Ar citu pieredzi, bet savā valstī

Armands Kalniņš, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim" Par Lielbritānijas

publiskās pārvaldes

pieredzi un tās

pielāgošanu Latvijā

Viena no valstīm, kurā jau ilgstoši tiek realizēti nozīmīgi pasākumi publiskā sektora attīstībā, ir Lielbritānija. Reformas pēdējos divdesmit gados tiek īstenotas pakāpeniski, katru nākamo reformas posmu sākot ar paveiktā izvērtēšanu un nosakot attīstības iespējas. No sākotnējiem uzdevumiem — valsts sektora kvantitatīvo rādītāju izmaiņām (valsts sektora finansējuma samazināšanas, ierēdņu skaita samazināšanas u.c.) — notikusi pāreja uz valsts institūciju darbības kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanu, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus:

— finansu vadības iniciatīvas, precīzi nosakot atbildību par resursu izmantošanu konkrētu mērķu un rezultātu sasniegšanai, deleģējot budžeta vadību zemākajiem pārvaldes līmeņiem u.c.;

— izpildfunkciju nodošana relatīvi autonomām institūcijām — "nākamo soļu aģentūru" (izpildaģentūru) veidošana, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un pārorientētos uz sasniegto rezultātu vērtēšanu;

— "pilsoņu hartas" pieņemšana, nosakot pakalpojumu standartus;

— tuvināšana tirgus prasībām — privātā sektora iesaistīšana publiskās pārvaldes uzdevumu veikšanā, publiskās pārvaldes institūciju kvalitātes balvas konkursa izveide u.c.;

— "labāka pārvalde", uzlabojot starpnozaru/horizontālo koordināciju un prioritāšu noteikšanu, analizējot pārvaldi no pakalpojumu saņēmēju viedokļa u.c.

Kas būtu izpētāms Lielbritānijas praksē un kas pielāgojams Latvijā?

Novitātes civildienesta attīstībā.

Pārmaiņas civildienesta organizācijā saistāmas ar atbildības deleģēšanu "uz leju", ar lielāku elastību finansu resursu izmantošanā un vadības lēmumu pieņemšanā, ar rīcības brīvības un atbildības samērošanu, kā pamatkritēriju izmantojot mērķu un rezultātu sasniegšanas pakāpi. Lielāks uzsvars liekams uz personālvadības attīstības jautājumiem un citiem darba kvalitātes uzlabošanas pasākumiem. Centrālā civildienesta pārraudzības struktūrvienība regulē jautājumus, kas saistīti ar dažādiem augstākā līmeņa ierēdņu darbības aspektiem, bet pārējo valsts pārvaldes darbinieku darbība, ievērojot normatīvo aktu prasības, ir attiecīgās iestādes kompetencē. Profesionāla augstāko ierēdņu korpusa attīstība turpmāk būtu piemērotākais modelis arī Latvijā.

Iespējama daļēja valsts pārvaldes sistēmas "aģenturizācija". Lielbritānijā aģentūru ieviešana kopumā ir bijusi sekmīga, par nopietnāku problēmu uzskatot valsts pārvaldes "fragmentāciju" : aģentūras relatīvi veiksmīgi izpilda tām uzticētās "šaurās" funkcijas, bet grūtības var sagādāt nozares darbības efektīva koordinācija. Raksturīga ir visai sarežģīta atskaitīšanās kārtība, kas, no vienas puses, pieļauj pietiekamu rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā un rezultātu nodrošināšanā, bet, no otras puses, atskatīšanās procedūras nodrošina pārvaldes atklātumu ("caurspīdīgumu"). Latvijā, iespējams, tiek izmantots "smagnējs" aģentūru izveides modelis (kā normatīvo bāzi izmantojot likumus par bezpeļņas organizācijām, akciju sabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību u.c.), ko iespējams vienkāršot, sagatavojot aģentūru izveides mērķim atbilstošu īpašu normatīvo bāzi. Lai Latvijā mērķtiecīgāk ieviestu aģentūras, precīzi jānodala politikas izstrāde no tās ieviešanas. Tādā gadījumā centrālās pārvaldes iestādes (ministrijas, biroji) varēs efektīvāk koncentrēt resursus arī politikas ieviešanas monitoringam un tādējādi pilnveidot nozaru vadības politiku. Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijā jau 1995.gadā tālredzīgi paredzētais valsts pārvaldes lēmumu monitorings joprojām ir nepietiekami īstenots.

Atšķirībā no Lielbritānijas, kurā liela nozīme ir tradīcijām, likumu interpretācijas rezultātā tapušiem precedentiem, Latvijā normatīvo aktu bāze ir nepietiekami piemērota valsts pārvaldes attīstībai, turklāt, šķiet, ne visai attīstīta ir normatīvo aktu līdzīgas vai nepārprotamas interpretācijas prakse. Lai nodrošinātu valsts pārvaldes reformas, nepieciešams ne tikai sagatavot normatīvo aktu projektus, kas ļauj tieši īstenot reformu pasākumus (piemēram, izpildaģentūru likumprojektu), bet arī pilnveidot pastāvošo normatīvo bāzi (piemēram, Ministriju iekārtas likums u.c.).

Vairāk vajadzīgs skaidrojošais darbs, normatīvo aktu komentāru sagatavošana, diskusijas, semināri u.c. Piemēram, būtu nepieciešama plašāka diskusija par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra U.Pētersona novatorisko viedokli par pārvaldes līgumu ieviešanas iespējām Latvijā. Pārvaldes līgumi varētu būtiski veicināt institūciju darbību rezultātu sasniegšanas nolūkos.