Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 26.janvārī

SM: Par transporta vadītāju nederīgo apliecību iznīcināšanas procedūras vienkāršošanu

Nederīgu transportlīdzekļu vadītāja apliecību jāiznīcina tai institūcijai, kas to ir aizturējusi, tā samazinot administratīvās procedūras un ietaupot uz pasta pakalpojumu izmaksām.

Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība", kas 26.janvārī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Pašreiz spēkā esošais tiesiskais regulējums skaidri nenosaka, kura institūcija kādā gadījumā veic vadītāja apliecību iznīcināšanu, tāpēc praktiski tās iznīcināšanai tiek sūtītas to izdevējiestādēm – Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai (VTUA; attiecībā uz traktortehnikas vadītājiem).

Taču iecerēts, ka turpmāk apliecību iznīcināšanu veiks tā institūcija, kuras rīcībā nonākusi nederīgā vadītāja apliecība, – attiecīgi CSDD, VTUA vai Valsts policija, informāciju par iznīcināšanu ievadot attiecīgajā reģistrā.

Izstrādātie grozījumi precizē arī gadījumus, kad tiek iznīcinātas vadītāja apliecības, kā arī atrunā iesaistīto institūciju darbības gadījumos, kad tiek aizturētas ārvalstīs izdotas vadītāja apliecības – tiek noteikts, ka tās jānosūta izdevējiestādei.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas prasībām pārstrādāts arī vadītāja apliecības paraugs, kā arī tajā ietveramā informācija. Plānots, ka jaunā parauga vadītāja apliecības sāks izmantot no 2013.gada. Līdz tam izdotās vadītāja apliecības varēs izmantot līdz to derīguma termiņa beigām.

Lai izstrādātie grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāpieņem valdībā.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par Mediācijas likumu un grozījumiem Civilprocesa likumā

26.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu "Mediācijas likums" un atbilstoša satura grozījumus Civilprocesa likumā.

Mediācijas likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, sniegtu skaidrojumu jēdzieniem, kas attiecas uz mediācijas procesu, nodrošinātu kvalitatīvu mediācijas procesu, kā arī regulētu prasības tiesas ieteiktai mediācijai. Projekti attiecas uz domstarpību risināšanu civiltiesiskajās attiecībās. Mediācijas likumprojektā ietvertais regulējums attiecas arī uz citām tiesību nozarēm, ja vien attiecīgo nozaru normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Mediācija ir strukturēts brīvprātīgs process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora – palīdzību savstarpējas komunikācijas ceļā mēģina atrisināt konfliktu. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām. Pēc pušu patieso interešu noskaidrošanas, rodas plašākas konflikta risinājuma iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru) un arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesu instancēs.

"Mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā, bet arī atslogos tiesas. Tas nozīmē, ka tiesas ieteiktās mediācijas veiksmīgas ieviešanas rezultātā tiesu noslodze mazināsies, līdz ar to lietu izskatīšanas termiņi saīsināsies, kas ir būtisks efektīvas tiesvedības nosacījums. Tiekoties ar Mediācijas padomi, esam apsprieduši jautājumus par tiesvedības efektivizēšanas iespējām, izmantojot mediāciju, kā arī esam pārrunājuši likumprojekta virzību un ieviešanas procesu, pie kura turpināsim darbu, lai nodrošinātu mediācijas veiksmīgu iedzīvināšanu kā alternatīvu strīdu risināšanas veidu," likumprojekta nozīmīgumu uzsver tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Minētais likumprojekts ievieš tiesas un mediācijas sasaisti, nosakot tiesneša pienākumu piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai. Proti, tiesnesis var piedāvāt izmantot mediāciju pēc lietas ierosināšanas vai sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē, vai arī lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā ir panākta vienošanās, puses var noslēgt izlīgumu, puse var atteikties no prasības vai atzīt prasību. Ja mediācijas rezultātā puses atrisina savas domstarpības un panāk vienošanos, mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstiskas vienošanās noformēšanā.

Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka gadījumos, kad ir saņemta prasītāja un atbildētāja piekrišana mediācijai, tiesnesis nosaka termiņu mediācijas izmantošanai, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Tāpat tiesnesis nosaka pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu.

Jau šobrīd Civilprocesa likums noteic, ja tiesa apstiprina izlīgumu, tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos, tiek atmaksāta valsts nodeva 50% apmērā. Grozījumi Civilprocesa likumu papildinās ar nosacījumu, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī gadījumos, ja meditācijas ceļā ir panākta vienošanās un līdz ar to ir atsaukta prasība un izbeigta tiesvedība.

Tāpat Mediācijas likumprojekts nosaka Mediācijas padomes darbības tiesisko pamatu un kompetenci, paredzot, ka padome veic mediācijas pakalpojumu kvalitātes uzraudzību un kontroli, izstrādā vienotus mediatoru apmācību standartus un veic apmācību programmu sertifikāciju, organizē mediatoru eksamināciju, sertifikāciju un atestāciju, kā arī veido un uztur sertificētu mediatoru sarakstu.

Mediācijas likumprojekts un grozījumi Civilprocesa likumā vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

VARAM: Par zemes dzīļu izmantošanas kārtību publiskajos ūdeņos un jūrā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi zemes dzīļu izmantošanas kārtību, kas attiecas uz derīgo izrakteņu meklēšanu, izpēti un ieguvi, kā arī ģeoloģisko, ģeofizikālo un ģeoekoloģisko izpēti publiskajos ūdeņos un Latvijas teritoriālajā jūrā.

To paredz 26.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Zemes dzīļu izmantošanas kārtība publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un valsts nodevas par tiesībām izmantot zemes dzīles maksāšanas kārtība un apmērs".

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka prasības, kas un kā organizē konkursu zemes dzīļu izmantošanas licences saņemšanai publiskajos ūdeņos un jūrā. Ja zemes dzīļu izmantošana nepieciešama saistībā ar būvniecību, šī licence tiek izsniegta būvniecības vai ģeoloģiskās izpētes veicējam.

Atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem Latvijas tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes un komersanti varēs ierosināt licences laukuma noteikšanu publiskajos ūdeņos un jūrā.

Tāpat normatīvā akta projekts nosaka ikgadējās valsts nodevas apmērus par tiesībām izmantot zemes dzīles publiskajos ūdeņos un Latvijas teritoriālajā jūrā par attiecīgās licences laukuma kvadrātmetru gadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa