Finanšu ministrija: Atbilde uz Latgales iedzīvotāju atklāto vēstuli

Atbilstoši Ministru prezidenta 17.janvāra rezolūcijai Nr.20/G-92-kol Finanšu ministrijas speciālisti ir rūpīgi iepazinušies ar Jūsu vēstuli [Latgales iedzīvotāju atklāto vēstuli LR prezidentam, LR Ministru prezidentam un LR Saeimas priekšsēdētājai] un sniedz šo atbildi.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem akcīzes preces, kas ievestas no ārvalstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (no trešajām valstīm), nepārsniedzot noteiktos daudzumus un nemaksājot nodokļus (akcīzes nodokli, muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli), var izmantot vienŠīgi personīgajam un ģimenes patēriņam.

Līdz ar to, lai mazinātu ļaunprātīgu nodokļu atbrīvojumu izmantošanu – akcīzes preču ievešana no trešajām valstīm, piemērojot nodokļu atbrīvojumus, – nelikumīgiem komerciāliem mērķiem, atbilstoši Pasākumu plānam ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam un Saeimā 2011.gada 15.decembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma "Par akcīzes nodokli" 21.pantā ar 2012.gada 1.janvāri tika noteikts garāks laika periods, kurā akcīzes preces var ievest no trešajām valstīm, nepārsniedzot noteiktos daudzumus un piemērojot nodokļu atbrīvojumus.

Tādējādi ar 2012.gada 1.janvāri fiziskās personas akcīzes preces var ievest no trešajām valstīm, nepārsniedzot noteiktos daudzumus un piemērojot nodokļu atbrīvojumus, vienu reizi septiņās dienās (līdz tam vienu reizi dienā). Ierobežojums attiecas gan uz fizisko personu, gan uz transportlīdzekli, kas nav komerciāls. Persona robežas šķērsošanas vietā aizpilda akcīzes preču pārvietošanas ziņojumu.

Minētais ierobežojums nav pretrunā Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, un tas attiecas tikai uz nodokļu atbrīvojumu piemērošanu, ievedot akcīzes preces no trešajām valstīm. Tas arī neaizliedz un neierobežo fizisku personu pārvietošanos pāri robežai ar trešajām valstīm.

Tādējādi nevaram piekrist Latgales iedzīvotāju atklātajā vēstulē norādītajam, ka ir liegta iespēja doties uz kaimiņzemēm, lai apciemotu savus draugus un ģimenes locekļus, kā arī tur iegādāties lētākus un kvalitatīvākus produktus – tas ir nepamatoti.

Joprojām iedzīvotājiem (ne tikai Latgales iedzīvotājiem, bet arī jebkurai citai fiziskai personai) ir iespēja izceļot no valsts, arī ar savu transportlīdzekli, kā arī atgriezties Latvijā.

Ja persona šķērso robežu no trešās valsts uz Latviju biežāk nekā reizi septiņās dienās vai arī tad, ja pārvietošanās vienā reizē ievedamo akcīzes preču daudzums pārsniedz noteikto daudzumu, kad piemēro nodokļu atbrīvojumus, ir jāsamaksā nodokļi par pārsniegto daudzumu un persona šīs akcīzes preces var ievest Latvijā.

Ņemot vērā, ka personai var būt nepieciešamība septiņu dienu laikā atkāroti izceļot un ieceļot Latvijā ar to pašu transportlīdzekli un viņa vēlas transportlīdzekļa standarttvertnē esošajai degvielai piemērot atbrīvojumu no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, tai ir iespēja aizpildīt paziņojumu, izceļojot no Latvijas, attiecībā uz transportlīdzekļa stndarttvertnē esošās degvielas apjomu.

Tādējādi fiziskām personām ir nodrošināta iespēja neierobežotu reižu skaitu ieceļot Latvijā, nemaksājot nodokļus par transportlīdzekļa standartvertnē esošo degvielu, ja, atkārtoti ieceļojot septiņu dienu laikā, transportlīdzekļa standarttvertnē esošais degvielas apjoms nepārsniedz deklarēto degvielas apjomu izceļojot.

Savukārt, ja šajā gadījumā, ieceļojot Latvijā atkārtoti septiņu dienu laikā, transportlīdzekļa standarttvertnē esošais degvielas apjoms pārsniedz deklarēto degvielas apjomu izceļojot, nodokļi būs jāmaksā par pārsniegto degvielas daudzumu pēc atbrīvojuma izmantošanas un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes muitas amatpersonas šādos gadījumos nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, kā tas norādīts Latgales iedzīvotāju vēstulē.

Tādējādi attiecībā uz degvielu Latvijas iedzīvotāji vēl joprojām varēs ievest no trešajām valstīm pilnu degvielas bāku, nemaksājot nodokļus, reizi septiņās dienās, kas strādājošam iedzīvotājam ar vidēju atalgojumu būtu pietiekami, ja vien nav kādi specifiski apstākļi.

Papildus minētajam vēlamies norādīt, ka ierobežojuma piemērošanas mērķis bija arī mazināt vieglo transportlīdzekļu rindas pirms robežšķērsošanas vietām, lai uzlabotu transportlīdzekļu kustību pāri robežai un mazinātu neregulāro ceļotāju, Latvijas un ārzemju tūristu neapmierinātību. Šis mērķis ir sasniegts – ir būtiski mazinātas vieglo transportlīdzekļu rindas pirms robežšķērsošanas vietām.

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par normatīvajos aktos noteikto normu piemērošanu, pilnveidotu muitas kontroles pasākumu īstenošanu uz valsts robežas, nodrošinot robežšķērsotājiem ātrāku robežšķērsošanas veikšanu, organizētas vairākas sanāksmes, apsekota situācija muitas kontroles punktos un veikta papildu muitas amatpersonu instruēšana un apmācība.

Vēlamies norādīt arī to, ka:

• atbilstoši Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 110.pantam degvielu ar atbrīvojumu nevar izmantot citos transportlīdzekļos, izņemot to, ar kuru tā ievesta, kā arī nevar izsūknēt no transportlīdzekļa un glabāt, izņemot transportlīdzeklim nepieciešamo remontu laikā, vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu;

• saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 21.pantu akcīzes preču ievešanu neuzskata par komerciālu, ja akcīzes preces paredzētas personiskai vai ģimenes lietošanai.

Finanšu ministrija neiebilst pret legālu preču ievešanu savām vajadzībām no trešajām valstīm, taču nevar atbalstīt nelegālu saimniecisko darbību, proti, šīs preces tālāk pārdodot, kas jau šobrīd ir aizliegts ar normatīvajiem aktiem.

Fiziskas personas, izmantojot komerciāliem mērķiem ar atbrīvojumiem ievestās akcīzes preces, lai no tām gūtu nereģistrētus ienākumus, tajā pašā laikā neveicinot legālās uzņēmējdarbības attīstību Latgales reģionā, izdara būtisku normatīvo aktu pārkāpumu, par ko ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība.

Vēlamies norādīt, ka līdzīgas normatīvo aktu prasības ir arī Lietuvā, t.i., atbrīvojumi no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem (nodokļiem) tiek piešķirti fiziskām personām, kuras šķērso valsts robežu ne vairāk kā piecas reizes kalendāra mēnesī. Savukārt no Baltkrievijas, neveicot normatīvajos aktos paredzētos maksājumus (nodokļus), degvielu var izvest ne biežāk kā vienu reizi astoņās dienās.

Lai nodrošinātu robežšķērsotājiem informāciju par ieviestajām izmaiņām normatīvajos aktos un to piemērošanu, informācija ir ievietota Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā, izvietota muitas kontroles punktos un vairakkārt publiskota plašsaziņas līdzekļos.

Finanšu ministrija norāda, ka neapšaubāmi krietni lielāku kaitējumu tautsaimniecībai nodara organizētā kontrabanda un pret to arī ir jācīnās sistemātiski. Finanšu ministrs Andris Vilks vairakkārt jau ir norādījis Valsts ieņēmumu dienesta atbildīgo struktūrvienību vadītājiem, ka ar organizēto kontrabandu ir jācīnās sekmīgāk, turklāt sadarbojoties kopīgi visām iesaistītājām iestādēm, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.

Svarīgi ir arī norādīt, ka daļa no Krievijā un Baltkrievijā iegādātajām precēm pēc tam tiek realizētas nelegāli Latvijā, tai skaitā izmantojot organizētās noziedzības shēmas, pamatā akcīzes preces – alkohols, tabakas izstrādājumi un degviela.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka minētās prasības likumā "Par akcīzes nodokli" ir jāatstāj spēkā un jāturpina darbs, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un novērstu iespēju ļaunprātīgi izmantot atbrīvojumus no normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa