Par valdības simts dienās paveikto un šā gada prioritātēm

Satiksmes ministrs:

Apritot Valda Dombrovska vadītās trešās valdības pirmajām 100 dienām, satiksmes ministrs Aivis Ronis lielāko gandarījumu pauž par paveikto situācijas stabilizēšanā aviosabiedrībā "airBaltic" un "Rail Baltica" projekta idejas virzībā.

"Satiksmes jomā šie noteikti ir būtiski sasniegumi, ko ir izdevies panākt, strādājot kopīgi ministrijas vadībai un premjeram. Situācijas stabilizēšana "airBaltic" un aviokompānijas pārņemšana valsts īpašumā, kā arī jauna un pieredzējuša vadītāja iecelšana tajā, manuprāt, bija pārdomāts un nepieciešams solis. Šobrīd aviokompānijas vadība aktīvi strādā pie uzņēmuma biznesa plāna, lai jau tuvākajā nākotnē stabilizētu tās finansiālo situāciju un atjaunotu pelnītspēju," norāda satiksmes ministrs A.Ronis.

"Rail Baltica" jaunā sliežu ceļa izbūve ir viens no Eiropas Savienības (ES) prioritārajiem transporta projektiem, jo savienos Ziemeļu un Vidusjūras reģionu. Lai to sekmētu, ir noritējušas aktīvas sarunas Baltijas valstu premjeru un transporta ministru starpā. Baltijas premjeru tikšanās laikā Tallinā tika panākta vienošanās "Rail Baltica" īstenošanai izveidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā, kas organizēs dzelzceļa līnijas būvniecības darbus, nodrošinās projekta praktisko realizāciju un pēc līnijas uzbūvēšanas varētu kļūt arī par šīs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Savukārt nozares ministri pērn decembrī Tallinā parakstīja nodomu deklarāciju par "Rail Baltica" tālāku attīstīšanu. Šobrīd tiek gatavots iepirkums, lai veiktu "Rail Baltica" izpētes otro detalizētāko posmu. Tās viens no galvenajiem uzdevumiem ir izvēlēties optimālus maršrutēšanas risinājumus Latvijas teritorijā, t.sk. veidojot savienojumus ar starptautisko lidostu "Rīga" un ostām, kā arī piedāvājot variantus kravu plūsmu novirzīšanai no pilsētu centriem.

Eiropas Komisija (EK) pērn apstiprināja Kohēzijas fonda (KF) projektu "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība", kura mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu infrastruktūru. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir gandrīz 67 miljoni latu, no tām KF līdzfinansējums ir 41,1 miljons latu. Projektu plānots pabeigt 2014.gadā – tas ļautu lidostu attīstīt kā rentablu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu.

ES līdzekļi paredzēti arī ātrgaitas interneta pieejamības nodrošināšanai visā valsts teritorijā, ko paredz 2011.gada novembrī EK apstiprinātā valsts atbalsta programma "Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās". Pēc programmas īstenošanas privātajiem komersantiem būs pieejama piekļuve optiskajam tīklam, kas dos iespēju ierīkot internetu vietās, kur tas līdz šim nebija iespējams, bet lauku iedzīvotājiem tas savukārt ļaus izmantot kvalitatīvus interneta sakarus par pieejamu cenu. Šobrīd paredzēts sākt projekta īstenošanu, piesaistot 16,2 miljonus latu ES fondu finansējuma.

Lūkojoties uz tuvākās nākotnes izaicinājumiem transporta un sakaru nozarē, jāatzīmē Latvijas interešu aizstāvība attiecībā uz ES daudzgadu budžetu. Tāpēc jau tagad noris darbs, lai skaidri definētu nākamajā plānošanas periodā (2014.–2020.gadam) prioritāri īstenojamos projektus. Vienlaikus tiek strādāts pie interešu aizstāvības ES infrastruktūras attīstības programmā "Savienojot Eiropu" (Connecting Europe Facility, CEF) un tās finansējuma avotiem, kā arī EK priekšlikuma par TEN-T transporta pamattīkla koridoru koncepciju, kurā šobrīd Baltijas reģionā iezīmēts tikai Baltijas–Adrijas koridors, kas virzās dienvidu–ziemeļu virzienā. Tomēr būtiski būtu panākt, lai šajā koncepcijā tiktu iezīmēts arī rietumu–austrumu koridors, kurā šobrīd ir vislielākā kravu plūsma, kas pilnībā atbilst ES centieniem maksimāli izmantot videi draudzīgākos pārvadājumus – dzelzceļa un jūras transportu. Līdz ar to ES centienos attīstīt ziemeļu–dienvidu koridoru, ko arī Latvijai ir būtiski attīstīt, jārod sinerģija ar Baltijas valstīm ekonomiski svarīgo rietumu–austrumu koridoru.

Šā gada 30.janvārī parakstīts līgums starp SM, Ventspils pilsētas domi un SIA "Ventspils lidosta" par sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšanu SIA "Ventspils lidosta", kā arī starp SM, Liepājas pilsētas domi un SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"", kas ļaus attīstīt infrastruktūru un pakalpojumus šajās lidostās, sadarbojoties iesaistītajām pusēm, tādējādi veicinot šo reģionu attīstību un uzlabojot to sasniedzamību.

Neskatoties uz SM 2012.gada budžeta samazinājumu par 15,8%, salīdzinot ar 2011.gadu, ir jāpanāk, lai tas pēc iespējas mazāk skartu transporta nozari un sabiedrību kopumā. Sevišķi intensīvs darbs šajā ziņā paredzams ceļu jomā. Lai gan valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanā 2012.gadā ir 10 miljonu latu samazinājums, kopējo ieguldījumu ceļu infrastruktūrā šogad plānots palielināt, turpinot projektu ar ES fondu līdzfinansējuma realizēšanu.

Jau tagad SM pārziņā esošajās ES fondu aktivitātēs ir apstiprināti projekti par gandrīz visu plānošanas periodā pieejamo finansējumu (824 miljoni latu), un līdz perioda beigām to paredzēts apgūt pilnībā.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Tieslietu ministrs:

1.februārī apritēja 100 dienas, kopš tieslietu ministra amatā stājās Gaidis Bērziņš.

Tieslietu ministrija šajā laikā paveikusi vairākus nozīmīgus darbus sabiedrības labā. Viens no paveiktajiem darbiem ir lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana tiesās un sāktā kriminālsodu sistēmas reforma. Atbalstīti arī grozījumi likumos, kas paredz "tukšo" un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komercreģistra (grozījumi vēl jāskata Saeimā). Tādējādi uzlabosies komerctiesiskās vides drošība un stabilitāte. 

Lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana tiesās

• Izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz tādus būtiskus un skaidrus regulējumus kā noteikt kasācijas instances tiesai tiesības lietu izskatīt rakstveida procesā, jaunu pierādījumu iesniegšanas nepieļaujamību apelācijas instances tiesā, tādējādi efektivizējot esošo civilprocesuālo regulējumu un paātrinot lietu izskatīšanu tiesās.

• Tāpat grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz no 1.jūlija administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.

• 2011.gada 15.decembrī tiesas sāka aprīkot ar videokonferences un skaņas ieraksta iekārtām. Videokonferenci varēs izmantot gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēs ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī. Videokonferences izmantošana ļaus saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazināsies lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks. Tāpat samazināsies atlikto tiesas sēžu skaits lietas dalībnieku neierašanās dēļ. Būtiski samazināsies nepieciešamība pārvietot jeb konvojēt apcietināto personu no ieslodzījuma vietas uz tiesu. Visas tiesas sēžu zāles ar videokonferences iekārtām aprīkos līdz jūnija beigām.

Kriminālsodu sistēmas reforma

• Īstenošanai nepieciešamā normatīvā regulējuma virzība pēc apstiprināšanas valdībā (2011.gada 24.novembrī Saeima izskatījusi 1.lasījumā). Grozījumi Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai. Grozījumi skaidri pasaka kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Atbilstoši šiem soda mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem – vidēji par 40 procentiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30 procentiem.

• Vienlaikus bargi sodi joprojām saglabājas noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem. Tie ir pārkāpumi, kuri rada reālus draudus sabiedrībai. Nodrošinot taisnīgu sodu politiku par smagiem noziegumiem, par kuriem paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem, un sevišķi smagiem noziegumiem, turpmāk nav paredzēta brīvības atņemšanai alternatīvu sodu – piespiedu darbs vai naudas sods – piemērošana.

• Tāpat grozījumi nosaka jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai, nodrošinot tiesām iespēju izvēlēties tādu soda veidu un apmēru, kas ir atbilstošākais konkrētam likumpārkāpējam. Šim mērķim būtiski tiek paplašināts arī papildsoda – tiesību ierobežošana – saturs un piemērošanas iespējas. Tiek iezīmēta arī virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Tas nozīmē, ka personām, kuras tiks nosacīti notiesātas, būs iespējams piemērot arī piespiedu darbu.

Atzinums par grozījumiem pilsonības likumā

• 2011.gada 13.decembrī valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto atzinumu Saeimas Juridiskajai komisijai par grozījumiem Pilsonības likumā. Grozījumi sniedz demokrātiskus un valstiski svarīgus risinājumus Latvijas pilsonības iegūšanā, atjaunošanā, kā arī konkrētus priekšlikumus ilgi diskutētajā dubultās pilsonības ieviešanas jautājumā.

• Grozījumi likumā paredz, ka personai vienlaikus ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām. Dubultā pilsonība var izveidoties personām, kas citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā. Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. Ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, tiek atcelts šis ierobežojums un Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību, atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.

Komerctiesiskās vides drošības un stabilitātes uzlabošana

• 2011.gada 29.novembrī valdība atbalstīja vairākus likumu grozījumus, kas paredz "tukšo" un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komerctiesiskās vides (tā saukto pastkastīšu firmu likvidēšana). Komersanta darbību varēs izbeigt pēc Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma, ja, piemēram, subjektam ilgstoši nebūs valdes, tas ilgstoši nebūs iesniedzis nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskatu. Šādas izmaiņas plānots ieviest, izdarot grozījumus Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), Sodu izpildes kodeksā un Kooperatīvo sabiedrību likumā.

• Grozījumi arī paredz, ka UR valsts notārs varēs uzlikt sodu par pārkāpumu – ziņu un dokumentu nesniegšanu vai savlaicīgu neiesniegšanu UR. Par šiem pārkāpumiem būs lielāki sodi. Grozījumi APK noteiks soda apmēru pārkāpumiem no 50 līdz 300 Ls, iepriekšējo 20–100 Ls vietā. Pašlaik par ziņu nesniegšanu vai nesavlaicīgu iesniegšanu UR sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu, bet tiesa pieņem lēmumu sodīt pārkāpēju vai lietu izbeigt. Nododot administratīvās sodīšanas funkciju UR, ne tikai sankciju piemērošanas mehānisms būs ātrāks un efektīvāks, bet arī mazināsies tiesu noslodze.

• Pašlaik, beidzot komercdarbību, daļa komersantu netiek juridiski likvidēti un netiek izslēgti no komercreģistra. Ne sabiedrības dalībnieki, ne kreditori neveic darbības, lai nodrošinātu šo subjektu likvidāciju, tajā skaitā mantas sadali un kreditoru prasījumu apmierināšanu, līdz ar to šie subjekti neatrodas aktīvos likvidācijas vai maksātnespējas procesos. Šāda informācija var maldināt trešās personas par šo subjektu eksistenci. Šādus komersantus, par kuriem neviena persona nebūs izrādījusi interesi, izslēgs no komercreģistra divu mēnešu laikā no likumā noteiktā pārkāpuma konstatēšanas dienas. Izmaiņas papildinās regulējumu kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai arī pēc tiesas lēmuma. Grozījumi sakārtos un paaugstinās trešo personu aizsardzību, komersantu atbildību, komerctiesiskās vides drošību un stabilitāti.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments