Edmunds Vaskis, CSP Sociālās statistikas departamenta direktors,

Jāzeps Elksnis, CSP Dzīves līmeņa un mājsaimniecību budžetu statistikas daļas galvenais speciālists, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir pabeigusi mājsaimniecību budžeta pētījuma 1998. gada rezultātu pamatizstrādi. Gada laikā vienu mēnesi tika apsekoti 6689 mājsaimniecību budžeti, t.sk. 4532 — pilsētās un 2157 — laukos. Joprojām tas ir plašākais sociālais pētījums Latvijā, kāds veikts pēdējos gados.

Gada datu izstrāde apstiprina jau agrāk, pēc 9 mēnešu rezultātiem, izdarīto secinājumu, ka iedzīvotāju rīcībā esošais ienākums 1998. gadā, salīdzinot ar 1997.g gadu, ir pieaudzis, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Tomēr šāds apsteigums vērojams tikai pilsētu mājsaimniecībās. Laukos dzīvojošo mājsaimniecību ienākumi ir auguši lēnāk nekā cenas. Lauku iedzīvotāju reālā pirktspēja ir samazinājusies. Cik lielas (procentos) izmaiņas ir notikušas, to varēsim pateikt tikai pēc dažiem metodiskiem paskaidrojumiem.

Pētījums vērsts uz nākotni

Statistikas dati, tāpat kā jebkura prece vai pakalpojums, tiek raksturoti ar noteiktu kvalitāti. Kā visi, kas ražo, arī statistiķi nepārtraukti cenšas uzlabot savas "produkcijas" kvalitāti. Dažkārt tas var radīt neērtības. Tāpat kā radio un televīzijas raidtehnikas pilnveidošana sagādā zināmu diskomfortu veco uztveršanas aparātu lietotājiem.

Jau kopš 1995. gada CSP mājsaimniecību budžetu statistika nepublicē tiešos datus par reāli aptaujāto mājsaimniecību izlasi. Ņemot vērā to, kā izveidota izlase, katrai mājsaimniecībai tiek piekārtots noteikts statistiskais svars, kas nosaka, cik mājsaimniecības ģenerālkopā (visā Latvijā) pārstāv konkrētā izlases mājsaimniecība. Šādi izsverot izlases datus, izdodas palielināt to reprezentativitāti, resp., precizitāti, īpaši ņemot vērā izlases nevienmērību teritorijā.

Tomēr izrādās, ka ar minēto nepietiek. Salīdzinot mājsaimniecību budžetu statistikas datus ar iedzīvotāju statistikas un citiem rādītājiem, varēja konstatēt, ka budžetu pētījumā ir relatīvi vairāk pārstāvētas gados vecu ļaužu, tai skaitā pensionāru, mājsaimniecības nekā valstī. Viens no cēloņiem ir tas, ka pensionāri daudz labprātāk piedalās pētījumā, kamēr gados jaunākas ģimenes nereti atsakās. Pensionāru mājsaimniecību aizstāšana ar citām, kaut arī ņemtām gadījumizlases veidā, nenodrošina pietiekami proporcionālu mājsaimniecību pārstāvniecību attiecībā pret ģenerālkopumu. Zināmas nobīdes uzrādīja arī mājsaimniecību sadalījums pēc personu skaita tajās.

Lai mājsaimniecību izlase vēl labāk atspoguļotu faktisko stāvokli valstī, sākot ar 1998. gadu, tika izdarīta izlases datu papildu svēršana, kuru, atšķirībā no iepriekšējās, sauc par kalibrēšanu.1