Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Latvijas valsts kodolu meklējot. Pārskats par diskusiju “Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”

Pagājušajā nedēļā, 31.janvārī, Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika diskusija “Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums”. To rīkoja žurnāls “Jurista Vārds” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Diskusijā piedalījās: LU profesors, Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Dr.iur. Ringolds Balodis, Latvijas Republikas tieslietu ministrs, LU lektors Gaidis Bērziņš, Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, M.Lomonosova Maskavas valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirants Mg.iur. Andrejs Elksniņš, Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Saeimas deputāta palīdze Mg.iur. Elizabete Krivcova, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Gunārs Kusiņš, Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas locekle, LU docente Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, zvērināts advokāts, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Mg.iur. Lauris Liepa, Publisko tiesību institūta direktors, Tiesībsarga biroja vecākais jurists Mg.iur. Arvīds Dravnieks, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Mg.iur. Inga Reine. Diskusiju vadīja LU Juridiskās fakultātes lektors Dr.iur. Jānis Pleps.

• Helmuts Jauja. Maksāšanas testa izpratne juridiskās personas maksātnespējas procesā

Pēdējā laikā interesi par maksātnespējas jautājumiem un spēkā esošo Maksātnespējas likumu ir uzjundījis plašu rezonansi ieguvušais SIA “Palink” maksātnespējas process. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 5.janvāra spriedumu lietā Nr.C28442011 viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības operatoriem ir pasludināts par maksātnespējīgu, jo nav izpildītas saistības dažu desmitu tūkstošu latu apmērā. Šis gadījums ir atjaunojis diskusiju par Maksātnespējas likumā ietvertajiem maksātnespējas noteikšanas kritērijiem. Abstrahējoties no SIA “Palink” lietas, rakstā tomēr vēlos piedāvāt lasītājiem pārdomas par atsevišķiem maksāšanas testa jeb maksāšanas pārbaudes piemērošanas aspektiem, kas var būt ļoti izšķiroši juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanā. Ar pašreiz spēkā esošā Maksātnespējas likuma pieņemšanu tika veiktas būtiskas izmaiņas maksātnespējas regulējumā, tostarp mainot kārtību, kādā tiek noteikta juridisko personu maksātnespēja. Likumdevējs atteicās no t.s. bilances testa, kā galveno maksātspējas kritēriju atstājot t.s. maksāšanas testu.

• Magda Papēde. Intelektuālā īpašuma tiesības starptautiskā ietekmē

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma jeb ACTA parakstīšana šā gada 24.janvārī ir izraisījusi masveida ažiotāžu, jo īpaši interneta lietotāju vidū. Atsevišķi aktīvisti jau paziņojuši par piketu pie Ministru kabineta, lai apturētu ACTA ratificēšanu Latvijā. Pēc protestētāju domām, nolīgums paredzot, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību. Sekas būšot pilnīga interneta kontrole un cenzūra. Var piekrist kritikai, ka par paredzēto pievienošanos nolīgumam sabiedrību varēja informēt savlaicīgāk, ņemot vērā, ka intelektuālā īpašuma tiesības aizvien vairāk ietekmē ikviena iedzīvotāja ikdienu. Iespējams, publiski apspriežot Latvijas pozīciju un mērķus intelektuālā īpašuma jomā, sabiedrības attieksme pret ACTA būtu citāda. Kā tiks apskatīts, ACTA noteikumi pamatā atbilst Latvijā spēkā esošajam intelektuālā īpašuma aizsardzības regulējumam. Nepretendējot uz izsmeļošu analīzi, jānorāda, ka atsevišķi jautājumi tomēr ir diskutējami un pat nesavietojami ar Latvijas tiesībās nostiprinātajiem principiem – pretēji Ekonomikas ministrijas viedoklim, ka ACTA rezultātā nekādas izmaiņas likumos nav nepieciešamas.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv