Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00.

Sākam Saeimas 26.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par iespējamām izmaiņām 26.janvāra sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Grigules, Vējoņa, Līdakas, Brigmaņa un Auguļa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 26.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

„Pret” darba kārtības izmaiņām ir pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es neapšaubu likumprojekta izstrādātāju un iesniedzēju labo gribu, tomēr ar šādām lietām nevar tik vienkārši spēlēties. Tāpēc es aicinātu šo likumprojektu neiekļaut darba kārtībā un arī nākošajā reizē – ne. Šādā redakcijā šis likumprojekts nav pieņemams.

Kādu iemeslu dēļ? Pirmām kārtām, neskatoties uz to, ka vairāki politiķi, eksperti ir teikuši, ka šajā ziņā, ja mēs grozām Satversmi, proti, paredzam atsevišķus gadījumus, kad kādai institūcijai, iespējams, būtu jālemj par to, vai referendums ir pieļaujams visos gadījumos, ka šeit vajadzētu būt kādai valsts institūcijai... Piemēram, tiek runāts, ka tā varētu būt Satversmes tiesa, publiski tiek arī runāts, ka tā varētu būt Centrālā vēlēšanu komisija, attiecīgi paplašinot šīs komisijas sastāvu... Un arī prakse liecina, ka šāda institūcija ir nepieciešama, jo, piemēram, 78.pants Satversmē paredz un runā par pilnīgi izstrādātu projektu. Kādam būtu varbūt jāizvērtē, vai tas ir pilnīgi izstrādāts projekts.

73.pantā Satversmē ir runāts par muitām. Tātad, ko mēs saprotam ar likumprojektiem, kas būtu saistīti ar muitām? Bez tam var pastāvēt arī kolīzijas. Es atceros, ka 6. vai 7.Saeimas darbības laikā tika iniciēts likumprojekts „Grozījumi Pilsonības likumā”. Un tur patiešām bija divas normas, kas bija savstarpēji pretrunīgas. Tajā laikā nepieciešamais parakstu skaits netika savākts. Tātad šis likumprojekts neaizgāja līdz tautas nobalsošanai, bet tomēr, manuprāt, šeit vajadzēja būt kādam, kas to lietu vērtētu.

Kādas šeit ir bažas? Pirmām kārtām šajā likumprojektā nav norādīts, kurā stadijā tad šie subjekti, ko likumprojekta izstrādātāji norādījuši, varētu vērsties Satversmes tiesā: vai tas būtu tad, kad pirmais saraksts ir notariāli apstiprināts, un kādā veidā tas tiktu zināms kādam no šiem subjektiem, – vai tas būtu brīdī, kad būtu savākti 10 tūkstoši parakstu, vai tas būtu brīdī, kad šis likumprojekts jau būtu aizgājis līdz Valsts prezidentam. Atbildes šeit absolūti nav.

Pie tam es domāju, ka mums šeit nevajadzētu steigties, jo jūs visi zināt, ka ir izveidota darba grupa Satversmes izstrādāšanai. Šis Satversmes grozījumu projekts, kas, labu gribot, tika nodots Juridiskajai komisijai, Juridiskajā komisijā pat nav īsti apspriests un nodots pirmajam lasījumam nevienā komisijā. Un es ticu, ka bez īpašas ekspertu pieaicināšanas, bez zinātnieku pieaicināšanas, kuri specializējas konstitucionālajās tiesībās, bez Satversmes tiesas priekšsēdētāja pieaicināšanas... es domāju, ka šāda iesniegtā redakcija nevarētu tikt atbalstīta un virzīta tālāk Saeimā, lai tā tiktu pieņemta pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā.

Tādēļ es patiešām kolēģus aicinu nenodarboties ar populismu, bet, konsultējoties un arī strādājot darba grupā... ir paredzēts, ka līdz 27.janvārim tiks izveidota... Es zinu, ka arī no Zaļo un Zemnieku savienības tur ir pieteikusies... viņi deleģē arī Grigules kundzi. Tātad strādāsim, nevis, lai šajā ziņā varētu būt tie aktīvākie konstitucionālo tiesību jautājumu sakārtošanā, sniegsim šādus priekšlikumus! Es patiešām aicinu šo likumprojektu šoreiz, šodien neskatīt un šādā redakcijā arī turpmākajās reizēs noraidīt. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Labrīt! Kā jau Čepānes kundze teica, šis mūsu priekšlikums izdarīt grozījumus Satversmes tiesas likumā ir ļoti saistīts – pat varētu teikt, nedalāmi saistīts! – ar pagājušajā ceturtdienā mūsu iesniegtajiem un Saeimas atbalstītajiem grozījumu ierosinājumiem Satversmes 73.pantā; likumprojekts ir nodots izskatīšanai komisijās.

Ja mēs runājam par šo grozījumu būtību, – tātad mēs iesniedzām priekšlikumu Satversmē grozīt 73.pantu, paredzot, ka nav rosināmi referendumi un likumu grozījumi par demokrātiskām vērtībām (lai, kā iepriekš ir izteikusies Čepānes kundze, Latvijā sievietes, kuras ir vairākumā, nesavāktu parakstus un nerīkotu referendumu par to, lai mēs vīriešiem atņemtu balsstiesības), kā arī par nacionālas valsts pamatiem – par teritorijas nedalāmību, par valodu, par suverenitāti. Tātad šie piedāvājumi bija nerīkot referendumus un neierosināt likumu grozījumus par demokrātiskām vērtībām un nacionālas valsts pamatiem. (No zāles dep. J.Reirs: „Aizlienēti no “Visu Latvijai!””)

Kas vērtēs, vai, teiksim, savāktie 10 tūkstoši parakstu ir pret nacionālas valsts pamatiem? Kas to var vērtēt? Nu, ne jau Centrālā vēlēšanu komisija. Viennozīmīgi, tā ir Satversmes tiesa. Un, lai dotu Satversmes tiesai pilnvaras to darīt, kā arī lai skaidri noteiktu, kas var iesniegt Satversmes tiesā šādu pieteikumu... nu, lai nesanāk tā, ka Centrālā vēlēšanu komisija saņem 10 tūkstošus parakstu, viņa atļauj turpināt parakstu vākšanu, tie tiek nodoti Valsts prezidentam, Valsts prezidents nodod Saeimai, Saeima noraida un tad deputātiem ir jāiesniedz pēdējā brīdī sen nokavēts pieteikums Satversmes tiesai... Tad tajā brīdī, kad ir bažas par to, ka šis... teiksim, kāds kārtējais ierosinātais likumprojekts neatbilst demokrātijas pamatiem vai ir pretrunā ar nacionālas valsts pamatiem, Satversmes tiesa vērtēs, vai tas tā ir. Un konkrēti mēs nosakām, ka šādu pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt Valsts prezidents, Saeima, 20 Saeimas deputāti, Ministru kabinets un, protams, arī Centrālā vēlēšanu komisija.

Es nevaru nepiekrist Čepānes kundzei, ka acīmredzot ir vēl strādājams pie šiem Satversmes tiesas likuma grozījumiem un ka nav norādīts, kad subjekts varēs iesniegt prasību vērtēšanai tiesā, tāpēc es aicinu deputātus nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai, lai izskata šo ierosinājumu. Var sagatavot uz otro lasījumu priekšlikumus, var pilnveidot to, lai mēs nekad vairs neatgrieztos pie situācijas, kādā mēs esam pašlaik, kad mēs visi apzināmies, ka ir absurda referenduma procedūra par absurdām lietām, bet mēs neko nevaram darīt.

Tā ka aicinu nodot Juridiskajai komisijai. Tātad aicinu vispirms iekļaut Saeimas darba kārtībā un tad nodot vērtēšanai Juridiskajai komisijai. Nebūs tas nedēļas laikā, nebūs divu nedēļu laikā, mēs saprotam, bet šis darbs ir jādara, un atlikt un visu laiku atrunāties ar demokrātisku vērtību sargāšanu, un visu laiku koķetēt ar Latvijas tautu un ar Latvijas valsts nacionālajiem pamatiem – nu, tas vienreiz ir jābeidz. (No zāles dep. I.Čepānes un J.Reira starpsaucieni.)

Aicinu iekļaut darba kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā piecu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 44, atturas – 30. Darba kārtība nav grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts netiek.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Potapkina, Agešina, Urbanoviča, Tutina, Ņikiforova, Reskāja un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Sergeja Potapkina apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 26.janvāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 26.janvāra sēdes darba kārtību un atsaukt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesas likumā” (Nr.67/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr.154/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā un atsaukt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.661/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr.155/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā un atsaukt no tās lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (Nr.65/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr.156/Lm11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu atsaukto likumprojektu vietā savukārt iekļaut citus likumprojektus ar citu termiņu. Tātad tas aicina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (Nr.65/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.66/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.67/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta... Likumprojekts komisijai nodots. Es atvainojos!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāte Čepāne runās „par”? Vai par procedūru? Ieslēdziet mikrofonu deputātei Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es gribētu, lai šis likumprojekts kā atbildīgajai komisijai tiktu nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo es jau vairākkārt esmu teikusi, ka Juridiskajai komisijai ir ārkārtīgi daudz likumprojektu. Mums vienkārši būs grūti paspēt izskatīt laikā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tiksiet galā!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? Deputātiem nav iebildumu pret to. (No zāles: „Nē!”) Tātad deputātiem nav iebildumu pret Ilmas Čepānes priekšlikumu, ka likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu A.Klementjeva, Orlova, Dolgopolova, Zemļinska, I.Klementjeva, Zujeva un citu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es esmu pārliecināts, ka jūs izlasījāt likumprojektu un redzat, ka tajā nav nekādas politikas, ne arī runas ne par Satversmi, ne par valodu, bet ir runa par mūsu cilvēkiem, kuri mūs ievēlēja parlamentā. Ja mēs nopietni izlasām šo priekšlikumu, tad redzam, ka tās ir rūpes par cilvēkiem, kuri audzina bērnus invalīdus. Mēs, kas strādājam šajā sfērā, zinām, ka šodien neprecīzi tulko likumu un ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ir reālas problēmas piešķirt šīm personām invaliditāti pirms... atvainojiet, pensiju pirms termiņa. Likums paredz to, bet tikai nelabas redakcijas dēļ cilvēki, kuri reāli audzināja šos bērnus, nevar aiziet ātrāk pensijā.

Sakarā ar to mēs aicinām nodot šo priekšlikumu komisijai, komisija pieslīpēs, saskaņos redakciju ar ministriju, un mēs varēsim palīdzēt šiem bērniem.

Es gribu pateikt, ka tad, kad Ilze Viņķele bija vēl parlamentārā sekretāre Finanšu ministrijā un strādāja mūsu komisijā, viņa pilnīgi atbalstīja šo ideju. Viņa pilnīgi saprata to sāpi, ka cilvēkiem vajag staigāt pa tiesām, staigāt pa aģentūru un pierādīt, ka viņiem bija bērni invalīdi un tāpēc viņiem ir tiesības šodien priekšlaicīgi pensionēties.

Ļoti grūti... tāpēc, ka... Es jūs gribu informēt, ka visi arhīvi par bērniem līdz 2000.gadam ir pazaudēti. Vecākiem ļoti grūti atrast izziņas, kuras pierāda, ka viņi audzināja bērnu invalīdu.

Ļoti grūti šodien caur tiesām iziet šo procedūru tāpēc, ka ir ļoti garas rindas.

Es pateikšu, ka šiem cilvēkiem šodien ir 55, 60 gadi. Tātad iznāk, ka bērni, kuri bija bērni invalīdi, viņiem piedzima kaut kad 70.–80. gados, tas ir, PSRS laikos, kur nebija tik laba rehabilitācijas sistēma, kur nebija sociāli pieklājīgi vai izdevīgi pierādīt to, ka bērns ir invalīds, lai nesabojātu viņam nākotni. Tajos laikos vecāki vairāk slēpa šo problēmu no sabiedrības, no ārstiem, nekā mēģināja staigāt pie ārstiem. Tās izziņas, kuras ir šodien pieejamas ģimenes ārstiem un ir saglabātas, nav tādā apjomā, lai tas būtu pierādījums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, ka var piešķirt šo pensiju.

Tas nozīmē, ka, ja mēs šodien šo lietu varēsim nodot komisijai, ja mēs komisijā varēsim šo problēmu izrunāt ar speciālistiem, ar ārstiem, ar VDEĀK, tad mēs varēsim palīdzēt šiem cilvēkiem. Katru dienu viņi zvana un lūdz mūsu atbalstu, lūdz atrisināt šo problēmu. Ja mēs šodien to neizdarīsim, tas nozīmēs, ka vecākiem atkal vajadzēs staigāt apkārt pa tiesām, tērēt savu naudu, neskatoties uz to, ka... Padomājiet, cik grūti viņiem bija dabūt šo 30 gadu stāžu! Te, tajā priekšlikumā, rakstīts, ka viņiem ir tādas tiesības tikai tajā momentā, kad viņiem ir 30 gadu stāžs. Viņiem tā jau bija grūta slodze – vajadzēja rūpēties par slimu bērnu un paralēli strādāt, maksāt nodokļus un dabūt šo nepieciešamo 30 gadu stāžu.

Sociālo un darba lietu komisija nekad nav mēģinājusi iedragāt budžetu. Mēs zinām, ka tas pasākums vairāk ir sociāli orientēts un palīdzēs cilvēkiem, nevis ir liels robs sociālajā budžetā. Šīs personas... aptuveni 5–6 tūkstoši ir šodien tādu, kuri stāv rindā. Bet, ja mēs palīdzēsim šodien atrisināt šo problēmu, tas atvieglos darbu gan aģentūrai, gan ministrijai, gan komisijai.

Tā ka, lūdzu, neskatoties uz politiku, neskatoties uz to, kas iesniedza šo priekšlikumu, atbalstīsim to! Komisijā strādā pārstāvji no visām nozarēm. Ir mums jauns, brīnišķīgs parlamentārais sekretārs, un es domāju, ka arī viņš mums palīdzēs. Ilze Viņķele, kura bija viena no mūsu parastajiem deputātiem, komisijas locekļiem, kļuva par ministri, brīnišķīga karjera! Mēs viņiem palīdzēsim pieslīpēt šo redakciju. Un, jo ātrāk mēs ķersimies pie lietas, nevis runāsim tikai par Satversmi un par valodu, jo daudz vieglāk mums būs ar vēlētājiem rast kopīgu valodu un dabūt atbalstu no sabiedrības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens. (No zāles: „Nevajag!”) Viņš ir arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, pēc šāda ievada, protams, nav viegli uzstāties no šīs tribīnes, bet diemžēl man ir jāatzīst, ka iesniedzēji nav rūpīgi pārdomājuši iesniegtās likuma normas. (No zāles dep. J.Reirs un Dz.Zaķis: „Kauns!”)

Nosakot to, ka turpmāk vecuma pensiju no 57 gadu vecuma varētu pieprasīt arī tās personas, kuras aprūpējušas bērnu, kurš līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai tiktu atzīts par bērnu ar invaliditāti, nevis ticis par bērnu invalīdu atzīts līdz 8 gadu vecumam, kā tas bijis līdz šim, likumdevējs ievērojami paplašinātu to personu loku, kuras varēs priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju saskaņā ar šo normu. Proti, tad vecuma pensiju 5 gadus agrāk varētu pieprasīt arī tās personas, kuru bērns ir bijis vesels, bet traumas vai slimības rezultātā kļuvis par invalīdu vēlākā periodā, piemēram, 17 gadu vecumā. Pie tam jāņem vērā, ka bērnam invaliditāte var būt noteikta uz neilgu laiku, piemēram, noteikta uz gadu vai uz diviem gadiem. Invaliditāte, kuras cēlonis norādīts „invalīds no bērnības”, nenozīmē, ka bērns ir bijis invalīds kopš dzimšanas. Šāds invaliditātes cēlonis tiek norādīts arī tajos gadījumos, kad bērnam ir bijusi iedzimta slimība, kas klīniski izpaudusies vēlākā vecumā, kā rezultātā invaliditāte pirmreizēji noteikta, piemēram, sešpadsmit vai septiņpadsmit gadu vecumā, jo bērna veselības stāvoklis nav bijis tāds, lai būtu pamats viņu atzīt par invalīdu no agrāka vecuma.

Invaliditāte var būt iegūta arī dzīves laikā, līdz astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanai, atkarībā no invaliditātes noteikšanas laika. Piemēram, bērns ir bijis vesels, bet traumas vai slimības rezultātā kļuvis par invalīdu, piemēram, piecpadsmit gadu vecumā. Tādējādi minētajos gadījumos, šā likuma izpratnē, periodā, kurā saskaņā ar spēkā esošo likuma normu piecu vai vairāku bērnu vai bērnu invalīdu aprūpēšanas laiks dod tiesības pensionēties pēc atvieglotiem noteikumiem, bērns nav bijis invalīds, kuram bijusi nepieciešama aprūpe, šā likuma izpratnē, kādu es minēju.

Kā es teicu jau pašā sākumā, šāds normu papildinājums būtiski paplašinātu to personu loku, kurām ir tiesības doties pensijā no ievērojami agrāka vecuma, un tā ieviešana prasītu papildlīdzekļus no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.

Cienījamie kolēģi! Laikā, kad demogrāfiskās un ekonomiskās krīzes rezultātā sociālais budžets ilgtermiņā nav spējīgs pilnā apjomā segt uzņemtās saistības un tajā no 2013.gada sāks veidoties reāls deficīts, kurš, visticamāk, būs jāsedz no pamatbudžeta, šādu jaunu papildsaistību uzņemšanās vienkārši nav iespējama.

Gluži pretēji! Lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, mums ir nepieciešams uzsākt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kā arī veikt nepieciešamās korekcijas sociālā budžeta ilgtermiņa saistību apjoma samazināšanai.

Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 58.punktu Ministru kabinets līdz šī gada 1.maijam iesniegs Saeimā likumprojektu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai. Minētā likumprojekta juridiskās skaidrības nodrošināšanai tiks precizēta arī likuma „Par valsts pensijām” 11.panta ceturtā daļa.

Tādēļ, ņemot vērā iepriekšminēto, cienījamie kolēģi, es šodien jūs lūdzu... aicinu likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” noraidīt un nenodot to tālākai izskatīšanai komisijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, kuru iesnieguši pieci deputāti, nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 26, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – par atvaļinājumu piešķiršanu. Informēju jūs, ka deputāts Ivars Zariņš lūdza Saeimas Prezidijam piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.janvārī, ko Prezidijs arī piešķīra un par ko jūs tiekat šodien sēdē informēti.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes kārtībā un izskatīt tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Tātad – vai deputātiem ir pret to iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta, un likumprojekts izskatīšanai pirmajā lasījumā iekļauts.

Tāpat Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 26.janvāra sēdes darba kārtībā un izskatīt tajā pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa – likuma otrreizēja caurlūkošana.

Valsts prezidents ir atgriezis otrreizējai caurlūkošanai likumu „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aināram Latkovskim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un galīgā lasījuma izskatīšanas laiku! Lūdzu, Latkovska kungs! Nosauciet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā!

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

3.februāris.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

A.Latkovskis. Kalendāra nav.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana acīmredzot 9.februāra sēdē.

A.Latkovskis. Nē, nākamajā pēc tam.

Sēdes vadītāja. Nesanāks 9.februārī? Tātad 16.februārī?

A.Latkovskis. Jā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.februāris, un likumprojekts tiks izskatīts 16.februārī. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Māra Markova iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 19.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Māra Markova iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi, aizklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu „Par Māra Markova iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māra Markova iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Kristīnes Brokanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 19.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Kristīnes Brokanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļu lielākā daļa, aizklāti balsojot, atbalstījusi minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu „Par Kristīnes Brokanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Es esmu spiesta norādīt uz būtiskiem aspektiem, kas apšauba iespēju apstiprināt minēto kandidāti par tiesnesi. Un runa nav par kādiem personiskiem apstiprināmā kandidāta trūkumiem, bet tikai par interešu konflikta teorētiskas rašanās iespējamību, apstiprinot vērtējamo kandidāti par tiesnesi Liepājas administratīvajā rajona tiesā.

Rezultātā tas var radīt ietekmi uz tiesu varas neatkarību divos
aspektos – profesionālā neatkarība tiesas spriešanā un institucionālā neatkarība no pārējiem valsts varas atzariem.

Vērtējamā kandidāte, kā jūs varat to redzēt jums izsniegtajos, lietas materiālos esošajos dokumentos, piecus gadus ir strādājusi Liepājas domē par juristi un atbrīvojusies no ieņemamā amata neilgi pirms iecelšanas tiesneša amatā. Tātad bijusi izpildvaras pārstāve.

Ir zināms, ka tiesnesis ir valsts amatpersona likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, turklāt šis likums diemžēl nerisina interešu konflikta problēmu gadījumā, ja tiesnesis spriež lietas, kurās dalībnieks ir tas, kas bija viņa darba devējs.

Interešu konflikts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir diezgan sarežģīta gan teorētiska, gan praktiska problēma. Tā ir tāda tiesību kategorija, kurai ir neviennozīmīgs raksturs ar „izgrauztām” robežām starp privātām, valsts un sabiedrības interesēm, to grūti identificēt, un nav īsti skaidrs un pilnīgs mehānisms interešu konflikta novēršanai un noregulēšanai. Būtiski, ka spēkā esošais Administratīvā procesa likums paredz vienīgi iespēju tiesnesim vienpersoniski sevi atstatīt no lietas iztiesāšanas, ja tiesnesis personiski, tieši vai netieši, ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. Taču šāda sevis atstatīšana nav tiesneša pienākums, bet vienīgi tiesība, kuru attiecīgais tiesnesis var neizmantot, uzskatot, ka, pēc subjektīvā vērtējuma, viņš nav ieinteresēts un ka tātad interešu konflikts nepastāv.

Vēl vairāk. Var izveidoties absurda situācija, ka tāda procesa dalībnieks, kurā viena no pusēm ir dome, izmantojot tam ar likumu piešķirtās tiesības, var pieteikt noraidījumu ikvienam administratīvās rajona tiesas, tieši Liepājas, tiesnesim, vienīgi pastāvot subjektīvām šaubām par tiesneša objektivitāti, jo tiesnese, kura iepriekš vairākus gadus strādāja domē, var individuāli ietekmēt savu kolēģi, citu tiesnesi, kas skata lietu. Ir būtiski, ka šajā tiesā ir tikai četras tiesnešu vietas, viena no kurām ir paredzēta vērtējamajai kandidātei, un mēs varam nonākt situācijā, ka Liepājas administratīvajā rajona tiesā vispār nebūs izskatāmas lietas ar dalībnieku – Liepājas dome. Turklāt jāuzsver, ka esošajā likumdošanā nav regulējuma, ka šāda situācija liedz iespēju tiesnesim iedalīt... saņemt šādu lietu, ja gadījumā tiesnesim ar lietas dalībnieku ir iespējams interešu konflikts. Tas nozīmē, ka tiesnesis jebkurā gadījumā ierosinās procesu un tikai pēc tam pēc tiesneša ieskata tiks vērtēta minētā konflikta esamība.

Godātie kolēģi! Mums ir jāatceras, ka, ieceļot tiesas varas nesējus, mēs veidojam vienu no trim visnozīmīgākajiem varas atzariem, kura viena no vadošajām funkcijām ir pilnvērtīgi aizsargāt mūsu sabiedrības locekļu tiesības un brīvības... aizsargāt mūsu sabiedrības locekļu tiesības un brīvības.

Manuprāt, procesuālajos likumos būtu jāparedz precīzs uzskaitījums tiem pamatgadījumiem, kuros tiesnesim tiek liegts piedalīties lietās, ar norādi uz apstākļiem, kas liecina par interešu konflikta esamību. Taču, kamēr šāda regulējuma normatīvajos aktos nav, bet ir pamatotas šaubas, kas balstās uz iespējama interešu konfliktu rašanos, vērtējamās kandidātes iecelšana par tiesnesi tieši Liepājas administratīvajā rajona tiesā ir problemātiska.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es patiešām saprotu savas cienījamās kolēģes Irinas Cvetkovas kundzes bažas. Viņa teica tā: kamēr likumā pastāv tiesiskais regulējums, kas neaizliedz valsts pārvaldes ierēdņiem un pašvaldību darbiniekiem strādāt par tiesnesi, pretendēt uz tiesneša amatu, šajā gadījumā mums nevajadzētu šo tiesnesi virzīt.

Es gribētu teikt – ir tieši otrādi! Kamēr likums neierobežo.... Iespējams, Cvetkovas kundzei patiešām ir taisnība, ka šeit būtu nepieciešams tiesiskais regulējums, kas ierobežotu atsevišķos gadījumos vai nu ar termiņiem, vai ar noteiktiem amatiem, kad konkrētā persona nevarētu pretendēt uz tiesneša amatu... Un tad mēs par to varētu lemt, bet pagaidām šāda regulējuma nav.

Es patiešām varu teikt, ka varbūt nelielā pilsētā... nu, Liepāja jau gan nav neliela pilsēta, bet var būt arī tādi gadījumi, ka tiesā, administratīvajā tiesā, tiek apstrīdēta pašvaldības rīcība vai arī bezdarbība, vai arī kāds administratīvais akts. Protams, tiesnesei šajā gadījumā pašai sevi būtu jāatstata. Otra iespēja, kā jau arī mana cienījamā kolēģe teica, ir iespēja šo tiesnesi noraidīt. Bez tam pastāv, kolēģi, vēl apelācijas tiesības un kasācijas tiesības. Ja mēs skaidri redzam šo interešu konfliktu, tad, ejot lietai cauri citās instancēs, mēs varam arī šo lietu, protams, noregulēt.

Otra lieta, kāpēc es tomēr aicinātu šo kandidatūru atbalstīt. Tāpēc, ka Liepājas tiesā vispār ir diezgan lielas problēmas ar tiesnešiem. Mums jau bija viens gadījums, kad arī šeit mēs neapstiprinājām, manuprāt, vienu tiesnesi, un man tiešām nav zināmi iemesli, kādēļ tieši šajā pusē ir problēmas ar tiesnešu korpusa nokomplektēšanu.

Tāpēc es pateicos kolēģei par izteiktajām bažām, un, iespējams, mums patiešām nākotnē būtu jāiestrādā likumā „Par tiesu varu” šādi te viņas izteiktie priekšlikumi, bet šodien es lūdzu atbalstīt Kristīnes Brokanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vairākums atbalstīja Kristīnes Brokanes kandidatūru, un tam par iemeslu bija gan sniegtais raksturojums, gan arī viņas kvalifikācija.

Runa ir par tiesneša iecelšanu amatā uz diviem gadiem, un pēc tam tiks lemts par apstiprināšanu. Šajā sasaukumā, šajā Saeimā – 11.Saeimā – Juridiskajā komisijā man zināmas bažas rada viena tendence, kas parādās no apvienības „Saskaņas Centrs” pārstāvju puses, – tas ir, mēģinājums torpedēt gandrīz ikvienu tiesneša amata kandidātu, kura darbībā ir saskatāms kaut mazākais pamats aizdomām par to, vai viņš spēs pietiekami labi strādāt. Un šī tendence vērojama jau ilgāku laiku. Mēs esam nostrādājuši jau vairāk nekā 100 dienas, un jau vairākkārt šī tiesnešu torpedēšana un uzbrukumi ir notikuši.

Cik bieži tas ir bijis objektīvi? Cik bieži subjektīvi? Man šķiet, ka Cvetkovas kundzei, kas ir visaktīvākā šajā jomā, vajadzētu zināt, ka administratīvo tiesu tiesnešu absolūtais vairākums tieši nāk no valsts pārvaldes. Pēc jūsu loģikas, sanāk, ka neviens no viņiem vispār nevarēs izskatīt valsts pārvaldes jautājumus. Nu, padomājiet, ko jūs te runājat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas sakāms?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Brokanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 24, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Sergeja Potapkina apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”.

Lūdzu zvanu! (Dep. I.Parādnieks nokavē pieteikšanos debatēs. No zāles starpsaucieni: „Par vēlu! Par vēlu!”) Balsosim par lēmuma projektu „Par Sergeja Potapkina apstiprināšanu par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (aizstājēju)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 11, atturas – 2. Lēmums pieņemts.

Atgādinu, ka brīdī, kad ir uzsākta balsošana... tas ir, ar brīdi, kad es saku: „Lūdzu zvanu!”, debates vairs netiek atļautas. Ir katram deputātam uz galda zaļas lapiņas, ar kurām laikus var pieteikties debatēt.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekts „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likums” ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014.gadā. Saskaņā ar saprašanās memorandiem par minēto finanšu instrumentu īstenošanu mums šis likumprojekts jāpieņem steidzamības kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un saņēmusi 14 priekšlikumus. Visus 14 priekšlikumus komisijā esam atbalstījuši. Pēc Kārtības ruļļa, tātad arī šeit mums jāatbalsta laikam visi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. – deputāta Ražuka priekšlikums par nacionālo līdzfinansējumu Latvijas Pašvaldību savienībai. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 9. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums – ir par pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas 13.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada perioda vadības likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.493 (reģistrācijas numurs ir 82/Lp11), jo divi likumprojekti ir ar vienādu nosaukumu.

Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu – Juridiskā biroja priekšlikumu – ar ierosinājumu papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Godājamie kolēģi! Komisija ir sākusi izskatīt likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” (Nr.156/Lp11), un likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu tiesībsargājošo institūciju amatpersonām un darbiniekiem saņemt licences un sertifikātus detektīvdarbības veikšanai, kā arī ir paredzēts redakcionāli precizēt atsevišķas likuma normas. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts ir atbalstāms, jo tajā ir svarīgas normas, kas paredz apvienot amatus, kuru apvienošanas rezultātā varētu rasties problēmas policijas darbiniekiem, taču likumprojekta izstrādātāji – Valsts policija un Drošības policija – likuma 4. un 6.pantā ir iekļāvuši normas, kas mūs tiešām ļoti pārsteidz. Viņi ir devuši tiesības ar šo darbību nodarboties nepilsoņiem. Personām, kuras ir okupācijas laikā strādājušas tā sauktajos iekšlietu orgānos. Cik tālu tas saskan ar Latvijas valsts drošības interesēm – par to mums ir ļoti pamatotas šaubas, un mēs ļoti labprāt uzklausītu savā frakcijā iekšlietu ministru un Valsts policijas pārstāvi ar pamatojumiem, kāpēc nepilsoņiem būtu jāļauj nodarboties ar detektīvdarbību, jo detektīvdarbība ir cieši saistīta gan ar ieroču nēsāšanas atļauju, gan arī ar daudzām citām darbībām, kas savukārt ir cieši saistītas ar valsts drošību. Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi uz otro lasījumu to izvērtēt gan Nacionālās drošības komisijā, gan arī mēs savā frakcijā to izvērtēsim. Katrā ziņā mēs uz otro lasījumu iesniegsim priekšlikumus 4. un 6.pantā – izslēgt vārdu „nepilsoņi”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē?... Ja nekas nav piebilstams par debatēšanu, tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Gunārs Rusiņš.

G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija strādā pie likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Likumprojekts paredz noteikt, ka notiesātajam, kuram piespriests papildsods – tiesību ierobežošana –, ir pienākums ievērot uzliktos tiesību ierobežojumus. Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā. Turklāt likumprojekts paredz noteikt, ka, ja valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda – tiesību ierobežošanas – izpildes nosacījumus, tā nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto, par kriminālprocesa norisi atbildīgo iestādi par šādu pārkāpumu.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Rusiņš. Iesniegšanas termiņš – 23.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 176/Lp11.

Šis likumprojekts paredz veikt grozījumus Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā, un likumprojekta nolūks ir atvieglot un pilnveidot disciplinārlietu izskatīšanas procesu un uzlabot dienesta disciplīnas ievērošanu iestādēs. Likumprojekts, piemēram, paredz ieviest iespēju pieņemt lēmumu par disciplinārsoda – piezīmes vai rājiena – piemērošanu saīsinātā procesā, pirms tam neierosinot disciplinārlietu, bet pieprasot no amatpersonas paskaidrojumu un noskaidrojot nepieciešamos apstākļus.

Likumprojekts ir vērsts uz sistēmas pilnveidošanu un birokrātisku procedūru mazināšanu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Likumprojekts paredz uzdevuma deleģēšanu, proti, paredz Valsts meža dienestam veikt tādu uzdevumu kā mežu ugunsgrēku un to seku uzskaiti un reģistrāciju.

Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Latkovskis. 1.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. 31.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Meža likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Meža likumā”. Likumprojekts paredz, ka aizliegums atsavināt meža zemi neattieksies uz meža zemi, kura ir atzīta par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas saskaņā ar Civillikuma 416.pantu.

Bezmantinieka manta – šī meža zeme – tiks atsavināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet, ja uz meža zemi nav pieteiktas kreditoru pretenzijas, tā paliek valsts īpašumā. Lai nepieļautu situāciju, ka tiek atsavināta meža zeme, kas varētu tikt izmantota pārvaldes funkciju īstenošanai, Zemkopības ministrijai būs iespējams izvērtēt šo nekustamo īpašumu piemērotību pārvaldes funkciju īstenošanai. Ja meža zemes pārvaldītāja – valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” – budžetā būs līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai, tad nekustamais īpašums – meža zeme – tiks pārņemta valsts īpašumā pēc kreditoru prasījumu segšanas nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Meža likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Grozījums paredz noteikt, ka zemi, kura atzīta par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, un kura saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij, varēs atsavināt, taču uz šādu zemi neattieksies likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 33.panta otrajā daļā noteiktais aizliegums atsavināt valstij piekritīgu zemi.

Šādu zemi atsavinās zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību. Bezmantinieka manta, kura atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un uz kuru nav pieteiktas kreditoru pretenzijas, paliek valsts īpašumā.

Lai nepieļautu situāciju, ka tiek atsavināta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esoša zeme, kas varētu tikt izmantota pārvaldes funkciju īstenošanai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būs iespējams izvērtēt šo nekustamo īpašumu piemērotību pārvaldes funkciju īstenošanai.

Ja Dabas aizsardzības pārvaldes budžetā būs līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai, tad nekustamais īpašums tiks pārņemts valsts īpašumā pēc kreditoru prasījumu segšanas nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā, ka bezmantinieka kapitāldaļu atsavināšana, kuras kārtību noteiks Ministru kabinets, tiek nodota zvērinātu tiesu izpildītāju kompetencē, ir nepieciešamība izslēgt likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām” 10.panta pirmās daļas 2.punkta „e” apakšpunktu un 127.pantu. Valstij piekrītošās bezmantinieka kapitāldaļas, kuras līdz šā regulējuma spēkā stāšanās brīdim nav atsavinātas, arī tiek nodotas zvērinātiem tiesu izpildītājiem atsavināšanai. Valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” zvērinātam tiesu izpildītājam kapitāldaļas nodos ar pieņemšanas–nodošanas aktu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 20.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.februāris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Būtībā pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka daudzi uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, kuras jau ir likvidētas, kuras jau ir izslēgtas no Uzņēmumu reģistra... Savulaik šiem uzņēmumiem bija arī privatizācijas sertifikātu konti dažādās bankās. Šie grozījumi likumā paredzēti, lai to sakārtotu un būtu iespēja dzēst tos sertifikātus, kuri vēl joprojām atrodas šajās bankās.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 2.februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.februāris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iesniegumu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.

M.Ivanova-Jevsejeva (SC).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā” un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

Likumprojekts paplašinās iedzīvotāju iespējas sazināties ar valsts institūcijām, līdz ar to efektīvāk līdzdarboties valsts pārvaldē. Proti, no šī gada 1.septembra iedzīvotāji sarakstē ar valsts un pašvaldību institūcijām varēs izmantot vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu latvija.lv, veicot elektronisku identificēšanu, kas ir jauna, mūsdienīga alternatīva drošam elektroniskam parakstam. Pie tam likumprojektā noteikts, ka minēto portālu savstarpējai sarakstei varēs izmantot arī pašas valsts iestādes, piemēram, gatavojot kopīgas atbildes uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem. Tādējādi pakāpeniski tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, kas paredz kārtību ātrākai iesniegumu izskatīšanai. Turklāt pieņemtie grozījumi palīdzēs arī mazināt tiesu noslodzi un efektīvāk izmantot iestāžu resursus, lai reaģētu uz iesniegumiem. Tiek pilnveidota izskatīšanas kārtība tādiem atkārtotiem iesniegumiem, kuri neprasa atbildes pēc būtības un kuri nav iestādes kompetencē.

Komisija kopumā ir saņēmusi 15 priekšlikumus.

1. – Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ivanova-Jevsejeva. 2.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. 3. – arī no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. 4. – Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M.Ivanova-Jevsejeva. 5.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. 6. – Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Ivanova-Jevsejeva. 7. – no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. 8. – no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. 9. – Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Ivanova-Jevsejeva. 10. – no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. 11. – Marjanas Ivanovas-Jevsejevas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Ivanova-Jevsejeva. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. Nākamais ir deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas 14.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M.Ivanova-Jevsejeva. Un pēdējais – 15. – no atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M.Ivanova-Jevsejeva. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iesniegumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Ivanova-Jevsejeva. 9.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.februāris. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (Nr.65/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” (Nr.65/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Termiņš līdz 8.februārim pagarināts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.66/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.66/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Termiņš līdz 8.februārim pagarināts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.67/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr.67/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 8.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Termiņš līdz 8.februārim pagarināts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Tautsaimniecības komisija lūdz nodot likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai komisijai un arī piešķirt šim likumprojektam steidzamības statusu.

Un likumprojekta būtība ir sekojoša. Tam ir divi galvenie mērķi: pirmais mērķis ir nodrošināt likumdošanas atbilstību Satversmes tiesas lēmumam par to, ka vairs netiek piemērots aizliegums piedalīties publiskos iepirkumos tiem uzņēmumiem, kuros vidējais algu līmenis ir zemāks nekā... ja es nemaldos... 60 procenti no nozares vidējā līmeņa.

Un otrais mērķis ir nodrošināt, lai būtu iespējami centralizēti publiskie medicīnisko preču un zāļu iepirkumi Baltijas valstīs.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu ir 30.janvāris. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 2.februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.janvāris, izskatīšana – Saeimas 2.janvāra sēdē.

Citu priekšlikumu nav.

Paldies.

Nākamais un arī pēdējais mūsu šīsdienas pirmās sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Līdzīgi kā iepriekšējais likumprojekts arī šis ir saistīts ar Satversmes tiesas spriedumu. Proti, Satversmes tiesa 2010.gada 27.decembrī atzina Civillikuma 358. un 364.pantu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam un spēkā neesošu no 2012.gada 1.janvāra.

Un ko tad nosaka šie divi Civillikuma panti? Civillikuma 358. un 364.pants nosaka rīcībnespējas tiesisko regulējumu. Šā jautājuma sakārtošanai tika dots savulaik uzdevums Ministru kabinetam, taču Ministru kabinets diemžēl tikai 2011.gada 15.novembrī iesniedza Saeimā likumprojektu paketi, par kuru mēs tikko lēmām, lai pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu šiem trijiem likumprojektiem. Un līdz ar to izveidojusies pašlaik ir tāda situācija, ka Latvijā nepastāv tiesiskais mehānisms, kā var ierobežot personas rīcībspēju, un līdz ar to ir nepieciešams pieņemt pagaidu regulējumu attiecībā uz šo izveidojušos situāciju.

Un kā tad likums šeit palīdzēs?

Kā es jau teicu, tas ir pagaidu risinājums līdz likumprojektu paketes spēkā stāšanās brīdim. Tā rezultātā tiks paredzēts pagaidu tiesiskais regulējums attiecībā uz trijiem ļoti svarīgiem jautājumiem.

Pirmkārt. Būs pagaidu aizgādnības nodibināšana garā slimai vai plānprātīgai personai.

Otrkārt. Personas atzīšana par rīcībnespējīgu vai personas atzīšana par rīcībspējīgu. Pagaidu aizgādnība varēs tikt nodibināta personai, kura savas gara slimības vai plānprātības dēļ nespēj saprast savu rīcību vai to vadīt. Līdz ar to šīs personas intereses arī tiks aizsargātas.

Un treškārt. Attiecībā uz pieteikumiem, kas atrodas tiesā līdz 2012.gada 13.februārim... kas iesniegti tiesā līdz 2012.gada 13.februārim un kas ir par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu, tiesām būs tiesvedība jāaptur līdz likumprojektu paketes spēkā stāšanās brīdim.

Līdzīga kārtība ir paredzēta arī attiecībā uz gadījumiem, kad persona ir iesniegusi pieteikumu par tās atzīšanu par rīcībspējīgu: arī šajās lietās, šīs kategorijas lietās, tiesvedība tiks apturēta.

Ņemot vērā to, ka šī problēma prasa steidzamu risinājumu, es gribētu lūgt jūsu atbalstu, lai likumprojekts tiktu atzīts par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Čepāne. Paldies par atbalstu.

Lūdzu likumprojektu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes un tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē – 2.februārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.janvāris, izskatīšana – Saeimas 2.februāra sēdē. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas pirmās sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos informēt, ka bija saņemts deputātu jautājums Ministru prezidentam. Atbilde no Ministru prezidenta ir saņemta, un atbilde iesniedzējus apmierina. Tātad jautājumu un atbilžu sēdes nebūs.

Un vēl vairāki deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Deputātu grupu sadarbībai ar Krievijas parlamentu aicinu uz īsu sēdi uzreiz pēc sēdes beigām. Šeit pat, Dzeltenajā zālē! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 10.45 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aicinu Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļus uz sēdi pulksten 10.20 komisiju ēkā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un vēl es vēlos frakciju vadītājiem atgādināt, ka šodien mums ir paredzēta Frakciju padomes sēde, lai līdz galam vienotos par kārtību, kādā notiks atklātā balsošana tādā gadījumā, ja ir vairāki kandidāti. Tātad pulcēsimies pulksten 10.20 Sarkanajā zālē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Lolita Čigāne... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Ina Druviete... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Jeļena Lazareva... arī nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Vineta Poriņa... ir, Dāvis Stalts... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 26.janvāra pirmo sēdi pasludinu par slēgtu.

Un atgādinu kolēģiem, ka pulksten 12.00 mēs atkal tiekamies šajā zālē, kurā mums būs sēde par ārlietu ministra iesniegto ziņojumu un ārpolitikas debates.

Paldies.