Lai strādājam ar risku, bet droši

Šodien, 14.maijā, aprit pirmās simt ministra darba dienas

Pēteris Salkazanovs — īpaši "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Tomēr domāju, ka tās varētu izturēt konkurenci, ja veidotu kooperāciju. Un, visbeidzot, mazās, vismazāk konkurētspējīgās saimniecības. Esmu pārliecināts, ka mūsu zemnieki ir spējīgi konkurēt ar ES valstu lauksaimniekiem. Tas , protams, nav viegli, zinot par ES lielo finansiālo atbalstu zemniekiem.

— Zemnieku neapmierinātība un bažas jums ir zināmas. Kā veidojas dialogs ar zemniekiem?

— Dialogam ir jābūt. Te jārunā par lauksaimniecības pārvaldes un pašpārvaldes pilnveidošanu. Atzinīgi vērtēju ražotāju asociāciju dibināšanu. Tās ļauj ražotājiem piedalīties svarīgu jautājumu risināšanā valstī, valsts pārvaldes institūcijās aizstāvēt savas intereses. Pēdējā laikā ir nodibināta Cūku audzētāju asociācija, Rapša audzētāju asociācija, Aitkopju asociācija, Sēklkopju asociācija. Tālāk — jau nodibināto organizāciju konsolidācija. Ir izveidota Lauku attīstības konsultatīvā padome pie Ministru kabineta. Pēc konsultācijām ar zemnieku pašpārvaldes organizācijām tiek veidota Lauksaimniecības konsultatīvā padome pie Zemkopības ministrijas. Šī padome kopīgi ar ministriju izstrādās grozījumus un ierosinājumus likumdošanā. Zemkopības ministrija turpina organizēt regulāras, konsultatīvas sanāksmes ar Zemnieku federācijas, Statūtsabiedrību asociācijas un Lauku atbalsta asociācijas pārstāvjiem. Šīs tikšanās jau devušas konkrētus rezultātus dažu sarežģītu jautājumu risināšanā.

— Nesen Zemkopības ministrijā strādāja Pasaules bankas eksperti. Ko viņi paveica?

— Pasaules bankas finansējuma ietvaros eksperti no Apvienotās Karalistes un Ungārijas, kā arī Latvijas menedžmenta audita un konsultāciju firma "Attika–E" veica funkcionālo auditu Zemkopības ministrijā, arī tās pakļautībā un pārraudzībā esošās valsts budžeta iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Darba gaitā funkcionālā audita veicēji vairākas reizes tikās ar ministrijas vadību, apmeklēja Valmieras, Cēsu, Ludzas, Rēzeknes, Saldus, Tukuma, Dobeles, Aizkraukles un Talsu rajona valsts budžeta iestādes un valsts uzņēmumus. Tika pētītas 160 ministrijas kompetencē esošās funkcijas, galalēmumā ieteica no tām saglabāt tikai 102. Vēl bija ieteikums rajonu lauksaimniecības departamentos radīt dažas jaunas apakšstruktūras. Tagad pēc izstrādātajām rekomendācijām sāksies mūsu darbs — veikt pārvaldes reorganizāciju.

— Daudzviet izskan zemnieku pārmetumi par esošo valsts atbalstu, tas esot nepietiekams?

— Protams, visiem naudas nepietiks, tās ir tik, cik ir. Tomēr subsīdijas tiek izmaksātas regulāri. Piena produkcijas kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanai piešķirtas 700 000 latu subsīdijas. Tiesības saņemt šīs subsīdijas ir Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētām piena pārstrādes uzņēmējsabiedrībām, kuras piena produkciju ražo no Latvijā iegūta piena un vājpiena. Tāpat pagarināta subsīdiju piešķiršana par realizētajām cūkām līdz šā gada 1. septembrim, ja līdz tam netiks aizsargāts iekšējais tirgus.

Šogad pirmo reizi subsīdijas tiek piešķirtas lauku darbiem īstermiņa kredīta procenta likmju daļējai dzēšanai.Kā labāk sadalīt subsīdiju naudu nākamajā gadā, par to domājam kopā ar zemnieku pašpārvaldes organizācijām.

— Lauksaimniekiem nav pieņemami arī kreditēšanas noteikumi.

— Šobrīd bankas labprātāk kreditē tos lauku uzņēmēju projektus, kuriem ir mazāks risks. Viņiem tiek piedāvāti arī izdevīgāki noteikumi, saņemot kredītu.

Pasaules bankas piedāvātais atbalsts mazajiem lauku uzņēmējiem arī nav īsti attaisnojies — 2000 latu ir pārāk niecīga summa, lai stabilizētu savu saimniecību. Uzlabojoties situācijai tautsaimniecībā, ceru, ka uzlabosies arī kreditēšanas noteikumi lauksaimniekiem.

— Situācija iekšējā tirgus aizsardzībā patiešām ir smaga. Pašlaik tā ir pirmā un svarīgākā lauku problēma.

— Diemžēl tā ir. Daudzmaz ir aizsargāts cukura un graudu tirgus, uztraucoša situācija ir gaļas tirgū. Latvijas cūku audzētājus apdraud nevis gaļa no Lietuvas vai Igaunijas, bet gan Nīderlandes un Polijas zemnieku audzējumi. Latvijā tiek ievesta cūkgaļa par 20–30 santīmiem kilogramā.

Lai aizsargātu gaļas tirgu, esam veikuši vairākus pretpasākumus. Kopš šā gada 21.marta ir ieviests aizliegums valstī ievest malto gaļu un kaušanas blakusproduktus. 11. maijā Ministru kabinetā tika akceptēti noteikumi "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa".

15.martā stājās spēkā vienveidīgo un identisko preču informatīvo cenu saraksts muitas vērtības noteikšanai Lietuvas izcelsmes lauksaimniecības precēm. Informatīvo cenu sarakstu ieviesām, atbildot uz lietuviešu tādu pašu pasākumu.

Ar Saeimas lēmumu palielināti muitas tarifi margarīnam. Sadarbojoties ar zemnieku pašpārvaldes organizācijām, ir sagatavoti priekšlikumi Lauku attīstības konsultatīvajai padomei un Ministru kabinetam iekšējā tirgus aizsardzībā. Otrdien Ministru kabinetā pieņemts lēmums par veicamajiem pagaidu pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībā.

Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums un Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir radījusi ne tikai priekšrocības, bet arī zināmas problēmas. Domāju, ka Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības pamatpasākumi varētu būt divējādi — ievedamās produkcijas samazināšana ar ievedmuitas tarifu paaugstināšanu un kvotu noteikšanu, kā arī normatīvo dokumentu izstrādāšana, kas nodrošinātu godīgu konkurenci ar importēto produkciju.

— Zināms, ka tikpat svarīgi kā aizsargāt savu iekšējo tirgu ir arī stabilizēt to, kas paveikts šajā jomā?

— Esam izstrādājuši un iesnieguši Ministru kabinetā noteikumu projektu "Par tirgus intervenci labības tirgū". Šajos noteikumos būtiskākais ir tas, ka graudu iepirkšanu uzsāks pēc 1. novembra, minimālā iepērkamā graudu partija — 20 tonnas, maksimālā — 300 tonnas. Cena novembrī būs 67 lati, bet aprīlī — 72 lati par tonnu. Tāpat kvalitātes noteikšanai ņemtie paraugi saglabājami četrus mēnešus.

Lai gan cukura ražošana ir visrentablākā lauksaimniecības nozare Latvijā, arī ar to ir problēmas. Cukura ražošanas apjoms kopš 1996.gada pieaudzis divas reizes, bet neierobežoti palielināt ražošanas apjomus nevar, tādēļ jādomā par cukurbiešu kvotu ieviešanu sakņu audzētājiem.

— Vai ir kas būtisks paveikts, lai sakārtotu lauksaimniecības likumdošanu?

— Nosaukšu galveno: ir izstrādāti vairāki svarīgi likumprojekti, piemēram, par dzīvnieku aizsardzību, par grozījumiem Lauksaimniecības likumā. Jāatzīmē arī Zemkopības ministrijas instrukcija par nepieciešamo lauksaimniecības inventāru zemnieku saimniecībā, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Šī instrukcija dod iespēju zemniekam turpināt darbu, nonākot krīzes situācijā.

Meža departaments ir izstrādājis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts meža izmantošanu."" Izstrādāti arī vairāki dokumenti, kas attiecas uz zivsaimniecību. Sagatavots Latvijas un Lietuvas valdības nolīgums par savstarpējām attiecībām zivsaimniecībā.

— Ir dzirdētas šaubas par veicamo reformu lauksaimniecības izglītībā. Vai tā sevi attaisnos?

— Jā, laukos dažviet vēl valda neziņa par lauksaimniecības mācību iestāžu turpmāko likteni. Pašlaik gan runas par šo mācību iestāžu pāreju Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā ir apklusušas. Šobrīd pastāv arī cits variants — šo mācību iestāžu pāreja reģionālās pašvaldības pakļautībā, bet tas būs atkarīgs no reģionālās reformas gaitas.

Rietumeiropas profesionālās izglītības skolās liela loma ir darba devējiem, uzņēmējiem. Viņi palīdz skolām iegādāties modernas tehnoloģijas, darbagaldus. Audzēknis, pabeidzot skolu, spēj apkalpot augsta līmeņa iekārtas. Savukārt darba devēji ir gatavi pieņemt darbā vajadzīgo speciālistu.

Divas mācību iestādes jau pārveidotas un uzsākušas darbu bezpeļņas organizācijas SIA statusā, tās ir Rūjienas arodģimnāzija un Ogres arodģimnāzija. Šīm pārmaiņām ir gatavas vēl trīs lauksaimniecības mācību iestādes.

— Laukos dzirdamas dažādas valodas par Eiropas Savienības lomu zemnieka dzīvē. Kādi ceļi pavērsies, ieejot Eiropā?

— Nevajadzētu iedomāties, ka tur dabūsim visu, ko vēlamies. Tā nebūt nav. Apmeklējot dažādas saimniecības, ievēroju, ka aizvien vairāk zemnieku saprot to, ka visa augšupeja ir atkarīga vien no pašu darba. Daudzi lauku uzņēmēji jau strādā droši, bet ar risku. Pareizāk — ar risku, bet droši. Svarīgi, kas riskē — tas, kurš apjauš riska pakāpi, vai tas, kas to neapjauš.

Protams, mums ir jācenšas iestāties Eiropas Savienībā, nav citas alternatīvas. Tajā pašā laikā, tiekoties ar Eiropas Savienības ekspertiem un konsultantiem, vienmēr uzsveru mūsu vajadzības un problēmas, kuras ir jārisina mums pašiem, neraugoties uz to, kā to dara Eiropas Savienībā. Mēs, piemēram, uzskatām, ka mums ir jāaizsargā savs iekšējais tirgus, jo Eiropas Savienības valstu tirgus ir aizsargāts ļoti labi. Mēs nevaram, ejot uz ES, atvērt savu tirgu, iznīcināt savu ražošanu. Protams, Eiropas Savienības valstīs ir augsts dzīves līmenis. Domāju, ka, saprātīgi darbojoties, to varam pārņemt arī mēs — gan tehnoloģijas, gan pieredzi.

— Vai starp mūsu tuvākajiem kaimiņiem — Igauniju, Lietuvu un Latviju — valda savstarpēja izpratne, neraugoties uz "cūku un olu kariem"?

— Mūsu attiecības ir normālas. Pagājušajā nedēļā Viļņā tikos ar Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības vadītājiem. Būtībā visu triju valstu problēmas ir ļoti līdzīgas, tās arī jārisina kopīgi. Esam vienisprātis, ka Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma priekšrocības jāizmanto pēc iespējas labāk.

Piemēram, tikšanās reizē pārspriedām, ka visās trijās valstīs pārstrādes uzņēmumu skaits ir krietni par lielu. Tā, piemēram, Latvijā jaudu noslogotība par 30–50% ir maza. Skaidrs, ka par jaudu dīkstāvi maksā zemnieks. Piemēram, Austrumvācijā valsts nopirka un slēdza uzņēmumus, kas neizmantoja savas jaudas.

— Pirmās simt dienas aizvadītas. Kas jāpaveic nākamajās simt un vairāk dienās?

— Par galveno veicamo uzskatu turpināt iekšējā tirgus aizsardzību un sakārtošanu, strādāsim arī pie zemnieku pašpārvaldes jautājuma risināšanas, ir jāpabeidz izstrādāt SAPARD administratīvo, finansu, pārraudzības un kontroles kārtību. Ņemot vērā Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, jau pašlaik jādomā par intervences aģentūras dibināšanu. Tikpat būtiski ir veicināt un atbalstīt graudaudzētāju kooperatīvo sabiedrību veidošanos, lai radītu normālu graudu tirdzniecības ķēdi. Tas stabilizētu tirgus un intervences cenu attiecību, kā arī sniegtu iespēju piedāvāt lielāka apjoma viendabīgas graudu partijas eksportam.

Pašlaik tiek izstrādāta Valsts mežu apsaimniekošanas koncepcija, pēc kuras izstrādes plānojam sakārtot likumdošanu meža nozarē. Pēc vadības audita rezultātiem, kas veikti Zemkopības ministrijas sistēmā, sāksim īstenot reorganizācijas projektu.

— Jūsu turpmāko darbību ministra amatā varbūt var ierobežot kādi citi viedokļi, kas atšķirtos no jūsējā. Vai spēsit nepieciešamības gadījumā aizstāvēt un pierādīt savu viedokli?

— Jautājums ir ļoti sarežģīts. Mana balss ir tikai viena no šīs valdības balsīm. Viss atkarīgs no argumentiem, lai pārliecinātu pārējos kolēģus par savu taisnību, kad izveidosim šo lauksaimniecības attīstības konsultatīvo padomi, tā vairs nebūs tikai mana balss vien, tās būs vairāku tūkstošu Latvijas zemnieku un lauku uzņēmēju balsis. Domāju, ka tikai tad mūsu viedoklī ieklausīsies, tas kļūs daudz svarīgāks. Tāpēc arī daudz darām lauksaimniecības pašpārvaldes pilnveidošanā.

Dagnija Muceniece