Rīgā 2012.gada 31.janvārī (prot. Nr.6 22.§)

1. Atbalstīt programmas LV02 "Nacionālā klimata politika" (turpmāk – programma) iesnieguma projektu.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2012.gada 2.februārim iesniegt Finanšu ministrijā programmas iesnieguma projekta oriģinālu (angļu valodā) un vienu tā kopiju.

3. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesnieguma projekta (angļu valodā) iesniegšanu Finanšu instrumenta birojā.

4. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

Ministru prezidenta vietā –
labklājības ministre I.Viņķele

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

(Ministru kabineta
2012.gada 31.janvāra
rīkojums Nr.59)

1. Ievads

EEZ un NFI programmas atbilst Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts Saprašanās memorandā. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir iesniegusi iestāde, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija no vienas puses un vadošā iestāde no otras puses.

Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem.

Programmas iesniegums nedrīkst būt garāks par 30 lappusēm, bez Pielikumiem un Statistikas pielikuma.

Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta iesniegumu iesniegšanai, jo uz internetu bāzēts risinājums būs pieejams tikai 2011.gada otrajā pusgadā. Statistikas pielikuma mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā.

Organizācija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad, kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir jānorāda līdzīgi dati.

Pārliecinieties, vai Programmas iesniegums ir sagatavots pienācīgā angļu valodā. Pieteikumi, kuri būs sagatavoti angļu valodā, kas var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ labojumu veikšanai.

Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas apsaimniekotājs piekrīt, ka FIB var publicēt iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem.

Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz: reporting@efta.int.

2. Juridiskais ietvars

Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par EEZ Finanšu instrumentu, Regulai par EEZ Finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā vai Regulai par NFI ieviešanu 2009. – 2014. gadā un Saprašanās memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti.

Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas (PAR) trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst virsrakstiem PAR.

3. Programmas iesniegums

3.1. Kopsavilkums

Programmas mērķis ir atbalstīt Latviju visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādē, kas ietver ES emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS) neiekļautos sektorus emisijas jautājumos un visus pārējos sektorus klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos.

Programmas ietvaros plānots stiprināt kapacitāti nacionālās klimata politikas izstrādē un ieviešanā, kas ietver informācijas analīzi, scenāriju izstrādi, sabiedrības līdzdalību, politiku analīzi un dokumentu izstrādi integrētai klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pārvaldībai. .

Programma ietver klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas izveidi un ar klimata pārmaiņām saistīto datu apstrādi Latvijas pārvaldes iestādēs (klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas sistēmas attīstīšana, kas ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas nacionālo sistēmu, kvalitātes nodrošināšanu un kontroli, emisiju uzskaiti un analīzi ārpus ES emisiju tirdzniecības sistēmas un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa sistēmu); kapacitātes celšanu adaptācijai klimata pārmaiņām caur izglītošanu un politikas veidošanas, analīzes un tās ietekmes novērtēšanas uzlabošanu (integrētu politikas pasākumu izstrāde klimata pārmaiņu samazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām ieviešanai, kas balstīta uz ex-ante un ex-post politiku ietekmes vērtējumu un interaktīvu politiku analīzes procesu, iesaistot galvenās mērķgrupas) un zinātniski pamatotu siltumnīcefektu gāzu emisijas prognožu gatavošanu un attīstības scenāriju izstrādi (zinātniskā potenciāla kapacitātes stiprināšana siltumnīcefekta gāzu emisiju un klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādiem tautsaimniecības sektoriem prognožu izstrādei).

Programmu ir paredzēts īstenot, ieviešot:

(1) Iepriekš noteikto projektu “SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība”, ko ievieš Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Norvēģijas Klimata un piesārņojuma aģentūru un Norvēģijas Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju plānošanas direktorātu;

(2) Atklātos projektu konkursus ar mērķi nostiprināt teorētisko un praktisko izpratni par inovatīviem klimata tehnoloģiju kombināciju risinājumiem Latvijā, kā arī izveidot integrētu apmācību programmu tīklu un īstenot klimata pārmaiņu mazināšanas, ietekmes un pielāgošanās integrēto pasākumu pētījumus.

Programmas mērķa grupas: ar programmas jomu saistītās valsts institūcijas, pašvaldības, zinātniski-pētnieciskās organizācijas, universitātes un nevalstiskās organizācijas.

Programmas apsaimniekotājs: Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Donoru programmas partneris: Norvēģijas Klimata un piesārņojuma aģentūra, sniedzot ieguldījumu divpusējo attiecību starp Latviju un Norvēģiju stiprināšanā, kā arī veicinot labas prakses un zināšanu apmaiņu.

Kopējais finansējums: 10, 365,000 milj. eiro.

3.2. Pamatinformācija

Programmas nosaukums

Nacionālā klimata politika

Programmas joma (atsauce uz SM)

Saskaņā ar Saprašanās memoranda B pielikuma 3. Daļu A. Programmas joma: Pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Programmas apsaimniekotāja nosaukums

Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)

Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja tāds ir).

Norvēģijas Klimata un piesārņojuma aģentūra (Norv. val. - Klima- og forurensningsdirektoratet – KLIF)

3.3. Programmas svarīgums

Aprakstīt, kā plānotā Programma atbilst:

• vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas Finanšu instrumenta mērķiem

Programma atbilst EEZ finanšu instrumenta 2009. -2014. gadam noteiktajam mērķim (Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadam 1.2. pantam). Programmas rezultātā tiks stiprinātas savstarpējās attiecības starp Norvēģiju un Latviju tās prioritārajos sektoros.

• attiecīgās programmas kopējam mērķim

Programma ir izstrādāta prioritātes „Klimata pārmaiņas un atjaunojamā enerģija” un prioritātes „Vides aizsardzība un vadība” ietvaros atbilstoši programmas jomai „Pielāgošanās klimata pārmaiņām” un programmas jomai „Vides monitorings un integrēta plānošana un kontrole”. Programmas ietvaros plānots stiprināt kapacitāti nacionālās klimata politikas izstrādē un ieviešanā, kas ietver informācijas analīzi, scenāriju izstrādi, sabiedrības līdzdalību, politiku analīzi un dokumentēšanu integrētai klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pārvaldībai. Divpusējās attiecības ar donorvalstīm tiks stiprinātas gan programmas līmenī, gan projektu līmenī, cieši sadarbojoties ar donorvalstu valsts un vietējām institūcijām.

• tiesību aktiem un valsts prioritātēm

- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010.gada 10.jūnijs). Kā galvenās ilgtermiņa attīstības prioritātes stratēģijā ir identificētas: ieguldījumi cilvēkkapitālā, novatoriska un ekoefektīva ekonomika, ilgtspējīga un līdzsvarota teritoriālā attīstība, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.

- Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (2006.gada 4.jūlijs) ir augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir veicināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas attīstību, nodrošinot Latvijas konkurētspēju citu valstu vidū.

- Vides politikas pamatnostādnes 2009.-2015.gadam (2009.gada 31.jūlijs) liek uzsvaru uz līdzsvarotu attīstību, vienlaikus sekmējot vides jautājumu integrēšanu citu nozaru politikā un sabiedrības līdzdalības palielināšu vides plānošanā. Paredzēts izstrādāt adaptācijas koncepciju, kas ietver ar klimata pārmaiņām saistīto ietekmju izvērtējumu un risku pārvaldības iekļaušanu atbilstošo tautsaimniecības sektoru politikā, kā arī veicināt zinātnisko pētījumu veikšanu klimata pārmaiņu samazināšanas un piemērošanās jomā.

- Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam (2011.gada 20.aprīlis) uzsver, ka jūras izmantošana kļūst aizvien intensīvāka un daudzveidīgāka – pieaug interese par zemes dzīļu resursu ieguvi jūrā, alternatīvo energoresursu izmantošanu un zemūdens kultūras mantojumu.

- Latvijas Republikas parlaments ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 1995. gada 23. februārī, un kopš 1995. gada 23. marta Latvija ir Konvencijas dalībniece, līdz ar to īsteno virkni starptautisko saistību. 2002. gada 30. maijā parlaments ratificēja arī Kioto protokolu.

- Baltā grāmata par pielāgošanos klimata pārmaiņām": Ceļā uz Eiropas ietvaru rīcībai (COM (2009) 147/4) aicina turpināt izstrādāt nacionālās un reģionālās pielāgošanās stratēģijas ar mērķi ņemt vērā obligātās pielāgošanās stratēģijas pēc 2012.gada.

- Zaļā grāmata: Meža aizsardzība un meža informācija Eiropas Savienībā - gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām (2010.gada 1.marts) aicina ES uzsākt plašas diskusijas par meža nozares stāvokli un nozares kapacitāti un iespējām piemēroties klimata pārmaiņām, kā arī ar to saistīto nepieciešamo informāciju.

- „Zilā grāmata: Integrētā Eiropas Savienības jūrlietu politika” (COM(2007)575) un tai pievienotais Rīcības plāns (SEC(2007)1278) ierosina jūras telpisko plānošanu visā ES ar mērķi panākt ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanu, kas atbilstu ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai.

Programma atbilst nacionālajiem tiesību aktiem un prioritātēm, kas noteiktas plānošanas dokumentos. Programmas īstenošana sekmēs iepriekš minētajos ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu.

3.4. Programmas motivācija un pamatojums

3.4.1. Izaicinājumu un nepieciešamību analīze

Latvija ir iesaistījusies starptautiskajos klimata pārmaiņu samazināšanas procesos un 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē Riodeženeiro “Vide un attīstība” kopā ar daudzām citām pasaules valstīm parakstīja UNFCCC, tādejādi uzņemoties pildīt visas Kioto protokolā noteiktās saistības.

Saskaņā ar Kioto protokolu, Latvijai, rīkojoties individuāli vai solidāri ar citām valstīm, ir jāpanāk, ka antropogēnie tiešie SEG (t.i. CO₂, CH₄, N₂O, HFC, PFC un SF₆) izmeši, izteikti kopējā formā, laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam būs 8% zem 1990. gada izmešu līmeņa. Latvijai, kā UNFCCC un Kioto protokola dalībvalstij, ir regulāri jāsagatavo un periodiski jākoriģē visu Monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu no avotiem un piesaistes nacionālās inventarizācijas saraksti, pa sekojošiem sektoriem: enerģētika, rūpnieciskie procesi, šķīdinātāju un citu produktu lietošana, lauksaimniecība, zemes izmantošana, zemes izmantošanas veida maiņa, mežsaimniecība un atkritumi.

Sakarā ar to, ka Latvija kopš 2004. gada ir ES dalībvalsts, tās klimata pārmaiņu politika atbilst ES klimata politikai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr.280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā, 3. panta 1. apakšpunktu, dalībvalstis sniedz ziņojumus par siltumnīcas efektu izraisošo antropogēno gāzu emisiju.

Latvijai, kā UNFCCC, Kioto protokola un ES dalībvalstij ir pienākums sagatavot un periodiski koriģēt tās ziņojumus par SEG emisiju un piesaisti. Šāds ziņojums ik gadu tiek iesniegts UNFCCC un Eiropas Komisijai.

Latvijas nacionālā SEG inventarizācijas (uzskaites) sistēma ir izstrādāta un darbojās saskaņā ar Kioto protokola (Lēmuma 20/CP.7) 5. panta 1. apakšpunktā noteiktajām nacionālo sistēmu vadlīnijām, lai nodrošinātu šādas uzskaites caurspīdīgumu, atbilstību, salīdzināmību, pilnību un precizitāti. Uzskaites darbības ietver plānošanu, sagatavošanas darbus un vadību, sekojošos darbības posmos: datu apkopošana, atbilstošu uzskaites metožu un emisijas faktoru izvēle, antropogēno izmešu no avotiem un piesaistes aprēķini, nenoteiktības noteikšana un kvalitātes garantijas/kvalitātes kontroles procedūru ieviešana.

1. Inventarizācija un politikas novērtējums

Izaicinājumi

SEG emisijas un piesaistes ziņojumi ietver informāciju no dažādiem sektoriem, kā, piemēram, lauksaimniecība, enerģētika (ieskaitot transportu) un citi. Dažādas valsts iestādes ir atbildīgas par gala ziņojumā ietveramās informācijas sagatavošanu (lai iegūtu detalizētāku informāciju par SEG emisijas inventarizācijas nacionālā ziņojuma sagatavošanā iesaistīto iestāžu atbildību un funkcijām, skat. 2.pielikumu). Iepriekšējā pieredze rāda, ka katra atbildīgā iestāde sagatavo inventarizācijas ziņojumu, balstoties uz tās rīcībā esošajiem nozares datiem, kas apkopoti konkrētām nozares vajadzībām un nevis klimata pārmaiņu ziņojuma sagatavošanas mērķim. Valsts iestādēm trūkst kvalificētu speciālistu, kas būtu atbildīgi par informācijas sagatavošanu un, nepietiekamā finansējuma dēļ, iestādēm nav iespēju īstenot personāla apmācības un zināšanu pilnveidošanas pasākumus, lai celtu iestādē strādājošo speciālistu kvalifikāciju vai arī, atbilstoši starptautiskajām prasībām - piesaistītu jaunus speciālistus. Savstarpējā saikne starp SEG emisijas datiem un gaisa piesārņojumu ir nepietiekama, kas traucē īstenot saskaņotu ziņojumu sagatavošanas procesu. Nepietiekamā informācija par augšņu struktūru būtiski ietekmē augšņu kartēšanu atbilstoši starptautiskajām prasībām. Šis jautājums jau vairākus gadus ir ekspertu pārskata darba grupas dienas kārtībā. Tā kā lauksaimniecība ir trešā lielākā emisijas radošā nozare, emisiju aprēķiniem nepieciešams izstrādāt nacionāli specifiskus emisijas faktorus. Nav veikti pētījumi par augsnes oglekļa dioksīda uzkrājumu aramzemēs un pļavās, balstoties uz statistikas metodēm. Nepieciešams uzlabot SEG emisiju prognožu kvalitāti un īstenot politikas analīzi, lai uzlabotu politikas veidošanas procesu un iepriekšējo (ex-ante) novērtējumu. Galvenā Latvijas klimata politikas problēma ir pietiekamas un sistemātiskas datu un politikas analīzes trūkums. Latvijā ir īstenoti pasākumi klimata izmaiņu mazināšanai, tomēr, bez sistemātiskas šādu pasākumu analīzes, nav iespējams izdarīt secinājumus par šo pasākumu ietekmi uz emisijas samazinājumu (paveiktā (ex-post) novērtējums). Bez pieejas šādai analīzei un salīdzinošajiem datiem, nav iespējams izstrādāt pamatotu klimata politiku, kas atspoguļo īstenojamos pasākumus, kā arī sakārtot tos prioritārā secībā, lai nodrošinātu integrētu stratēģisko ievirzi īstenojamo klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu sakarā (ex-ante novērtējums). Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos veikto investīciju efektivitāti, investīciju lēmumi ir pieņemami balstoties uz izstrādāto politiku, scenārijiem, kā arī demonstrācijas projektu izvērtējumu. Šī brīža nacionālās klimata politikas izstrādei trūkst kompetences ex-post un ex-ante novērtēšanā, lai politikas izstrādes un ieviešanas procesi tiktu padarīti atbildīgāki. Nepieciešams veikt Klimata pārmaiņu samazināšanas programmas 2005. – 2010. gadam ex-post novērtējumu un jauno SEG emisiju prognožu un jaunās Klimata politikas 2020 ex-ante novērtējumu.

Nepieciešamība

Lai izstrādātu efektīvu nacionālo uzskaites sistēmu un klimata pārmaiņu samazināšanas politikas analīzi, īstenojami šādi pasākumi:

· Inventarizācijā iesaistīto ekspertu kompetences stiprināšana;

· Inventarizācijas sagatavošanā iesaistīto institūciju vienotā sadarbības tīkla uzlabošana, lai veicinātu vienotu izpratni un ciešu sadarbību;

· Norvēģijas pieredzes un zināšanu nodošana SEG inventarizācijas ziņojumu sagatavošanas uzlabošanai;

· Vienota datu ieguves un apstrādes mehānisma izstrāde integrētajiem klimata pārmaiņu un gaisa kvalitātes datiem, visām institūcijām, kas ir iesaistītas inventarizācijas datu sagatavošanas procesā Latvijā;

· Papildu izpētes veikšana, jo īpaši augsnes un SEG emisijas novērtējuma jomā un modelēšana lauksaimniecības nozarē, lai papildinātu trūkstošo informāciju un aptvertu neuzskaitītos SEG avotus;

· SEG uzskaites datu kvalitātes kontroles/kvalitātes nodrošināšanas novērtējums, jo īpaši mežsaimniecības nozarē;

· Apkopot donorvalstu pieredzi klimata politikas pasākumu novērtēšanas sistēmu definēšanā, izstrādē un ieviešanā;

· Izvēlēties un definēt novērtēšanas metodoloģiju, kas ietvertu arī ex-ante un ex-post ietekmes novērtējumu;

· Ex-ante un ex-post novērtējuma veikšana balstoties uz izstrādāto metodoloģiju;

· Nodrošināt iesaistīto nozaru speciālistu apmācību šādas metodoloģijas izmantošanā;

· Veikt politikas analīzi SEG samazināšanas galvenajās nozarēs, balstoties uz sistēmisko pieeju;

· Izstrādāt klimata politikas uzlabošanas rekomendācijas;

· Nodrošināt atbalstu sabiedrības iesaistīšanai dialogā par klimata pārmaiņām un sabiedrības izglītošanā.

2. Klimata pārmaiņu pielāgošanās (adaptācijas) stratēģija un pasākumi

Izaicinājumi

Atbilstošas klimata pārmaiņu pielāgošanās (adaptācijas) bāzes izveide ir pakļauta sekojošiem izaicinājumiem:

Latvijā nav izstrādāta klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģija. Ir sagatavota stratēģijas izstrādes koncepcija, kā arī ar VARAM rīkojumu Nr. 96 (17.03.2010.) ir izveidotas divas darba grupas – vienu veido zinātniskie darbinieki un NVO pārstāvji, savukārt, otru veido valsts pārvaldes iestādes. Starpministriju darba grupa izvērtē adaptācijas jautājumu iekļaušanu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Ekspertu darba grupa nosaka prioritāros rīcības virzienus, kādos nepieciešams veikt pētījumus piemērošanās (adaptācijas) klimata pārmaiņu jomā, kā arī sniedz priekšlikumus starpministriju darba grupai. Nacionālās adaptācijas stratēģijas sagatavošanas un koordinēšanas procesu veic VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departaments.

Nepieciešamība izstrādāt Latvijas vispārējo klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju, kas ietvertu galveno fizisko un finansiālo risku analīzi dažādos sektoros, nepieciešamo finanšu resursu un veicamo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu izvērtēšanu, kā arī atbilstošas institucionālās struktūras šādu pasākumu īstenošanā identificēšanu. Tālāk, klimata pārmaiņu pielāgošanās nepieciešamībai ir jābūt ietvertai visu iesaistīto sektoru stratēģijās un politikā, kā arī visos pārvaldes līmeņos, ar mērķi integrēt pielāgošanos klimata pārmaiņām jau pastāvošajos plānošanas procesos. Lai ieviestu jaunizstrādāto klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģiju, nepieciešams vairot galveno iesaistīto sabiedrības grupu vispārējās zināšanas un izpratni (lauksaimnieki, mežistrādes nozarē strādājošie, teritorijas plānošanas speciālisti, NVO un piekrastes iedzīvotāji, tml.) par klimata izmaiņu riskiem un pielāgošanās iespējām. Tas sasniedzams organizējot sabiedrības informēšanas pasākumus, kā arī iepazīstinot ar veikto pilotprojektu rezultātiem, kas nepieciešams, lai palielinātu sabiedrības atbalstu klimatam draudzīgu risinājumu ieviešanā. Iepazīstināšanai ar šādiem elastīgiem un klimatam draudzīgiem risinājumiem, kas Latvijā vēl nav apstiprināta prakse, ir būtiska loma. Starp politikas ieviešanas riskiem jāmin kapacitātes un zināšanu trūkums par efektīviem klimata pārmaiņu adaptācijas risinājumiem. Pilotprojekti varētu palīdzēt mazināt risku un nodrošināt sabiedrības (ieskaitot lēmējinstitūciju) izpratni un zināšanas, kā arī gatavību īstenot klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumus. Klimata pārmaiņu politika var tikt pilnvērtīgāk un labāk īstenota, ieviešot īpašumtiesisku pieeju problēmu risināšanai. Tādejādi, ir būtiski, lai politikas izstrādes un ieviešanas procesā tiktu iesaistītas mērķa grupas, ieskaitot valsts iestādes, kas ir atbildīgas par politikas izstrādi un likumdošanu, kā arī pašvaldību un reģionālie plānošanas speciālisti un lēmējinstitūcijas. Klimata pārmaiņu politika ietver plašu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jautājumu spektru, kā arī nevēlamas klimata pārmaiņu ietekmes novēršanu, tādejādi izpratnes vairošana visām iesaistītajām pusēm ir ļoti nozīmīga, savukārt, izpēte, izglītošana un savstarpējais dialogs ir ļoti būtiski politikas instrumenti. Lai efektīvi komunicētu par klimata pārmaiņu politiku, ir nepieciešams apvienot izglītojošos, informatīvos un tiešās dalības pasākumus.

Nepieciešamība

· Identificēt nepieciešamos ievaddatus un indikatorus pielāgošanās monitoringa sistēmas izveidei;

· Veikt klimata pārmaiņu ietekmes risku sistemātisku izvērtējumu;

· Valsts un pašvaldību institūcijām pilnveidot zināšanas par klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem, kā arī nozaru attīstības un plānošanas riskiem ilgtermiņā;

· Sektorālā līmenī izstrādāt/identificēt klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumus, kas attiecīgi sektorālās stratēģijās neietver atbilstošus klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumus un ne valsts, ne pašvaldību, ne privātā sektora budžetos, neparedzot līdzekļus;

· Augstāks sabiedrības zināšanu līmenis par klimata pārmaiņu adaptāciju nevar tikt sasniegts bez labām zināšanām un komunikācijas ar plašu sabiedrības loku, ieskaitot biznesu un zinātniskās institūcijas;

· Politikas izstrāde ir valdības atbildība, tomēr, kvalitatīvas politikas izstrādei nepieciešama ieinteresēto pušu aktīva līdzdalība, ieskaitot lietišķos pētījumus un komunikāciju ar nevalstiskajām organizācijām.

3.4.2. Ar Programmas jomu saistītās valsts un privātās iestādes

Valsts iestādes

VARAM

Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu un 2011. gada 29. marta MK noteikumiem Nr. 233 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”, VARAM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sekojošās jomās: valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošana un koordinācija; pašvaldību attīstība un pārraudzība, vides aizsardzība, kā arī teritorijas attīstības plānošana un zemes pārvaldība. Balstoties uz iepriekš minēto kompetenci, VARAM izstrādā politiku, kā arī organizē un koordinē attiecīgās politikas ieviešanu.

Nodrošinot klimata politikas ieviešanu Latvijā, VARAM veic šādus uzdevumus: ES klimata politikas likumdošanas iestrādāšana Latvijas Republikas tiesību aktos, klimata politikas mērķu un interešu iestrāde Latvijas politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos, ES politikas plānošanas dokumentos, tiesību aktos un citos jaunas klimata pārmaiņu politikas dokumentos, kā arī starptautiskos dokumentos klimata pārmaiņu jomā (UNFCCC, Kioto protokols un citi Konvencijas dokumenti, kas ir balstīti uz starptautisku līgumu slēgšanu).

Tāpat VARAM koordinē piekrastes zonas teritoriālās attīstības vadlīniju ieviešanu, ieskaitot piekrastes infrastruktūras ilgtermiņa tematiskā plāna izstrādi valsts līmenī.

Zemkopības ministrija ir atbildīga par lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības politikas izstrādi un īstenošanu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas ir atbildīga par SEG inventarizācijas monitoringa datu sagatavošanu. Tā apkopo datus no citām institūcijām, lai veiktu SEG emisijas aprēķinus, sagatavo emisijas datus par sekojošām nozarēm: enerģētika, rūpnieciskie procesi, šķīdinātāju un citu produktu lietošana, atkritumi, un sagatavo Nacionālā inventarizācijas ziņojuma attiecīgo sektoru daļas, kā arī sagatavo Nacionālā inventarizācijas ziņojuma gala versiju un iesniedz sektoru datus izmantojot kopējo ziņošanas formātu (CRF Reporter) (par attiecīgajiem sektoriem) un sagatavo kvalitātes kontroles procedūras.

Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir atbildīgs par piesaistes un emisijas aprēķiniem zemes lietošanas maiņas un meža sektorā.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir iesaistīta lauksaimniecības sektora inventarizācijas sagatavošanā.

Fizikālās enerģētikas institūts saskaņā ar līgumu ar VARAM veic transporta sektora emisijas aprēķinus.

Centrālais statistikas birojs ir galvenais datu piegādātājs Latvijas SEG inventarizācijas sagatavošanai par enerģētikas, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības sektoriem.

Latvijas Universitāte piedalās klimata pārmaiņu samazināšanas, ietekmes un adaptācijas jautājumu pētniecībā, kā arī ar klimata pārmaiņām un adaptāciju saistītos starptautiskos projektos, sniedzot klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu un rīcības novērtējumu.

Sabiedriskās organizācijas

Latvijas Pašvaldību savienība ir organizācija, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas novadu un pilsētu pašvaldības. Latvijas Pašvaldību savienība pārstāv tās dalībnieku intereses un aizsargā pārvaldes un izpildinstitūciju tiesības, izstrādā Latvijas pašvaldību savienības viedokli par Latvijas valdības politiku vadoties pēc vietējo pašvaldību to apvienību un savienību priekšlikumiem, nodrošina pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem, organizē darbinieku un pašvaldību darbinieku apmācību, veicina pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību, veicina uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai, veicina sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs.

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības loma ir apvienot visas piekrastes pašvaldības, lai risinātu kopīgas problēmas un aizstāvētu savas intereses nacionālā līmenī.

Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā. Tās uzdevums ir atbilstoši sabiedrības interesēm sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu projektiem un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kā arī informēt sabiedrību par aktualitātēm vides jomā. Padomes darbībā ir iesaistītas vides nevalstiskās organizācijas, kas darbojas sabiedrības un konkrētu mērķgrupu informēšanā un izglītošanā par klimata pārmaiņu jautājumiem, kā arī veic pētījumus par klimata pārmaiņu ietekmi un nepieciešamajiem pielāgošanās pasākumiem.

Meža īpašnieku biedrība ir nevalstiska organizācija, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski pamatotas mežsaimniecības attīstību Latvijā, kā arī veicināt meža īpašnieku kompetences un zināšanu attīstību.

3.4.3. Ar Programmas jomu saistītie likumi un noteikumi

Programmas īstenošana tiks nodrošināta saskaņā ar ES un Latvijas normatīvajiem aktiem.

Latvijas Republikas likumi un MK noteikumi

Likums "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" nosaka MK noteikt kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta SEG emisijas vienību inventarizācijas nacionālā sistēma, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas procedūras un darbības, kā arī ziņošanas kārtību saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokola prasībām.

MK 2009. gada 17. februāra noteikumos Nr.157 “Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu” noteiktas institūcijas, kas atbildīgas par SEG inventarizācijas sagatavošanu, kā arī nepieciešamo datu sniegšanas un apkopošanas kārtība.

Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka teritorijas plānošanas sistēmu Latvijā, t.sk. ievieš jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentu veidus – stratēģiju, lokālplānojumu, tematisko plānojumu un jūras plānojumu.

Likums “Par pašvaldībām” nosaka vietējām pašvaldībām deleģētās funkcijas, kā arī vietējo pašvaldību kompetenci teritorijas attīstībā, t.sk. pašvaldības domes kompetenci apstiprināt teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, kā arī pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības un apkārtējās vides aizsardzības perspektīvās programmas.

Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums - nosaka jūras telpisko plānošanu kā vienu no pārvaldības pasākumiem, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli.

Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka plūdu riska kartes izstrādi visai Latvijas teritorijai.

ES normatīvie akti

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra lēmums Nr. 280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa mehānismu un Kioto protokola īstenošanu Kopienā nosaka kārtību, kādā ES dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīvā 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) , saistībā ar pieeju, kas pamatojas uz ekosistēmām, cilvēku darbības vadībai izvirzīts mērķis sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli jūras ūdeņos, kas nodrošinās, ka okeāni un jūras ir ekoloģiski daudzveidīgi un dinamiski, tīri, veselīgi un produktīvi. Šajā direktīvā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības turpmākās jūrniecības politikas vides pīlāru, noteikts, ka Kopienas līmenī pētniecības un izstrādes politikā būtu jāparedz atbalsts saistītai pētniecībai. Jūras stratēģijas pamatdirektīva 2008/56/EK – nosaka, ka vēlākais līdz 2015. gadam katrai valstij jāizstrādā rīcības programma savu jūras ūdeņu laba vides stāvokļa sasniegšanai, ietverot arī piekrastes teritorijas plānošanas jautājumus.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, paredzēts katram upes baseina apgabalam izstrādāt integrētu apsaimniekošanas plānu, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli un ūdens ķīmisko sastāvu, un tas veicinās plūdu ietekmes mazināšanu.

3.4.4. Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi

Programmas ietvaros valsts atbalsts Komercdarbības atbalsta kontroles likumā izpratnē netiks sniegts.

Gadījumā, kad programmas projekta īstenošanai nepieciešama apakšuzņēmēju līgumu slēgšana, finansējuma saņēmējam jāizvēlas ekonomiski izdevīgākais piedāvājums, kas nodrošina cenas un kvalitātes optimālo attiecību, ievērojot caurskatāmības un pretendentu vienlīdzības principus, lai izvairītos no iespējamajiem interešu konfliktiem. Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana par pakalpojumiem un piegādēm projekta vajadzībām jāveic Latvijas Republikas normatīvajos aktos iepirkuma jomā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Republikas noteiktie normatīvie akti

Publisko iepirkumu likums (2006.gada 6.aprīlis), kura mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

MK 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.519 "Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām", kas nosaka publisko iepirkumu līgumcenu robežas, pamatojoties uz ES starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājam.

MK 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1241 ”Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”, kas nosaka gadījumus, kad pasūtītājam (tiešās pārvaldes iestādei) ir obligāti preces vai pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību; centralizēto iepirkumu institūciju un tās sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus, kā arī konkrētās preču un pakalpojumu grupas.

MK 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.698 "Noteikumi par publisko iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību", kas nosaka publisko iepirkumu paziņojumu saturu, kā arī kārtību, kādā pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē sagatavo paziņojumus.

MK 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem", kas nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi, kas nav minēta Publisko iepirkumu likuma 6.pantā, no saviem līdzekļiem vai no ES politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē.

MK 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1182 “Noteikumi par valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un pārskatu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību”, kas nosaka valsts statistikas pārskatu veidlapu paraugus iepirkumu jomā, ko aizpilda pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, kā arī šo veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību.

3.4.5. Programmas stratēģijas pamatojums

Lai nodrošinātu programmas ietvaros īstenoto pasākumu kvalitāti, ir būtiski, lai projekta līdzfinansējuma saņēmējs sadarbotos ar iesaistītajām partnerorganizācijām no donorvalstīm, lai mācītos no to pieredzes un labākās prakses.

Lai nodrošinātu programmas atbilstību Saprašanās memorandā noteiktajiem mērķiem un sasniegtu iespējami lielāku pievienoto vērtību, tika izvēlēta sekojoša programmas īstenošanas stratēģija:

(1) Iepriekš noteiktā projekta īstenošana;

(2) Atklāto projektu konkursu izsludināšana.

(1) Lai gan programmas ietvaros iepriekš noteiktais projekts nav ietverts Saprašanās memorandā, vispiemērotākais risinājums EEZ finanšu instrumenta un programmas mērķa sasniegšanai ir viena iepriekš noteikta projekta ieviešana papildu atklātajiem projektu konkursiem. Atbilstoši Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā 5.5.pantam programmas apsaimniekotājs ierosina atbalstīt iepriekš noteikta projekta “SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība” (3.pielikums) ieviešanu.

Iepriekš noteiktā projekta ietvaros ir plānota zināšanu un spēju pilnveidošana par nacionālo SEG inventarizāciju. Iepriekš noteikto projektu īstenos VARAM sadarbībā ar Zemkopības ministriju, KLIF un Norvēģijas Civilās aizsardzības un ārkārtas situāciju plānošanas direktorātu (DSB). Ņemot vērā, ka saskaņā ar Saprašanās memorandu VARAM pilda arī programmas apsaimniekotāja funkcijas, tad VARAM nodrošinās iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un programmas apsaimniekotāja funkciju nodalīšanu (skatīt 6.pielikumu), ievērojot labākos caurspīdīguma un vienlīdzības principus un atbilstoši Noteikumos par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā noteiktajiem principiem.

VARAM īstenos iepriekš noteikto projektu, ņemot vērā tālāk minēto pamatojumu:

1. VARAM ir vadošā valsts institūcija klimata politikas jomā un tās funkcijas paredz klimata pārmaiņu un atjaunojamās enerģijas politikas izstrādi un ieviešanas koordinēšanu, kā arī to, ka VARAM ir valsts atbildīgā institūcija par Latvijas SEG inventarizāciju, tā ir kompetenta sadarboties ar citām inventarizācijas sistēmā un politikas novērtēšanā iesaistītajām institūcijām un spēj nodrošināt sistemātisku pieeju problēmu risināšanai valstiskā līmenī. VARAM izstrādāja iepriekš noteiktā projekta kopsavilkumu, ietverot darbības, kas paaugstina valsts un zinātnisko iestāžu institucionālo kapacitāti visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādei, kas aptvertu ETS neiekļautos sektorus emisijas jautājumos un visus pārējos sektorus klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos.

2. VARAM nodrošina stratēģisko partnerību ar iesaistītajām valsts un zinātniskajām institūcijām un NVO, lai nodrošinātu rezultātu pieejamību visos iesaistītajos līmeņos, plašu saņēmēju un iesaistīto personu līdzdalību, rezultātu un ietekmes uz turpmāko attīstību un klimata politikas ieviešanu Latvijā ilgtspējību un pēctecību.

Atbilstoši VARAM iekšējai kārtībai iepriekš noteiktā projekta kopsavilkums tika izvērtēts saskaņā ar programmas iesnieguma 8.pielikumā pievienotajiem atbilstības kritērijiem, lai noteiktu projekta atbilstību programmas plānotajiem rezultātiem un mērķim.

(2) Atklātie projektu konkursi ar mērķi nostiprināt teorētisko un praktisko izpratni par klimata tehnoloģijām gan valsts, gan privātajā sektorā tiks organizēti, nosakot šādas prioritātes:

• demonstrācijas projektu īstenošana ilgtspējīgas būvniecības zināšanu un prakses pilnveidošanas jomā, ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei un pielāgot savu dzīves stilu zemas oglekļa emisijas ekonomikai;

• NVO ieguldījums sabiedriskās izpratnes vairošanā un izglītošanā par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to samazināšanas iespējām;

• Klimata pārmaiņu mazināšanas, ietekmes un pielāgošanās integrēto pasākumu pētījumi, tai skaitā pētījumi par dzimumu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī kapacitātes celšanas pasākumi.

3.5. Programmas mērķi un indikatori

3.5.1. Programmas mērķis (plānotā ietekme)

Programmas jomas: Pielāgošanās klimata pārmaiņām un Vides monitorings un integrēta plānošana un kontrole.

Programmas mērķis: Programmas mērķis ir atbalstīt Latviju visaptverošas nacionālās klimata politikas izstrādē, kas aptvertu ETS neiekļautos sektorus emisijas jautājumos un visus pārējos sektorus klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumos.

Programmas sagaidāmais rezultāts ir atbalsts nacionālās klimata politikas izstrādē un spēju (kapacitātes) attīstīšana, kas ietver informācijas analīzi, scenāriju izstrādi, sabiedrisko līdzdalību, politikas analīzi un integrētas klimata pārmaiņu mazināšanas dokumentācijas un pielāgošanos klimata pārmaiņu pārvaldībai.

3.5.2. Plānotais programmas rezultāts

Lai sasniegtu programmas mērķi, tika identificēti divi programmas rezultāti, kas ietver visaptverošas nacionālās klimata pārmaiņu politikas izstrādi:

(1) Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm;

(2) Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Katram no rezultātiem tika izstrādāti sekojoši rādītāji:

Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm (REZULTĀTS 1),

Šī rezultāta raksturošanai tika identificēti sekojoši rādītāji:

· Pilnveidota vides stāvokļa uzraudzības sistēma, palielinot nacionālās SEG emisiju inventarizācijas uzlabojumu apjomu - uzlabota nacionālā SEG inventarizācijas sistēma, pieaugusi nacionālajā klimata informācijas un politikas novērtēšanas sistēmā iesaistīto personu kompetence un prasmes – rādītājs dos iespēju novērtēt sistēmas kvalitatīvo un kvantitatīvo attīstību, novērtējot noteiktu skaitu sistēmā iesaistīto ekspertu un īstenoto kvalitātes novērtējumu. Šis rādītājs izsaka arī starptautiskajām institūcijām iesniegto nacionālo ziņojumu laicīgumu – tas ļauj izvērtēt konkrētās valsts progresu laicīgā kvalitatīvu nacionālo ziņojumu par klimata jautājumiem un politiku iesniegšanu, kā arī trūkumus vai nepilnīgus inventarizācijas aprēķinus konkrētās jomās un UNFCCC ekspertu iebildumus (uz doto brīdi UNFCCC ekspertu pārskata darba grupas ziņojumos ietverto rekomendāciju uzlabojums ir: 50% - plānotais programmas rezultāts – 85%).

· Palielinājies kvalitatīvas un pietiekamas informācijas apjoms nacionālo SEG prognožu, pasākumu un politikas novērtējuma ziņojumiem. Klimata pārmaiņu mazināšanas politikas modelēšanas sistēma, ieskaitot izmaksu novērtēšanu, ex-ante un ex-post politikas novērtēšanu, dos iespēju sagatavot pilnvērtīgākus un kvalitatīvākus nacionālo prognožu un politikas novērtējuma ziņojumus. Saskaņā ar Eiropas Gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu tematiskā centra (European Topic Centre on Air Pollution and Climate Change Mitigation) veikto atbilstības un kvalitātes kontroli, kas attiecas uz iesniegtajām prognozēm un politikas pasākumiem, Latvija ir norādījusi tikai aptuveni 30% no nepieciešamās informācijas. Mērķis noslēdzot programmu ir sasniegt 70% .

Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām (REZULTĀTS 2)

Šī rezultāta raksturošanai tika identificēti sekojoši rādītāji:

· Izstrādāta nacionālā klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģija - programmas ietvaros veiktas aktivitātes kā rezultātā sagatavots priekšlikums nacionālam pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas plānošanas dokumentam. Programmas ietvaros veiktie pētījumi un iznākumi ļaus sagatavot priekšlikumus nacionālā politikas plānošanas dokumenta izstrādei pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā. Mērķis ir izstrādāt priekšlikumu apkopojumu, kuru tālāk VARAM izmantos kā pamatu politikas plānošanas dokumenta sagatavošanā.

· Pieaugusi sabiedrības izpratne par klimata pārmaiņām un pielāgošanās jautājumiem. Latvijā pieaugusi izpratne par klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu pielāgošanās jautājumiem – rādītājs ļaus novērtēt dažādas mērķa grupas – sabiedrības, pašvaldību un profesionāļu izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām un pielāgošanos (30 % salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni).

3.5.3. Programmas iznākumi

Kopā tikuši definēti deviņi programmas iznākumi, kas precīzi atspoguļo plānotās izmaiņas esošajā situācijā un palīdzēs sasniegt plānotos rezultātus. Divi iznākumi tikuši identificēti REZULTĀTAM 1 – Uzlabota vides informācija par ietekmi, statusu un tendencēm:

1.1. Nacionālās SEG inventarizācijas uzlabošana un inventarizācijas sagatavošanas procesā iesaistīto ekspertu kompetences celšana ir būtiska kvalitatīvas, salīdzināmas, pilnīgas, caurspīdīgas un precīzas nacionālās SEG inventarizācijas sagatavošanā un iesniegšanā UNFCCC un Eiropas Komisijai. Lai nodrošinātu iespēju izmērīt ieguvumu, tika definēti trīs rādītāji:

1.1.1. Kompetences celšanas pasākumu skaits, ieskaitot pieredzes apmaiņas pasākumus – paredzētas vismaz sešas konferences, četri semināri (ieskaitot ekspertu praktiskos seminārus), kas var būt gan vietēja mēroga, gan starptautiski pasākumi, kuru mērķis ir pilnveidot inventarizācijas procesā iesaistīto ekspertu zināšanas un kompetenci. Pieredzes apmaiņai programmas partneru starpā ir būtiska loma un tai ir paredzēti divi pieredzes apmaiņas braucieni. Apmācītu speciālistu iesaistīšana inventarizācijas procesā ir nozīmīgs aspekts nacionālās inventarizācijas uzlabošanai kopumā. Šis aspekts ir būtisks arī inventarizācijas nepārtrauktības un kvalitātes nodrošināšanai un institucionālās atmiņas izstrādāšanai, tādejādi programmas ietvaros ir paredzēts piesaistīt un iesaistīt ekspertus;

1.1.2. Izstrādāta integrēta klimata pārmaiņu un gaisa kvalitātes datu bāze. Vienotā datu bāze ir paredzēta vides datu informācijas ziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai UNFCCC, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas komisijas Konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos sekretariātam, Eiropas Komisijai un citām starptautiskajām organizācijām;

1.1.3. Inventarizācijas uzlabošanas jomā veikto pētījumu skaits. Ik gadu UNFCCC sekretariāts izveido ekspertu pārskata darba grupu no starptautisko auditoru grupas saraksta, kas analizē un izvērtē ikgadējos SEG nacionālos inventarizācijas ziņojumus. Saskaņā ar starptautisko auditoru grupa sagatavoto gada pārskata ziņojumu, Latvijai sniegtas vairākas rekomendācijas attiecībā uz īstenojamajiem izpētes projektiem inventarizācijas uzlabošanas jomā. Programmas ietvaros paredzēts pabeigt 4 inventarizācijas uzlabošanas pētījumus, kvalitātes garantijas/kvalitātes kontroles mežsaimniecības nozarē, kur Norvēģu partneru zināšanas un pieredze tiktu augstu novērtēta. Citi pētījumi būs saistīti ar digitālu augsnes karšu izstrādi, kas palīdzētu vairot augsnes apsaimniekošanas ilgtspējību un palīdzētu noteikt oglekļa dioksīda piesaisti augsnē aramzemē un pļavās, kā arī uzlabotu SEG emisijas aprēķinus lauksaimniecības nozarē.

1.2. Klimata pārmaiņu politikas ex-ante (iepriekšējais) un ex-post (paveiktā) novērtējums. Kompetences celšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot politiku, veicot uzlabojumu analīzi un ietekmes novērtējumu (integrētu politisko pasākumu izstrādāšana, lai samazinātu klimata pārmaiņas, balstoties uz ex-ante un ex-post politikas ietekmes izvērtējumu un interaktīvs politikas analīzes process, iesaistot galveno mērķa grupu). Lai izmērītu ieguvumu, tika definēti divi rādītāji:

1.2.1. Klimata pārmaiņu samazināšanas politikas novērtēšanas modelēšanas sistēmas izveide, ietverot dažādu politikas pasākumu izmaksu novērtēšanas vadlīnijas un politikas ex-ante un ex-post novērtējumu. Programmas ietvaros paredzēts izstrādāt vienu modeli politikas ex-ante un ex-post novērtēšanai, kas aptvertu visus galvenos ekonomikas sektorus, ieskaitot projicēšanu sektorālā un nacionālā līmenī;

1.2.2. Vienotās prognožu datu bāzes izstrāde visiem sektoriem. Ir būtiski vairot kompetenci par zinātniski pamatotām SEG emisijas projekcijām ziņojumu sagatavošanai un iespējamajiem attīstības scenārijiem (zinātniskās kompetences vairošanas potenciāls siltumnīcefekta gāzu emisijas un klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādiem tautsaimniecības sektoriem jomā, prognožu izstrādei). Programmas ietvaros plānot izveidot vienotu datu bāzi prognožu veidošanai starptautisko ziņojumu sagatavošanas mērķim.

REZULTĀTAM 2: Izstrādātas stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, identificēti septiņi ieguvumi; zemāk norādīti rādītāji, kas visprecīzāk atspoguļo konkrētos ieguvumus:

2.1. Identificēto datu un attīstības rādītāju datu bāze, ierosinājumu izstrāde monitoringa programmas izveidei. Programmas ietvaros paredzēts izstrādāt datu bāzi identificētajiem datiem (esošiem un jauniem) un attīstības rādītājiem, kas aprakstītu klimata pārmaiņu pielāgošanās dinamiku laika izteiksmē, jo īpaši, lauksaimniecības (t.sk. zivsaimniecības), mežsaimniecības, veselības aprūpes un civilās aizsardzības jomās. Nepieciešams izstrādāt priekšlikumus monitoringa programmas izstrādei, kas kalpotu par pamatu datu iegūšanai un apkopošanai, lai turpmāk izstrādātu klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku un pasākumus. Šim ieguvumam identificēts viens rādītājs:

2.1.1. Nepieciešamo identificēto ievaddatu un klimata pārmaiņu pielāgošanās monitoringa sistēmas rādītāju datu bāžu skaits. Šī brīža rādītājs ir: 0; programmas rezultātā sasniedzamais ieguvums: 1.

2.2. Identificēti klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādes pasākumi, ieskaitot izmaksu novērtējumu, ja nepieciešams, un politikas izvērtēšanu – klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu identificēšana ir viens no galvenajiem pasākumiem efektīvas klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei nacionālā un reģionālā līmenī. Ieguvums apraksta klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu aktivitātes valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Lai nodrošinātu ieguvuma izmērīšanu, tika definēts viens rādītājs:

2.2.1. Ziņojumu skaits sekojošās jomās: lauksaimniecība (t.sk. zivsaimniecība), būvniecība, mežsaimniecība, veselības aprūpe, civilā aizsardzība. Rādītājs atspoguļo sektorālo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu ziņojumu nepieciešamību. Paredzēts sagatavot 5 sektorālos ziņojumus, kuros tiek apkopoti klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumi par katru konkrēto sektoru, ieskaitot izmaksu novērtējumu, ar mērķi identificēt visefektīvākos adaptācijas pasākumus un politikas novērtējumu. Šī brīža rādītājs ir: 0; programmas īstenošanas rezultātā paredzēts sasniegt rādītāju:5.

2.3. Klimata pārmaiņu pielāgošanās un ietekmes scenārijs 2050. – 2100. gadam - efektīvas politikas izstrādes mērķim, nepieciešams izvērtēt klimata pārmaiņas un pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmi ilgtermiņā, analizēt to un izdarīt pareizos secinājumus. Tādejādi, ir būtiski projicēt ilgtermiņa klimata pārmaiņu attīstības scenārijus. Šī iznākuma aprakstīšana tika izmantots viens rādītājs:

2.3.1. Ilgtermiņa scenāriju projektu ziņojumu skaits. Šī brīža rādītājs ir: 0; programmas gaitā paredzēts sasniegt rādītāju:1.

2.4. Klimata pārmaiņu mazināšanas, ietekmes un pielāgošanās integrēto pasākumu pētījumi. Šī brīža rādītājs ir: 1; programmas gaitā paredzēts sasniegt rādītāju:12.

2.4.1. Priekšizpēte jūras telpiskās plānošanas vajadzībām - lai veicinātu efektīvu pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazinātu to radīto ietekmi jūras un piekrastes teritorijās, ir nepieciešams vienots instruments, kas kompleksi izvērtētu sociālos, ekonomiskos un vides jautājumus, risinātu konfliktsituācijas, kā arī atļautu vai aizliegtas noteiktas darbības jūrā. Galvenais šāds instruments ir jūras telpiskā plānošana. Plānojuma izstrādei nepieciešams veikt pētījumus par resursiem, norisēm un apstākļiem jūrā. Plānojuma sagatavošanas gaitā apkopotā informācija, dati un pētījumu rezultāti ir par pamatu zonējuma izstrādei un lēmumu pieņemšanai par turpmāko jūras izmantošanu. Ir noteikti pieci izpētes virzieni par jūras fizikāli ķīmiskajiem aspektiem, vides un ekonomiskajiem resursiem.

Informācijas sistēma par applūstošajām teritorijām - trīs upju (Venta, Gauja, Lielupe) baseinu apgabalos, plūdu riska kartes trīs scenārijiem (ar atšķirīgu applūšanas iespējamību) katras upes baseina apgabalam un ģeotelpiskās informācijas sistēmas izstrāde, lai nodrošinātu jaunu un precīzāku datu daudz vieglāku ievadīšanu, uzturēšanu, lietotājam – draudzīgu izmantošanu, nodrošinot informācijas laicīgu ievadīšanu un kvalitāti, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra direktīva 2007/60/EK, par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību, kas ievieš Kopienas rīcības pamatnostādnes ūdens politikas jomā. Šī brīža rādītājs ir: 1, kas ir Daugavas upes baseina apgabalā izstrādātā plūdu riska karte.

Īstenoti četri klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei pētījumi mežsaimniecības, bioloģiskās daudzveidības, lauksaimniecības (t.sk. zivsaimniecības) jomās, kā arī pētījumi par dzimumu ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, ko veic pētniecības institūcijas un nevalstiskās organizācijas.

2.5. Inovatīvu klimatam draudzīgu būvniecības pilotprojektu īstenošana. Klimata tehnoloģiju demonstrācijas projektu izmantošanai ir būtiska loma izpratnes par klimata pārmaiņām un pielāgošanās jautājumiem celšanai gan sabiedrībai, gan valsts institūcijām. Tā ir arī vieta, kur dalīties pieredzē un iegūt zināšanas.

Inovatīvu klimatam draudzīgu būvniecības pilotprojektu īstenošana nepieciešama, lai Latvijā demonstrētu ilgtspējīgu būvniecību, kas dod ne tikai ieguldījumu zemākas siltumenerģijas ēku pielietošanā, bet arī ņem vērā uzlabotu iekštelpu klimatu, videi draudzīgu būvniecības un apdares materiālu pielietojumu, resursu ilgtspējīgu izmantošanu būvniecības un ēkas ekspluatācijas laikā. Ilgtspējīga būvniecība pieprasa jaunu kompetenci, ko tikai vienā komandā var plānot arhitekts, būvinženieris, energoauditors, kā arī realizēt zinošs attīstītājs un atbildīgs būvnieks. Tas rada lielāku vietējo, nevis importēto būvniecības materiālu pieprasījumu, savukārt zemais enerģijas patēriņš ziemā mazāk liek patērēt siltumenerģiju un vasarā elektroenerģiju dzesējot ēkas. Ir iespēja ietaupīt energoresurus un uzlabot energoapgādes drošību valstī, ja tādi projekti iegūst plaša mēroga ekonomikas raksturu. Zemas siltumenerģijas ēkas patēriņš vidēji desmit reizes ir mazāks nekā Latvijā esošais ēku sektorā, tāpēc realizējot lielāku skaitu šādu ēku projektu, kopējais tautsaimniecības efekts būtu ievērojams. Programmas mērķis ir atrast efektīvāko veidu, kā šādu būvniecību veicināt, tāpēc realizējot piecus demonstrācijas projektus publiskajā sektorā dažādos Latvijas reģionos, kas pieejams plašai sabiedrībai, būs iespējams veicināt jaunas būvniecības kompetences attīstīšanu un zinoša pasūtītāja izglītošanu.

Pieņemot, ka vienas sabiedriskās ēkas kopējā apkurināmā platība ir 2000 m2 un esošais energoefektivitātes novērtējums ir 250 kWh/m2 tiek pārveidota uz zema enerģijas patēriņa ēku ar energoefektivitātes novērtējumu 25 kWh/m2. Apkures vajadzībām siltumenerģija tiek iegūta no autonoma dabasgāzes katla. Rezultātā gada laikā dabasgāzes patēriņš samazinās par 45,33 tūkst. m3 un tiks ietaupīti 17 178,17 Ls (10 gadu laikā ietaupījums būs 171 781,70 Ls), kā arī samazināsies CO2 emisijas par 118,8 t (10 gadu laikā samazinājums būs 1181 t CO2).

Līdz ar to pieņemot, ja Latvijā tuvākajos gados tiek uzbūvētas 10 šādas ēkas finansiālais ietaupījums gadā ir 171 781,70 Ls (1181 t CO2), savukārt no 100 šādām ēkām ietaupījums ir 1 717 817,00 Ls (11 810 t CO2).

Programmas ietvaros ir paredzēts īstenot vismaz piecus ilgtspējīgas zaļās būvniecības demonstrācijas projektus, kuros tiks demonstrēti inovatīvi tehnoloģiju kombināciju risinājumi. Šī ieguvuma atspoguļošanai tika izmantos viens rādītājs:

2.5.1. Ilgtspējīgas zaļās būvniecības projektu skaits reģionos. Rādītājs demonstrē pasākumus jaunu klimatam draudzīgu risinājumu ieviešanā, kas nav pieejami Latvijā. Šī brīža izejas rādītājs: 0; programmas ietvaros paredzēts sasniegt rādītāju:5.

2.6. Integrētas apmācības programmas tīkla izveidošana un darbs ar klimata pārmaiņu un adaptācijas jautājumiem skolu un profesionālu mērķauditoriju apmācību un iesaistes aktivitātēs. Vislielāko lomu sabiedrības, ieskaitot jaunatnes un studentu, izpratnes celšanā spēlē NVO īstenotie pasākumi, kā arī mērķtiecīga integrētu apmācības programmu realizācija profesionālām mērķauditorijām, lai praksē ieviestu klimata pārmaiņu samazināšanas un adaptācijas klimata pārmaiņām pasākumus.

2.6.1. ieviesti četri integrētu apmācības programmu projekti, sasniedzot dažādu mērķauditoriju un klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās pasākumu mērķus, nostiprinot viedokli par klimata pārmaiņu zināšanu attīstību un dialogu.

3.6. Programmas mērķa grupas

Programmas mērķa grupa ir: valsts un pašvaldību institūcijās strādājošie, zinātniskie darbinieki, NVO.

Plānošanas procesā tika organizētas diskusijas ar NVO pārstāvjiem, valsts ierēdņiem un pētniekiem.

Mērķa grupas pa rezultātiem:

Rezultāts 1

Par SEG inventarizācijas nacionālās sistēmas ieviešanu atbildīgā institūcija - VARAM, kā arī pārējās atbildīgās institūcijas - Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija. Klimata pārmaiņu un politikas novērtējums nepieciešams VARAM, kas ir orientēts uz valsts institūcijām un pašvaldībām, kuras varēs izmantot Rezultāta 1 ieguvumus turpmākajā darbībā un normatīvo aktu izstrādē;

Rezultāts 2

Mērķa grupa ir vietējās pašvaldības, valsts institūcijas un NVO. Rezultāts – informācijas sagatavošana klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei, klimata pārmaiņu pielāgošanās pētījumi, applūstošo teritoriju kartes, kas būs izmantojamas pašvaldībām vietēja līmeņa plānošanas un adaptācijas pasākumu īstenošanā. Pētījumi par resursiem un norisēm jūrā būs izmantojami jūras telpiskajai plānošanai un citu vietējo pasākumu īstenošanai. Ieviesti ilgtspējīgas zaļās būvniecības pilotprojekti, kuru īstenotāji būs pašvaldības un valsts institūcijas, un Latvijā izveidotas integrētas apmācību programmas, kuru izstrādē piedalīsies valsts un NVO.

3.7. Riski un neskaidrības

3.8. Divpusējās attiecības

Programma piedāvā finansējumu divpusējo attiecību stiprināšanai, (1,5%) kas tiks izmantots programmas ietvaros apstiprinātu projektu līdzfinansējuma saņēmēju ierosinātām iniciatīvām, lai stiprinātu attiecības ar iesaistītajām donorvalstu institūcijām. Latvijas institūciju sadarbība ar Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas partneriem sniegs ieguldījumu savstarpējo attiecību stiprināšanā, īstenojot informācijas apmaiņu, labas prakses, pieredzes un zināšanu nodošanu.

Programmas ietvaros tiks veikti vairāki bilaterālo attiecību veidošanas pasākumi gan projektu, gan programmas vadības līmenī.

Lai veicinātu bilaterālo sadarbību projektu līmenī ar donorvalstīm, programmas apsaimniekotājs organizēs vairākus partnerības veicināšanas pasākumus saskaņā ar Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014. gadam 3.6. sadaļā iekļautajiem nosacījumiem, izdevumus sedzot no programmas apsaimniekotāja administrētā finansējuma, kas veido 1.5% no kopējā programmai pieejamā finansējuma apjoma. Lai veicinātu bilaterālās attiecības, tiks īstenoti pasākumi, kas sniedz atbalstu partnerību attīstībai un pieredzes apmaiņai atklāto projektu konkursu ietvaros atbalstīto projektu līdzfinansējuma saņēmējiem zaļās būvniecības, sabiedrības informēšanas par pielāgošanos klimata pārmaiņām un lietišķo pētījumu zināšanu un kapacitātes paaugstināšanai par klimata pārmaiņām jomā. Projektu ietvaros tiks atbalstīta projektu partneru piesaiste no Norvēģijas Karalistes, kā arī ar organizācijām no Islandes un Lihtenšteinas Firstistes.

Atlases mehānisms būs šāds – projekta iesniegumam ir jāpievieno informācija par projektā plānoto partnerību. Projektu iesniegumiem, kas tiks virzīti tālākai vērtēšanai un kuri būs plānojuši sadarbības partnerus no donorvalstīm, vērtēšanas laikā tiks piešķirti papildus punkti. Vērtēšanu veiks projektu vērtēšanas un uzraudzības komisijas locekļi. Ar šajā atlasē atbalstītajiem projektu iesniegumu iesniedzējiem tiks slēgtas vienošanās. Divpusējo attiecību stiprināšanai tiks segti komandējuma izdevumi, ceļa izdevumi, pasākumu organizēšanai nepieciešamo telpu nomas izmaksas, izdevumi, kas saistīti ar dalību konferencēs un semināros (piemēram, dalības maksas), kā arī citi ar pasākumu organizēšanu saistītie izdevumi (piemēram, ekspertu izmaksas, tulkošanas izmaksas, kafijas pauzes).

2015.gadā tiks organizēti projektu pieredzes apmaiņas pasākumi, kuru ietvaros apstiprināto projektu pārstāvji prezentēs projektu ietvaros sasniegto. Šajos pasākumos piedalīsies ne tikai līdzfinansējuma saņēmēji, bet arī projektu partneri no donorvalstīm, kuri dalīsies savā pieredzē konkrētā projekta ieviešanā, kā arī iepazīstinās pasākumu dalībniekus ar savas organizācijas darbību un turpmākās sadarbības iespējām.

3.8.1. Donoru programmas partneris (-i)

Donoru programmas partneris: KLIF.

Saskaņā ar Saprašanās memorandu KLIF ir noteikta kā donorvalsts programmas partneris, ņemot vērā tās kompetenci un pieredzi programmas atbalsta jomā. Šī ir pirmā VARAM sadarbība ar KLIF.

KLIF ir Norvēģijas Vides ministrijas aģentūra, kas ievieš valsts klimata un piesārņojuma politiku. KLIF veic arī regulatora pienākumus, pamatojoties uz trīs galvenajiem tiesību aktiem: Piesārņojuma kontroles likumu, Produktu kontroles likumu un Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības likumu. KLIF aktivitātes augšminētās kompetences ietvaros ir: atļauju izsniegšana, prasību noteikšana, emisijas limitu noteikšana un atbilstības pārbaužu veikšana. KLIF instruē un sniedz rekomendācijas reģionālajām vides iestādēm (apgabalu pārvaldēm) par tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Bez tam, KLIF konsultē, sniedz novērtējumu un eksperta viedokli Norvēģijas Vides ministrijai, kā arī nosaka turpmāku vides pasākumu īstenošanas nepieciešamību. KLIF piedalās starptautiskajā vides un attīstības sadarbībā, citu starpā, daloties zināšanās un sniedzot ieguldījumu vides uzlabošanā, sadarbībā ar citu valstu vides aģentūrām.

Klimata jautājumos, KLIF ir vispārīgi atbildīga par galvenās informācijas par avotiem un vides pārmaiņu ietekmi sagatavošanu, komunicēšanu un uzraudzīšanu. KLIF sagatavo potenciālo pasākumu un instrumentu ietekmes novērtējumu, lai samazinātu SEG emisiju un klimata pārmaiņu ietekmi – šādi novērtējumi ir galvenais avots nacionālās klimata pārmaiņu politikas izstrādē. KLIF 2010. gadā pabeidza visaptverošu dažādu iespēju attiecībā uz veicamajiem pasākumiem un instrumentiem analīzi, lai sasniegtu Norvēģija nacionālo emisijas samazināšanas mērķi 2020. gadā, ar nosaukumu Climate Cure 2020, kurā tika iesaistītas arī citas aģentūras. KLIF ir atbildīga par Norvēģijas SEG inventarizāciju un ziņojumu iesniegšanu UNFCCC. KLIF iesaistās Vides ministrijas darbā saskaņā ar Konvenciju un ir Nacionālā vadošā iestāde Starpvalstu Klimata pārmaiņu grupai. KLIF pārvalda nacionālo ETS reģistru saskaņā ar Norvēģijas Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības likumu.

KLIF, kas programmas ietvaros pilda gan donorvalsts programmas partnera pienākumus, gan ir arī iepriekš noteiktā projekta “SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība”” partneris, nodrošinās programmas un projekta partnera funkciju nošķirtību atbilstoši labas pārvaldības principiem.

Programmas partneris ir cieši iesaistīts programmas izstrādes procesā, sniedzot pieredzi atbalstāmās jomas mērķu, rezultātu un indikatoru definēšanas procesā. Tāpat arī programmas partneris aktīvi darbojās Sadarbības komitejas nolikuma izstrādē, komitejas izveidē un nodrošināja dalību organizētajās sanāksmēs.

Programmas ieviešanas laikā programmas partnera loma saistīta ar institūcijas pieredzes sniegšanu programmas mērķu un rezultātu sasniegšanas nodrošināšanai un uzraudzībai, kā arī labās prakses pārņemšana rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai.

Programmas izstrādē iesaistījās arī DSB, kas būs pārstāvēts arī programmas projektu īstenošanas posmā kā iepriekš noteiktā projekta partneris. Šī ir pirmā VARAM sadarbība ar DSB. DSB ir atbildīgs par klimata pārmaiņu risku un jutīguma pārvaldību Norvēģijā. DSB sekmē tādu pasākumu īstenošanu, kas palīdz novērst nelaimes gadījumus, krīzes un citus nevēlamus incidentus. DSB arī atbild par Norvēģijas Klimata adaptācijas programmu.

DSB kompetence dažādos līmeņos ir šāda:

• Valsts līmenis: izstrādā nacionālo klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģiju, uztur nacionālās aģentūras un interneta mājas lapas. Koordinē starpdisciplināras un/vai nozaru specifiskas klimata pārmaiņu adaptācijas iniciatīvas;

• Vietējā/reģionālā līmenī: izstrādā un ievieš pilotprogrammas. Sekmē vietējo plānotāju, reģionālo lēmumpieņēmēju un zinātnieku tīkla izveidi;

• Klimata pārmaiņu adaptācijas pētījumi: pētījuma plānošana, uzraudzība un izplatīšana;

• Kapacitātes celšana: palīdz izveidot apmācību programmas, seminārus u.c.

3.8.2. Donoru partnerības projekti

Atklāto projektu konkursa iesniegumu vērtēšanas procesā projekta iesniedzējam tiks piešķirti papildus punkti, ja projektā būs iesaistīts partneris no programmas donorvalstīm.

Lai nodrošinātu lietderīgu finanšu līdzekļu izmantošanu, ar programmas partneri KLIF ir panākta vienošanās, ka programmas projektu sagatavošanas posmā programmas apsaimniekotājs un programmas donorvalsts partneris nodrošinās partneru meklēšanas forumu, kas tiks izveidots VARAM un KLIF mājas lapā. Kā arī ieteicamo projektu partneru no donorvalstīm saraksts pirms atklāto projektu konkursu izsludināšanas tiks sagatavots sadarbībā ar programmas donorvalsts partneri un publicēts programmas apsaimniekotāja mājas lapā internetā.

Donorvalstu partneri iepriekš noteiktam projektam ir noteikti atbilstoši projektā izvēlētajai jomai un specifikai, kā arī ietver sadarbību gan ar valsts, gan zinātniskajām un nevalstiskajām institūcijām.

3.8.3. Donorvalstu kandidāti

Nav attiecināms.

3.9. Iepriekš noteikti projekti

Atbilstoši Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā, 5.5. pantam, programmas apsaimniekotājs ierosina atbalstīt projekta “SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība” ieviešanu.

Iepriekš noteiktā projekta sagatavošanā un īstenošanā projekta partneru statusā ir iesaistītas divas institūcijas no Norvēģijas - KLIF un DSB, kā arī Latvijas partneris – Zemkopības ministrija.

Lai nodrošinātu Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam ieviešanu 5.panta 3.punkta izpildi, programmas apsaimniekotājs veiks iepriekš noteiktā projekta vērtēšanu, kā rezultātā nodrošinās projekta atbilstību programmas mērķiem un ES/nacionālajiem normatīvajiem aktiem. Projekta izvērtēšana tiks veikta divos posmos:

1) programmas izstrādes procesā pirms iepriekš noteiktā projekta kopsavilkuma iekļaušanas programmas saturā, tika veikta iepriekš noteiktā projekta kopsavilkuma atbilstības izvērtēšana atbilstoši programmas sadaļā esošajiem kritērijiem (skatīt 8.pielikumu).

Tika konstatēts iepriekš noteiktā projekta kopsavilkuma atbilstība augstāk minētajiem kritērijiem, līdz ar to iepriekš noteiktā projekta kopsavilkums tika iekļauts programmas aprakstā izskatīšanai un apstiprināšanai MK un FIB.

2) MK noteikumi par programmas īstenošanu tiks izstrādāti programmas iesnieguma saskaņošanas laikā ar FIB. MK noteikumos tiks iekļauta iepriekš noteiktā projekta iesnieguma veidlapa un tiks noteikti iepriekš ar programmas partneri saskaņoti iepriekš noteiktā projekta iesnieguma administratīvie un atbilstības vērtēšanas kritēriji. Atbilstības kritērijos iekļautie vērtēšanas nosacījumi ļaus veikt iepriekš noteiktā projekta kvalitātes kontroli un pārliecināties par programmas ietvaros izvirzīto rezultātu un iznākumu sasniegšanu. Vērtēšanas kritēriji tiks saskaņoti ar programmas donorvalsts partneri programmas Sadarbības komitejā.

Iepriekš noteiktā projekta iesnieguma vērtēšanai tiks iesaistīti programmas apsaimniekotāja darbinieki, kuriem ir iepriekšēja pieredze projektu vērtēšanā.

Tiks veikta administratīvā un atbilstības vērtēšana. Ja vērtēšanas procesā tiks konstatētas nepilnības, iepriekš noteiktā projekta iesniedzējiem tiks nosūtīti skaidrojumu vai precizējumu pieprasījumi. Vienošanās par iepriekš noteiktā projekta ieviešanu tiks noslēgta, ja projekta vērtēšanas procesā tiks konstatēta atbilstība visiem vērtēšanas kritērijiem vai arī iepriekš noteiktā projekta iesniegums apstiprināts ar nosacījumiem, kuri līdz līguma slēgšanai ir izpildīti.

Iepriekš noteiktā projekta kopsavilkumu skatīt 3.pielikumā.

3.10. Mazās grantu shēmas

Nav attiecināms.

3.11. Horizontālās prioritātes

3.11.1. Laba pārvaldība

Saskaņā ar Latvijas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 5.daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principus.

Tāpat arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 6.daļa nosaka, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 7.daļa nosaka, ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību.

VARAM kā apsaimniekotājs ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās normas un apsaimniekojot ārvalstu finanšu instrumentu finansējumu, nodrošinās no iekšējiem resursiem programmas sistēmas auditu, kas var konstatēt vājās vietas esošajā programmas uzraudzības un ieviešanas sistēmā un sniegt ieteikumus. Ja tiks konstatēti trūkumi esošajā sistēmā, tad sniegtie audita ieteikumi tiks ņemti vērā un sistēma uzlabota.

Lai nodrošinātu efektīvu programmas vadības struktūru, tiks ņemti vērā šādi labas pārvaldības elementi: uzskaitāmība, caurspīdīgums (lēmumu caurskatāmība), iesaistīšanās, vienlīdzība (vienlīdzīgas attieksmes princips), tiesiskums, droša finanšu pārvaldība, spējas un kompetence.

3.11.2. Vides apsvērumi

Programmā plānotie pasākumi ir tieši vērsti uz labākas pārvaldības ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos, kas stiprinās pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un veicinās globālās ekonomikas, sociālās un vides pārvaldības leģitimitāti, konsekvenci un lietderību, līdz ar to arī ilgtspējīgas attīstības finansēšanu ilgtermiņā.

Programmas iepriekš noteiktais projekts sniedz pozitīvu ietekmi uz vidi, paredzot jūras plānojuma sagatavošanai veikt padziļinātus pētījumus par vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem jūrā, ņemot vērā klimata pārmaiņu prognozes, krasta erozijas procesus, ainaviskās un ekoloģiskās vērtības, kā arī citus nosacījumus vides prasību ievērošanai.

3.11.3. Ekonomiskā ilgtspēja

Programma ir vērsta uz ilgtspējīgu attīstību, kas tiks nodrošināta pastāvot mijiedarbībai starp tautsaimniecības ekonomisko attīstību, sociālo sfēru un vides aizsardzību, kā arī nodrošinot aktīvu sabiedrības līdzdalību attīstības veidošanā.

Programmas iepriekš noteiktā projekta rezultātā tiks veicināta ekonomikas konkurētspēja, stimulējot dažādu nozaru izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Stabila un caurredzama plānošanas sistēma veicinās ieguldījumus jūras enerģijas nozares attīstībā, kuģniecībā un jūras transportā, ostu attīstībā, naftas ieguvē un akvakultūrā, tādejādi sekmējot ilgtermiņa investīciju piesaisti kopumā. Programmas ietvaros tiks aprēķināti arī potenciālie zaudējumi, ko izraisa applūšana identificētajās plūdu riska zonās. Šos aprēķinus var izmantot kā pamatu šādu zaudējumu samazināšanas plānu izstrādāšanai un attiecīgu plūdu risku profilakses pasākumu realizēšanai.

3.11.4. Sociālā ilgtspēja

Programmas īstenošanas procesā tiks veicināts sociālais dialogs Latvijā gan valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības starpā, gan arī valsts un vietējā līmenī. Programma ir izstrādāta, balstoties uz plašām konsultācijām un dialogu starp dažādiem sociālajiem partneriem un ieinteresētajām pusēm. Programmas uzsvars uz vides izaicinājumiem saistībā ar ilgtspējīgu attīstību veicinās dzīves kvalitātes uzlabošanos, kas būs papildu ieguvums.

3.11.5. Dzimumu līdztiesība

Īstenojot programmu tiks ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, t.i. visos programmas posmos tiks veicināts, lai lēmumu pieņemšanā un programmas aktivitātēs (projektos) piedalās gan sievietes, gan vīrieši vienādā mērā.

Tā kā klimata pārmaiņas nav dzimumneitrālas un to cēloņiem un sekām ir atšķirīga ietekme uz sievietēm un vīriešiem - gan veidojot klimata, gan klimata pārmaiņu novēršanas, gan klimata pārmaiņu pielāgošanās politiku, tiks ņemts vērā arī dzimuma aspekts. Klimata pārmaiņu ietekmi uz sievietēm un vīriešiem parasti saista ar tādām jomām kā enerģētika, ūdens, katastrofu pārvaldība u.c.

Latvijā klimata pārmaiņas un dzimums ir jauna tēma, līdz ar to ir nepieciešami pētījumi un analīze kā viens vai otrs dzimums ietekmē vidi un klimata pārmaiņas. Kā rāda Ziemeļvalstu un nevalstiskā sektora organizāciju veiktie pētījumi, vides jomā atšķirības starp vīriešu un sieviešu dzīves veidu un paradumiem, kā arī to, kā viens vai otrs dzimums ietekmē vidi, un līdz ar to klimata pārmaiņas, ir samērā lielas (sabiedriskā vai privātā transporta izvēle, lidojumu biežums, atkritumu šķirošana, ūdens un elektrības taupīšana, pakalpojumu izvēle, u.c.).

Programmas apsaimniekotājs pievērsīs uzmanību projektu ietvaros plānotajiem horizontālo prioritāšu ievērošanas pasākumiem, nepieciešamības gadījumā pieaicinot dzimumu līdztiesības ekspertus, lai izglītotu projektu pieteicējus par dzimuma aspektu horizontālu integrēšanu plānotajās aktivitātēs.

3.12. Programmas apsaimniekotāja veikta projekta uzraudzība

Programmas projektu uzraudzība tiks veikta saskaņā ar Vadības un kontroles sistēmā noteiktajām procedūrām gan pārbaudot projekta aktivitāšu ieviešanu uz vietas, gan pārbaudot regulāros ieviešanas ziņojumus.

Projektu uzraudzības procedūras nodrošinās regulāru projektu uzraudzību no projekta īstenošanas līguma (turpmāk – līguma) noslēgšanas laika līdz brīdim, kad projekta īstenošana ir pabeigta un visas līgumā noteiktās saistības ir izpildītas. Informācija par projektu uzraudzību un to sasniegtajiem rezultātiem tiks uzkrāta un administrēta ar programmas apsaimniekotāja izveidotu projektu datu bāzi,

Projektu uzraudzība tiks nodrošināta divos līmeņos:

1. Projektu īstenotāji iesniedz pārskatus programmas apsaimniekotājam (starpposma pārskati, noslēguma pārskati, pārskati par rezultātu ilgtspēju). Starpposma pārskats tiks iesniegts ne retāk kā reizi četros mēnešos, atspoguļojot projekta aktivitāšu ieviešanas progresu attiecīgajā periodā un izlietotajiem finanšu resursiem. Noslēguma pārskats tiks iesniegts pēc projekta īstenošanas, kurā jāsniedz pilnīga informācija par projektā īstenotajām aktivitātēm, sasniegtajiem rezultātiem, projekta ietekmi u.c. jautājumiem, kā arī izlietotajiem finanšu resursiem. Pārskati par rezultātu ilgtspēju būs jāiesniedz par noteiktu laika periodu pēc projekta īstenošanas;

2. Programmas apsaimniekotājs iesniedz pārskatus un ziņojumus citām programmas vadībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

Atklāta konkursa projektu īstenošanas uzraudzības gaitā tiks izmantotas šādas metodes:

• Regulārs konsultatīvais atbalsts projektu īstenošanas laikā, lai veicinātu plānoto rezultātu sasniegšanu, nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu projektos veikšanu, novērstu iespējamās atkāpes un neatbilstības. Projektu īstenotājiem nepieciešamo atbalstu nodrošinās programmas apsaimniekotāja speciālisti, kas regulāri sazināsies un tiksies ar projektu īstenotājiem;

• Pārbaudes projektu īstenošanas vietās, kas tiks veiktas, pamatojoties uz projektu risku izvērtējumu. Risku novērtēšanai tiks izmantoti šādi kritēriji: granta apjoms, projekta īstenotāja pieredze projektu īstenošanā, projekta īstenošanas un vadības sarežģītības pakāpe, programmas apsaimniekotāja līdzšinējā pieredze sadarbībā ar projekta īstenotāju, vienlaicīgi īstenojamo projektu skaits, veikto pārbaužu rezultāti u.c. Pārbaužu mērķis būs ne tikai veikt aktivitāšu norises vai dokumentu pārbaudi, bet arī sniegt konsultācijas projektu īstenotājiem, atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem utt. Projektu risku izvērtējums tiks aktualizēts reizi gadā. Pārbaužu plāns tiks sagatavots tā, lai tiktu pārbaudīti visi augsta riska projekti, vismaz 30 % vidēja riska projektu un 5 % zema riska projektu;

• Regulāra projektu īstenotāju pārskatu pārbaude, t.sk. regulāri atgādinot par pārskatu iesniegšanas termiņiem, sniedzot konsultācijas par pārskatu sagatavošanu;

• Metodiskais atbalsts projektu īstenotājiem, organizējot projektu uzsākšanas semināru, izstrādājot metodikas pārskatu sagatavošanai u.tml.;

• Projektu īstenotāju pieredzes apmaiņas un sadarbības veicināšana, organizējot seminārus projektu īstenotājiem, lai apspriestu sasniegtos rezultātus, sekmējošos un kavējošos faktorus u.c. jautājumus;

• Projektu rezultātu informācijas uzkrāšana un apkopošana;

• Sadarbība ar citām ES fondu un citu finanšu instrumentu vadībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām, lai novērstu dubultā finansējuma risku.

Iepriekš noteikta projekta īstenošanas uzraudzības gaitā tiks izmantotas šādas metodes:

• Regulārs konsultatīvais atbalsts projekta īstenošanas laikā, lai veicinātu plānoto rezultātu sasniegšanu, nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu projektā veikšanu, novērstu iespējamās atkāpes un neatbilstības. Projekta īstenotājam nepieciešamo atbalstu nodrošinās programmas apsaimniekotāja speciālisti, kas regulāri sazināsies un tiksies ar projekta īstenotāju;

• Pārbaudes projekta īstenošanas vietā, kas tiks veiktas vismaz divas reizes projekta īstenošanas laikā – pirmo reizi pēc pirmajiem diviem projekta periodiem un vēlāk atkarībā no programmas apsaimniekotāja līdzšinējās pieredzes sadarbībā ar projekta īstenotāju un pirmās veiktās pārbaudes rezultātiem.

• Regulāra projekta īstenotāja pārskatu pārbaude, t.sk. regulāri atgādinot par pārskatu iesniegšanas termiņiem, sniedzot konsultācijas par pārskatu sagatavošanu;

• Metodiskais atbalsts projekta īstenotājam;

• Projekta rezultātu informācijas uzkrāšana un apkopošana;

• Sadarbība ar citām ES fondu un citu finanšu instrumentu vadībā un kontrolē iesaistītajām institūcijām, lai novērstu dubultā finansējuma risku.

Programmas ietvaros

Programmas Sadarbības komiteju sēdēs programmas apsaimniekotājs informēs par programmas un projektu īstenošanas progresu.

Sīkāku informāciju skatīt 4.pielikumā, kurā iekļauts uzraudzības plāns pirmajam programmas darbības gadam.

3.13. Informācija un publicitāte

Programmas komunikācijas plāns ir pievienots programmas iesniegumam kā 5.pielikums.

3.14. Vadība

3.14.1. Vadības struktūra

Programmas apsaimniekotāja funkciju nodrošināšana

VARAM saskaņā ar EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gada plānošanas perioda donorvalstu regulējumu un nacionālajiem normatīvajiem aktiem pildīs programmas apsaimniekotāja funkcijas, nodrošinot programmas izstrādi un ieviešanu.

Programmas apsaimniekotājs veiks šādas funkcijas: izveidos programmas sadarbības komiteju un organizēs tās sēžu norisi; izstrādās programmu; izstrādās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus; izstrādās programmas vadības un kontroles sistēmu; nodrošinās programmai atsevišķu grāmatvedības uzskaiti; izvērtēs EEZ finanšu instrumenta projektu iesniegumu un pieņems lēmumu par tā apstiprināšanu, t.sk. apstiprināšanu ar nosacījumu; nodrošinās programmas īstenošanu atbilstoši finanšu instrumentu vadības dokumentiem un programmas līguma prasībām; nodrošinās projekta līguma slēgšanu; nodrošinās projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli; veiks projektu līdzfinansējuma saņēmēju iesniegto pārskatu un izdevumus pamatojošo dokumentu pārbaudi un apstiprināšanu; nodrošinās programmas publicitātes prasību īstenošanu; veiks projektu neatbilstoši veikto izdevumu uzskaiti, ziņos par konstatētajām neatbilstībām un nepieciešamības gadījumā atgūs neatbilstoši veiktos izdevumus.

Kārtība, kā tiek nodrošinātas augstāk uzskaitītās funkcijas tiks aprakstītas MK noteikumos par programmas ieviešanu, VARAM iekšējos noteikumos un procedūru rokasgrāmatā.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu programmas vadības un kontroles sistēmas izveidi, par programmas apsaimniekotāja atbildīgo amatpersonu ir nozīmēts VARAM valsts sekretāra vietnieks investīciju jautājumos, kura padotībā ir VARAM departamenti, kas nodrošina dažādu Latvijai pieejamo finanšu instrumentu ieviešanas vadību un kontroli (skatīt 6.pielikumu), t.sk. Attīstības instrumentu departaments un Projektu uzraudzības departaments (iesaistīto amatpersonu amata aprakstus skatīt 7.pielikumā).

VARAM struktūrvienībām ir iepriekšēja pieredze EZZ un NFI finanšu instrumenta prioritāšu un programmu īstenošanā 2004.-2009.gada plānošanas perioda ietvaros. Attīstības instrumentu departamenta Nacionālo un ārvalstu atbalsta instrumentu nodaļa NFI plānošanas periodā 2004.-2009.gadam veica starpniekinstitūcijas funkcijas prioritātes "Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" ieviešanā. Savukārt Projektu uzraudzības departamenta Pārrobežu sadarbības programmu kontroles nodaļa nodrošināja NFI 2004.-2009.gadam programmas „Pārrobežu sadarbība” projektu izdevumu sertificēšanu un atmaksas veikšanu. VARAM ir arī līdzšinējā pieredze EEZ finanšu instrumenta 2004.-2009.gadam programmas „Vides politikas integrācija Latvijā” īstenošanā.

Programmas apsaimniekotāja un projekta iesniedzēja funkciju nošķirtība

Sakarā ar to, ka programmas ietvaros VARAM pilda ne tikai programmas apsaimniekotāja funkcijas, bet ir arī potenciālais iepriekš noteiktā projekta “SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība” īstenotājs, VARAM veiks virkni darbību, lai nodrošinātu, ka funkcijas, kuras tā pilda kā programmas apsaimniekotājs, tiek nodalītas no funkcijām, kuras tā pilda kā līdzfinansējuma saņēmējs:

· Tiks izstrādāti un apstiprināti iekšējie noteikumi, kas noteiks katras atbildīgās amatpersonas pienākumus un tiesības, sadarbības mehānismu starp programmas apsaimniekotāju un projekta līdzfinansējuma saņēmēju, kārtību, kādā uzdotās funkcijas tiks deleģētas, struktūrvienību un personāla iesaisti, aizvietošanas kārtību;

· Lai izvairītos no iespējamā interešu konflikta rašanās, programmas apsaimniekotāja un projekta līdzfinansējuma saņēmēja funkciju nodrošināšanā iesaistīto departamentu reglamenti un iesaistīto ierēdņu/darbinieku amatu apraksti tiks precizēti, nosakot katra iesaistes līmeni, tiesības un pienākumus.

Lai nodrošinātu programmas apsaimniekotāja un projekta iesniedzēja funkciju nošķirtību, programmas apsaimniekotāja funkcijas pildīs VARAM valsts sekretāra vietnieks investīciju jautājumos, bet projekta īstenotāja funkcijas tiks deleģētas VARAM valsts sekretāra vietniekam administratīvajos jautājumos (skatīt 6.pielikumu).

Programmas Sadarbības komiteja

Saskaņā ar Noteikumos par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā 3.3.panta 1.daļu, 2011.gada 7.oktobrī ir izveidota programmas Sadarbības komiteja, kurā ir iekļauti pārstāvji no institūcijām, kas pārstāv programmas apsaimniekotāju un programmas donorvalsts partneri. Vadošās iestādes pārstāvis piedalās Sadarbības komiteju sēdēs novērotāju statusā, kā arī nepieciešamības gadījumā var tikt pieaicināti citi eksperti. Programmas sadarbības komitejas mērķis ir veicināt efektīvu un kvalitatīvu programmas ieviešanu, sniedzot padomus programmas apsaimniekotājam programmas izstrādes un ieviešanas procesā. Sadarbības komitejas uzdevumi ir: piedalīties programmas izstrādes procesā; piedalīties programmas ieviešanas uzraudzībā, izvērtējot sasniegto progresu programmas mērķu un rezultātu sasniegšanā; izvērtējot programmas ietvaros sasniegtos rezultātus; izvērtējot gada programmas ziņojumus un sniedzot priekšlikumus programmas apsaimniekotājam par nepieciešamajām izmaiņām programmā, lai veicinātu programmas ietvaros noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu; sniegt priekšlikumus par programmas informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanu; sniegt priekšlikumus par bilaterālo sadarbību programmas ietvaros.

Programmas Sadarbības komiteja strādā saskaņā ar 2011.gada 13.oktobrī apstiprināto Sadarbības komitejas nolikumu. Sadarbības komitejas sēdes notiks vismaz divas reizes gadā, bet, ja nepieciešams, var notikt biežāk.

3.14.2. Laika grafiks

Laika grafiks sastādīts pamatojoties uz programmas īstenošanas laikā paredzētajiem svarīgākajiem pasākumiem, kas nodrošinās sekmīgu programmai plānotā finansējuma apguvi. Laika grafika attēlā pasākumi norādīti pusgada griezumā visiem plānotajiem programmas īstenošanas gadiem.

1. Līguma slēgšana par programmas ieviešanu

Programmas ieviešanu ir plānots uzsākt 2012.gada 2.pusgadā, kad ir plānots saņemt EEZ finanšu instrumenta komitejas lēmumu par programmas apstiprināšanu.

2. Sadarbības komitejas organizēšana

Sadarbības komiteja tika izveidota 2011.gadā programmas izstrādes laikā un izstrādātais komitejas nolikums nosaka, ka komitejas sanāksmes tiks organizētas divas reizes gadā, līdz ar to tās ieplānotas vienu reizi pusgadā, bet nepieciešamības gadījumā iespējams arī organizēt vairāk sanāksmes vienā gadā.

3. Programmas ieviešanas vadība un uzraudzība

- Programmas vadības un kontroles sistēmas izveide

Kā pirmais solis, lai uzsāktu programmas ieviešanu, programmas apsaimniekotājs nodrošinās programmas vadības un kontroles sistēmas izstrādi un apstiprināšanu. 2012.gada 2. un 3. ceturksnī tiks apstiprinātas visas ar programmas ieviešanu un uzraudzību iepriekš izstrādātās iekšējās kārtības un izdoti atbilstoši rīkojumi un izstrādāti arī ārējie normatīvie akti, kas attiecas uz programmas ieviešanu.

- Iepriekš noteiktā projekta izvērtēšana un līguma slēgšana

Atbilstoši programmas pieteikumā plānotajam, programmā tiks īstenots iepriekš noteikts projekts, kas tiks detalizēti izstrādāts 2012.gada 1.pusgadā un programmas apsaimniekotājs 2012.gada 2.pusgadā izvērtēs atbilstoši apstiprinātiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Iepriekš noteiktā projekta atbilstības gadījumā izvirzītajiem kvalitātes kritērijiem, tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

- Atklātā projektu konkursa par ilgtspējīgu zaļo būvniecību sākotnējo būvniecības dokumentu izvērtēšana (skiču projekti), projektu iesniegumu izvērtēšana un līgumu slēgšana

Atbilstoši programmas iesniegumā plānotajam, programmā tiks īstenoti divi atklātie projektu konkursi. Atklātais projektu konkurss ilgtspējīgas būvniecības jomā tiks izsludināts 2012.gada 2.pusgadā. Par konkursa norises kārtību skatīt 3.14.4.sadaļā. Programmas apsaimniekotājs slēgs līgumus par projektu īstenošanu ar līdzfinansējuma saņēmējiem 2013.gada 1. vai 2.pusgadā. Projektu īstenošana norisināsies līdz 2015.gada beigām.

- Atklātā projektu konkursa par sabiedrības izpratnes veicināšanu un lietišķajiem pētījumiem izvērtēšana un līgumu slēgšana

Atbilstoši programmas iesniegumā plānotajam, programmā tiks īstenoti divi atklātu projektu konkursi. Atklātais projektu konkurss sabiedrības izpratnes veicināšanas un lietišķo pētījumu jomā tiks izsludināts 2013.gada 1.pusgadā. Programmas apsaimniekotājs izvērtēs iesniegtos projektu iesniegumus atbilstoši projektu vērtēšanas kritērijiem, kā arī slēgs līgumus par projektu īstenošanu ar līdzfinansējuma saņēmējiem 2013.gada 2.pusgadā. Projektu īstenošana norisināsies līdz 2016.gada pirmajam ceturksnim.

- Projektu ieviešanas uzraudzība un finanšu pārskatu izvērtēšana

Projektu ieviešanas uzraudzība tiks uzsākta pēc līgumu noslēgšanas ar projektu īstenotājiem, t.i. 2012.gada 2.pusgadā līdz programmas slēgšanas brīdim. Līgumā tiks iestrādātas prasības un nosacījumi par projekta pārskatu sniegšanu un projektu uzraudzību. Uzraudzība ietvers projektu progresa pārskatu izskatīšanu, maksājumu pieprasījumu izvērtēšanu, izdevumu sertificēšanu, pārbaudes projekta īstenošanas vietā.

- Starpposma finanšu pārskatu sagatavošana, saskaņošana un iesniegšana FIB

Lai nodrošinātu finansējuma apguvi, programmas apsaimniekotājs trīs reizes programmas ieviešanas gada laikā sagatavos programmas starpposma finanšu pārskatus, kas tiks saskaņoti ar nacionālajām atbildīgajām institūcijām, un iesniegti izskatīšanai un apstiprināšanai FIB.

- Programmas gada un noslēguma pārskatu sagatavošana

Lai nodrošinātu programmas ietvaros plānoto mērķu un rezultātu sasniegšanas uzraudzību, kā arī donorvalstis iepazītos ar programmas ieviešanas progresu, ik gadu tiks izstrādāts programmas gada pārskats, kā arī noslēdzot programmas ieviešanu programmas noslēguma pārskats.

4. Papildu pasākumu īstenošana

Lai veicinātu VARAM kā programmas apsaimniekotāja kompetences paaugstināšanu un pieredzes apmaiņu ar citām līdzīgām institūcijām, kas iesaistītas nacionālās klimata politikas izstrādē vai arī administrē finanšu instrumentus klimata politikas pasākumu ieviešanai, VARAM plāno 2012., 2013., 2014., un 2015. gadā doties pieredzes apmaiņā uz programmas donorvalstīm (t.sk. Norvēģiju) un EEZ finanšu instrumenta saņēmējvalstīm. Sakarā ar to, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas kopā ar donoru programmas partneri izstrādā programmas iesniegumu prioritāšu „Klimata pārmaiņas un atjaunojamā enerģija” un „Vides aizsardzība un vadība” ietvaros, programmas izstrādes posmā nav iespējams noteikt tās EEZ finanšu instrumenta saņēmējvalstis, kuras tiks apmeklētas. Programmas par prioritāšu „Klimata pārmaiņas un atjaunojamā enerģija” un „Vides aizsardzība un vadība” ieviešanu izstrādās tādas EEZ finanšu instrumenta saņēmējvalstis kā Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Čehija, Igaunija, Spānija u.t.t. Valstis tiks izvēlētas, pamatojoties uz izstrādāto un apstiprināto EEZ finanšu instrumenta programmu saturu, donoru programmas partnera ieteikumiem attiecībā uz valstu iepriekšējo veiksmīgo darbības pieredzi. Pieredzes apmaiņas braucienos uz šīm valstīm dosies programmas administrēšanā iesaistītie darbinieki, kā arī VARAM un citu valsts institūciju pārstāvji, kas ir tieši iesaistīti nacionālās klimata politikas izstrādē Latvijā. Tikšanās laikā abu pušu pārstāvji varēs dalīties pieredzē gan par programmas administrēšanas ciklu, gan par plānotajiem (un iepriekšējā plānošanas periodā sasniegtajiem) programmas rezultātiem, to ieguldījumu nacionālās klimata politikas izstrādē un ieviešanā, lai Eiropas valstīs veidotu ne tikai vienotu izpratni par klimata pielāgošanas un adaptācijas jautājumiem, bet arī īstenotu tādu pasākumu kopu, kas ir visracionālākā un visefektīvākā starptautiskā mērogā. Pieredzes apmaiņas dalībniekiem plānots segt komandējumu un ceļa izdevumus (piemēram, transporta, viesnīcu izdevumus, dienas naudas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām likmēm, ceļojumu apdrošināšanu u.c.), kā arī izdevumus, kas saistīti ar dalību konferencēs, semināros, darbnīcās (piemēram, dalības maksas).

2016.gadā programmas apsaimniekotājs organizēs pieredzes apmaiņas pasākumu Latvijā, uzaicinot vienkopus sadarbības partnerus, kas būs iegūti augstāk aprakstītajos divpusējos pieredzes apmaiņas pasākumos, lai dalītos pieredzē par programmas ietvaros sasniegto, gūtajām atziņām, kā arī veicinātu institūciju savstarpējo sadarbību arī pēc programmu noslēgšanas. Šīs aktivitātes ietvaros programmas apsaimniekotājs plāno segt izmaksas, kas saistītas ar pasākumu organizēšanu, t.sk. telpu īri, tulkošanas izmaksas, informācijas un publicitātes u.c. izmaksas, kas tieši saistītas ar pasākuma veiksmīgu norisi, kā arī uzaicināto viesu komandējumu un ceļa izdevumus.

Papildu pasākumiem plānotos izdevumus plānots izvērtēt ikgadējā pārskatā par programmas ieviešanu. Neapgūta finansējuma gadījumā ik gadus tiks sniegts priekšlikums programmas Sadarbības komitejas pārstāvjiem par iespējamo finansējuma novirzīšanu divpusējo attiecību stiprināšanai programmas projektu ietvaros vai arī atklāto projektu konkursiem.

5. Publicitātes aktivitāšu īstenošana

Publicitātes pasākumi tiks veikti atbilstoši Komunikācijas plānam, kas paredz vairākus publicitātes un informatīvos pasākumus, kas tiks uzsākti 2012.gada 2.pusgadā un noslēgsies līdz ar programmas noslēgumu 2017.gada 1.pusgadā.

Divi galvenie informatīvie pasākumi tiks organizēti programmu uzsākot, t.i. 2012.gada 2.pusgadā un programmu noslēdzot 2016.gada 2.pusgadā. Tās būs divas konferences – atklāšanas un noslēguma pasākumi, kuros tiks izvērtēti programmas ietvaros plānotie un sasniegtie rezultāti. Kā starpposma novērtējums būs organizētais seminārs laikā, kad programmas ieviešana būs uzsākta un pagājuši pirmie divi ieviešanas gadi, t.i. 2014.gada 2.pusgadā. Sīkāku informāciju skatīt 5.pielikumā.

6. Programmas ieviešanas noslēgums

Projektu ieviešana plānota līdz 2015.gada 2.pusgadam. Lai nodrošinātu sekmīgu programmas ieviešanas pabeigšanu, plānots programmu noslēgt 2017.gada 1.pusgadā.

3.14.3. Konkursi

Programmas ietvaros plānots īstenot vienu iepriekš noteikto projektu un organizēt divus atklātos projektu atlases konkursus.

3.14.4. Projektu atlase

Programmas ietvaros ir paredzēti divi atklātie projektu iesniegumu konkursi:

3.14.5. Finanšu vadība

Programmas finanšu vadība

Programmas finanšu vadība tiks veikta ievērojot pareizas finanšu vadības principus, t.i. saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, kā arī caurspīdīguma principus, t.i. nodrošinot atklātību un sniedzot sabiedrībai informāciju par finansējuma apguvi programmas ietvaros.

Programmas ietvaros nav plānots īstenot ieņēmumus nesošas aktivitātes.

Programmas apsaimniekotājs nodrošinās Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā 4.7.panta 1.daļas „j” apakšpunktā noteiktā nosacījuma izpildi par procentu ieņēmumu uzkrājošā konta atvēršanu.

Vispārējie nosacījumi par projektu attiecināmajiem izdevumiem

1. Izdevumi ir attiecināmi līdzfinansēšanai uz tādām projekta aktivitātēm, kuras var veikt atbalsta ietvaros (ir attiecināmas līdzfinansēšanai no programmas).

2. Par attiecināmiem izdevumiem uzskatāmi izdevumi, kas patiesi ir bijuši nepieciešami attiecīgā projekta ieviešanai, ir bijuši paredzēti apstiprinātajā projekta pieteikumā un ir veikti, ievērojot atbilstīgas finanšu vadības principu, t. i., ievērojot ekonomiskuma, produktivitātes un efektivitātes principus. Izdevumi, kas pārsniedz apstiprinātajā projekta pieteikumā paredzēto attiecināmo izdevumu apjomu, nav attiecināmi izdevumi.

3. Līdzfinansēšanai no programmas ir attiecināmi izdevumi, par kuriem saistības ir uzņemtas projekta aktivitāšu ieviešanas laikā. Izdevumi, kas ir veikti pirms vai pēc minētā perioda, nav attiecināmi izdevumi.

4. Izdevumiem jābūt uzskaitītiem projekta līdzfinansējuma saņēmēja grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, pie tam tā, lai tos būtu iespējams identificēt, nodalīt no pārējiem izdevumiem un pārbaudīt.

5. Izdevumiem jābūt pamatotiem ar atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem. Par attaisnojuma dokumentiem var būt apmaksātie rēķini vai citi attaisnojuma dokumenti, kas pamato attiecīgos izdevumus. Attaisnojuma dokumentiem jāatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Nacionālā līdzfinansējuma likme programmas ietvaros ir 0% programmas vadības izmaksām, programmas rezultātam, izmaksām papildus pasākumiem, bilateriālā fonda izmaksām un rezervei zaudējumu segšanai valūtas maiņas rezultātā izmaksām. Nacionālā līdzfinansējuma likme tika noteikta saskaņā ar Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā 5.4.panta 1.daļas „a” un „c” apakšpunkta nosacījumiem par EEZ finanšu instrumenta atbalsta noteikšanu, ņemot vērā to, ka programma tiks īstenota partnerībā ar KLIF un, ka programmu uzskatām par īpašu interešu programmu, jo saskaņā ar iepriekš minēto Noteikumu 1.2. panta 4.daļu vismaz 30% no Latvijai pieejamā finanšu instrumentu finansējuma jāatvēl EEZ finanšu instrumenta atbalstītajiem prioritārajiem sektoriem – „Vides aizsardzība un vadība” un „Klimata pārmaiņas un atjaunojamā enerģija”.

Iepriekš noteiktā projekta “SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība” nacionālā līdzfinansējuma likme ir 15%.

Savukārt atklātā projektu atlases ietvaros apstiprinātajiem projektiem nacionālā līdzfinansējuma likme būs 10% vai 15% atkarībā no līdzfinansējuma saņēmēja juridiskā statusa. Nacionālā līdzfinansējuma likme 10% apmērā no projekta attiecināmajiem izdevumiem tiks piemērota projektiem, kuru līdzfinansējuma saņēmējs ir nevalstiskās organizācijas, pamatojoties uz Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu 2009. – 2014. gadā 5.4.panta 3.daļu, kas nosaka piemērojamo granta likmi 90% apmērā projektiem, kurus īstenos nevalstiskās organizācijas.

Maksājumu veikšanas kārtība

Līdzfinansējuma saņēmēji maksājuma pieprasījumus, kas ir atbilstoši līgumā par projekta īstenošanu noteiktajai kārtībai sagatavots un programmas apsaimniekotājam iesniegts dokumentu kopums par saņēmēja veiktajām projekta īstenošanas attiecināmajām izmaksām, iesniegs programmas apsaimniekotājam saskaņā ar līgumā par projekta īstenošanu noteikto atskaitīšanās periodu (4 mēneši). Pēc maksājuma pieprasījumu reģistrācijas tiks nodrošināta to atbilstība pārbaude finansējuma piešķiršanas nosacījumiem, kas noteikti MK noteikumos par programmas ieviešanu, kā arī līgumā par projekta īstenošanu. Vismaz divi programmas apsaimniekotāja pārstāvji veiks izdevumu atbilstības pārbaudi. Informācija par programmas apsaimniekotājam izmaksātajiem maksājumiem tiks uzkrāta programmas apsaimniekotāja izveidotajā datu bāzē.

Projekta līdzfinansējuma saņēmējam (izņemot iestādes, kas ir finansētas no valsts budžeta) pēc projekta līguma parakstīšanas tiks piešķirts pirmais avansa maksājums saskaņā ar projekta līdzfinansējuma saņēmēja pieprasījumu, bet ne vairāk kā plānotais finansējums pirmajos divos projekta periodos. Projekta īstenošanas laikā tiks veikti starpposma maksājumi, kuru kopējā summa nepārsniegs 70% (kā arī ne vairāk kā plānotais finansējums nākošajiem diviem projekta periodiem) no kopējām projekta izmaksām. Starpposma maksājumi tiek veikti kā priekšmaksājumi uz informatīvā pārskata pamata, kas sagatavots par 4 mēnešu periodu. Atlikušo EEZ finanšu instrumenta finansējuma daļu apsaimniekotājs izmaksā, kad tas ir apstiprinājis projekta noslēguma pārskatu.

Iepriekš noteiktā projekta “SEG emisiju inventarizācijas, prognožu un pielāgošanās klimata pārmaiņām monitoringa nacionālās sistēmas attīstība” aktivitāšu īstenošanai nepieciešamais priekšfinansējums tiks ieplānots valsts budžetā.

Maksājumu ieturēšana

Ja tiks atklāti jebkāda veida pārkāpumi vai neatbilstības projekta līguma nosacījumiem, maksājumi tiks apturēti līdz brīdim, kad tiks veikti attiecīgi uzlabojumi vai novērsti pārkāpumi.

Ieguldījumi natūrā

Saskaņā ar Noteikumu par EEZ finanšu instrumenta 2009.-2014.gadam ieviešanu 5.4.5. punktu nevalstiskās organizācijas projektu līdzfinansēšanai nodrošināšanai var veikt ieguldījumus natūrā brīvprātīga darba veidā ne vairāk kā 50% apmērā no sava līdzfinansējuma apmēra darbībām, kas saistītas ar projekta administrēšanu vai apmācību veikšanu. MK noteikumos par programmas ieviešanu sadaļā par atklāto projektu konkursu „Kapacitātes paaugstināšanas lietišķo pētījumu jomā un pasākumi sabiedrības izpratnes veicināšanai par klimata pārmaiņām” tiks noteikti ierobežojumi projektu administratīvā un projektu īstenošanas personāla izmaksām (bez darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Administratīvais personāls – 5 LVL/h koeficients (2011.gadā tiek pieņemts par bāzi). Nākamajiem gadiem likmi nosaka, reizinot ar koeficientu, kas atspoguļo iepriekšējā gada I pusgada cenu indeksa attiecību pret bāzes gada I pusgadu; lektori, pasniedzēji – 10 LVL/h koeficientu, ārvalstu ekspertu piesaistes gadījumos – izmaksas pamatojoties uz tirgus cenām. Administratīvā personāla maksimālās atalgojuma likmes noteiktas balstoties uz vidējām atalgojuma likmēm. Lektoru un pasniedzēju atalgojums noteikts samērojot to ar atalgojuma likmēm, kādu attiecīgā līmeņa speciālisti saņem Valsts akreditētās augstākās izglītības iestādēs.

3.14.6. Izmaiņas projektos

Viena no līguma par projekta īstenošanu, kas noslēgts starp programmas apsaimniekotāju un iepriekš noteiktā projekta līdzfinansējuma saņēmēju, sastāvdaļām būs apstiprinātais projekta iesniegums. Lai nodrošinātu vienošanās noslēgušo pušu vienotu izpratni par grozījumu veikšanas nosacījumiem un kārtību, vienošanās saturā tiks izdalīta atsevišķa sadaļa, kas noteiks pušu tiesības un pienākumus grozījumu saskaņošanai un apstiprināšanai. Vienošanās sadaļā aprakstītā kārtība, nosacījumi, tiesības un pienākumi būs saskaņā EEZ finanšu instrumenta un NFI 2009.-2014.gada periodam vadības likumu, MK noteikumiem, kas regulē EEZ finanšu instrumenta īstenošanu, t.sk., MK noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumenta vadību un kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu uzraudzību, izvērtēšanu, kontroli un ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus. Grozījumus projektā varēs ierosināt gan programmas apsaimniekotājs, gan projekta līdzfinansējuma saņēmējs.

Jebkuriem līguma (un visu līguma pielikumu) grozījumiem jābūt noformētiem rakstiska pieteikuma formā pie līguma sākotnējās versijas. Tomēr atsevišķas izmaiņas (adreses izmaiņas, konta numura izmaiņas u.c.) var vienkārši paziņot programmas apsaimniekotājam.

Izmaiņas budžetā, nesaskaņojot ar programmas apsaimniekotāju, var tikt veiktas, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1. Izmaiņas neietekmē projekta mērķus un uzdevumus; un

2. līdzekļi tiek pārcelti no vienas budžeta līnijas uz otru vienas budžeta pozīcijas ietvaros vai, pārceļot līdzekļus no vienas budžeta pozīcijas uz otru, katras budžeta pozīcijas sākotnējā summa nemainās vairāk kā par 5%.

Visos pārējos gadījumos iepriekš jāiesniedz rakstisks lūgums programmas apsaimniekotājam, un ir nepieciešams rakstisks līguma papildinājums.

Lai nodrošinātu programmas apsaimniekotāja darbinieku vienotu izpratni par normatīvo aktu piemērošanas kārtību, ministrijā tiks izstrādāta procedūru rokasgrāmata programmas īstenošanai.

3.15. Budžets

3.15.1. Budžeta pozīcijas

* Valsts līdzfinansējuma daļa uzrādīta programmas iesnieguma 3.pielikumā

Budžeta pozīcija „Rezerve zaudējumiem valūtas maiņas rezultātā” sastāda 0,29% no kopējām attiecināmām programmas izmaksām un ir aprēķināta pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi finanšu instrumentu vadībā.

EEZ Finanšu instrumenta piešķīruma sadalījums pa gadiem

Programmas apsaimniekotāja vadības izmaksu detalizēts budžets

Detalizēts budžets Programmas iesnieguma sagatavošanai

3.15.2. Avansa maksājums

Avansa maksājumi būs nepieciešami atklāta konkursa īstenošanai (skatīt 3.14.5. sadaļu Maksājumu veikšanas kārtība).

3.16. Nepieciešamo Programmas iesnieguma pielikumu pārskats

1. Saīsinājumu saraksts

2. Kartes un attēli

3. Informācija par iepriekš noteikto projektu

4. Uzraudzības plāns

5. Komunikācijas plāns

6. Vadības struktūras shēma (funkciju sadalījums)

7. Amatu apraksti

8. Atbilstības vērtēšanas kritēriji (papildus pielikums)

9. Statistikas pielikums

3.17. Paraksti

Programmas apsaimniekotājs

Apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu Programmas apsaimniekotāja vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie ir pareizi un precīzi. Es apstiprinu, ka šī Programma tiks īstenota saskaņā ar iesniegumā teikto un ka pieprasītais grants precīzi atspoguļo pamatotus Programmas īstenošanai un pabeigšanai nepieciešamos minimālos resursus.

Es piekrītu, ka FIK var publicēt šīs Programmas iesnieguma kopsavilkumu savā mājaslapā un ka iesniegums var tikt atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības likumiem.

Programmas partneris (ja nepieciešams, atkārtot)

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu savas iestādes vārdā un ka šī iestāde piekrīt piedalīties šīs Programmas īstenošanā. Es esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā, un ka tie pareizi un precīzi apraksta manas iestādes lomu un pienākumus šajā Programmā.

Vadošā iestāde

Es apstiprinu, ka esmu pilnvarots parakstīt šo iesniegumu vadošās iestādes vārdā, ka esmu rūpīgi iepazinies ar visiem apgalvojumiem un informāciju šajā iesniegumā un ka tie atbilst Saprašanās memorandam.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs