Lai strādājam ar risku, bet droši

Šodien, 14.maijā,

aprit pirmās simt

zemkopības ministra

darba dienas

Pēteris Salkazanovs — īpaši "Latvijas Vēstnesim" — Kā vērtējat pašreizējo situāciju laukos?

— Tā ir sarežģīta. Lauksaimniecībā pašlaik strādā vairāk nekā 18 procenti no visiem valsts darbaspējīgiem iedzīvotājiem. Tas ir pietiekami daudz, jo Eiropas Savienības (ES) valstīs laukos nodarbināto ir gandrīz trīs reizes mazāk. Latvijā gan ir tendence samazināties lauksaimniecībā nodarbināto skaitam, tomēr diez vai tuvākajā nākotnē mēs varēsim atļauties dotēt lauciniekus tikai tāpēc, ka viņi dzīvo laukos. Ekonomisti prognozē, ka ienākumi no lauksaimnieciskās darbības šogad samazināsies vēl par 18 procentiem. Katrā ziņā pāreja uz tirgus ekonomiku ir daudz sarežģītāka, nekā domājām pirms gadiem desmit.

— Pēdējā laikā esat apmeklējis visus Latvijas reģionus. Vai starp tiem ir liela atšķirība?

— Vispirms jau lielas atšķirības ir katra novada augsnes auglībā. Skaidrs, ka cukurbietes un graudaugi labāk aug Zemgalē, tur ir arī lielākās augkopības produkcijas ražas. Apmeklējot Latgales rajonus, pārliecinājos, ka tur pamatnozarei ir jābūt piena lopkopībai. Ja Austrumlatvijas pusē nav tā auglīgākā zeme, tad zāle tur aug pietiekami, var gatavot lopbarību un ražot pienu.

Nesen biju Preiļos. Cerīgi, ka akciju sabiedrība "Preiļu siers" attīsta piena produkcijas ražošanu, normāli atrisina eksporta jautājumus. Nereti uzņēmumam pat pietrūkst izejvielu. Tomēr kopumā Latgales reģiona attīstība ir visai sarežģīta, jo, ja palīdzēsim tikai šim reģionam, tad tādu pašu palīdzību var prasīt arī, piemēram, Ventspils vai Liepājas rajoni, kuru atsevišķos pagastos nebūt nav labāka situācija. Pašlaik izdevīgākā situācijā ir tie zemnieki, kuri dzīvo tuvāk valsts lielākajām pilsētām, piemēram, Rīgai. Šeit dzīvo gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to te vieglāk realizēt jebkuru produkciju.

Latvijā veidojas triju tipu saimniecības: vispirms lielās, ar lielu kapitāla koncentrāciju un daudznozaru saimniekošanas modeli, tad vidējās saimniecības, kurām raksturīgs šaurs specializācijas virziens. Te gribu piebilst, ka to pastāvēšana var būt riskanta šodienas mainīgā tirgus apstākļos.