Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 2.februārī

AM: Par vecu kuģu atsavināšanu

2.februārī Ministru kabineta valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par kuģu KA-10, KA-11 un KA-12 atsavināšanu”.

Aizsardzības ministrs ir uzdevis atsavināt kuģus KA-10, KA-11 un KA-12, pamatojoties uz to, ka kuģi ir nolietoti – tiem nepieciešami visu mehānismu un mezglu kapitālie remonti, tie nav izmantojami rezerves daļām un tos ir racionālāk nodot pārstrādei. 

Kuģu bilances vērtība ir 0,00 Ls, tie ir izslēgti no NBS Jūras spēku flotiles kuģu reģistra un uz tiem nav ieroču. Uz kuģiem KA-10 un KA-11 atrodas 30–50 litru nolietotas eļļas. Citu bīstamo atkritumu un ķīmisko vielu uz kuģiem nav.

KA-10 un KA-11 atrodas Rīgā, JS Patruļkuģu eskadrā, Birzes ielā 1c. KA-12 atrodas Liepājā, Roņu iela 2, 89.piestātnē.

Rīkojuma projekts paredz, ka NBS Jūras spēku flotiles valdījumā esošie kuģi tiks atsavināti, pārdodot tos izsolē. Papildus izsolē tiks iekļauti nosacījumi, ka nākamais īpašnieks veic atsavināmo kuģu transportēšanu, attīrīšanu un atsārņošanu pirms demontāžas un demontāžu drošā un videi nekaitīgā veidā.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

IZM: Par Latvijas un Ķīnas augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpējo atzīšanu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu”, kas paredz apstiprināt 2010.gada 22.oktobrī Pekinā parakstīto Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu.

Līguma mērķis ir regulēt un veicināt Latvijas Republikā un Ķīnas Tautas Republikā piešķirto augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu, ievērojot abās valstīs spēkā esošos normatīvos aktus. Saskaņā ar līgumu vienā valstī iegūtā bakalaura un maģistra grāda vai tam līdzvērtīgas augstākās izglītības kvalifikācijas/grāda ieguvējiem būs vienlīdzīgas tiesības turpināt studijas maģistra un doktora grāda iegūšanai otrā valstī saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem un noteikumiem.

Abas līgumslēdzējas puses konsultēs viena otru jautājumos saistībā ar līguma īstenošanu un informēs par izmaiņām izglītības jomā. Līguma īstenošanas gaitā informāciju uzturēs un regulāri atjaunos attiecīgi nozīmētas institūcijas, kuras viena otrai nosūtīs atjaunoto informāciju ar diplomātisko kanālu starpniecību. Latvijā šo uzdevumu veiks Akadēmiskās informācijas centrs.

Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas sadarbība izglītības, zinātnes un kultūras jomā tiek jau īstenota 1996.gada 2.septembra Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības kultūras un izglītības sadarbības līguma un 1996.gada 7.jūnija Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīguma par sadarbību zinātnē un tehnoloģijā ietvaros.

2012.gada 8.februārī Pekinā notiks Latvijas–Ķīnas Apvienotās komitejas 8.sēde, kuras darbā piedalīsies arī IZM valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka. IZM pārstāvei kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Leonīdu Ribicki plānota tikšanās ar Ķīnas Izglītības ministrijas un starptautisko stipendiātu apmaiņas dienestu pārstāvjiem. Latvijas puse paudīs vēlmi paātrināt parakstītā līguma īstenošanas uzsākšanu, kā arī gatavību atbalstīt tiešo kontaktu un sadarbības attīstību starp augstākās izglītības un zinātnes institūcijām prioritārajās zinātņu nozarēs.

2.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais MK noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Izglītības ministrijas līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju un studijās iegūto grādu savstarpēju atzīšanu” vēl ir jāapstiprina valdībā.

IZM: Par divu profesionālās izglītības kompetences centru nosaukumu maiņu

No 1.marta plānots mainīt divu profesionālās izglītības kompetences centru – Ventspils Profesionālās vidusskolas un Jelgavas Amatniecības vidusskolas – nosaukumus, tām kļūstot par valsts tehnikumiem.

2.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi tiesību aktos paredz noteikt, ka no 1.marta izglītības iestādes sauksies – Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrs “Ventspils Valsts tehnikums” un Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centrs “Jelgavas Valsts tehnikums”.

Piešķirot valsts dibinātām profesionālās izglītības iestādēm profesionālās izglītības kompetences centra statusu, IZM izglītības iestāžu nosaukumus vēlas veidot pēc vienota principa – nosaukumā iekļaujot vārdus “Valsts tehnikums”. Arī profesionālās izglītības kompetences centrs “Ventspils Profesionālā vidusskola” un profesionālās izglītības kompetences centrs “Jelgavas Amatniecības vidusskola” ministrijai izteikuši ierosinājumu veikt izmaiņas skolu nosaukumā.

Profesionālās izglītības kompetences centra statuss abām izglītības iestādēm tika piešķirts ar 2011.gada 16.augusta Ministru kabineta rīkojumiem.

Kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestādei piešķir profesionālās izglītības kompetences centra statusu, nosaka MK 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.148 “Profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu

Lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību vietēja mēroga jautājumu lemšanā un konkrētu lēmumu pieņemšanā, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciatīvas izveidotā darba grupa izstrādājusi likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, kas tika izsludināts 2.februāra valsts sekretāru sanāksmē.

Likumprojekta sagatavošana par vietējo pašvaldību referendumiem bija viena no ministra darbības pirmo simts dienu prioritātēm. Šis darbs ir veiksmīgi noslēdzies, darba grupa salīdzinoši īsā laikā spējusi vienoties par būtiskiem referenduma ierosināšanas, organizēšanas un rezultātu noteikšanas kārtības nosacījumiem. E.Sprūdžs prognozē, ka marta vidū vai aprīļa sākumā likumprojekts varētu tikt nosūtīts izskatīšanai Saeimā.

Pašreizējā likumprojekta redakcija paredz viena veida referendumus – lemjošos. Tie varēs notikt par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu (izņemot valsts nozīmes infrastruktūras objektus), pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu.

Pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no attiecīgās pašvaldības domes pēdējās vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet referendumā nodotais jautājums, izņemot domes atlaišanu, būs uzskatāms par atbalstītu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita nobalsos par to. Savukārt referendums par domes atlaišanu būs noticis (dome tiks uzskatīta par atlaistu), ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

Izstrādātā likumprojekta redakcija nosaka iespēju pašvaldības referendumus ierosināt, kā arī īstenot to norisi arī elektroniski, ne tikai klātienē. Elektroniskais balsojums paredzēts par visiem referendumam nododamajiem jautājumiem, izņemot domes atlaišanu – par to būs jābalso klātienē.

Elektroniski parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai notiks, izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.latvija.lv vai citu tīmekļa vietni (mājaslapu internetā), kas atbilst noteiktām drošības un tehniskajām prasībām. Savukārt balsošana pašvaldības referendumā elektroniski notiks tikai portālā www.latvija.lv. Lai piedalītos parakstu vākšanā un elektroniskajā balsošanā, personai būs jāveic autentifikācija attiecīgajā tīmekļa vietnē, izmantojot tajā piedāvātās iespējas (e-parakstu vai internetbankas karti).

Inese Auniņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece

ZM: Par nacionālā meža monitoringa veikšanas nosacījumiem

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Nacionālā meža monitoringa noteikumi”, ko 2.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts sagatavots, lai radītu tiesisko regulējumu uz zinātnisku metožu izmantošanas pamata balstītai Latvijas meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēmai.

Noteikumu projekts nosaka nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību. Monitoringa informāciju izmantos, lai novērtētu un prognozētu meža resursu stāvokli un izmaiņas, meža veselības stāvokli, gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām, kā arī oglekļa dioksīda (CO₂) emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. Plānots, ka nacionālo meža monitoringu visā valsts teritorijā veiks Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”.

Noteikumu projektā noteikti galvenie nacionālā meža monitoringa informācijas iegūšanas principi, izveidoto parauglaukumu apsaimniekošanas kārtība un kārtība, kādā institūts iesniedz Zemkopības ministrijā un Valsts meža dienestā (VMD) pārskatus par monitoringa izpildes laikā iegūto informāciju.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka nacionālā meža monitoringa izpildes laikā sagatavotā pārskata informācija ir publiski pieejama Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” tīmekļa vietnē un institūts, izmantojot monitoringā uzkrātos datus, nodrošina valsts starptautisko saistību izpildei nepieciešamās informācijas sagatavošanu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa