Rēzeknē 2011.gada 23.decembrī (prot. Nr.32, 1.p.)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3.panta otro un trešo daļu, Ministru kabineta noteikumu Nr.275
"Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
 tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes pilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība) pieejamo sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu veidus, piešķiršanas un saņemšanas kārtību un kārtību, kādā persona vai viņas likumiskais pārstāvis pieprasa sociālos pakalpojumus Pašvaldībā, to apmaksas kārtību, kā arī lēmuma par sociālo pakalpojumu piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, pārsūdzēšanas kārtību.

2. Tiesības saņemt pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus ir:

2.1. personai, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu pašvaldības teritorijā;

2.2. personai bez noteiktas dzīvesvietas, kurai nepieciešami sociālie pakalpojumi Naktspatversmē;

2.3. personai, kuras deklarētā dzīvesvieta ir citas pašvaldības teritorijā, ja šai pašvaldībai nav iespējas nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu pamata dzīvesvietu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, ir noslēgusi līgumu ar Rēzeknes pilsētas domes (turpmāk – Dome) Sociālās aprūpes pārvaldi (turpmāk – Pārvalde) par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību par sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un veic samaksu par personai sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

3. Pašvaldībā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sociālos pakalpojumus sniedz vai organizē to sniegšanu Pārvalde.

4. Ja Pašvaldībai nav iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, tad Pārvalde slēdz līgumu ar citu sociālo pakalpojumu sniedzēju savā teritorijā vai ar citu pašvaldību par sociālā pakalpojuma sniegšanu un samaksu.

5. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālo pakalpojumu, Pārvalde izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai un pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai nepieciešamību, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus pakalpojuma nodrošināšanai.

6. Personai, kura saņem sociālos pakalpojumus, kā arī viņas apgādniekiem ir pienākums samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem normatīvajos aktos, tajā skaitā šajos saistošajos noteikumos, noteiktajā kārtībā un apmērā.

7. Pašvaldība nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

7.1. aprūpe mājās;

7.2. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām;

7.3. ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.4. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem;

7.5. īslaicīgs sociālais pakalpojums krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem;

7.6. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem ar īpašām vajadzībām;

7.7. sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām pensijas vecumā un pilngadīgām personām ar invaliditāti;

7.8. sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem;

7.9. sociālais pakalpojums Naktspatversmē;

7.10. sociālā darba pakalpojums;

7.11. psihologa pakalpojums.

8. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa koordinē, uzrauga un kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu, ko veic šādas struktūrvienības: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs, Aprūpes mājās birojs, Naktspatversme.

9. Pārvaldes Atbalsta nodaļa koordinē, uzrauga un kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu, ko veic šādas struktūrvienības: Bērnu patversme, Dienas aprūpes centrs "Īpašais bērns".

10. Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļa nodrošina personas vajadzību novērtēšanu un sagatavo lēmuma projektu par šādu sociālo pakalpojumu, kuri tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešamību:

10.1. sociālā rehabilitācija personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā;

10.2. sociālā rehabilitācija politiski represētām personām;

10.3. sociālā rehabilitācija Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem dalībniekiem;

10.4. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija personām ar garīga rakstura traucējumiem.

11. Pārvaldes Atbalsta nodaļa nodrošina personas vajadzību novērtēšanu un sagatavo lēmuma projektu par šādu sociālo pakalpojumu, kuri tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešamību vai piešķiršanu:

11.1. sociālā rehabilitācija no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem;

11.2. sociālā rehabilitācija no psihoaktīvām vielām atkarīgām pilngadīgām personām;

11.3. sociālā rehabilitācija bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām;

11.4. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem ar smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz 4 gadiem;

11.5. sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no 4 līdz 18 gadiem;

11.6. psihologa pakalpojums bērniem, kuriem pirmoreiz atzīta invaliditāte.

III. Aprūpe mājās

12. Sociālās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā – aprūpes mājās pakalpojumu – nodrošina Pārvaldes struktūrvienība: Aprūpes mājās birojs (Rēznas ielā 41, Rēzeknē, LV– 4601).

13. Tiesības saņemt aprūpes mājās pakalpojumu dienas laikā ir pensijas vecuma personām un pilngadīgām personām, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa un kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības veikt ikdienas darbus pamatvajadzību apmierināšanai un veikt savu personisko aprūpi.

14. Aprūpes mājās pakalpojums ietver personisko aprūpi un/vai ikdienas mājas darbu veikšanu.

15. Lai nodrošinātu personas individuālajām vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, tiek izdalīti trīs aprūpes līmeņi:

15.1. pirmā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 16 stundām mēnesī;

15.2. otrā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 24 stundām mēnesī;

15.3. trešā līmeņa aprūpe ir 2 reizes nedēļā līdz 32 stundām mēnesī.

16. Ģimenēs, kurās aprūpējamas 2 personas un kuras dzīvo vienā mājoklī, aprūpes stundu skaits ir kopējs abām personām atbilstoši piešķirtajam aprūpes līmenim.

17. Lai saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Aprūpes mājās birojā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus:

17.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

17.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

17.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli ar norādi par medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

17.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību, ja aprūpes mājās pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

17.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja aprūpes mājās pakalpojumus vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

17.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

18. Aprūpes mājās birojs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 17.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas apmeklē personu dzīvesvietā un izvērtē personas vajadzības pēc aprūpes mājās pakalpojuma un Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, kā arī personas ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

19. Lēmuma projektu par aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pārtraukšanu un izbeigšanu sagatavo Aprūpes mājās birojs. Lēmumu pieņem Pārvalde.

20. Aprūpes mājās birojs, izvērtējot klienta un viņa apgādnieku ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību starp klientu, apgādnieku, pakalpojuma sniedzēju. Ja par pakalpojumu maksā Pašvaldība, minēto līgumu noslēdz starp klientu, pakalpojuma sniedzēju un Pārvaldi.

21. Aprūpes mājās pakalpojumu var pārtraukt uz laiku, pamatojoties uz klienta iesniegumu, kurā norādīts sociālā pakalpojuma pārtraukšanas pamatojums un laika periods.

22. Aprūpes mājās pakalpojumu izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes lēmumu, ja klients (-am):

22.1. rakstiski lūdz izbeigt aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu;

22.2. ir beidzies lēmumā noteiktais pakalpojuma sniegšanas termiņš;

22.3. maina savu dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju,

22.4. tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes iestādē;

22.5. ir atguvis pašaprūpes spējas un aprūpes mājās pakalpojums nav nepieciešams;

22.6. nepilda vai pārkāpj aprūpes mājās pakalpojuma līguma saistības;

22.7. apdraud citu personu dzīvību un veselību;

22.8. iestājusies nāve.

23. Aprūpes mājās pakalpojums tiek sniegts par maksu, kas noteikta ar Domes lēmumu.

24. Par Aprūpes mājās pakalpojumu samaksā klients, klienta apgādnieks un/vai Pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

IV. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām

25. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs (Rēznas ielā 41, Rēzeknē, LV–4601) (turpmāk arī – PSPC).

26. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām ir:

26.1. personām pensijas vecumā un personām, kurām noteikta I un II invaliditātes grupa un kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nav spējīgas sevi aprūpēt, – uz noteiktu laiku līdz 12 mēnešiem vai uz nenoteiktu laiku;

26.2. personām darbspējīgā vecumā un/ vai personām, kurām noteikta III invaliditātes grupa, kuras veselības stāvokļa dēļ nav spējīgas sevi aprūpēt un kurām nepieciešamais sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpes mājās un Naktspatversmes sociālo pakalpojumu apjomu, – uz atveseļošanās laiku līdz 6 mēnešiem.

27. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām ietver: pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, veselības aprūpe), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju (sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu).

28. Lai saņemtu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Sociālo pakalpojumu nodaļā (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV – 4601) un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus:

28.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

28.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

28.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli ar norādi par medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību;

28.4. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

28.5. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

28.6. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja personai piešķirta vecuma pensija;

28.7. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

29. Pārvalde normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos izvērtē 28.punktā minētos dokumentus, novērtē personas individuālās vajadzības pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām, izvērtē Pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, personas ģimenes locekļu vai apgādnieku (ja personai tādi ir) līdzdarbības iespējas.

30. Lēmuma projektu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām piešķiršanu vai atteikumu sagatavo Pārvalde, par pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu – Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs.

31. Lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu pieņem Pārvalde.

32. Pārvades Sociālo pakalpojumu nodaļa, izvērtējot klienta un viņa apgādnieku ienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo līguma projektu starp apgādnieku, klientu, PSPC un Pārvaldi par sniegtā pakalpojuma sniegšanas un samaksas kārtību.

33. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām aptur, ja klients atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā 2 mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu ziņots policijai.

34. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām izbeidz, ja klients (-am):

34.1. rakstiski lūdz izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām sniegšanu;

34.2. rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā un tos var nomainīt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;

34.3. atkārtotā pārbaudē noteikta III invaliditātes grupa vai invaliditātes grupa atkārtoti nav noteikta un klients nav sasniedzis pensijas vecumu;

34.4. pārkāpj PSPC iekšējās kārtības noteikumus, apdraud citu klientu vai darbinieku veselību un dzīvību (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme, rakstisks rājiens);

34.5. iestājusies nāve.

35. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā pilngadīgām personām tiek sniegti par maksu, kas noteikta ar Domes lēmumu.

36. Par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām samaksā klients, klienta apgādnieks un/vai pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

37. Ja personai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām tiek piešķirts uz noteiktu laiku, personas papildus dzīvesvietas adrese ne vēlāk kā mēneša laikā tiek deklarēta pieaugušo aprūpes institūcijā, bet kā pamata deklarētā dzīvesvieta tiek saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta.

V. Ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

38. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem (turpmāk – sociālais pakalpojums) sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Bērnu patversme (Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV–4601).

39. Tiesības saņemt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ir bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, tajā skaitā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un nepilngadīgām māmiņām ar bērniem, no 2 līdz 18 gadu vecumam vai atsevišķos gadījumos līdz vispārējās vai profesionālās izglītības iegūšanai.

40. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem ietver: pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, bērna vajadzībām atbilstoša veselības aprūpe, obligātā izglītība), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, kā arī veicina bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu bērniem.

41. Bērnus–bāreņus, bez vecāku gādības palikušus bērnus, nepilngadīgās māmiņas ar bērniem Bērnu patversmē uzņem, pamatojoties uz Rēzeknes bāriņtiesas lēmumu par personas ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē (kopija).

42. Lēmuma projektu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā piešķiršanu, pagarināšanu un izbeigšanu sagatavo Bērnu patversme. Lēmumu pieņem Pārvalde.

43. Sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem–bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem, nepilngadīgām jaunām māmiņām ar bērniem, izbeidz, ja klients (-am):

43.1. atgriežas bioloģiskajā ģimenē, pamatojoties uz Rēzeknes tiesas spriedumu par aizgādības tiesību atjaunošanu vai Rēzeknes bāriņtiesas lēmumu par aprūpes tiesību atjaunošanu;

43.2. tiek nodots audzināšanā jaunā ģimenē (adopcijā, aizbildnībā) saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem;

43.3. sasniedzis 18 gadu vecumu;

43.4. atsevišķos gadījumos, pēc vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iegūšanas, pamatojoties uz pilngadīgā klienta iesniegumu;

43.5. pārkāpis Bērnu patversmes iekšējās kārtības noteikumus – pilngadīgajam klientam izteikts rakstisks rājiens;

43.6. tiek pārcelts uz citu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju;

43.7. iestājusies nāve.

44. Vecākiem ir pienākums samaksāt par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem institūcijā bērniem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka ārpusģimenes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru. Samaksu pieprasa Pārvalde.

VI. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem

45. Īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Bērnu patversme (Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV–4601).

46. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ir bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem, tajā skaitā, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.

47. Īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem ietver: pamatvajadzību nodrošināšanu (ēdiens, apģērbs, mājoklis, diennakts aprūpe, bērna vajadzībām atbilstoša veselības aprūpe, obligātā izglītība), sociālo aprūpi, sociālo rehabilitāciju, vispusīgu attīstību un audzināšanu, iespēju bērna un ģimenes atkalapvienošanai.

48. Īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem var piešķirt uz laiku līdz 12 mēnešiem.

49. Lai saņemtu īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem, vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV–4601) un iesniedz šādus dokumentus:

49.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

49.2. personas dzimšanas apliecību (oriģināls);

49.3. ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli, medicīnisko kontrindikāciju neesību;

49.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

50. Pārvaldes Atbalsta nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 49.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas veic ģimenes dzīvesvietas apsekošanu un izvērtē bērna vajadzību pēc īslaicīga sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā un sagatavo lēmuma projektu.

51. Pārvalde pieņem lēmumu par īslaicīga sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu vai izbeigšanu.

52. Īslaicīgu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem pagarina vai izbeidz, pamatojoties uz Pārvaldes Atbalsta nodaļas veikto ģimenes risku novērtējumu un vecāka vai bērna likumiskā pārstāvja iesniegumu, kurā pamato sociālās situācijas labvēlīgu risinājumu.

53. Pārvaldes Atbalsta nodaļa sadarbībā ar Bērnu patversmi, bet ne retāk kā reizi mēnesī, novērtē ģimenes sociālās situācijas progresu, ņemot par pamatu starpprofesionāļu komandas ieteikumus konkrētā sociālā gadījuma risināšanai.

54. Ja īslaicīga sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā bērniem saņemšanas laikā situācija ģimenē nav uzlabojusies un pastāv augsts risks bērna drošībai un veselībai, Pārvaldes Atbalsta nodaļa sadarbībā ar Bērnu patversmi sagatavo izvērtējumu par ģimenes sociālo situāciju un iesniedz to Rēzeknes bāriņtiesā lēmuma pieņemšanai par aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem.

VII. Īslaicīgs sociālais pakalpojums krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem

55. Īslaicīgu sociālo pakalpojumu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Bērnu patversme (Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV–4601).

56. Tiesības saņemt īslaicīgu sociālo pakalpojumu ir ģimenēm ar bērniem, kuras nonākušas krīzes situācijā.

57. Īslaicīgs sociālais pakalpojums krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem ietver mājokli, ēdināšanas pakalpojumus, sociālā darba un psihologa pakalpojumus, lai atjaunotu vai uzlabotu viņu sociālās funkcionēšanas spējas.

58. Īslaicīgs sociālais pakalpojums krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem tiek nodrošināts uz laika periodu līdz 3 mēnešiem.

59. Lai saņemtu īslaicīgu sociālo pakalpojumu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV–4601) un, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, iesniedz šādus dokumentus:

59.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

59.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par veselības stāvokli, medicīnisko kontrindikāciju neesību;

59.3. Valsts policijas, Pašvaldības policijas pārvaldes vai Rēzeknes bāriņtiesas rakstisku iesniegumu, ja klienti tiek ievietoti pēc minēto institūciju ieteikuma;

59.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

60. Pārvaldes Atbalsta nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 59.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas veic krīzes situācijā nonākušās ģimenes dzīvesvietas apsekošanu, izvērtē personas vajadzību pēc īslaicīga sociālā pakalpojuma krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem un sagatavo lēmuma projektu.

61. Lēmumu par īslaicīga sociālā pakalpojuma krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem piešķiršanu vai atteikumu, pārtraukšanu un izbeigšanu pieņem Pārvalde.

62. Par īslaicīga sociālā pakalpojuma krīzes situācijā nonākušajai ģimenei ar bērniem nodrošināšanu un saņemšanu starp klientu un Pārvaldi tiek noslēgts līgums.

63. Īslaicīgu sociālo pakalpojumu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem izbeidz, ja:

63.1. saņemts rakstisks klienta vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegums par sociālā pakalpojuma izbeigšanu un Bērnu patversmes atzinums par sociālā gadījuma pozitīvu risināšanu;

63.2. ģimene ar bērniem neievēro Bērnu patversmes iekšējās kārtības noteikumus, par ko rakstiski ziņo Bērnu patversme;

63.3. pieņemts Rēzeknes bāriņtiesas lēmums par aprūpes tiesību atņemšanu vecākiem;

63.4. klientam iestājusies nāve.

64. Bērnu patversme sadarbībā ar Pārvaldes Atbalsta nodaļu ne retāk kā reizi mēnesī novērtē ģimenes ar bērniem sociālās situācijas progresu.

65. Īslaicīgs sociālais pakalpojums krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem tiek sniegts par samaksu, kas noteikta ar Domes lēmumu.

66. Atsevišķos gadījumos (piemēram, ugunsgrēks, plūdi vai citas dabas stihijas, vardarbība ģimenē, vecāka slimība) izvērtējot katras ģimenes individuālās vajadzības pēc sociālā pakalpojuma, mantisko un materiālo stāvokli, Pašvaldība var nodrošināt īslaicīgu sociālo pakalpojumu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar bērniem bez maksas.

VIII. Sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija bērniem ar īpašām vajadzībām

67. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar īpašām vajadzībām dienas laikā sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Dienas aprūpes centrs "Īpašais bērns" (Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV–4601).

68. Tiesības saņemt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir bērniem ar īpašām vajadzībām vecumā no 3 līdz 18 gadiem, atsevišķos gadījumos līdz pamatizglītības programmas un/vai Praktisko darba iemaņu programmas apguvei.

69. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar īpašām vajadzībām ietver fiziskās un intelektuālās attīstības veicināšanu, pašaprūpes iemaņu apguvi un izmantošanu, nodarbošanos un atpūtu atbilstoši klienta psihiskās attīstības līmenim, dzīvei nepieciešamo zināšanu, prasmju un iemaņu apguvi.

70. Lai bērns ar īpašām vajadzībām saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis, uzrādot bērna un vecāka personu apliecinošus dokumentus, vēršas Dienas aprūpes centrā "Īpašais bērns" un iesniedz šādus dokumentus:

70.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

70.2. bērna invaliditātes apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

70.3. bērna medicīnisko karti (veidlapa Nr.026/u, oriģinālu);

70.4. valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu (kopija);

70.5. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

71. Dienas aprūpes centrs "Īpašais bērns" normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 70.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas izvērtē sociālā pakalpojuma piešķiršanas nepieciešamību bērnam ar īpašām vajadzībām.

72. Lēmuma projektu par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērnam ar īpašām vajadzībām piešķiršanu vai atteikumu un izbeigšanu sagatavo Dienas aprūpes centrs "Īpašais bērns". Lēmumu pieņem Pārvalde.

73. Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar īpašām vajadzībām sniegšanu starp vecāku vai bērna likumisko pārstāvi un Dienas aprūpes centru "Īpašais bērns" tiek noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu.

74. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar īpašām vajadzībām izbeidz, ja klients (-am):

74.1. vecāks vai likumiskais pārstāvis rakstiski lūdz izbeigt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

74.2. ieguvis pamatizglītību, pabeidzis 3 gadu kursu Praktisko darba iemaņu klasē;

74.3. iestājusies nāve.

75. Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar īpašām vajadzībām tiek sniegts bez maksas.

IX. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām pensijas vecumā un pilngadīgām personām ar invaliditāti

76. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām pensijas vecumā un pilngadīgām personām ar invaliditāti sniedz dienas laikā Pārvaldes struktūrvienība: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs (Rēznas ielā 41, Rēzeknē, LV–4601).

77. Tiesības saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.

78. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver sociālā darbinieka individuālās konsultācijas un atbalstu, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (sociālo prasmju attīstība, brīvā laika pavadīšanas iespējas, iespēja izmantot bibliotēku, organizēt un darboties aušanas, adīšanas, izšūšanas un aplikāciju veidošanas pulciņos, organizēt savu rokdarbu izstādes, iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, piedalīties mūzikas nodarbībās).

79. Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, persona vēršas PSPC un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus:

79.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

79.2. invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar invaliditāti;

79.3. pensionāra apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

79.4. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

80. PSPC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 79.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas izvērtē personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem un aizpilda reģistrācijas lapu, sagatavo un personai izsniedz apliecību "Pensionāru sociālo pakalpojumu centra klienta apliecība".

81. PSPC pastāvīgajiem klientiem sagatavo lēmuma projektu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, izbeigšanu. Lēmumu pieņem Pārvalde.

82. Par sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu starp klientu un PSPC tiek noslēgts līgums.

83. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izbeidz, ja klienta (-am):

83.1. rakstiski lūdz izbeigt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu;

83.2. iestājusies nāve.

84. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

X. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar funkcionāliem traucējumiem

85. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem dienas laikā sniedz Pārvaldes struktūrvienība: Pensionāru sociālo pakalpojumu centrs (Rēznas ielā 41, Rēzeknē, LV–4601).

86. Tiesības saņemt sociālo rehabilitācijas pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem (I un II invaliditātes grupa), kuras patstāvīgi vai ar likumisko pārstāvju palīdzību var apmeklēt PSPC un pēc nodarbībām nokļūt atpakaļ mājās.

87. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ietver brīvā laika pavadīšanas iespējas, fiziskās un intelektuālās attīstības veicināšanu, pašaprūpes iemaņu apguvi un izmantošanu.

88. Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, persona, ja tai piemīt rīcībspēja, vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas PSPC un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus:

88.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

88.2. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli (norāda personas funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību);

88.3. psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību;

88.4. personas invaliditātes apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

88.5. izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu);

88.6. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma;

88.7. fotogrāfiju 4 x 5 cm.

89. PSPC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 88.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas izvērtē iesniegtos dokumentus, aizpilda personas vajadzību pēc sociālā pakalpojuma novērtēšanas karti.

90. Lēmuma projektu par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, izbeigšanu sagatavo PSPC. Lēmumu pieņem Pārvalde.

91. Par sociālā rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu starp klientu vai viņa likumisko pārstāvi un PSPC tiek noslēgts līgums.

92. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus izbeidz, ja klients (am):

92.1. vai viņa likumiskais pārstāvis rakstiski lūdz izbeigt sociālo pakalpojumu;

92.2. atkārtoti nav piešķirta invaliditātes grupa;

92.3. un/vai viņa ģimene nepilda līgumā noteiktās saistības;

92.4. bez objektīva iemesla neapmeklē PSPC 30 dienas (par objektīvu iemeslu uzskatāma saslimšana, izziņu sniedz klienta vecāki vai likumiskais pārstāvis);

92.5. pārkāpj PSPC iekšējās kārtības noteikumus (klientam gada laikā izteikta rakstiska piezīme vai rājiens);

92.6. ir nepieciešami citi sociālie pakalpojumi;

92.7. iestājusies nāve.

93. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XI. Sociālais pakalpojums Naktspatversmē

94. Sociālo pakalpojumu Naktspatversmē nodrošina Pārvaldes struktūrvienība: Naktspatversme (Raiņa ielā 9b, Rēzeknē, LV–4601).

95. Tiesības saņemt sociālo pakalpojumu Naktspatversmē ir pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām pilngadīgām personām.

96. Sociālais pakalpojums Naktspatversmē ietver naktsmītni, vakariņas, brokastis, personiskās higiēnas iespējas, sociālā darbinieka konsultācijas.

97. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu Naktspatversmē, persona vēršas tieši pie pakalpojumu sniedzēja un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (ja tāds ir), iesniedz: iesniegumu un izziņu par pēdējo deklarēto dzīvesvietu. Ja izziņu par pēdējo dzīvesvietu objektīvu apstākļu dēļ personai nav iespējams iesniegt iestāšanās dienā, tad personai ir pienākums izziņu iesniegt nākamajā darba dienā.

98. Naktspatversme normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma Naktspatversmē piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu vai izbeigšanu. Personai ir tiesības uzturēties Naktspatversmē no iesnieguma iesniegšanas dienas līdz lēmuma pieņemšanai, bet ne ilgāk kā 5 darba dienas.

99. Pēc pieņemtā lēmuma par Naktspatversmes sociālo pakalpojumu piešķiršanu starp klientu un Naktspatversmi tiek noslēgts līgums par uzturēšanās noteikumiem Naktspatversmē. Līguma termiņā tiek iekļauts uzturēšanās laika periods no iesnieguma reģistrēšanas dienas.

100. Sociālo pakalpojumu Naktspatversmē var pārtraukt uz laiku pēc personas rakstiska iesnieguma, kurā norādīts laika periods un pamatojums.

101. Naktspatversmes sociālo pakalpojumu izbeidz, ja klients (-am):

101.1. rakstiski lūdz izbeigt sociālo pakalpojumu;

101.2. nepilda vai pārkāpj līguma par uzturēšanās noteikumiem Naktspatversmē saistības, pārkāpj Naktspatversmes iekšējās kārtības noteikumus;

101.3. beidzas lēmumā par sociālo pakalpojumu piešķiršanu Naktspatversmē termiņš;

101.4. vairāk kā 1 mēnesi nav izmantojis Naktspatversmes sociālos pakalpojumus, kā arī nav veicis samaksu par šo mēnesi un nav paziņojis neierašanās iemeslu;

101.5. iestājusies nāve.

102. Bezmaksas uzturēšanās laiks Naktspatversmē ir 3 mēneši kalendārā gada ietvaros.

103. Klientam, kurš aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, Naktspatversmes pakalpojuma saņemšanas termiņš (par samaksu, pamatojoties uz Domes lēmumu) ar Naktspatversmes lēmumu var tikt pagarināts līdz 9 mēnešiem gadā.

XII. Sociālā darba pakalpojums

104. Sociālā darba pakalpojumu sniedz Pārvaldes Atbalsta nodaļa un Sociālo pakalpojumu nodaļa (Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV–4601).

105. Tiesības saņemt sociālā darba pakalpojumu ir:

105.1. personām, ģimenēm ar bērniem no sociālā riska grupām, kuras tiek klasificētas kā:

105.1.1. brīvprātīgie klienti, ja pēc palīdzības vēršas personīgi (turpmāk – brīvprātīgais klients);

105.1.2. obligātie klienti, ja sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanai norīkojusi institūcija, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Rēzeknes bāriņtiesa, Valsts policija, Pašvaldības policijas pārvalde, Pārvaldes nodaļas, struktūrvienības, izglītības vai veselības aprūpes iestādes un citas institūcijas (turpmāk – obligātais klients);

105.2. bērna vecākiem sniedzot nepieciešamo palīdzību bērna ārpusģimenes aprūpes laikā, lai radītu apstākļus ģimenes atkalapvienošanai;

105.3. jauniešiem, kuri uzsākuši patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – Bērnu patversmes;

105.4. personām ar funkcionāliem traucējumiem, smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, vai pēc smagām traumām;

105.5. personām ar prognozējamo invaliditāti.

106. Sociālā darba pakalpojums ietver:

106.1. sociālo gadījumu risināšanu un individuālās sociālā darbinieka konsultācijas, lai palīdzētu personai noteikt, risināt vai mazināt sociālās problēmas, risināt personiskās, savstarpējās attiecības, atbalstītu personas attīstības iespējas, motivētu patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot, piesaistītu nepieciešamos resursus un organizētu sociālos pakalpojumus personas sociālo problēmu risināšanai, sniegtu informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, veidotu sadarbību starp personu un sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

106.2. dzīvesvietas apsekošanu un riska novērtēšanu ģimenēs, kurās ir bērna(-u) attīstībai nelabvēlīgi apstākļi;

106.3. personu ar funkcionāliem traucējumiem personu smagas vai neārstējamas slimības gadījumā vai pēc smagām traumām dzīvesvietas apsekošanu, individuālās sociālā darbinieka konsultācijas mājās un veselības aprūpes iestādēs;

106.4. uzvedības, sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu izstrādi un individuālo sociālās korekcijas plānu realizēšanu bērnam, kurš ir izdarījis likumpārkāpumu;

106.5. pašpalīdzības grupu, atbalsta grupu, izglītojošo pasākumu, semināru organizēšana un vadīšana.

107. Lai saņemtu sociālā darba pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Pārvaldes Atbalsta nodaļā vai Sociālo pakalpojumu nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz šādus dokumentus:

107.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu;

107.2. Pārvaldes nodaļu vai citu institūciju nosūtījumu, ja vēršas obligātais klients;

107.3. citus dokumentus pēc sociālā darbinieka pieprasījuma.

108. Pārvaldes Atbalsta nodaļa vai Sociālo pakalpojumu nodaļa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos pēc 107.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas:

108.1. izvērtē personas vajadzības pēc sociālajiem pakalpojumiem un iesniegtos dokumentus, nepieciešamības gadījumā veic dzīvesvietas apsekošanu;

108.2. veic risku novērtēšanu ģimenēs, kurās bērna(-u) attīstībai ir nelabvēlīgi apstākļi;

108.3. identificē personas un/vai ģimenes problēmu, analizē un lemj par piemērotākiem sociālā darba pakalpojumu veidiem;

108.4. sastāda sociālās rehabilitācijas plānu, noslēdz ar klientu vienošanos vai līgumu par sadarbību sociālā gadījuma risināšanai un nosaka klienta līdzdarbības pienākumus;

108.5. ik pēc 6 mēnešiem no sociālā darba pakalpojuma uzsākšanas veic atkārtotu risku novērtēšanu ģimenēs, kurās bērnu attīstībai ir nelabvēlīgi apstākļi;

108.6. ne retāk kā reizi 12 mēnešos novērtē klienta sociālās situācijas progresu, klienta lietā pievienojot sociālā gadījuma novērtējumu – kopsavilkumu;

108.7. nepieciešamības gadījumā vai pēc rakstiska nosūtošās institūcijas pieprasījuma sniedz sociālā darbinieka izvērtējumu vai atzinumu par klienta sociālo situāciju.

109. Sociālā darba pakalpojumu var izbeigt pēc brīvprātīgā klienta rakstiska iesnieguma, kurā norādīts pamatojums un nepastāv riski, kas varētu apdraudēt citu ģimenes locekļu drošību un veselību.

110. Gadījumā, ja obligātais klients atsakās sadarboties savas sociālās situācijas uzlabošanā, sociālais darbinieks:

110.1. veic risku, kas varētu apdraudēt klienta, viņa ģimenes drošību un veselības stāvokli, izvērtēšanu;

110.2. veic atzīmi klienta lietā par atteikumu sadarboties, saņemt sociālā darba pakalpojumu;

110.3. nekavējoties par to informē nosūtošo institūciju, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses.

111. Noslēdzot sociālo gadījumu, sociālais darbinieks pievieno klienta lietai īsu aprakstu par sociālo situāciju, nepieciešamības gadījumā izsūta izvērtējumu vai atzinumu obligātā klienta nosūtošajai institūcijai.

112. Sociālā darba pakalpojums tiek sniegts bez maksas.

XIII. Psihologa pakalpojums

113. Psihologa pakalpojumu sniedz Pārvaldes Atbalsta nodaļa (Viļānu ielā 10, Rēzeknē, LV–4601).

114. Tiesības saņemt psihologa pakalpojumu ir personām, ģimenēm ar bērniem, kuras nonākušas krīzes situācijā (piemēram, attiecību krīzes, šķiršanās gadījumā, tuva cilvēka nāves vai slimības gadījumā, pēcdzemdību krīzes gadījumā u.c.), kurām ir atkarības problēmas, psihiski traucējumi (piemēram, pēc traumas stresa sindroma, depresijas, dažādu neirožu gadījumā, psiholoģiska diskomforta gadījumā u.c.), bērnu uzvedības problēmu gadījumos.

115. Psihologa pakalpojums ietver individuālās psihologa konsultācijas, pašpalīdzības un psiholoģiskā atbalsta grupu, preventīvos pasākumu, semināru, atbalsta pasākumu organizēšanu un vadīšanu.

116. Lai saņemtu psihologa pakalpojumu, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas Atbalsta nodaļā un, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, iesniedz rakstisku iesniegumu, norādot problēmu un tās vēlamo risinājumu.

117. Personu vai ģimeni pie psihologa uz konsultācijām var nosūtīt institūcijas, kas pārstāv bērnu un ģimenes intereses, Pārvaldes nodaļas un struktūrvienības, Pārvaldes Atbalsta nodaļā iesniedzot rakstisku pieprasījumu vai nosūtījumu psihologa pakalpojuma piešķiršanai.

118. Pārvaldes Atbalsta nodaļa normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, pēc 116. un/vai 117.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas:

118.1. izvērtē Pārvaldes Atbalsta nodaļas iespējas sniegt personas, ģimenes vajadzībām atbilstošu psihologa pakalpojumu, nepieciešamības gadījumā, sagatavo atzinumu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanai sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā;

118.2. izvērtē un nosaka, vai psihologa pakalpojums ir bezmaksas vai maksas pakalpojums.

119. Psihologa pieņemtie lēmumi, psiholoģiskās rehabilitācijas kursa ietvaros veiktie pasākumi un darba rezultāti tiek atspoguļoti klienta kartē un psiholoģiskās rehabilitācijas plānā.

120. Pēc katrām 10 individuālajām konsultācijām vai pēc 6 mēnešiem psihologs sniedz rakstisku ziņojumu nosūtošajai institūcijai par klienta psiholoģiskās izpētes un darba rezultātiem.

121. Pārvaldes Atbalsta nodaļa:

121.1. sagatavo psihologa atzinumu, ja personai nepieciešami sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā vai dzīvesvietā;

121.2. pēc personas vai viņa likumiskā pārstāvja vai nosūtošās institūcijas rakstiska pieprasījuma sniedz rakstisku ziņojumu (atzinumu, izvērtējumu, izziņu) par klienta psiholoģiskās izpētes un darba rezultātiem.

122. Psihologa pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta, ja klients nesadarbojas vai rakstiski atsakās no psihologa pakalpojumiem.

123. Psihologa pakalpojums bez maksas tiek sniegts:

123.1. trūcīgām personām (ģimenēm ar bērniem), uzrādot Pārvaldes izziņu par atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam;

123.2. daudzbērnu ģimenēm, uzrādot personu apliecinošu dokumentu;

123.3. personai ar invaliditāti, uzrādot invaliditāti apliecinošu dokumentu;

123.4. personām vai ģimenei ar bērniem krīzes situācijā;

123.5. bērniem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu;

123.6. personām vai ģimenēm ar bērniem, kurām pakalpojums tiek sniegts, pamatojoties uz 117.punktā minēto institūciju rakstisku pieprasījumu vai nosūtījumu;

123.7. grūtniecēm, uzrādot ārstniecības personas izziņu par grūtniecību.

124. Personām vai ģimenēm ar bērniem, kuras nav minētas 123.punktā, psihologa pakalpojums tiek sniegts par maksu, kas noteikta ar Domes lēmumu.

XIV. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

125. Pārvaldes lēmums par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu, pārtraukšanu, izbeigšanu, kurā norādīta lēmuma apstrīdēšanas kārtība un lēmuma spēkā stāšanās diena, tiek izsniegts klientam pret parakstu vai izsūtīts pa pastu uz klienta deklarēto dzīvesvietas adresi.

126. Lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, pagarināšanu, pārtraukšanu, izbeigšanu var apstrīdēt Domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

127. Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XV. Noslēguma jautājumi

128. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rēzeknes pilsētas domes 2009.gada 9.oktobra saistošie noteikumi Nr.9 "Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes pilsētas pašvaldībā".

129. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A.Bartaševičs

Paskaidrojuma raksts
Rēzeknes pilsētas domes saistošajiem noteikumiem Nr.28 "Par sociālajiem pakalpojumiem Rēzeknes pilsētas pašvaldībā"

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A.Bartaševičs