Eiropas Parlaments:
Par ES sankcijām pret autoritāro režīmu vadītājiem

Parlamenta deputāti nobalsoja par rezolūciju, kas aicina novērst autoritāro režīmu vadītāju “bieži vien apšaubāmā ceļā iegūtās bagātības” tērēšanu Eiropas Savienībā pat par spīti pasākumiem tā novēršanai, jo ES dalībvalstis garantē drošu patvērumu viņu personīgajai labklājībai un dod iespēju izglītoties vai ceļot ES valstīs.

Daudziem autoritāro režīmu vadītājiem un ar viņiem saistītām personām Eiropas Savienība šķiet pievilcīga, jo ļauj piesaistīt ieguldījumus, iegūt īpašumu un izmantot banku pakalpojumus, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus un ir teritorija, kur viņi izmanto ceļošanas brīvību un neierobežotas iespējas tērēt savu “bieži vien apšaubāmā ceļā iegūto bagātību”, norādīts rezolūcijas projektā.

“ES liekulīgā nostāja pret autoritāra režīma vadītājiem ir jāizbeidz. Mēs publiski atmaskojam viņu cilvēktiesību pārkāpumus, tajā pašā laikā ļaujot viņiem slēpt savu naudu mūsu bankās, iegādāties īpašumus uz mūsu zemes, slēgt darījumus ar mūsu uzņēmumiem un pavadīt brīvdienas mūsu atpūtas kūrortos. Mūsu vēstījumam ir jābūt tiešam un skaidram: ES jums nepalīdzēs atmazgāt nelikumīgi iegūtos līdzekļus,” norāda Eiropas Parlamenta deputāts Greiems Vatsons, kurš sagatavoja ziņojumu.

Jāpārtrauc sankciju piemērošana izlases kārtā

Nesaskaņas dalībvalstu starpā nereti noved pie ierobežojošo pasākumu nekonsekventas piemērošanas, kaitējot Eiropas Savienības uzticamībai un negatīvi ietekmējot šādu pasākumu efektivitāti, teikts rezolūcijā, kas ir Parlamenta ieguldījums ES sankciju politikas izstrādē, ko ierosināja Padome.

Deputāti aicina dalībvalstis nodrošināt, ka, pieņemot lēmumus par ierobežojošajiem pasākumiem vai sankcijām, nepastāv dubultstandarti un ka sankcijas tiek piemērotas neatkarīgi no politiskajām, ekonomiskajām un drošības interesēm.

Viņi arī aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt ieroču embargo piemērošanu, kas ir dalībvalstu kompetencē, un sistemātiski atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu, nodrošinot, ka tiesas procesuālā kārtība un spriedumi pienācīgi tiek ņemti vērā ES sankciju politikā.

ES dalībvalstis tiek aicinātas ziņot par gadījumiem, kad personas, kas iekļautas sarakstā sankciju piemērošanai, tur savus materiālos un finanšu aktīvus to teritorijās, kā arī tiek aicinātas uzlabot sadarbību starp ES dalībvalstīm šo aktīvu identificēšanas un atsavināšanas jomā. Turklāt būtu jānodrošina, ka režīmu vadītājiem, kuriem piemēro sankcijas, un ar viņiem nepārprotami saistītajām fiziskajām un juridiskajām personām un struktūrām tiek stingri aizliegts iegādāties aktīvus un īpašumus ES, kā arī ceļot vai atpūsties ES.

Akadēmiskajām institūcijām, sporta asociācijām un labdarības organizācijām arī būtu “jāaizliedz pieņemt finansējumu, dotācijas vai ziedojumus no režīmu vadītājiem, kuriem piemērotas sankcijas, un ar viņiem saistītām fiziskām un juridiskām personām”.

Aizsargāt nevainīgos

Tajā pašā laikā ES būtu jācenšas līdz minimumam samazināt sankciju ietekmi uz autoritāro režīmu neaizsargātiem un nevainīgiem iedzīvotājiem.

Visām sankcijām ir jābūt vērstām tikai un vienīgi pret represīvo vai noziedzīgo režīmu atbildīgo eliti, kā arī jānodrošina, ka visos iespējamajos gadījumos tiek sniegts atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, lai attīstītu vai nostiprinātu demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas kultūru.

Dalībvalstīm vajadzētu censties mobilizēt iesaldētos un konfiscētos aktīvus, lai tie pēc iespējas drīz atgrieztos attiecīgajās valstīs, izmantošanai iedzīvotāju labā, teikts rezolūcijā.

Piemēri

Tiek lēsts, ka bijušajam Ēģiptes diktatoram Hosni Mubarakam un viņa ģimenes locekļiem pieder 70 miljardi ASV dolāru, kas galvenokārt ieguldīti ES un ASV. Mirušā Lībijas diktatora Muamara Kadāfi ģimenei Eiropas Savienībā, it īpaši Apvienotajā Karalistē (privātīpašums), ir miljardus vērti aktīvi. Pastāv aizdomas, ka Sudānas prezidents Omārs Baširs ir piesavinājies 9 miljardus ASV dolāru no savas valsts naftas ieguves rūpniecības straujā uzplaukuma un lielāko daļu no šīs summas noguldījis Apvienotās Karalistes bankās. 2011.gada pavasarī Londonas Ekonomikas skolas direktors atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka skola ir iesaistīta 2,2 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu vērtā darījumā par Lībijas ierēdņu apmācību.

Par ES sankcijām pret Irānas valsts atbildīgo eliti

Eiropas Parlamenta deputāti rezolūcijā atbalsta ES stingrās sankcijas pret Irānu, lai panāktu vienošanos kodolprogrammas jautājumā, taču aicina nodrošināt, lai sankcijas pēc iespējas mazāk ietekmētu civiliedzīvotājus. Parlaments pieprasa Irānai apturēt slepeni īstenoto kodolprogrammu un nosoda tās draudus bloķēt Ormuza šaurumu.

Parlaments uzsver, ka jaunās sankcijas – pakāpenisks Irānas jēlnaftas importa aizliegums Eiropas Savienībā – varētu palīdzēt panākt, ka Irāna atzīst un ievēro ANO rezolūcijas, tādējādi novēršot konflikta saasināšanu. Tomēr Parlaments prasa, lai sankcijas būtu vērstas vienīgi pret valsts atbildīgo eliti un pēc iespējas mazāk ietekmētu civiliedzīvotājus, it īpaši mazāk aizsargātās grupas.

Deputāti pauž bažas arī par naftas embargo ietekmi uz noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm un lūdz Padomi lemt, kā to kompensēt.

EP deputāti mudina Irānas varas iestādes atteikties no Ormuza šauruma bloķēšanas, jo tas var izraisīt reģionālu konfliktu un starptautiskās sabiedrības pretpasākumus.

Nepieciešams diplomātisks risinājums

Parlaments atbalsta Padomes lēmumu censties Irānas kodolproblēmu risināt diplomātiskā ceļā. Deputāti norāda, ka ar Irānas kodolprogrammu saistītās problēmas ir jārisina miera, nevis militārā ceļā, turklāt problēmas risināšanai nozīmīgs var būt dialogs ar Turciju.

EP deputāti arī pauž nožēlu, ka Ķīna un Krievija ANO Drošības padomē vēl joprojām atsakās atbalstīt sankcijas pret Irānu, un aicina Krieviju pārtraukt atbalsta sniegšanu Irānas kodolenerģijas nozares attīstībai, kamēr Irāna nav pilnībā izpildījusi ANO rezolūcijās noteiktos pienākumus.

Uzziņai

ES dalībvalstu ārlietu ministri 23.janvārī vienojās par papildu ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu, tai skaitā pakāpenisku jēlnaftas importa aizliegumu no 1.jūlija. ES pašlaik iepērk aptuveni 20% no Irānas eksportētās naftas. Visvairāk no Irānas naftas ir atkarīga Grieķija, kura no Irānas iepērk aptuveni trešdaļu tai vajadzīgās naftas. Itālija un Spānija no Irānas iepērk aptuveni 10% vajadzīgās naftas.

Par Elektrisko un elektronisko atkritumu direktīvu

Lielākā daļa veco ledusskapju, telefonu un citu elektrisko/elektronisko iekārtu atkritumu Eiropā būs jāsavāc un jāpārstrādā, paredz Parlamenta apstiprinātie direktīvas grozījumi, par ko jau panākta vienošanās ar Padomi.

Atviegloti savākšanas koeficienti piemēroti Latvijai un vēl deviņām dalībvalstīm, kam nav atbilstošas infrastruktūras un ir zemāks elektrisko un elektronisko iekārtu patēriņš.

Atjauninātā Elektrisko un elektronisko atkritumu direktīva nodrošina patērētājiem iespēju neliela izmēra ierīces (ne lielākas par 25x25x25 cm) bez maksas nodot vidējos vai lielos elektrisko/elektronisko iekārtu veikalos (ar tirdzniecības platību vismaz 400 m²), nenosakot pienākumu iegādāties līdzvērtīga veida iekārtu.

“Esmu gandarīts, ka smagā sarunu procesā ar Padomi izdevies vienoties par drosmīgiem, tomēr īstenojamiem mērķiem. Eiropa tagad atgūs vairāk izejmateriālu, un tas būs ieguvums gan ekonomikai, gan videi,” pēc likuma pārliecinošās pieņemšanas plenārsesijā teica deputāts, kurš izstrādājis Parlamenta rezolūciju, Karls Heincs Florencs.

Pēc tam, kad Padome oficiāli apstiprinās direktīvas grozījumus un tie stāsies spēkā, 18 mēnešu laikā būsjāievieš atbilstošas izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos.

Savākšanas un pārstrādes mērķi

Visām dalībvalstīm būs jāpalielina savākto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms, neatkarīgi no tā, vai tās jau ievēro pašreizējo mērķi, kas visām valstīm noteikts vienāds – 4  kg uz iedzīvotāju gadā.

Līdz 2016.gadam lielākajai daļai dalībvalstu būs jāsavāc 45 no katrām 100 tonnām iepriekšējos trīs gados tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu. Līdz 2019.gadam savākto atkritumu īpatsvars jāpalielina līdz 65% vai līdzvērtīgam apjomam, ko aprēķina kā 85% no saražotajiem attiecīgā veida atkritumiem.

Latvija, Bulgārija, Čehijas Republika, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija un Slovēnija varēs pagarināt galīgā savākšanas mērķa īstenošanas termiņu līdz 2021.gadam, savukārt līdz 2016.gadam sasniedzamais mērķis attiecīgajām valstīm noteikts 40% apmērā.

Atkritumu pārstrādes uzlabošana palīdzēs atgūt vairāk vērtīgu izejmateriālu un novērsīs kaitīgu vielu nokļūšanu vidē. Otrreizējās pārstrādes koeficientam dažās preču grupās būs jāpieaug līdz 80%; būs jāizmanto labākās pieejamās atkritumu apstrādes metodes, turklāt iekārtas būs jāražo tā, lai tās varētu vieglāk pārstrādāt.

Atkritumu eksports

Deputātiem izdevās panākt arī stingrāku vēršanos pret atkritumu kravu nelikumīgu nogādi valstīs, kurās elektronisko iekārtu atkritumus apstrādā cilvēkiem un videi kaitīgā veidā. Pierādījumi par sūtījumu atbilstību tiesību aktiem turpmāk būs jānodrošina eksportētājam.

Mazāk birokrātijas

Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem arī turpmāk būs jāfinansē atkritumu savākšana, bet direktīva atvieglo reģistrācijas un ziņošanas prasības. Ražotājiem nebūs obligāti juridiski jāreģistrējas katrā valstī, kur tie darbojas, bet tie varēs iecelt pilnvarotu pārstāvi, kas atbild par ražotāja saistību izpildi. Ieviesti arī pasākumi lai nebūtu jāmaksā dubulta maksa par reģistrāciju.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā