieviešanas progresu un izlietoto finanšu apmēru. Starpposma pārskatu būs nepieciešams iesniegt par projektiem, kuru īstenošanas ilgums pārsniedz 14 mēnešus. Pārskatā būs jāsniedz pilnīga informācija par projekta pirmajā pusē īstenotajām aktivitātēm, sasniegtajiem rezultātiem un izlietotajiem finanšu resursiem. Noslēguma pārskats tiks iesniegts pēc projekta īstenošanas, kurā jāsniedz pilnīga informācija par projektā īstenotajām aktivitātēm, sasniegtajiem rezultātiem, projekta ietekmi uz mērķa grupu u.c. jautājumiem, kā arī izlietotajiem finanšu resursiem. Ietekmes pārskati un pārskati par rezultātu ilgtspēju būs jāiesniedz par noteiktu laika periodu pēc projekta īstenošanas;

2) SIF iesniedz pārskatus un ziņojumus citām programmas vadībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un LR normatīvajiem aktiem.

Projektu īstenošanas uzraudzības gaitā tiks izmantotas šādas metodes:

· Regulārs konsultatīvais atbalsts projektu īstenošanas laikā, lai veicinātu plānoto rezultātu sasniegšanu, nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu projektos veikšanu, novērstu iespējamās atkāpes un neatbilstības. Projektu īstenotājiem nepieciešamo atbalstu nodrošinās SIF speciālisti, kas regulāri sazināsies un tiksies ar projektu īstenotājiem;

· Pārbaudes projektu īstenošanas vietās, kas tiks veiktas, pamatojoties uz projektu risku izvērtējumu. Risku novērtēšanai tiks izmantoti šādi kritēriji: granta apjoms, projekta īstenotāja pieredze projektu īstenošanā, projekta īstenošanas un vadības sarežģītības pakāpe, SIF līdzšinējā pieredze sadarbībā ar projekta īstenotāju, vienlaicīgi īstenojamo projektu skaits, veikto pārbaužu rezultāti u.c. Pārbaužu mērķis būs ne tikai veikt aktivitāšu norises vai dokumentu pārbaudi, bet arī sniegt konsultācijas projektu īstenotājiem, atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem utt. Projektu risku izvērtējums tiks aktualizēts reizi pusgadā. Pārbaužu plāns tiks sagatavots tā, lai tiktu pārbaudīti visi augsta riska projekti, vismaz 30 % vidēja riska projektu un 5 % zema riska projektu;

· Regulāra projektu īstenotāju pārskatu pārbaude, t.sk. regulāri atgādinot par pārskatu iesniegšanas termiņiem, sniedzot konsultācijas par pārskatu sagatavošanu;

· Metodiskais atbalsts projektu īstenotājiem, organizējot projektu uzsākšanas semināru, izstrādājot metodikas pārskatu sagatavošanai u.tml., sagatavojot apkārtrakstus par aktuālām izmaiņām likumdošanā, publicitātes u.c. jautājumiem, kā arī regulāri (vismaz 1 reizi ceturksnī) SIF mājas lapā publicējot biežāk uzdoto jautājumu / atbilžu kopsavilkumu u.c.;

· Projektu īstenotāju pieredzes apmaiņas un sadarbības veicināšana, organizējot seminārus projektu īstenotājiem, lai apspriestu sasniegtos rezultātus, sekmējošos un kavējošos faktorus u.c. jautājumus;

· Projektu rezultātu informācijas uzkrāšana un apkopošana, kas tiks nodrošināta PEVS;

· Sadarbība ar citām apakšprogrammas vadībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām, lai novērstu dubultā finansējuma risku.

Detalizētu projektu uzraudzības plānu 2013.gadam skatīt programmas iesnieguma pielikumā Nr.3.

Programmas ietvaros

SIF uzturētajā PEVS tiks ievadīti projektu plānotie rezultāti pēc projekta līguma noslēgšanas. Savukārt projektu īstenošanas periodā, PUN nodaļa PEVS ievadīs informāciju par sasniegtajiem rezultātiem katra konkrēta projekta ietvaros ("NVO darbības atbalsta programmā"  pēc katra gada darba plāna īstenošanas un "NVO projektu programmā" pēc projekta īstenošanas mikroprojektos un pēc starpposma pārskata un noslēguma pārskata mecoprojektos un makroprojektos). Projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija reizi gadā izskatīs šos starpposma datus un sniegs priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem projektu konkursu vai projektu uzraudzības posmā, lai nodrošinātu programmā plānoto rezultātu sasniegšanu un  indikatoru izpildi.

3.13. Informācija un publicitāte

Pievienot kā Pielikumu Programmas iesniegumam Komunikācijas plānu, kura veidlapa ir pieejama Komunikācijas rokasgrāmatā,  saskaņā ar Regulas 4.7.2.pantu un Informācijas un Publicitātes prasībām.

SIF īstenos vairākus informācijas un publicitātes pasākumus, gan sniedzot informāciju sabiedrībai, gan īstenojot īpašas aktivitātes mērķa grupai. Aktivitātes paredz – sludinājumus, drukātos materiālus, seminārus, atklāšanas un noslēguma konferences, informācijas ievietošanu internetā. Izsludinot katru atklātu projektu atlasi, nacionālos masu mēdijos tiks ievietoti sludinājumi, kā arī informācija tiks nosūtīta reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem. SIF sagatavos un izsūtīs preses relīzi projektu konkursu izsludināšanas dienā. SIF interneta vietnē www.sif.lv tiks izveidota atsevišķa apakšsadaļa. Informācija tiks nosūtītā arī uz interneta vietnēm www.eeagrants.lv un www.eeagrants.org. Informācija tiks izplatīta caur ES informācijas centriem, reģionāliem NVO resursu centriem, bibliotēkām u.c. kanāliem. Pēc projektu īstenošanas tiks veikta programmas kopējā izvērtēšana. Detalizētu informācijas un komunikāciju plānu skatīt programmas iesnieguma pielikumā Nr.4.

3.14. Vadība

3.14.1. Vadības struktūra

Programmas apsaimniekotājs sniedz informāciju par to, kā programma tiks vadīta. Pievienot Programmas iesniegumam kā Pielikumu vienu vai vairākus grafikus, lai attēlotu vadības struktūru.

Programmas apsaimniekotājs Pielikumā pievieno kvalificētu galveno darbinieku sarakstu ar aktuāliem CV.

Ja ir iesaistīti Programmas partneri, aprakstīt viņu lomu, sniegto pievienoto vērtību, lomu sadalījumu un attiecīgos pienākumus.

Aprakstīt Sadarbības komitejas darbību, ja tāda ir izveidota, un ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

SIF ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona (publisks nodibinājums), kas izveidots, pamatojoties uz Sabiedrības integrācijas fonda likumu (2001.gada 1.septembris). SIF lēmējorgāns ir SIF padome (turpmāk – padome), kuru veido valdības, pašvaldību un nevalstiskā sektora pārstāvji. SIF izpildinstitūcija ir SIF sekretariāts, kurš nodrošina SIF padomes darbu un pilda tās pieņemtos lēmumus. SIF atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā. SIF funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem SIF pilda attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus. Programmas ieviešana, pārvaldība un koordinācija SIF tiks īstenota saskaņā EEZ finanšu instrumenta apakšprogrammu vadības procedūru rokasgrāmatu (turpmāk – Procedūru rokasgrāmata), kas tiks izstrādāta saskaņā ar EEZ finanšu instrumenta komitejas 2011.gada 13.janvārī apstiprinātajiem Noteikumiem par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadam (turpmāk – Noteikumi), nacionālo likumdošanu un vadības un kontroles sistēmas aprakstu, ko izstrādājusi vadošā iestāde, un kura reglamentēs administrēšanā iesaistīto SIF struktūrvienību atbildības un kompetences sadalījumu.

Padomei ir šādi pienākumi un tiesības: apstiprināt vērtēšanas komisijas sastāvu un komisijas nolikumu, apstiprināt projektu konkursa rezultātus, izskatīt programmas un projektu izvērtēšanas un uzraudzības ziņojumus. SIF sekretariāts ir atbildīgs par programmas "NVO fonds"  tehnisko, administratīvo un finansiālo ieviešanu. Funkcijas un pienākumi, kas saistīti ar programmas ieviešanu, tiks sadalīti starp dažādām SIF struktūrvienībām - Projektu nodaļa, Projektu konkursu nodaļa, Programmu uzraudzības nodaļa, Finanšu kontroles nodaļa, Finanšu un budžeta vadības nodaļa, Atbalsta nodaļa, Iekšējās audita nodaļa.

Programmas vadībā iesaistītas galvenās atbildīgās personas:

SIF sekretariāta direktore; SIF sekretariāta direktora vietniece; Projektu nodaļas vadītāja; Projektu nodaļas programmu koordinatore – programmas kontaktpersona; Projektu konkursu nodaļas vadītāja; Programmu uzraudzības nodaļas vadītāja; Finanšu kontroles nodaļas vadītāja; sabiedrisko attiecību speciālists.

Detalizētāks uzdevumu sadalījums starp SIF struktūrvienībām un SIF struktūra aprakstīts programmas iesnieguma pielikumā Nr.5.

Lai veicinātu SIF kā prorgrammas apsaimniekotāja kompetences paaugstināšanu un pieredzes apmaiņu ar citām līdzīgām NVO fondu administrējošām iestādēm, SIF plāno 2013., 2014. un 2015.gadā doties pieredzes apmaiņā uz Čehiju, Poliju un Igauniju, kā arī piedalīties ikgadējās programmu apsaimniekotāju pieredzes apmaiņas konferencēs ko organizēs FIB un citos pasākumus, kas veicina programmas administrēšanā iesaistīto darbinieku izpratni par specifiskajiem jautājumiem. Savukārt 2016.gadā, kad projektu ieviešana būs jau pabeigta, SIF vēlas organizēt Latvijā pieredzes apmaiņas konferenci, kurā tiks aicinātas piedalīties pārējo saņēmējvalstu institūcijas/organizācijas, kas varēs dalīties savā pieredzē par NVO fonda ieviešanu šajā plānošanas periodā.

Detalizētāka informācija sniegta programmas iesnieguma pielikumā Nr.8.

3.14.2. Laika grafiks

Iesniegt laika grafiku un pievienot visu svarīgāko notikumu ar Programmas īstenošanu saistīto pasākumu paskaidrojumus.

Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

Detalizētu laika grafiku lūdzu skatīt programmas iesnieguma pielikumā Nr.11.

3.14.3. Konkursi

Sniegt informāciju par plānoto konkursu skaitu un laikiem, kā arī indikatīvo katra konkursa summu. Aprakstīt un pamatot katra konkursa minimālo un maksimālo granta summu, kā arī granta likmi.

Aprakstīt publiskos pasākumus un pamatot paredzētos ierobežojumus.

Aprakstīt piemērotos pretendentus un pamatot kandidātu un/vai projekta partneru piemērotības ierobežojumus.

Ievadīt informāciju arī attiecīgajā Statistikas pielikuma sadaļā.

Indikatīvais konkursu laika grafiks

Kopumā programmas "NVO fonds" ietvaros ir plānoti 6 projektu konkursi. Konkursu sadalījums shematiski  ir parādīts pielikumā Nr.10. Apakšprogrammā "NVO darbības atbalsts" (programmas sasniedzamais rezultāts -  veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība) tiek plānots viens projektu konkurss visas apakšprogrammas ietvaros un tā indikatīvā izsludināšana plānota 2012.gada 3.ceturksnī. Projektu atlase tiks rīkota 2 kārtās. Pirmajā kārtā projektu iesniegumu iesniedzējiem pēc konkursa izsludināšanas tiks doti divi mēneši organizācijas darbības programmas sagatavošanai. Pēc lēmuma pieņemšanas par projektu iesniegumu virzīšanu otrajai kārtai, projektu iesniedzējiem tiks dots laiks mēnesis darba plāna sagatavošanai, indikatīvais darba plāna iesniegšanas laiks – 2012.gada 4.ceturksnis. Projektu uzsākšana plānota 2013.gadā un darbības programmas īstenošanas periods plānots līdz 3 gadiem. Nākamo gadu (2014., 2015.) darba plāna iesniegšana plānotas attiecīgi 2013. un 2014.gada 30.septembrī.

Apakšprogrammā "NVO projektu programma"  (programmas sasniedzamie rezultāti - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām un veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana) projektu konkursi plānoti šādi:

Mikroprojekti – projektu atlase 1 kārtā. 1. konkurss – 2012.gada 3.ceturksnī, 2.konkurss – 2013.gada 3. ceturksnī un 3.konkurss 2014.gada 4. ceturksnī.

Mecoprojekti un makroprojekti – projektu atlase 2 kārtās. Pirmais projektu konkurss plānots 2012.gada 3.ceturksnī. Pirmajā kārtā projektu iesniegumu iesniedzējiem pēc konkursa izsludināšanas tiks doti divi mēneši projekta koncepcijas sagatavošanai. Ņemot vērā to, ka pēc lēmuma pieņemšanas par projektu iesniegumu virzīšanu otrajai kārtai, projektu iesniedzējiem tiks doti 3 mēneši detalizēta projekta sagatavošanai, indikatīvais iesniegšanas laiks – 2012.gada 4.ceturksnis. Attiecīgi otrais projektu konkurss tiks izsludināts 2013.gada 3.ceturksnis.

Informatīvie pasākumi

Lai iepazīstinātu potenciālos projektu iesniedzējus un citus interesentus ar programmu, ir paredzēta programmas uzsākšanas konference, kuras uzdevums ir iepazīstināt ar programmas būtību un galvenajiem nosacījumiem, papildus plānota arī potenciālo partneru meklēšanas aktivitāšu īstenošana. Uzsākot katru projektu konkursu, informācija tiks plaši izplatīta potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem. Sludinājumi par konkursa uzsākšanu tiks publicēti vismaz trijos (3) nacionālajos laikrakstos un nosūtīti reģionālajiem (vietējiem) medijiem. Informāciju paredzēts sagatavot latviešu un krievu valodā, tādējādi nodrošinot arī mazākumtautību informēšanu. Informācija tiks tulkota arī angļu valodā un nosūtīta FIB. Konkursa dokumentācija tiks ievietota SIF mājas lapā. Paredzēti vairāki informatīvie semināri potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem. Semināri paredzēti Latvijas reģionos. Šāda pieeja tiks īstenota pirms katra projektu konkursa. Papildus, lai nodrošinātu metodisku atbalstu potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem projektu sagatavošanā, plānotas 1-2 konsultāciju dienas katrā no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kuru ietvaros varēs detalizētāk saņemt informāciju par projekta iesnieguma sagatavošanas un īstenošanas prasībām. Semināru laikā uzdoto un uz norādīto e-pasta adresi konkursi@lsif.lv  nosūtīto biežāk uzdoto jautājumu un atbilžu apkopojums būs pieejams SIF mājas lapā www.sif.lv. Abās apakšprogrammās tiks sagatavotas metodikas projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanai, tādējādi detalizētāk skaidrojot potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem izvirzītos nosacījumus un prasības.

Apakšprogrammu līdzfinansējuma apjoms

Abās apakšprogrammās maksimālā granta likme saskaņā ar Noteikumu 5.4. sadaļas 3.punktu projekta ietvaros nedrīkst pārsniegt 90% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām, projekta iesniedzēja līdzfinansējumam jābūt vismaz 10% (t.sk. 50% no līdzfinansējuma var būt ieguldījums natūrā, ko veido brīvprātīgais darbs). Abās apakšprogrammās attiecināmās un neattiecināmās izmaksas tiek noteiktas saskaņā ar Noteikumu 7.3., 7.4. un 7.6.punktu. Papildus, ņemot vērā apakšprogrammas "NVO darbības atbalsta programma" specifiku, attiecināmajās izmaksās tiek iekļauta dalības maksa vietējās, nacionālās un starptautiskās organizācijās, kā arī, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un programmas specifiku, abās apakšprogrammās tiek noteikti šādi ierobežojumi - renovācijas un būvniecības izmaksas, ar noteikumu, ka tās nepārsniedz 20% no kopējām attiecināmām projekta izmaksām un kā neattiecināmas tiek noteiktas nekustamā īpašuma vai zemes un motorizēto transportlīdzekļu iegādes izmaksas. Apakšprogrammā "NVO darbības atbalsts" (programmas sasniedzamais rezultāts - veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība) - indikatīvais finansējums ir 40% no kopējā projektiem pieejamā finansējuma. Paredzētais finansējuma apjoms ir noteikts, ņemot vērā vidējās tirgus cenas Latvijā, kā arī NVO sektora izteiktos priekšlikumus programmas sabiedriskās apspriešanas gaitā. Kā arī, ņemot vērā NVO izteiktos priekšlikumus programmas izstrādes procesā, vienam projektam pieejamais maksimālais finansējuma apjoms ir aprēķināts, balstoties uz iepriekšējā perioda grantu shēmu projektu īstenotāju atskaitēs iekļautajām faktiskajām izmaksām, īpaši tādās apjomīgās izmaksu pozīcijās kā telpu noma un uzturēšana un atalgojums administratīvajam personālam. Makroprojektos mēneša maksimālais finansējums tiek noteikts lielāks nekā mikroprojektiem, ņemot vērā finansējuma saņēmēja darbību reģionālā un nacionālā līmenī, kas saistīta ar nepieciešamību pēc lielāka finansējuma.

Projektu veids	Maksimālais granta apjoms mēnesī (EUR)	Projekta lielums	Maksimālais projekta īstenošanas laiks	Finansējums
Mikroprojekti	Līdz 1500 EUR mēnesī	Līdz 54 000 EUR	3 gadi*	40% no apakšprogrammas finansējuma
Makroprojekti	Līdz 2000 EUR mēnesī	Līdz 72 000 EUR		60% no apakšprogrammas  finansējuma

*Projekta īstenošanas termiņš nevar būt īsāks kā viens gads (12 kalendārie mēneši).

Apakšprogrammas "NVO darbības atbalsta programma" ietvaros ir noteikti ierobežojumi administratīvā personāla un īstenošanas personāla izmaksām (bruto likmes (bez DD VSAOI). Administratīvais personāls - 5 LVL/h*koeficients (2011.gads tiek pieņemts par bāzi. Nākamajiem gadiem likmi nosaka, reizinot ar koeficientu, kas atspoguļo iepriekšējā gada I pusgada cenu indeksa attiecību pret bāzes gada I pusgadu); lektori, pasniedzēji - 10 LVL/h*koeficients, īpašos gadījumos ārējie eksperti - izmaksas, pamatojoties uz tirgus cenām, apmācību gadījumā – akreditētas mācību programmas. Administratīvā personāla maksimālās atalgojuma likmes noteiktas balstoties uz vidējām atalgojuma likmēm un iepriekšējā plānošanas periodā projektos norādīto administratīvā personāla faktisko darba laika projektā. Lektoru un pasniedzēju atalgojums noteikts samērojot to ar atalgojuma likmēm, kādu attiecīgā līmeņa speciālisti saņem Valsts akreditētās augstākās izglītības iestādēs.

Apakšprogrammā "NVO projektu programma"  (programmas sasniedzamie rezultāti - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām un veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana) – indikatīvais finansējums ir 60% no projektiem pieejamā finansējuma. Līdzīgi kā apakšprogrammā "NVO darbības atbalsts"  šajā apakšprogrammā vienam projektam pieejamais maksimālais finansējuma apjoms ir aprēķināts, balstoties uz NVO izteiktajiem priekšlikumiem programmas izstrādes procesā, kā arī iepriekšējā perioda grantu shēmu projektu īstenotāju atskaitēs iekļautajām faktiskajām izmaksām, īpaši tādās apjomīgās izmaksu pozīcijās kā telpu noma un uzturēšana un atalgojums administratīvajam personālam. Mecoprojektos un makroprojektos maksimālais finansējums tiek noteikts lielāks nekā mikroprojektiem, ņemot vērā projekta īstenošanas mērogu - reģionālā un nacionālā līmenī, kas saistīta ar nepieciešamību pēc lielāka finansējuma.

Projektu veids	Maksimālais pieejamais granta apjoms, EUR	Maksimālais projekta īstenošanas laiks	Finansējums
Mikroprojekti	5 000 – 19 999,99	Līdz 1 gadam	15% no apakšprogrammas finansējuma
Mecoprojekti	20 000 - 49 999,99	Līdz 2 gadiem	30% no apakšprogrammas finansējuma
Makroprojekti	50 000 - 100 000	Līdz 2 gadiem	55% no apakšprogrammas finansējuma

Mikroprojektiem paredzētais finansējums starp trīs konkursiem sadalās attiecīgi – 50%, 30% un 20%. Šāda pieeja tiek piedāvāta, ņemot vērā gan iepriekšējā perioda pieredzi, gan jau šobrīd esošo lielo ieinteresētību no NVO sektora. Papildus ņemts vērā arī tas, ka pēc pirmajiem konkursiem apakšprogrammas ietvaros var veidoties projektos neizlietotā finansējuma pārpalikums, kas tiks novirzīts uz pēdējo mikroprojektu konkursu. Savukārt mecoprojektiem un makroprojektiem paredzētais finansējums divos konkursos sadalās attiecīgi – 60% un 40%, tādējādi divus gadu pēc kārtas nodrošinot iespēju NVO startēt projektu konkursos ar lielāku finanšu apjomu.

Apakšprogrammas ietvaros noteikti tādi paši finanšu nosacījumi īstenošanas personāla atalgojumam kā apakšprogrammā  "NVO darbības atbalsta programma".

Administratīvo izmaksu aprēķinam tiks izmantota netiešo izmaksu nemainīgā likme. Tās apmērs tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos par programmas ieviešanu kā noteikta procentuāla attiecība no projekta administratīvā personāla darba algām un ar tām saistīto nodokļu izmaksām. Netiešās izmaksas ietvers administratīvo funkciju nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas (piemēram, telpu un materiāli tehnisko līdzekļu nomas un uzturēšanas izmaksas, komunālo pakalpojumu, sakaru pakalpojumu, transporta, biroja preču un komandējumu izmaksas).

Projektu iesniegumu iesniedzēji/līdzfinansējuma saņēmēji

Abās apakšprogrammās paredzēti vienādi nosacījumi potenciālajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem, t.i. ir biedrības un nodibinājumi, kas dibināti saskaņā ar LR biedrību un nodibinājumu likumu, atbilst Noteikumiem un kas nav pretrunā šādiem nosacījumiem:

· ir bezpeļņas organizācijas, kuras nav izveidotas vai nedarbojas pelņas nolūkos. Lai gan organizācijām var būt apmaksāti darbinieki, kā arī tās var īstenot darbības, kuru rezultātā tiek gūti ieņēmumi, gūtā peļņa nevar tikt sadalīta starp organizācijas biedriem vai valdes locekļiem. Organizāciju darbībai jābūt vērstai uz to, lai sasniegtu tās misiju un vērtības;

· nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs. Šī prasība tādēļ izslēdz no saņēmēju loka tirdzniecības un profesionālās organizācijas, kuru mērķi un asociāciju nolūki ir virzīt specifiski tikai savu biedru intereses;

· organizācija pēc savas būtības ir balstīta uz brīvprātības principiem, to uz brīvprātības principa ir izveidojušas un tajā darbojas individuālas personas vai grupas (juridiskas personas vai to apvienības);

· tās mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar cilvēku grupu vai visas sabiedrības labklājību;

· organizācijai ir jābūt reģistrētai Biedrību un nodibinājumu reģistrā, tai jādarbojas saskaņā ar apstiprinātiem statūtiem;

· tās ir biedru organizācijas, ar atklātu struktūru un vēlētu vadību/valdi, kā arī tās ir atbildīgas/ atskaitās saviem biedriem un finansējuma devējiem;

· ir neatkarīgas no publiskās pārvaldes institūcijām, politiskām vai komerciālām organizācijām;

Uz finansējumu nevar pretendēt:

· politiskās partijas;

· reliģiskās organizācijas;

· sociālie partneri (arodbiedrības un darba devēju organizācijas, saskaņā ar ES definējumu);

· peļņas organizācijas.

Sadarbības partneri

Apakšprogrammas "NVO darbības atbalsta programmas"  (programmas rezultāts - veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība) ietvaros projekts var tikt īstenots partnerībā tikai ar NVO, kas atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem. Partnerim ir jābūt reģistrētam un jādarbojas Latvijā vai donorvalstīs.

Apakšprogrammas "NVO projektu programma"  (programmas sasniedzamie rezultāti - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām un veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana) ietvaros projekts var tikt īstenots partnerībā ar:

· Latvijas Republikā reģistrētu NVO;

· Donorvalstīs (Islande, Lihtenšteinas firstiste, Norvēģijas karaliste) un EEZ finanšu instrumenta saņēmējvalstīs (Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, Grieķija, Spānija, Portugāle, Kipra un Malta) reģistrētu NVO;

· Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētu NVO;

· Latvijā, donorvalstīs un pārējās EEZ finanšu instrumenta saņēmējvalstīs reģistrētu publiskās pārvaldes iestādi (šiem partneriem nedrīkst paredzēt vairāk kā 20% no projekta kopējām izmaksām).

Lai veicinātu NVO savstarpējo sadarbību, projektos īstenoto aktivitāšu pieejamību un sasniegto rezultātu pēc iespējas lielāku pieejamību plašākai sabiedrībai, kā arī veicinātu partnerības principu iedzīvināšanu starp Latvijas un donorvalstu, pārējo saņēmējvalstu un Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas NVO, apakšprogrammas "NVO projektu programma" makroprojektos partnerība ir noteikta kā obligāta prasība.

Kvotas

Apakšprogrammas "NVO darbības atbalsta programmas"  (programmas rezultāts - veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība) ietvaros, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējuma pieejamību visos Latvijas plānošanas reģionos, kā arī, lai nodrošinātu gan vietējā, gan reģionālā, kā arī nacionālā līmeņa organizāciju atbalstu, tiks izveidota kvotu pieeja. Lai tiktu atbalstītas pēc iespējas vairāk NVO, projekta iesnieguma iesniedzējs drīkst pieteikt un saņemt atbalstu tikai vienam projektam visā apakšprogrammā. Mikroprojektu līmenī tiek noteiktas reģionālās kvotas, kurām atbilstoša pieejamā finansējuma ietvaros katrā reģionā var tikt atbalstīts noteikts skaits projektu iesniegumu saskaņā ar apakšprogrammā noteiktajām atbalsta jomām.

Makroprojektu līmenī, lai nodrošinātu pēc iespējas līdzvērtīgu finansējuma sadali starp reģionāla līmeņa un nacionālā līmeņa organizācijām, kas darbojas apakšprogrammas atbalsta jomās, tiks atbalstīti vismaz 2 projekti katrā reģionā (augstākais punktu skaits), un kā prioritāri tiks atbalstīti labākie projekti nacionālajā līmenī katrā no atbalsta jomām. Katrā no atbalsta jomām tiks atbalstīti vismaz 2 projekti, kas būs ieguvuši augstāko punktu skaitu starp attiecīgajā jomā iesniegtajiem projektiem. Atlikušā finansējuma ietvaros no pārējiem projektiem tiks atbalstīti tie, kas ieguvuši augstāko punktu skaitu, neatkarīgi no tā, kādā atbalsta jomā tie iesniegti.

Apakšprogrammā "NVO projektu programma"  (programmas sasniedzamie rezultāti - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām un veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana), ietvaros, lai tiktu atbalstītas pēc iespējas vairāk NVO, projekta iesnieguma iesniedzējs drīkst pieteikt un programmas apsaimniekotājs var atbalstīt ne vairāk kā divus projektus – katru savā tematiskajā jomā, visā apakšprogrammā.

Projektu īstenošanas vieta

Lielāko daļu no programmas "NVO fonds" projekta aktivitātēm jāīsteno Latvijā. Līdzfinansējuma saņēmējs daļu no aktivitātēm var īstenot ārpus Latvijas. Izmaksas, kas saistītas ar aktivitātēm, kas tiek īstenotas ārpus Latvijas (t.sk. šādu aktivitāšu sagatavošanas un organizēšanas izmaksas), nedrīkst pārsniegt 10% no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām. Šis ierobežojums neattiecas uz aktivitātēm, kuras paredzēts īstenot donorvalstīs.

3.14.4. Projektu atlase

Sniegt projektu atlases struktūras, procesu un kārtību pārskatu.

Projektu iesniegumu atlase programmas ietvaros tiks balstīta uz atklātības, efektivitātes, godīgas konkurences un caurskatāmas projektu atlases principiem. Lai nodrošinātu izsekojamu programmas administrēšanas procesu, SIF tiks izstrādāta EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.g. plānošanas perioda apakšprogrammu vadības procedūru rokasgrāmata (turpmāk – Procedūru rokasgrāmata), kas tiks izstrādāta saskaņā ar Noteikumiem, nacionālo likumdošanu, un kura reglamentēs administrēšanā iesaistīto SIF struktūrvienību atbildības un kompetences sadalījumu. Saskaņā ar labas pārvaldības principiem, Noteikumos ietvertajiem nosacījumiem, SIF tiek nodalīta projektu vērtēšana no projektu uzraudzības un maksājumu veikšanas procesa (sk. 3.14.1.sadaļu). Projektu vērtēšanas vai uzraudzības posmā iesaistītās SIF amatpersonas, projektu vērtēšanas un uzraudzības komisiju locekļi, ārējie eksperti un SIF padomes locekļi apliecinās konfidencialitāti, objektivitāti un neatrašanos interešu konflikta situācijā ar kādu no projektu iesnieguma iesniedzējiem/ sadarbības partneriem/ līdzfinansējuma saņēmējiem. Ņemot vērā gan nevalstisko organizāciju sektora viedokli, gan donorvalstu ieteikumus, projektu iesniegumu atlasi tiek plānots īstenot divās kārtās, izņemot "NVO projektu programmas" mikroprojektus.

Apakšprogrammā "NVO darbības atbalsta programma" (programmas rezultāts – veicināta aktīva pilsoniskā sabiedrība), ņemot vērā to, ka apakšprogrammas ietvaros tiks atbalstīta organizāciju darbības programma nākamajiem trim gadiem, tiek organizēts viens atklāts projektu konkurss, kas norisināsies divās kārtās.

Apakšprogramma "NVO projektu programma" (programmas rezultāti - labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām un veicinātas demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošana), būs 5 atklātie projektu konkursi, kuri tiks īstenota šādi – mikroprojektiem viena atlases kārta, bet mecoprojektiem un makroprojektiem 2 atlases kārtas.

Projektu iesniegumu vērtēšana (pēc atbilstības, administratīvajiem, kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem) notiks SIF uzturētajā PEVS.

SIF lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc EEZ instrumenta projekta iesniegumu iesniegšanas beigu datuma vai projekta izklāstu iesniegšanas beigu datuma (noteiktajā termiņā neieskaita pēc projektu iesniegumu atlases pirmās kārtas atlasīto projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai paredzēto laiku). Detalizēta projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība, t.sk. vērtēšanas kritēriji ir aprakstīta programmas iesnieguma pielikumā Nr.12.

Lai nodrošinātu efektīvu projektu vērtēšanas un vēlākās uzraudzības procesu, tiks izveidota projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija.

PROJEKTU VĒRTĒŠANAS UN UZRAUDZĪBAS KOMISIJA
Programmas rezultāts nr.1 Veicināta aktīva pilsoniskā līdzdalība Apakšprogramma "NVO darbības atbalsta programma"	Programmas Rezultāts nr.2 - Labklājības, t.sk. sociālo pakalpojumu, nodrošināšanas palielināšana noteiktām mērķa grupām Programmas rezultāts nr.3 - veicinātas demokrātiskās vērtības cilvēktiesību ievērošana Apakšprogramma "NVO projektu programma"
· Apsaimniekotāja (SIF) pārstāvis · Kultūras ministrijas pārstāvis · Valsts kancelejas pārstāvis · NVO pārstāvis · NVO pārstāvis Novērotāju statusā: Finanšu instrumentu komitejas un Finanšu ministrijas pārstāvji	· Apsaimniekotāja (SIF) pārstāvis · Kultūras ministrijas pārstāvis · Labklājības ministrijas pārstāvis · Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis · NVO pārstāvis · NVO pārstāvis · NVO pārstāvis Novērotāju statusā: Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumentu komitejas un Finanšu ministrijas pārstāvji

Lai izveidotu projektu vērtēšanas un uzraudzības komisijas sastāvu, tiks lūgts nozares ministrijām deleģēt pārstāvjus. NVO pārstāvju atlase tiks organizēta kā atklāts konkurss. NVO pārstāvju atbilstību izvērtēs SIF padome atbilstoši izstrādātām un apstiprinātām vadlīnijām, novērtējot pēc šādām kvalitātes prasībām – izglītība, darba pieredze, zināšanas par sektoru u.tml. Vēlams, lai viens un tas pats NVO pārstāvis nebūtu abās komisijās, līdz ar to konkurss tiks sludināts uz piecām NVO pārstāvju vietām.

Projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija projektu iesniegumu atbilstības, kvalitātes un finanšu izvērtēšanai var piesaistīt neatkarīgus ekspertus. Neatkarīgi vērtēšanas eksperti tiks atlasīti pēc SIF noteiktiem kritērijiem (atbilstoši konkursa nolikumam; esejas, individuālas intervijas, testa projekta vērtēšana utt.), un ar viņiem tiks slēgti akorda darba līgumi.

3.14.5. Finanšu vadība

Aprakstīt Programmas finanšu vadību, attiecībā uz to, kā tiek radīts ekonomiskais labums, kā tiek uzturēti atsevišķi bankas konti, kādi ir noteikumi par ieguldījumu natūrā attiecināmību, kārtību, kādā tiek veikti maksājumi projektu īstenotājiem, un maksājuma pieprasījuma pārbaudes kārtību.

Programmas līmenī nacionālais līdzfinansējums ir paredzēts 0 procenti saskaņā ar Noteikumu 5.4.panta "Līdzfinansējuma likmes un projekta līdzfinansējuma minimālais apjoms" pirmās daļas "b" sadaļā noteikto.

SIF atvērs un uzturēs atsevišķu bankas kontu, kurā tiks uzkrāti procenti, kas radīsies no FIB saņemtajiem finanšu līdzekļiem projektu finansēšanai saskaņā ar Noteikumu 9.pielikuma 3.14.5.punktā "Finanšu vadība" noteikto.

Programmas starpposma pārskatā tiks iekļauti izdevumi saskaņā ar Noteikumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā 11.pielikumu.

Projektu ietvaros paredzamās izmaksas ir attiecināmas, ja:

· tās ir nepieciešamas projekta īstenošanai, ir paredzētas projekta līgumā, un atbilst drošas finanšu vadības principiem, it īpaši ekonomiskā izdevīguma un izmaksu efektivitātes principiem;

· tās rodas līdzfinansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim projekta ieviešanas perioda laikā un tās ir faktiski veiktas (izņemot ieguldījumu natūrā – brīvprātīgo darbu);

· ir uzskaitītas finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera grāmatvedības un nodokļu uzskaites reģistros, jābūt identificējamām un pierādāmām, un jābūt apliecinātām ar pamatojuma dokumentu oriģināliem.

Projekta īstenotājam projekta līdzfinansējuma saņemšanai jāatver atsevišķs konts, kurā tiks ieskaitīts apakšprogrammas līdzfinansējums.

Projekta īstenošanas periodā projektā tiks paredzēti avansa un starpposma maksājumi, kas tiks veikti kā priekšfinansējums. Avansa izmaksa tiks veikta pamatojoties uz projekta līgumu, bet starpposma maksājumu saņemšanai līdzfinansējuma saņēmējam būs jāiesniedz informatīvais pārskats (ne retāk kā reizi četros mēnešos) par projekta aktivitāšu ieviešanas progresu un izlietoto finanšu apmēru. Konstatējot pārkāpumus projekta īstenošanas posmā, starpposma maksājumu apmērs var tikt samazināts vai starpposma maksājumu veikšana apturēta līdz konstatējumu novēršanai. Informatīvā pārskata pārbaudē un maksājuma veikšanā tiks iesaistītas PUN un FKN, bet pašu maksājumu veiks FBVN.

Noslēguma maksājumu līdzfinansējuma saņēmējs saņems pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas. Lai nodrošinātu pārraudzību pār aktivitāšu ieviešanas un finanšu apguves progresu, projektos, kuru īstenošanas periods pārsniegs 14 mēnešus, tiks paredzēta arī starpposma pārskata iesniegšana. Pēc starpposma pārskata netiks veikts maksājums, bet tiks apstiprinātas attiecīgajā periodā veiktās izmaksas.

Starpposma un noslēguma pārskata pārbaudē būs iesaistītas PUN un FKN, lai nodrošinātu četru acu principa ievērošanu izmaksu attiecināmības noteikšanā.

Uzsākot programmas īstenošanu, projektu priekšfinansēšanas nodrošināšanai tiks pieprasīts avansa maksājums, bet vēlāk avansi projektu finansēšanai pakāpeniski tiks pieprasīti kopā ar starpposma pārskatiem.

Maksājumi finansējuma saņēmējiem tiks veikti šādā kārtībā:

Apakšprogramma "NVO darbības atbalsta programma":

- Avansa maksājums 40% apmērā no projektam piešķirtās apakšprogrammas līdzfinansējuma summas, ko izmaksās noslēgtajā projekta līgumā noteiktajā termiņā;

- Starpposma maksājumi, kuru kopējā summa nepārsniedz 50% no projektam piešķirtās apakšprogrammas līdzfinansējuma summas, vienādās daļās tiks izmaksāta pēc katra informatīvā pārskata saņemšanas un pieņemšanas zināšanai. Informatīvo pārskatu periodi tiks norādīti projekta līgumā;

- Noslēguma maksājums 10% jeb atlikusī apakšprogrammas līdzfinansējuma daļa tiks izmaksāta, kad tiks apstiprināts līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtais projekta noslēguma pārskats.

Apakšprogramma  "NVO projektu programma":

1. Mikroprojektiem tiks piemērots "NVO darbības atbalsta programmā" noteiktā maksāšanas kārtība un maksājumu apmērs.

2. Mecoprojektiem un makroprojektiem:

- Avansa maksājums 20% apmērā no projektam piešķirtās apakšprogrammas līdzfinansējuma summas, ko izmaksās projekta līgumā noteiktajā termiņā;

- Starpposma maksājumi, kuru kopējā summa nepārsniedz 70% no projektam piešķirtās apakšprogrammas līdzfinansējuma summas, vienādās daļās tiks izmaksāta pēc katra informatīvā pārskata saņemšanas un pieņemšanas zināšanai. Informatīvo pārskatu periodi tiks norādīti projekta līgumā;

- Noslēguma maksājums 10% jeb atlikusī apakšprogrammas līdzfinansējuma daļa tiks izmaksāta, kad tiks apstiprināts līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtais projekta noslēguma pārskats.

Līdzfinansējuma saņēmējam jānodrošina 10% līdzfinansējums. 50% no nepieciešamā līdzfinansējuma iespējams nodrošināt natūrā. Kā natūra pieļaujams tāds brīvprātīgs darbs, kura vērtību ir iespējams neatkarīgi novērtēt un auditēt. Jebkurā gadījumā, brīvprātīgais darbs jānovērtē, ņemot vērā nostrādāto laiku un stundas vai dienas likmi par paveikto darbu, kura nepārsniedz likmi par līdzvērtīga darba veikšanu.

Iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējums ir 90% apmērā.

3.14.6. Izmaiņas projektos

Aprakstīt kārtību, kas saistīta ar izmaiņām projektā.

Visas izmaiņas projektos SIF administrēs atbilstoši programmas vadības procedūru rokasgrāmatai 2009.-2014. gada periodam. Informācija par izmaiņām tiks uzkrāta PEVS. Kārtība, kādā tiks veiktas izmaiņas projektā, tiks detalizēti atrunāta projekta līgumā, kas tiks noslēgts starp SIF un līdzfinansējuma saņēmēju. Procedūras un līguma nosacījumi nodrošinās to, lai gadījumos, kad pēc līguma parakstīšanas mainās apstākļi, kas ietekmē projekta īstenošanu, projekta līgums jebkurā projekta īstenošanas posmā var tikt grozīts, lai nodrošinātu projekta plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanu un efektīvu, un lietderīgu finansējuma izlietošanu.

Izmaiņas līdzfinansējuma saņēmējs varēs ierosināt, nosūtot argumentētu pieprasījumu. Ja grozījumu pieprasījums būs pamatots un nepieciešams veiksmīgai projekta ieviešanai, SIF saskaņos izmaiņas projektā.

Atkarībā no izmaiņu veida, to saskaņošana notiks 2 veidos:

· SIF veiks rakstveida saskaņojumu (nosūtot oficiālu vēstuli), ja tiks veiktas nebūtiskas izmaiņas projektā, kas neietekmē projekta mērķu un rezultātu sasniegšanu (piemēram, faktiskie izdevumi budžeta pozīcijā pārsniedz plānotos, bet ne vairāk par 20% no plānotās summas; izmaksu izmaiņas vienas pozīcijas ietvaros; projekta atbildīgo un amatpersonu maiņa, pie nosacījuma, ja šo personu kvalifikācija nav vērtēta iesnieguma vērtēšanas posmā; projekta īstenošanas vietas maiņa, pie nosacījuma, ja tas nekādā veidā nevar ietekmēt plānotos rezultātus un plānoto mērķa grupu; projekta aktivitāšu laika grafika maiņa, ciktāl tas nepagarina projekta īstenošanas termiņu un neietekmē plānotos rezultātus u.c.);

· SIF sagatavos līguma grozījumus par izmaiņām projektā, ko parakstīs SIF un līdzfinansējuma saņēmējs, ja tiks veiktas būtiskas izmaiņas projektā (piemēram, nepieciešamās izmaiņas aktivitāšu ieviešanā ietekmē pasākuma galveno mērķi un rezultātus; nepieciešams projekta īstenošanas perioda pagarinājums; izmaiņas starp budžeta pozīcijām pārsniedz sākotnējo pozīcijas apjomu vairāk kā par 20 %; mainās projekta ieviešanā plānotais partneris vai partneris atsakās piedalīties projekta ieviešanā u.c.).

SIF varēs ierosināt grozījumus projektā, nosūtot argumentētu pieprasījumu līdzfinansējuma saņēmējam. Līdzfinansējuma saņēmējs varēs nepiekrist līguma grozījumiem, norādot atteikuma pamatojumu. Līdzfinansējuma saņēmējs nevarēs atteikties veikt tādus līguma grozījumus, kas saistīti ar izmaiņām ārējos normatīvajos aktos.

Nedrīkstēs ierosināt un veikt tādas izmaiņas projektā un izdarīt tādus grozījumus līgumā:

- kas maina nosacījumus, kuri varētu būt nozīmīgi, lemjot par finansējuma piešķiršanu projektam;

- ja to sekas būtu pretrunā ar principu par vienādu attieksmi pret visiem projektu iesniedzējiem un īstenotājiem;

- ja tie ir pretrunā nosacījumiem, kas iekļauti lēmumā par projekta apstiprināšanu vai noteikti  apakšprogrammas konkursa nolikumā.

Izmaiņu un grozījumi pieprasījumi būs jāiesniedz otrai pusei vismaz 20 darbdienas pirms paredzamo izmaiņu nepieciešamības. Īsākā termiņā izmaiņas un grozījumus varēs veikt, ja to ierosinātājs termiņa saīsinājumu pamatos.

Līdzfinansējuma saņēmējs argumentētu pieprasījumu veikt izmaiņas projektā varēs iesniegt arī ne vēlāk kā 20 darbdienas pēc izmaiņu veikšanas, bet ne vēlāk kā līdz noslēguma pārskata iesniegšanai SIF. Šādu pieprasījumu SIF izskatīs pēc būtības tikai tad, ja izmaiņu iesniegšana pēc to veikšanas būs notikusi no līdzfinansējuma saņēmēja neatkarīgu, objektīvi pamatotu, pierādītu un attaisnojošu apstākļu dēļ. Ja SIF piekritīs šādiem Līguma grozījumiem, tiem būs atpakaļejošs spēks.

3.15. Budžets

3.15.1. Budžeta pozīcijas

Aizpildīt turpmāk tekstā redzamās tabulas. Sniegt pamatojumu katrai no tabulām saskaņā ar PAR.

Pieprasītā programmas granta daļa (%): 100%

 Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu sniegta arī šeit.

					Neattiecināmie  izdevumi (d)	Kopējie izdevumi (e) = (c) + (d)
	EEZ FI (a)	Valsts līdzfin. (b)	Kopējās attiecināmās izmaksas (c) = (a) + (b)
	€	€	€	% no kopējā	€	€
Programmas vadība	1 073 000,00	0	1 073 000,00	10,35%	0	1 073 000,00
1.rezultāts	3 540 350,00	0	3 540 350,00	34,16%	0	3 540 350,00
2.rezultāts	4 426 323,00	0	4 426 323,00	42,70%	0	4 426 323,00
3.rezultāts	884 202,00	0	884 202,00	8,53%	0	884 202,00
Iepriekšdefinētais projekts	132 000,00	0	132 000,00	1,27%	0	132 000,00
Līdzekļi divpusējām attiecībām	155 475,00	0	155 475,00	1,50%	0	155 475,00
Papildu pasākumi	50 000,00	0	50 000,00	0,48%	0	50 000,00
Programmas iesnieguma sagatavošana	0	0	0	0,00%	0	0
Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā	103 650,00	0	103 650,00	1,00%	0	103 650,00
KOPĀ	10 365 000,00	0	10 365 000,00	100,00%	0	10 365 000,00

EEZ Finanšu instrumenta piešķīruma sadalījums pa gadiem

Budžeta pozīcija	2012	2013	2014	2015	2016	2017	Kopā
Programmas vadība	202 442	295 401	271 529	206 643	93 455	3 530	1 073 000
1.rezultāts	0	1 416 140	885 087	885 088	354 035	0	3 540 350
2.rezultāts	132 790	697 146	2 013 977	1 385 439	196 971	0	4 426 323
3.rezultāts	26 526	139 262	402 312	276 755	39 347	0	884 202
Iepriekš noteiktais projekts	61 059	39 673	8 117	23 151	0	0	132 000
Līdzekļi divpusējām attiecībām	77 720	67 755	5 000	5 000	0	0	155 475
Papildu pasākumi	0	10 000	10 000	10 000	20 000	0	50 000
Programmas iesnieguma sagatavošana	0	0	0	0	0	0	0
Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā	5 056	26 923	36 323	28 203	7 109	36	103 650
KOPĀ	505 593	2 692 300	3 632 345	2 820 279	710 917	3 566	10 365 000

Budžeta pozīcijā "Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā" paredzēta rezerve, lai nepieciešamības gadījumā būtu līdzekļi starpības segšanai, ja maksājumu veikšanai un pārskatu sagatavošanai būtu jāizmanto atšķirīgi valūtas konvertēšanas kursi (LB noteiktais kurss un Eiropas Komisijas noteiktais grāmatvedības kurss). Atbilstoši Noteikumu 8.6.5.punktam, minētā rezerve nepārsniedz 1% no programmas attiecināmajām izmaksām.

Rezerves sadalījums pa gadiem ir ieplānots proporcionāli plānoto izdevumu summai katrā gadā.

Programmas apsaimniekotāja vadības izmaksu detalizēts budžets

Izmaksu kategorija	2012	2013	2014	2015	2016	2017	Kopā
Sagatavošanās Programmas īstenošanai	0	0	0	0	0	0	0
Projektu izvērtēšana un atlase	96 361,00	101 178,00	55 709,00	24 528,00	0	0	277 776,00
Maksājuma pieprasīja pārbaude, maksājumu veikšana	1 554,00	51 769,00	62 627,00	55 388,00	17 709,00	0	189 047,00
Projektu uzraudzība	1 554,00	92 308,00	103 890,00	92 308,00	27 120,00	0	317 180,00
Revīzijas un pārbaudes projektu īstenošanas vietās	0	3 036,00	4 847,00	4 368,00	740,00	0	12 991,00
Reklāma un informācija	21 849,00	14 017,00	10 005,00	3 767,00	30 698,00	196,00	80 532,00
Ziņošana donorvalstīm un valsts iestādēm	5 438,00	9 322,00	9 323,00	9 323,00	9 322,00	3 108,00	45 836,00
Bankas kontu atvēršana un lietošana	0	0	0	0	0	0	0
Pieskaitāmie izdevumi	75 686,00	23 771,00	25 128,00	16 961,00	7 866,00	226,00	149 638,00
Kopā	202 442,00	295 401,00	271 529,00	206 643,00	93 455,00	3 530,00	1 073 000,00

Budžeta pozīcijā "Pieskaitāmie izdevumi" ir iekļauta programmas īstenošanai nepieciešamās telpu nomas, komunālo, sakaru u.tml. pakalpojumu daļas izmaksas, projekta īstenošanai nepieciešamās biroja tehnikas un aprīkojuma izmaksas, IT nodrošinājuma, kancelejas un saimniecības preču izmaksas, kā arī līdzekļi projektā iesaistīto darbinieku apmācībām.

Programmas īstenošanai nepieciešamās biroja tehnikas un aprīkojuma izmaksas, IT nodrošinājuma, kancelejas un saimniecības preču izmaksas, kā arī līdzekļi programmā iesaistīto darbinieku apmācībām aprēķināti, apzinot un novērtējot programmas īstenošanai nepieciešamo vienību daudzumu vai patēriņu.

Programmas īstenošanai nepieciešamās telpu nomas, komunālo, sakaru u.tml. pakalpojumu daļas izmaksas noteiktas atbilstoši SIF pastāvošajai kārtībai – katrā mēnesī uz programmu attiecinot programmā nodarbināto darbinieku skaita un SIF kopējā darbinieku skaita attiecībai proporcionālu daļu no attiecīgajām izmaksām.

Detalizēts budžets Programmas iesnieguma sagatavošanai

Izmaksu kategorija	Vienības	Vienības izmaksas	Summa (€)
Alga Programmas apsaimniekotāja darbiniekiem	0	0	0
Ceļošanas un uzturēšanās izmaksas	0	0	0
Tehniski ekonomiskais pamatojums, tostarp ekspertu izmaksas	0	0	0
Tulkojumu izmaksas	0	0	0
Sagatavošanās publiskajiem iepirkumiem un valsts atbalsta saņemšanai	0	0	0
Publiskas konsultācijas	0	0	0
Kopā	0	0	0

 

3.15.2. Avansa maksājums

Aizpildīt turpmāk tekstā redzamo tabulu un pamatot avansa maksājuma nepieciešamību.

Nodrošināt, lai Statistikas pielikumā sniegtā informācija tiktu sniegta arī šeit.

Budžeta pozīcija	Pieprasītais avanss (€)
Programmas vadība	0
1.rezultāts	1 416 140
2.rezultāts	132 790
3.rezultāts	26 526
Iepriekšdefinētais projekts	61 059
Bilaterālais fonds	0
Papildu pasākumi	0
Programmas iesnieguma sagatavošana	0
Rezerve zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā	0
KOPĀ	1 636 515

Avansa maksājums nepieciešams, lai nodrošinātu maksājumu veikšanu projektu un iepriekš noteiktā projekta ietvaros līdz pirmā starpposma pārskata apstiprināšanai un ar to saistītā maksājuma saņemšanai.

3.16. Nepieciešamo Programmas iesnieguma pielikumu pārskats

I. Saīsinājumu saraksts

II. Informācija par iepriekš noteiktajiem projektiem (ja tādi ir)

III. Uzraudzības plāns

IV. Komunikācijas plāns

V. Vadības struktūras grafiks

VI. Galveno darbinieku CV

VII. Statistikas pielikums

VIII. Papildus (complimentary actions) pasākumi

IX. Apakšprogrammas "NVO projektu programma" atbalsta pasākumi

X. Konkursi

XI. Laika grafiks

XII. Projektu atlases apraksts (t.sk. vērtēšanas kritēriji)

3.17. Paraksti

Programmas apsaimniekotājs

Apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu Programmas apsaimniekotāja vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie ir pareizi un precīzi. Es apstiprinu, ka šī Programma tiks īstenota saskaņā ar iesniegumā teikto un ka pieprasītais grants precīzi atspoguļo pamatotus Programmas īstenošanai un pabeigšanai nepieciešamos minimālos resursus.   

Es piekrītu, ka FIB var publicēt šīs Programmas iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem.

					Iespējams otrs paraksts
Vārds, Uzvārds	Aija Bauere				Sandra Rieksta
Amats	sekretariāta direktore				direktora vietniece
Iestāde	Sabiedrības integrācijas fonds				Sabiedrības integrācijas fonds
Paraksts
	Diena	Mēnesis	Gads		Diena	Mēnesis	Gads
Datums

---

¹ "Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā:, Sabiedriskās domas aptauja, "Latvijas fakti", 2011

² "Sabiedrības viedoklis par NVO sektoru Latvijā:, Sabiedriskās domas aptauja, "Latvijas fakti", 2011

³ Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012– 2018)", 2011, 12.lpp.

⁴ "Pārskats par NVO sektoru Latvijā", Rīga, 2011, 41.lpp.

⁵ Centrālās statistikas pārvaldes dati 2009.gadā, www.csb.gov.lv

⁶ http://www.lm.gov.lv/upload/sociala_aizsardziba/sociala_ieklausana/eg/tematiskais1_1.pdf

⁷ Skatīt, piemēram, Iedzīvotāju izpratne un attieksme pret dzimumu līdztiesības jautājumiem. Latvijas iedzīvotāju aptauja. SKDS, 2001, Dzimumu līdztiesība Latvijā. Aptaujas rezultātu analīze. Latvijas fakti, 2004, BSZI, Factum vai Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū. Rīga: Labklājības ministrija, 2006.

⁸ CSP dati.

⁹ CSP dati, t.sk. izdevumi "Sievietes un vīrieši Latvijā 2008" un "Sievietes un vīrieši Latvijā 2010".

¹⁰ Pētījums ANO kampaņai pret vardarbību, © ANO Latvijā, 2005

¹¹ Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam, Labklājības ministrija, 2011, 56.lpp.

¹² http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html

¹³ http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html

¹⁴ Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012– 2018)", 2011, 18.lpp.

¹⁵ Pētījums "Konsolidējot pilsoniskās sabiedrības dienaskārtību", Ivars Ījabs, Marija Golubeva, PROVIDUS, LU 2009

¹⁶ Mazākumtautību nevalstiskās organizācijas. ĪUMSILS, 2008.01.09, Rīga

¹⁷ Baltic News Service, 2010.gada 7.janvāris intervija ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu

¹⁸ Iecietības principu deklarācija, Apstiprināta 1995. gada 16. novembrī, UNESCO Ģenerālās konferences rezolūcija Nr. 5.61.

¹⁹ Pētījums "Čigānu stāvoklis Latvijā", Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrs, Rīga 2003

²⁰ Detalizētāks atbalsta pasākumu uzskaitījums atrodams programmas iesnieguma pielikumā Nr.9

²¹ Par bāzes vērtību ņemta informācija no Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā grantu shēmas " NVO darbības atbalsta programma" sasniegtajiem rādītājiem

²² Par bāzes vērtību ņemta informācija Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

²³ Uz programmas sagatavošanas brīdi nav pieejama korekta statistiska informācija

²⁴ Par bāzes vērtību ņemta informācija par Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā  sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

²⁵ Par bāzes vērtību ņemta informācija par Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

²⁶ Uz programmas sagatavošanas brīdi nav pieejama korekta statistiska informācija

²⁷ Plānots, ka katrā projektā (bērniem un jauniešiem plānoti vismaz 19 projekti) tiks nodrošināti vismaz 2 pakalpojumi vai pasākumi

²⁸ Bāzes vērtību ņemta informācija par Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

²⁹ Uz programmas sagatavošanas brīdi nav pieejama korekta statistiska informācijas

³⁰ Par pamatu ņemta procentuālā attiecība no apstiprinātajiem projektiem grantu shēmā "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana", izvērtējuma ziņojums, SAFEGE Baltija, 2010 novembris

³¹ Par bāzes vērtību ņemta informācija par Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

³² Par bāzes vērtību ņemta informācija par Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

³³ Par bāzes vērtību ņemta informācija par Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

³⁴ Par bāzes vērtību ņemta informācija par Pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis

³⁵ Uz programmas sagatavošanas brīdi nav pieejama korekta statistiska informācija

³⁶ Ņemot vērā informāciju no pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis, tiek prognozēts, ka katrā projektā bērniem un jauniešiem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam, kā arī ģimenēm ar bērniem, kuras potenciāli biežāk nonāk riska situācijā pakalpojumi/pasākumi būs pieejami vismaz 30 personām/projektā.

³⁷ Ņemot vērā informāciju no pārskata par programmu "NVO fonds" 2004.-2009.gada periodā sasniegtajiem rādītājiem, Rīga, 2011.gada aprīlis, tiek prognozēts, ka tiks īstenotas aktivitātes, kurās piedalīsies vismaz 20 personas

³⁸ Grantu shēmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" izvērtējuma ziņojums, SAFEGE Baltija, 2010 novembris,

³⁹ Grantu shēmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana" izvērtējuma ziņojums, SAFEGE Baltija, 2010 novembris

⁴⁰ Grantu shēmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana", izvērtējuma ziņojums, SAFEGE Baltija, 2010 novembris

⁴¹ Pieņemts, ka NVO, kas nodrošina piekļuvi pilsoņu tiesībām (plānotas 10), katrā notiks apmācības vismaz 20 cilvēkiem, līdz ar to vismaz 200 nepilsoņi būs apmeklējuši pasākumus pilsonības iegūšanas veicināšanai

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende