Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka mums ir iesniegtas vairākas iespējamas izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likuma „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr.26/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi grozīt 2.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.100/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Desmit deputāti – Rībena, Čaklais, Kalniņš, Kārkliņa un citi – ir lūguši Prezidijam izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat desmit deputāti – Rībena, Čaklais, Kalniņš, Kārkliņa, Druviete un citi – ir lūguši izdarīt izmaiņas 2.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ingunas Rībenas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas šā gada 2.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un tajā iekļauto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” izskatīt kā darba kārtības 42.punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grigules, Vējoņa, Līdakas, Brigmaņa un Auguļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti... „Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Tāpat kā pagājušajā ceturtdienā arī šodien es lūdzu šo likumprojektu noraidīt.

Un kāpēc? Opozīcija parasti saka un pārmet pozīcijai, ka netiek pieņemti viņu priekšlikumi. Taču pirms dažām nedēļām, kā jūs zināt, pozīcija piekrita, ka Juridiskajai komisijai tiek nodots ZZS priekšlikums, kas saistīts ar grozījumiem Satversmē. Un proti, ar šo priekšlikumu tika piedāvāts papildināt Satversmes 73.pantu, kas paredz, ka (citēju) „tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus”. Citāta beigas.

Šā priekšlikuma izvērtēšanai, kā jūs zināt, pa diviem deputātiem no katras frakcijas ir izveidota darba grupa, kuras sēde notiks jau nākošajā otrdienā pulksten 9.00 no rīta. Visi tiekat laipni aicināti!

Taču šis Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par grozījumu izdarīšanu Satversmes tiesas likumā nav nododams Juridiskajai komisijai šādu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Satversmes grozījums, uz kuru jūs atsaucaties šajā likumprojektā, kas paredz paplašināt Satversmes tiesas kompetenci, pagaidām nav atbalstīts nevienā komisijā, tostarp arī atbildīgajā – Juridiskajā – komisijā.

Otrkārt. Šim likumprojektam ir ļoti daudz trūkumu. Iespējams, ka Satversmes tiesa arī varētu izvērtēt, vai kāds referendumam nododamais Satversmes grozījumu projekts pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā un vai tas neapdraud nacionālas valsts pamatus, bet vai jūs esat padomājuši par to, ka Satversmes tiesai varētu būt visai sarežģīti izvērtēt kāda likumprojekta, kuru plānots nodot referendumam, atbilstību šai prasībai? Piemēram, ja tiesa uzskata, ka tas atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām, tauta to atbalsta, tas stājas likumīgā spēkā, bet pēc tam kāds no Satversmes tiesas likumā paredzētajiem subjektiem apstrīd satversmību. Pie tam, kā pareizi norādīja vienā no pēdējām intervijām Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtra kungs, kura institūcija tad sagatavos atbildes rakstu šajā gadījumā? Šajā likumprojektā par to absolūti nav padomāts.

Treškārt. Bez tam, kā es jau teicu pagājušajā reizē, likumprojektā nav norādīts brīdis, kurā kāda no likumprojektā minētajām personām varētu prasīt, lai šo pārbaudi veic tiesa. Vai tas būtu tad, kad ir savākti 10 tūkstoši parakstu, vai tad, kad likumprojekts ir aizgājis līdz Valsts prezidentam, vai tad, kad likumprojekts ir nonācis līdz Saeimai?

Ceturtkārt. Jūs neesat apsvēruši šādu iespēju: var būt, ka šādas pārbaudes funkcijas varētu nodot... varbūt varētu uzticēt arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (protams, attiecīgi paplašinot šīs komisijas sastāvu), kas varētu izvērtēt, vai attiecīgais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts ir patiešām pieļaujams demokrātiskā valstī.

Un tālāk. Piektkārt. Sagatavotajā likumprojektā ir aizmirsts apstāklis, ka kādai institūcijai, iespējams, ir jāvērtē arī tas, vai likumprojekts atbilst Satversmes 78.pantam, proti, vai tas ir pilnīgi izstrādāts, vai šajā referendumam nodotajā likumprojektā vai pat Satversmes grozījumu projektā nav iespējamas kādas kolīziju normas.

Un tāpēc es jūs aicinu: patiešām, neskriesim visi ratiem pa priekšu, bet sagaidīsim kaut vai Konstitucionālās komisijas atzinumu, pirms šāda likumprojekta iesniegšanas pakonsultēsimies ar konstitucionālo tiesību ekspertiem! Starp citu, Grigules kundze noteikti arī bija informēta, ka šajā otrdienā Latvijas Universitātes Mazajā aulā bija ļoti... bija uzaicināti visi galvenie konstitucionālo tiesību eksperti, politiķi un tika diskutēts par šiem iespējamiem Satversmes grozījumiem, un ļoti liela daļa neatbalstīja šo grozījumu pieņemšanu, uzskatot – daži pat ļoti kategoriski uzstājās! –, ka tādā gadījumā Saeimai būtu nākošajā dienā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās jāatkāpjas, jo vienkārši, ja deputāti neprot interpretēt Satversmi, tad arī eksperti izsaka šādu viedokli.

Līdz ar to es aicinu arī uzaicināt Satversmes tiesas priekšsēdētāju vai arī kādu no Satversmes tiesas tiesnešiem un pakonsultēties par šiem jautājumiem vai patiešām preventīvi uzdot Satversmes tiesai tādu uzdevumu, kas pēdējos 15 gados... nu, Satversmes tiesas kompetencē nav bijis.

Es tiešām aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Iveta Grigule.

I.Grigule (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Paldies Čepānes kundzei par pirmo soli un par to, ka tika atbalstīti un nodoti komisijām grozījumi Satversmē. Es aicinātu izdarīt arī otro soli. Neatkārtošu visu to, ko pagājušajā ceturtdienā es teicu. Mūsu motivācija nav mainījusies.

Es aicinu deputātus tomēr beidzot no šīs runāšanas, saskaņošanas, prātošanas pāriet pie darbiem... ķerties pie darbiem. Ir beidzot jāsāk strādāt. Un Zaļo un Zemnieku savienība šīs Saeimas laikā darīs visu iespējamo, lai šie pirmie četri Satversmes panti iegūtu negrozāmu pantu statusu.

Tā ka es visus aicinu tomēr atbalstīt šī priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai, kurā var diskutēt, var aicināt Kūtra kungu, var aicināt vēl visādus kungus un kundzes un beigās pieņemt visiem, teiksim, saprotamu, skaidru lēmumu, kas darbosies visus nākošos gadus. Vēl es varu pateikt, ka mēs gatavojam arī grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kurus mēs plānojam iesniegt nākošnedēļ. Tā ka, Čepānes kundze, jums vēl ir pāris dienu laika.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens – „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Grigules, Vējoņa, Līdakas, Brigmaņa un Auguļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 44, atturas – 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – „Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Tātad deputāti Zaķis, Zatlers, Smiltēns, Ozoliņš, Dzintars, Cilinskis, Olšteins, Siliņa, Kalniņš un Ašeradens ir iesnieguši lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu „Par latviešu valodas valstisko lomu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis jautājums šodien tiek izskatīts? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis jautājums tiks izskatīts darba kārtības beigās. Tad arī tiks dots vārds paziņojumam un debatēm. Taču šobrīd mēs lemjam tikai par to, vai tas ir iekļaujams. Paldies.

Nākamais jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu.

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ingas Vanagas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.februāra līdz 24.februārim. Prezidijs to ir piešķīris, par ko jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 26.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ulda Apsīša iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi. No zāles: „Visi baidās!”) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 26.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot „par” Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Agneses Pūcītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.pantam bija jāizvirza kandidāti darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Komisijas uzstādījums šajā ļoti atbildīgajā darbā ir vienmēr bijis maksimāli plašas diskusijas, ļoti plaša sabiedrības iesaiste, pēc iespējas lielāka atklātība un caurskatāmība un ārkārtīgi rūpīga kandidātu izvērtēšana.

Mūsu mērķis bija lauzt politisko kuluāru principu padomes veidošanā, ka politiskās partijas pašas virzīja savus kandidātus darbam padomē. Tādēļ komisija vienojās, ka kandidātus darbam padomē varēs ieteikt vienīgi nevalstiskās organizācijas, fiziskās personas, profesionāļu apvienības, bet nedrīkstēs politiskās partijas un politisko partiju apvienības. Kopumā tika pieteikts 41 kandidāts. Komisijas vārdā paldies visiem, kuri piedalījās, uzrunāja un virzīja kandidātus, un paldies tiem, kuri piekrita kandidēt.

Novērtējot šo augsto sabiedrības uzticību, komisija kandidātus izvērtēja ļoti rūpīgi un to darīja – uzsveru! – atklātās komisijas sēdēs. Komisija noturēja 13 sēdes, kas bija veltītas kandidātu izvirzīšanai, apspriešanai, un tās bija gan kārtējās, gan arī ārkārtas sēdes. Sēdēs varēja piedalīties ikviens interesents, un komisijas vārdā izsaku gandarījumu, ka šo iespēju ļoti aktīvi izmantoja un, sniedzot savu viedokli un ieteikumus kandidātu izvirzīšanā un apspriešanā, aktīvi piedalījās nevalstiskās organizācijas, profesionālās organizācijas un mediju eksperti.

Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam kandidātiem jāatbilst šādām prasībām: Latvijas pilsonība un pastāvīga dzīvesvieta Latvijā, augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, laba reputācija.

Saskaņā ar minēto likumu kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu, akciju īpašnieks, sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat uz padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Tā kā bija 41 kandidāts, konkursu rīkojām divās kārtās. Pirmajā uzklausījām un izvērtējām visus pieteiktos kandidātus, kopskaitā 41. Būtisks bija komisijas sēdēs kandidātu paustais redzējums par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas problēmām un tālāko attīstību, iesniegtais CV, no sabiedrības saņemtās atsauksmes. Vērtējām zināšanas un profesionalitāti, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijā kā nacionālā un demokrātiskā valstī, par sabiedrisko un komercmediju nozīmi nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā, kā arī kandidātu zināšanas par Eiropas audiovizuālo politiku un informācijas tehnoloģiju attīstību. Svarīgas bija arī kandidātu zināšanas par kvalitatīvas un neatkarīgas žurnālistikas standartiem. Vērtējām kandidātu gatavību strādāt gan ar sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Līdztekus citiem kritērijiem ļoti svarīgs kritērijs bija nevainojama reputācija.

Īpaši uzsvēršu, ka visi balsojumi komisijā par pretendentiem bijuši atklāti.

Komisija atklātā balsojumā konkursa otrajai kārtai virzīja 17 pretendentus. Divi no tiem personisku iemeslu dēļ savas kandidatūras atsauca. Otrajā kārtā izraudzītie pretendenti piedalījās publiskās diskusijās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, komisijas rīkotajās diskusijās atbildēja uz deputātu, nevalstisko organizāciju, nozares profesionāļu, mediju ekspertu un interesentu uzdotajiem jautājumiem. Augstu vērtējam, ka šo diskusiju, kas notika Saeimas Sarkanajā zālē, apmeklēja arī tie Saeimas deputāti, kuri strādā citās komisijās. Savus kolēģus Saeimā allaž esam mudinājuši sekot līdzi padomes kandidātu virzīšanai un diskusijām, kas bija aplūkojamas gan Saeimas mājaslapā, gan arī interneta vietnē www.mansmedijs.lv.

Komisijas rīkotajās debatēs katrs kandidāts atbildēja uz pamatjautājumiem par elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomas attīstību, par aktualitātēm sabiedrisko un komerciālo mediju jomā. Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām komisijai bija ļoti cieša visā kandidātu virzīšanas procesā. Uzsvēršu, ka īpašu komisijas sēdi veltījām tam, lai uzklausītu sabiedrības, tieši nevalstiskā sektora pārstāvju, domas. Tā notika ļoti plašā lokā. Un, lai visi interesenti varētu piedalīties, to rīkojām Saeimas Sarkanajā zālē. (Zālē pamazām ir pieaudzis troksnis.) Tā bija laba izdevība nevalstiskās organizācijas apsēdināt pie viena galda un būtiski...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai tomēr varētu palūgt klusumu? Un tās sarunas... aicinu iziet un, ja ļoti vajag, parunāties ārā.

I.Mūrniece. Un būtiski, ka...

Sēdes vadītāja. Arī uz „Saskaņas Centra” deputātiem tas attiecas.

I.Mūrniece. ...nevalstiskās organizācijas varēja par šiem jautājumiem diskutēt ne tikai ar deputātiem, bet arī savā starpā un uzklausīt cita citas viedokļus. (No SC frakcijas starpsauciens: „Par ko? Nav nekā, ko uzklausīt!”) Šī diskusija vēlreiz apliecināja, cik dažādas un brīžiem pat savstarpēji pretrunīgas ir nevalstisko organizāciju pozīcijas.

Augsti vērtējam arī nevalstisko organizāciju profesionāļu un mediju ekspertu pausto viedokli par kandidātiem. Virkne organizāciju pauda uzskatu, ka nevajadzētu darbam padomē virzīt jau esošās padomes pārstāvjus, un nosauca savus atbalstītos kandidātus, to ļoti detalizēti argumentējot.

Atklātu komisijas sēdi veltījām arī pašu deputātu diskusijām par kandidātiem. Ikvienam deputātam komisijā bija izdevība un iespēja diskutēt un paust savu viedokli gan par atlases kritērijiem, gan par kandidātiem un savu viedokli pamatot un argumentēt.

Ņemot vērā padomes plašos uzdevumus un sabiedrības vēlmi redzēt efektīvu, profesionāli strādājošu nepolitisku padomi, secinājām, ka komisijai jāizraugās ne tikai profesionāli spēcīgi kandidāti, bet jādomā arī par to, cik efektīvi spēs strādāt padome kopumā, – proti, lai tā būtu komanda, kur visi kandidāti ir profesionāli spēcīgi, bet lai viņu pieredze, zināšanas, prasmes, papildu pienesums būtu arī zināmā mērā atšķirīgs ar savu pievienoto vērtību. Šādas vienotas, sabalansētas, spēcīgas komandas principu padomes veidošanā ieteica arī nevalstiskās organizācijas.

Tieši tādēļ komisija virza balsojumam padomē piecus kandidātus, jo tā ir sabalansēta komanda, ko esam veidojuši. Un demokrātija nozīmē labi pārdomātus, izsvērtus un pamatotus lēmumus, nevis lēmumus, kur liela loma ir nejaušībai, paviršai informācijai vai kādām cilvēciskām simpātijām.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzskata, ka pēc atklātas un dziļas pretendentu izvērtēšanas konkursa divās kārtās, kā arī uzklausot nevalstisko organizāciju viedokli, tā ir izraudzījusies piecus profesionālākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju, kuri sastrādājoties spēs veidot profesionāli spēcīgu komandu.

Šo kandidātu īpašais pienesums, strādājot padomē, pēc komisijas deputātu vairākuma atzinuma, ir šāds:

Aināram Dimantam papildu kompetences ir akadēmiskās jomas pārzināšana, akadēmisks skatījums uz Latvijas mediju telpu, augstu profesionālo kritēriju veidošana žurnālistikā.

Aijai Dulevskai – konceptuāls skats uz Latvijas mediju telpu un nacionālās informatīvās telpas aizsardzību, izpratne par Eiropas Savienības audiovizuālo telpu, konsekvence un praktisks darbs pie Latvijas mediju telpas veidošanas un arī darbs pie likumprojektiem, kā arī mediju problemātikas atainojums presē.

Gintam Grūbem papildu kompetences ir gan konceptuāls skats uz Latvijas mediju ainu, gan izpratne par mediju saturu modernajās platformās... izpratne par sabiedrisko pasūtījumu tieši no sabiedriskā labuma viedokļa.

Dainim Mjartānam viņa plašākās kompetences ir mediju loma kultūrtelpā, izpratne par profesionālu un neatkarīgu žurnālistiku, par sabiedrības integrācijas nozīmi, latviešu diasporas jautājumiem, kā arī Latvijas reģionu attīstību.

Ivaram Zviedrim papildu kompetences ir reģionālo un vietējo televīziju loma Latvijas mediju telpā, skats uz medijiem kā uz nacionālās kultūras sastāvdaļu.

Komisija ar balsu vairākumu atbalstīja minēto piecu kandidātu izvirzīšanu darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ir grūti runāt pēc tik aizkustinoša ievada. (Zālē smiekli.)

Es... Jā, patiešām... Kā man gribētos, lai tas viss atbilstu patiesībai! Diemžēl tā tas nav.

Es, godīgie kolēģi, nemaz negribu apšaubīt kandidātu profesionālismu, nedz arī visu 17 otrajā kārtā izvirzīto kandidātu profesionālismu. Tomēr mēs neatbalstīsim šo lēmuma projektu (No zāles: „Ooo!”), jo šī sagatavošanās procedūra absolūti neatbilst demokrātijas standartiem. Patiešām, kandidātu izvirzīšanas un apspriešanas gaitā notika plašas diskusijas ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, bet šīm diskusijām nebija nekāda sakara un nekādas ietekmes uz lēmuma pieņemšanu. Tieši tāpat kā oligarhu laikos lēmums tika pieņemts slepenībā, šaurā pelēko kardinālu lokā. No informācijas noplūdes jums gan neizdevās izvairīties. Es domāju ne tikai tā saucamo Ēlertes–Mūrnieces sarakstu.

Jau pirms trīs nedēļām – 13.janvārī – LTV-1 raidījumā „Panorāma” tika nosaukti topošo padomes locekļu uzvārdi. Precīzi tie paši pieci uzvārdi, kurus mēs šodien redzam Saeimas lēmuma projektā! Tātad jau tad viss bija skaidrs, bet izrāde ar it kā sabiedrības iesaistīšanu, diskusijām – un tā tālāk – turpinājās vēl pāris nedēļu.

Par procedūru. Pārkāpjot visas juridiskās un ētiskās normas, koalīcijas daļa mēģināja liegt opozīcijai tiesības deleģēt darbam komisijā savu pārstāvi. Tajā pašā laikā VIENOTĪBA speciāli šim balsojumam nosūtīja šajā komisijā vēl papildu deputātu. Protams, Rībenas kundze komisijā nestrādāja, diskusijās nepiedalījās. Viņa teica, ka tāpat jau zinot visus kandidātus. Viņa bija vajadzīga tikai vienā balsojumā, lai visu izlemtu komisijas līmenī, un šodien mēs jau redzam, ka interese par cilvēktiesībām Rībenas kundzei pazudusi un tagad viņa atgriežas savā ierastajā komisijā. Jūs to saucat par ētiku un demokrātiju?

Tieši likums paredz sabiedriskas konsultatīvās padomes izveidošanu. Tā arī tika izveidota, un šajā padomē piedalās visas nevalstiskās organizācijas, kurām bija interese, bez jebkādas atlases. Tātad tieši šī padome pārstāv plašas sabiedrības intereses, nevis ir atsevišķu kandidātu lobiji. Un tieši šī konsultatīvā padome ļoti asi kritizē šo procedūru, nepiekrīt tai. Par kādu sabiedrības atbalstu jūs runājat vispār?

Arī Valsts prezidents savā vēstulē atzīmē, ka Saeimai jādod iespēja izvēlēties no vairākiem kandidātiem.

Kā Saeimas deputāts es vairākkārt piedalījos padomes vēlēšanās, taču vēl nekad kandidāti nebija tik acīm redzami saistīti ar konkrētiem politiskajiem spēkiem: viens no kandidātiem pavisam nesen bija vienas koalīcijas partijas redzams aktīvists (it kā izstājās, es to nezinu), cits kandidāts pirms dažiem mēnešiem pat balotējās Saeimas ārkārtas vēlēšanās citas koalīcijas partijas sarakstā... Jūs to saucat par neatkarību?

Protams, vecā padome nestrādāja ideāli, to ir par ko kritizēt, bet – tieši par to, kas bija padomes kompetencē. Kārtību, kādā notika pāreja uz apraidi ciparu formātā, noteica nevis padomes lēmumi, bet Ministru kabineta noteikumi. Tātad tieši valdībai jāuzņemas atbildība par nesamērīgiem tarifiem un netaisnīgiem nosacījumiem, kas ierobežo televīzijas pieejamību. Valdība nedara neko, lai mainītu šo situāciju, un tā vietā meklē grēkāzi un maldina sabiedrību, mēģinot uzvelt vainu padomei. Izmantojot šo maldinošo ieganstu, koalīcijas deputāti... iestājas par revolucionāru pieeju: nevienu no esošās padomes locekļiem! Kāpēc? Kādi ir īstie cēloņi? Varbūt tāpēc, ka vecā padome nebija sajūsmā par ideju pārdalīt budžeta līdzekļus par labu privātām raidorganizācijām, faktiski atņemot daļu naudas sabiedriskajai televīzijai?

Sarunu aizsegā – tiek runāts par nepieciešamību aizsargāt Latvijas informatīvo telpu – šī pārdale jau tiek gatavota pilnā sparā. Faktiski šobrīd runa ir par vienu raidorganizāciju, jo pēc tam, kad TV3 īpašnieks nopirka LNT un TV5, mediju koncentrācija un monopolizācija Latvijā sasniedza tādu līmeni, ko Berluskoni varētu tikai apskaust.

Vai tā ir nejaušība, ka MTG grupas vadītājs Latvijā jau nedēļu pirms Saeimas balsojuma – nesagaidot Saeimas lēmumu! – savā komentārā Delfos apsveica jaunievēlētos padomes locekļus? (No zāles: „Ooo!”) Varbūt viņam jau ziņots, ka viss ir izlemts, ka nav ko rēķināties ar tīrām formalitātēm un ka gan jau tie koalīcijas deputāti nospiedīs pogas tā, kā viņiem liks?

Kolēģi! Vai jūs piekrītat šādai attieksmei? Mēs – ne! Jūs varat balsot, kā gribat. (No zāles dep. J.Reirs un dep. A.Ašeradens: „Jā!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam. (Aplausi.) Deputāts Ingmārs Čaklais ir lūdzis runāt... izmantot iespēju runāt vienu reizi, jo saskaņā ar Kārtības rulli debates par lēmuma projektu ir 5 minūtes – pirmo reizi un 2 – otro reizi. Viņš ir lūdzis iespēju runāt 7 minūtes vienā reizē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jūs drīkstat runāt 7 minūtes.

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Paldies, kolēģi!

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Paldies!

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pienākumi un padomes locekļu ievēlēšanas kārtība noteikta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Izvēloties kandidātus, attiecīgie tiesību akti ievēroti, pārkāpumu nav. Līdz ar to pārmetumu izteicēji vai nu nezina šo kārtību, vai arī to nesaprot.

Jau kādu laiku pirms Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes konkursa izsludināšanas VIENOTĪBAS partijā, tad – frakcijā un pēc tam, ar citām frakcijām un konkrētiem deputātiem runājot par padomes kandidātu atlases kritērijiem, kas atbilstu mūsdienu prasībām un nāktu par labu sabiedrībai un valstij kopumā, rezultātā nonācām pie secinājuma, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes svarīgākie uzdevumi tuvākajā nākotnē būs šādi:

pirmkārt, nostiprināt kvalitatīvu informācijas telpu latviešu valodā, uzsverot tās nozīmi demokrātijas labā funkcionēšanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā;

otrkārt, nodrošināt nacionālās informācijas telpas attīstību vienota Eiropas Savienības audiovizuālo pakalpojumu tirgus apstākļos un konkurējot ar audiovizuālo produkciju no citiem tirgiem;

treškārt, pārraudzīt un veicināt administratīvi vienota, bet redakcionāli daudzveidīga sabiedriskā medija izveidi, tajā skaitā ierosinot un piedaloties nepieciešamo likumu izmaiņu sagatavošanā. Kā būtisks minams likums par sabiedrisko mediju, precizēts sabiedriskais pasūtījums un tā izpildes kontrole, sabiedriskā medija iziešana no reklāmas tirgus, dažādoti sabiedriskā medija ienākumi;

ceturtkārt, panākt būtisku sabiedrisko mediju darba kvalitātes uzlabošanu, nostiprinot kvalitatīvu un neatkarīgu žurnālistiku, panākot, ka sabiedriskie mediji kļūst par žurnālistikas profesionālā līmeņa un standartu paraugu Latvijā;

piektkārt, nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu un mērķtiecīgu sabiedrisko pasūtījumu, efektīvi kontrolēt tā izpildi tā, lai sabiedriskais medijs piedāvātu kvalitatīvas ziņas, diskusiju raidījumus, aptverot un atspoguļojot viedokļu daudzveidību sabiedrībā; nodrošināt kultūras, bērnu un izglītojošos raidījumus;

sestkārt, veicināt vienotas kvalitatīvas informācijas telpas izveidi Latvijā un tās pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, vienlaikus piedāvājot specifiskus raidījumus mazākumtautībām;

septītkārt, nodrošināt efektīvu elektronisko mediju uzraudzību, latviešu valodas un Eiropas produkcijas proporcijas ievērošanu, reklāmas proporcijas kontroli un citus likumā noteiktos regulējumus;

astotkārt, sakārtot elektronisko mediju darbības vidi moderno informācijas tehnoloģiju attīstības kontekstā, tas ir, apraidi un tās izmaksas, noteikumus kabeļtelevīzijām, sabiedrisko pasūtījumu komerciālajām televīzijām, frekvences, elektronisko mediju darbības izmaiņas platjoslas apstākļos, godīgu konkurenci.

Mēs uzskatām, ka nepieciešams ievēlēt tādu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas spētu izpildīt šos uzdevumus un nodrošinātu, lai sabiedrībai nozīmīgais pakalpojums, kuru sniedz elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, būtu kvalitatīvs. Tāpēc, izvēloties nākamās padomes locekļus, mēs vērtējām katra kandidāta demokrātijas kvalifikāciju, izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem Latvijas nacionālajā un demokrātiskajā valstī, gatavību reformām, kandidātu zināšanas un profesionālās kvalifikācijas, kā arī izpratni par mediju tirgu Latvijā un mediju ekonomiku kopumā. Mums ir svarīgi, lai nākamās padomes sastāvs kopumā nodrošinātu atbilstību minēto uzdevumu izpratnei.

Esmu pārliecināts: lai pieci cilvēki izpildītu visus likumā noteiktos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdevumus un simtprocentīgi sasniegtu visus mērķus, ir jāstrādā ar pilnu slodzi un ar maksimālu atdevi. Diemžēl šobrīd arī noteiktais padomes locekļu atalgojums ir pārāk mazs. Bet, kad sabiedrība redzēs jaunās padomes produktīvo darbu, es aicinu atgriezties pie iespējas paplašināt padomi vismaz līdz 7 cilvēku sastāvam un rast iespēju adekvāti palielināt arī atalgojumu.

Par konkursa norisi. Tika pieteikts 41 kandidāts. Visi atbilst likumā minētajiem kritērijiem, tāpēc komisija nolēma rīkot konkursu vairākās kārtās, izdarot priekšatlasi. Kandidāti tika apspriesti ne tikai komisijā, bet arī katrā frakcijā. Pie mums vērsās daudzu sabiedrisko organizāciju pārstāvji, ar kuriem kopā apspriedām kandidātus. Tāpat notika arī individuālas diskusijas ar interesentiem, kam bija savs viedoklis par kandidātiem vai konkursa gaitu. Personīgi es izvērtēju katru kandidātu un pieņēmu savu lēmumu, balstoties uz minētajiem kritērijiem, izmantojot punktu sistēmu. Tiekoties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, mēs lūdzām viņiem izklāstīt savus kritērijus. Guvām bagātīgus – dažādus, brīžiem arī savstarpēji izslēdzošus! – viedokļus, taču visi tika uzklausīti, sadzirdēti un pēc iespējām salāgoti, lai tos varētu ņemt vērā, vērtējot kandidātu.

Šīs diskusijas ir iespaidīgs pretarguments tiem, kas runā par slepenību, procesa neskaidrību, kandidātu izvirzīšanas nesaprotamo kārtību. Protams, tik lielā konkursā ir ļoti grūti būt ar katru individuālam, bet diemžēl neatradām citu formātu, kurā to izlemt labāk. Izvēlēties no tik liela profesionāļu skaita atbilstošākos ir sarežģīti un, atklāti balsojot, grūti. Ne velti gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti gribēja atteikties no balsojuma „pret” un balsot tikai „par”, tādā veidā uzsverot kādu īpaši labāku kandidātu. Komisijas sēdes un balsojumi bija atklāti, presē plaši atspoguļoti, publiskas debates par padomes sastāvu un kandidātiem notika ne tikai Saeimā, bet arī ārpus tās. Varu teikt, ka viss izvēles process ir unikāls, jo pirmo reizi padomes sastāvam kandidātus izvirzīja sabiedriskās organizācijas, bet deputāti atklāti balsoja gan komisijā, gan arī balsos atklāti šeit – Saeimā.

Komisijas lēmums balsojumam Saeimā nodot tikai piecus kandidātus ir nevis ļaunprātība un neizdarība, kā to daži mēģina pasniegt, bet apzināts solis. Tik lielu informācijas gūzmu, kādu šajos mēnešos guva komisijas deputāti, izskatot, izvērtējot un pārrunājot, nav cilvēka spēkos aptvert šajā neilgajā laikā kopš kandidātu izvirzīšanas līdz šai Saeimas sēdei. Gribu arī uzsvērt, ka šo lēmumu – virzīt tikai piecus kandidātus uz Saeimas balsojumu – atbalstīja gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. (No zāles: „Nav taisnība!”) Demokrātija paredz uzvaru tiem, par ko balsojis vairākums. Man ir ļoti žēl, ka konkursa gaitā paši izstājās vai arī diskusijās zaudēja vairāki, manuprāt, ļoti vērtīgi un spēcīgi kandidāti – Anita Brauna, Pēteris Krilovs, Diāna Bērza, Ilmārs Muuls, Ilze Strenga, Rolands Tjarve un citi. Pēdējā kārtā palika tikai 15 kandidāti. Tas bija neliels skaits, un tas deva iespēju uz kandidātiem paskatīties ne tikai individuāli, bet arī vērtēt viņus kā komandas cilvēkus, deva iespēju saprast, kurš ar kuru būtu spējīgs sastrādāties un veidot to padomi, kas – nosacīti – būtu sapņu komanda, uz ko gan nevalstiskās organizācijas, gan sabiedrība kopumā cer.

Man ir burtiski pēdējā rindkopa, kolēģi!

Un, protams, arī es kā deputāts, kas atbildīgs par šo kandidātu izvirzīšanu visas Saeimas priekšā, ceru... Iepriekšējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve režisore Dzintra Geka novēlēja būt komandai un neapkarot vienam otru. Manuprāt, šo izvirzīto piecu personību profesionalitāte un apņēmība ir tā, kas minēto var garantēt, tāpēc arī es ceru uz novēlējuma piepildīšanos un aicinu jūs, deputāti, ar savu „par” atbalstīt izvirzītos kandidātus.

Es atvainojos par man atvēlētā uzstāšanās laika pārsniegšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Acīmredzot man pienāktos atbildēt uz dažu deputātu pārmetumiem. Šeit izskanēja pārmetums, ka diskusijās pietrūka atklātuma. Tas absolūti neatbilst patiesībai. Komisijas diskusijās atklātuma bija daudz. Jautājums ir tikai – kā opozīcijas deputāti vēlējās šo iespēju izmantot. Ja noteikti deputāti izvēlējās klusēt un nediskutēt par kandidātiem, un nepaust savus argumentus, kāpēc vajadzētu virzīt to vai citu kandidātu, tad lai tas patiešām paliek uz viņu sirdsapziņas! Bet nākt ar šādu pārmetumu ir vismaz negodīgi. Lūdzu, šeit, parlamentā, turēsimies pie faktiem un nesagrozīsim faktus!

Kas attiecas uz šiem pieciem uzvārdiem, par kuriem komisija izšķīrās, es gribu teikt, ka jau sen šajās diskusijās sabiedrībā tika aptaujāti mediju eksperti, tika aptaujāti ļoti cienījami sabiedrības locekļi, un ikviens no viņiem minēja un veidoja savu ideālo padomi. Vēlos uzsvērt, ka šie pieci cilvēki bija to cilvēku skaitā, kurus mediju eksperti ielika savās ideālajās padomēs. Bija ļoti daudzi laikraksti, kas atspoguļoja šo diskusiju.

Ja mēs pievēršamies kritērijiem, tad es šeit zemstrāvās dzirdu, ka, iespējams, kāds gribētu, lai kritērijs būtu arī piederība... lielāka opozīcijas uzklausīšana, bet vienīgais kritērijs tomēr ir profesionalitāte un nevainojama reputācija.

Par Sabiedriskās konsultatīvās padomes lomu. Paldies, tā patiešām bija ļoti nozīmīga, un Sabiedriskā konsultatīvā padome nāca klajā ar saviem ieteikumiem, ko komisija augstu vērtēja. Taču gribu vēl piemetināt, ka divi no kandidātiem, ko komisija virza balsojumam Saeimā, ir tieši Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekļi. Viņi ir darbojušies Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē.

Tātad es vēlreiz vēlos uzsvērt komisijas darbības principu: mēs meklējam vislabākos kandidātus – vislabākos kandidātus ar nevainojamu reputāciju. Un šo nevainojamās reputācijas latiņu komisija pacēla ļoti augstu.

Es gribu teikt, ka man būs tas gods atklāti balsot par kandidātiem, kurus komisija izraudzījās atklātā procedūrā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam RaimondamVējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Šodien mums pirmo reizi būs jābalso atklāti, ievēlot valsts amatpersonas. Kā nu tagad tiesiskuma koalīcijas pārstāvji slavē sevi – gluži kā medņu tēviņi riesta laikā!

Par ko tad mums būs jābalso? Koalīcija piedāvā balsot par sarakstu. Vai tas ir tas pats tā saucamais Ēlertes–Mūrnieces saraksts vai jau uzlabotais variants? To gan zinās tikai tiesiskās koalīcijas baltie tēvi un pelēkie kardināli.

Nav arī liels noslēpums, ka Dainis Mjartāna kungs, piemēram, varēja būt mūsu kolēģis, ja, protams, Latgales vēlētāju griba Mjartāna kungu nebūtu nolaidusi no 7.vietas ZRP sarakstā uz 16.vietu, bet tā vietā vēlētājs laikam labāk zināja, ko darīt, un Gunārs Igauņa kungs no pēdējās vietas – 18.vietas – pacēlās uz 2.vietu, tomēr Saeimā netikuša politiķa iecelšana kādā amatā, protams, atklāti balsojot, nav pats galvenais.

Ar savu atklāto balsojumu par iepriekš politiskajās aizkulisēs apstiprinātu piecnieku jūs, tiesiskās koalīcijas deputāti, maldināsiet sabiedrību. Maldināsiet radio un televīzijas nozares ļaudis, maldināsiet arī nevalstiskās organizācijas, kuras pirms diviem mēnešiem noticēja tam, ka tas viedoklis... ka viņu viedoklis būs ņemts vērā, lai NEPLP varētu pārstāvēt visas sabiedrības intereses. Trīsdesmit četras organizācijas atsaucās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzaicinājumam un ieteica 41 kandidātu. Organizāciju vidū bija lielākās nozaru profesionālās asociācijas, radošās savienības: Latvijas Radošo savienību padome, kurā ietilpst 11 radošās savienības un 3000 individuālu biedru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, kas pārstāv tūkstošiem uzņēmumu. NVO cerēja, ka komisija darīs skaidrus kandidātu atlases kritērijus. Tie joprojām nav zināmi, bet Saeimai balsojumam ir piedāvāts saraksts. NVO cerēja uz skaidru kārtību, kādā notiks konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem kandidātu atlases procesā. Konsultācijas ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 56.panta otrās daļas prasība. Konsultāciju kārtība tā arī palika nevienam nezināma. Īstenībā komisijas vairākums „uzmeta” NVO.

Kolēģi! Jums ir zināms, ka par lēmumu virzīt Saeimas apstiprināšanai šo sarakstu balsoja septiņi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, kuri pārstāv tiesiskuma koalīciju. Četru deputātu nostāja bija virzīt visus otrajā kārtā atlasītos kandidātus, tā būtu iespēja saglabāt konkurenci uz padomes locekļu amatiem Saeimas balsojumā, jo galīgā lēmuma pieņēmējs ir Saeima, nevis Saeimas komisija.

Šāda nostāja tika pausta arī Valsts prezidenta kancelejas vēstulē trijām Latvijas augstskolām. Atbildes vēstuli saņēma arī komisija.

Pirms komisija pieņēma galīgo lēmumu virzīt apstiprināšanai tikai piecus kandidātus, tā saņēma arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes vēstuli. Ļoti argumentētā vēstulē tika norādīts uz kandidātu atlases kritēriju neesamību, neskaidru kārtību konsultācijām ar biedrībām un nodibinājumiem un uz citām kandidātu atlases nepilnībām.

Sabiedriskās konsultatīvās padomes vēstulē pausti uzskati, ka uz Saeimas sēdi jāvirza visi otrajā kārtā izvirzītie kandidāti. Tad ir jautājums – par ko tad mēs šodien balsosim atklāti, godātie deputāti?

ZZS aicina neatbalstīt sagatavoto lēmuma projektu „Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu ievēlēšanu” un aicina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju atkārtoti izskatīt šo lēmuma projektu un iekļaut tajā visus likumam atbilstošos piecpadsmit kandidātus, kas tika izvirzīti otrajā kārtā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jā, Raimonda Vējoņa izteiktais priekšlikums ir saņemts arī rakstveidā, bet saskaņā ar Kārtības rulli šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības. Tātad arī šis tikko izskanējušais priekšlikums būs jāizlemj balsojot.

Bet turpinām debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Deputāti! Es atļaušos tā vienkārši teikt, jo es – atšķirībā no vairākuma – 16 gadus esmu bijis šīs padomes „pacients”: dažkārt viņa deva balvas kā žurnālistam, pēc tam aicināja uz paklāja galvu mazgāt... Un joprojām redzu to lietu no tās žurnālistu puses, varbūt no to kandidātu puses, viņiem ir, domāju, diezgan jautri skatīties uz to cirku, ko mēs taisām ap šo lietu. Un jautājums ir ne tik daudz par... (Noklepojas.)... atvainojos... ne tik daudz par personālijām, bet par sistēmu. Vai mēs tos cilvēkus atkal neuzliksim uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem ir bijušas visas iepriekšējās padomes? Un tas varbūt ir jāpasaka šoreiz, ka pēc to cilvēku ievēlēšanas ir jāsāk uzreiz domāt par pavisam citu sistēmu, par sistēmas maiņu, jo... Ko žurnālisti un ko citi vienmēr ir pārmetuši šai padomei? To, ka, pirmkārt, viņi ir politiķu ielikti un, otrkārt, viņi nezina, ar ko īsti nodarboties. Visi tie strīpainie taimkodi un tādas lietas... Un, ja pirmais solis ir izdarīts nepareizi, tad sper, cik gribi, nākamos soļus pareizi, tie būs nepareizā virzienā.

Par to politiķu ielikteņu... nu, es nerunāšu par šo jautājumu. Es to daudz esmu vērojis, to katrs pats jūt, cik tur ir, cik tur nav, un to liksim mierā. Ar to mēs šodien galā netiksim. Ir ieinteresēti vieni, ir ieinteresēti otri. To visu mēs redzam.

Ar ko jānodarbojas padomei? Tur ir pārāk daudz lietu, lai pieci cilvēki ar to nodarbotos. Ja mēs papētīsim klasiskās, attīstītās valstīs līdzīgu padomju nodarbošanos – ir licences, frekvences, reklāmas tirgus un likuma ievērošana. Tas ir pietiekami daudz, un ar to ir jāstrādā. Mums klāt nāk sabiedriskā televīzija. Un tas jau ir jocīgi, ja viena padome pārrauga gan medijus kopumā, gan sabiedrisko televīziju, kura ir īpašs bērns, kas ir vairāk jāmīl nekā citi. Tad ir sabiedriskā pasūtījuma dalīšana. Nu, kas ir sabiedriskais pasūtījums? Viss sabiedriskās televīzijas budžets ir sabiedriskais pasūtījums, un politiķiem nav ko nodarboties ar sabiedrisko pasūtījumu un ar mācīšanu, ko žurnālistiem taisīt... kādus raidījumus. (No zāles dep. V.Orlovs: „Vajag kino!”) Nu, jā... Jums tas ir mīļāks temats. Un tad ir beidzot vēl jauns sabiedriskais medijs jāveido, kur pieci cilvēki ar to visu var nodarboties!

Es dažus no viņiem labi pazīstu, un neceriet, ka viņi būs... ja gadījumā kaut kas ir sarunāts... es nedomāju, ka ir sarunāts (No zāles: „Uzmetīs!”), bet viņi, kurus es pazīstu, nu nebūs tie cilvēki, kuri ies politisko partiju pavadā... viņi „uzmetīs”. Ja ir kāds sarunājis kaut ko, viņu „uzmetīs”. Viņi ir pietiekami brīvi un normāli cilvēki. (No zāles: „Šausmas!”) Šausmas...

Un otra lieta ir, vai viņi spēs... Galvenais jautājums: vai viņi spēs dekonstruēt šo sistēmu? Te ir tas jautājums, ka birokrātijai pašai ir mazliet jāsalauž tā sistēma. Un es ceru, ka viņa to sapratīs un varēs izdarīt, jo – lieciet, kurus gribat... un, kā teica mans kolēģis no šīs jomas, Dzintris Kolāts, kopš 1983.gada... Viņš teica tā: „Mums patīk ielikt amatā labus cilvēkus – un viņi ir labi cilvēki! – un pamazām skatīties, kā viņi maitājas... ar prieku.” (Zālē smiekli.)

Es novēlu būt neatkarīgai šai padomei un arī dekonstruēt visu šo sistēmu, un mainīt arī likumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (SC). (No zāles dep. A.Klementjevs: „Kā tur bija – izstāsti!”)

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Būtu negodīgi klusēt un nepateikt acīm redzamo, ko arī es redzēju, proti, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā... īpaši gribu izcelt tās vadītāju Mūrnieces kundzi, kas ar lielu pietāti, lielu profesionalitāti pildīja šo smago darbu, bieži rīkojot pasākumus, pat uz lietderības robežas, bet darot visu, lai šis process vismaz izskatītos civilizēts, godīgs un lai visi, kuriem ir kāds viedoklis vai pat nav, būtu mudināti izteikties, rosināt. Un tas viss tiešām tā arī notika. Visu cieņu!

No manas puses, zināmu nesenas pagātnes vēsturisko apstākļu dēļ varbūt būtu labāk paklusēt un neatzīmēt šo Mūrnieces kundzes darbu, taču es redzēju, cik viņai bija grūti ar atsevišķiem komisijas locekļiem un ar daudzajiem lobijiem, kuri slēpās zem nevalstisko organizāciju, bieži vien nupat nodibinātu nevalstisko organizāciju, širmja...

Bet, redziet, ko es gribu teikt: manuprāt, tā ir kļūda, ko mēs tūlīt pieļausim un kas kaitēs tiem pieciem, kurus tikko uzrunāja ļoti labi un profesionāli Latkovska kungs un kuri, iespējams, ir ļoti labi cilvēki un arī grib tādi būt – strādāt godīgi un darīt pēc labākās sirdsapziņas... Viņiem acīmredzot ir dzīves plāns – sadegot šajā darbā, saņemt rājienus un visādus apvainojumus – bieži vien arī nepamatotus –, bet tomēr paveikt to misiju, kas atšķirībā no citām Baltijas valstīm un valstīm vispār... šo te sabiedrisko mediju un vispār mediju uzraudzību tomēr padarīt profesionālāku, sabiedrībai vajadzīgāku un lietderīgāku.

Bet, manuprāt, ja mēs šodien rīkosimies tā, kā ir piedāvājis mūsu komisijas vairākums un Prezidijs, tad mēs šodien neievēlēsim – mēs vienkārši akceptēsim, ka šos piecus ir ievēlējusi komisija. Bet, redziet, tad var notikt tā, ka šis process kā nedemokrātisks, neatbilstošs Satversmei varētu būt apstrīdēts.

Protams, te ir daudz gudrāki par mani, kas zina Satversmi un likumus, un viņi teiks: „Muļķības, viss ir forši, un jūs redzēsiet...” Bet es tomēr zinu arī citu, ne mazāk viedu, juristu viedokli, ka šāda apstrīdēšana var būt arī ar vērā ņemamiem eventuāliem panākumiem.

Savukārt, ja skatāmies arī uz komisijas lēmumu, tad arī tur var atrast iemeslus, kāpēc varētu teikt, ka arī šis balsojums ir apstrīdams. Atcerieties, kādā veidā notika migrācija, kad vienus no opozīcijas – runa ir par mani un manu kolēģi Ivanu Ribakovu – apturēja, un otra migrācija, kad no koalīcijas, saskrienot lielākā skaitā komisijā, nodrošināja absolūto vairākumu... kā tas tika organizēts.

Tas viss ir atkal par iemeslu šim procesam, un tas viss ir to labo, iespējams, godīgo un pašu labāko, iespējams, cilvēku darbam slikta ceļamaize. To nevajadzēja darīt. Un, kad visu to summējam, tad rodas jautājums – kāpēc tie gudrie koalīcijas ļaudis rīkojas tik neapdomīgi? Un atbilde acīmredzot ir viena, un tā ir saistīta ar to, kāpēc balsojums notiek šodien, nevis, kā tas būtu pareizi, vēl pirms 1.datuma, jo, kā atceraties, no 1.datuma mums vairs nav šīs mediju uzraudzības padomes, jo likumīgais termiņš viņiem jau ir iztecējis.

Tātad – neuzticība starp koalīcijas deputātiem, starp koalīcijas partijām un partiju iekšienē. Tas nu ir jāatzīst, to jūs esat nodemonstrējuši, un atkal tā ir ļoti slikta situācija – slikta ne priekš koalīcijas (jūs varat rīkoties, kā jums labāk patīk, kā jums ir ērtāk!), bet priekš tiem cilvēkiem, kurus mēs šodien ievēlēsim. Vai viņi tiks ievēlēti? To varēs apstrīdēt. Es piedāvātu atbalstīt zaļzemnieku ierosinājumu – atgriezties atpakaļ. Jūs taču esat tik monolīti un tik konsolidēti! Kāpēc lai jūs nevarētu no tiem atlikušajiem, nezinu, 15 vai 14, kas ir otrās kārtas pretendenti, izvēlēties šos pašus piecus atklātā balsojumā? No kā jūs baidāties? No sevis? No saviem deputātiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisijā es esmu veikusi savu izvēli, un es gribu šodien pamatot – kāpēc.

Pirmkārt, tāpēc, ka šie cilvēki, kurus komisija izvēlējās darbam padomē, uzņemsies atbildību – un es ticu tam, ko viņi teica, – par to, lai Latvijā televīzija un radio būtu visiem pieejama. Jau vairākus gadus mēs konstatējam problēmu, ka Latgalē, pierobežā vispār nav Latvijas informatīvās telpas, kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies to atrisināt.

Otrkārt, šie kandidāti kā primāro nosauca virsuzdevumu, ideju, kura arī diemžēl no mūsu masu mediju puses līdz šim nav pamanīta. Viņi visi ir pieminējuši: stiprināt profesionalitāti sabiedriskajos medijos, inventarizēt licences un nodrošināt godīgu konkurenci reklāmas jomā, izvērtēt saturu un to ne tikai procentuāli darīt. Es pievienojos savam kolēģim Latkovska kungam, ka tie ir tīri likumdošanas jautājumi. Bet, mīļie kolēģi, tas ir mūsu jautājums, un, ja šī padome nāks klajā ar priekšlikumiem grozīt likumus, kur visi šie problēmjautājumi tiek atrisināti likumīgā ceļā, tad tālāk tas jau ir mūsu pienākums – to izdarīt. Un tāpat, kā es šodien uzņemos atbildību aicināt jūs atbalstīt šo lēmuma projektu un balsot par šiem kandidātiem, es uzņemos atbildību rosināt padomei palīdzību, skatīties, kā viņi strādā, aicināt viņus uz tikšanos. Es aicinu uzticēties komisijas viedoklim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl cienījamā kolēģe Mūrniece atkal mani pārprata, man tomēr... es pacentīšos izskaidrot tā, lai viņai būtu skaidrs, jo mēs esam tomēr par savstarpēju izpratni. Es nekad nekritizēju diskusijas. Diskusijas patiešām bija atklātas un ļoti interesantas. Bet šīm diskusijām nebija absolūti nekāda sakara ar lēmuma pieņemšanu, ko jūs... Mūrnieces kundze, es domāju, ka vismaz ar jūsu līdzdalību šis lēmums tika pieņemts ļoti šaurā lokā. Tagad, es ceru, jums ir skaidrs, par ko es runāju.

Tātad šī budžeta līdzekļu pārdale – tā ir tikai pirmā bezdelīga, tas ir pirmais izaicinājums, augsti godātais Latkovska kungs un Laizānes kundze! Ar to jaunās padomes izaicinājumi nebeigsies. Jo nākamais solis ir likuma grozīšana ar mērķi iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem par nacionālo raidorganizāciju programmu izplatīšanu. Tā ir tā saucamā must carry atcelšana, kas jau ir komisijās.

Tātad par valdības ačgārnajiem lēmumiem, kuru rezultātā „Lattelecom” ieguva iespēju noteikt nesamērīgus tarifus, samaksās kabeļtelevīziju skatītāji, un rezultātā Latvijā ražoto programmu pieejamība samazināsies.

Tuva perspektīva ir arī vienotā sabiedriskā medija veidošana. Protams, dažas koalīcijas partijas un to pelēkie kardināli ļoti grib nodrošināt, lai šo apvienoto mediju kontrolētu „savi cilvēki”. Un tāpēc „savi cilvēki” ir vajadzīgi arī padomē. Tas būs liels izaicinājums padomei.

Tātad vēlēšanu procedūra tika organizēta tā, lai koalīcijas partijām nodrošinātu politisko kontroli pār elektroniskajiem medijiem. Šī vēlme ir saprotama. Es tiešām varu jūs saprast. Bet es nevaru pieņemt divkosību, ka vienlaicīgi tika veiktas visas šīs manipulācijas un tajā pašā laikā patētiski un demagoģiski tika sludināti lozungi par sabiedrības iesaistīšanu, atklātumu un tā tālāk. Tā saucamā tiesiskuma koalīcija rīkojās tā, kā pat oligarhi nevarēja atļauties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (ZRP).

Godātie deputāti! Mēs esam dzirdējuši diezgan daudz dažādu emociju par šo procesu. Es varbūt mazliet ar mazākām emocijām tomēr gribu pieskarties tam, kādi tad ir šie pieci cilvēki, kurus Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izvirzījusi un piedāvā jums, Saeimai, šodien balsošanai. Jo tas, ko mēs esam dzirdējuši publiskajā telpā un arī šodien šeit, no tribīnes, runā par to, kāpēc mēs nevirzām 15 vai kāpēc mēs nevirzām 17 kandidātus. Bet es neesmu dzirdējusi nevienu konkrētu argumentu pret kādu no šiem pieciem izvirzītajiem kandidātiem. (Starpsauciens no zāles.) Neviens nav pateicis, ka kāds no viņiem būtu neprofesionāls. Neviens nav pateicis, ka kādam no viņiem nebūtu atbilstošas pieredzes mediju jomā. Neviens no viņiem nav pateicis, ka viņi nebūtu ar labu reputāciju... paldies, Rībenas kundze!... un nebūtu piemēroti šim darbam. Nē, mēs esam dzirdējuši dažādus argumentus par procedūru, dažādus argumentus par dažādām birkām, ko var vai nevar kādam piekarināt, dažādas baumas, bet neko par šo cilvēku profesionālo darbību, kas liecinātu, ka viņi nevarētu strādāt šajā padomē.

Kā norādīja Mūrnieces kundze jau pašā sākumā savā uzrunā, tas, uz ko koncentrējās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šajā procesā, bija komandas izveidošana – komandas izveidošana no dažādiem cilvēkiem, dažādiem speciālistiem, dažādiem kandidātiem, kuri kopā varētu veidot atbilstošu, sabalansētu un darboties spējīgu Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Katrā no nosacītajām kategorijām bija vairāki piemēroti kandidāti, taču, izvirzot, piemēram, darbam padomē trīs spējīgus menedžerus, mēs sapratām, ka mums paliek novārtā kādas citas jomas, kas varētu būt radošās, reģionālās, mediju vai tamlīdzīgi. Tāpēc mums bija jāizvēlas no šiem spējīgajiem kandidātiem viens, lai varētu virzīt citus kandidātus citās kategorijās.

Tagad es pievērsīšos konkrētiem kandidātiem. Tādā secībā, kādā tie tiks piedāvāti jūsu balsošanai, proti, alfabēta secībā.

Ainārs Dimants ir ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē un filozofijas doktora zinātnisko grādu Vācijā. Viņš ir Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, žurnāla „Akadēmiskā Dzīve” galvenais redaktors, Biznesa augstskolas „Turība” Komunikācijas zinātņu katedras doktora studiju programmu direktors. Viņam ir ievērojama gan akadēmiskā, gan praktiskā darba pieredze žurnālistikā un mediju darbā. Aināra Dimanta pienesumu padomē mēs saskatām tieši šajā – akadēmisko zināšanu un pieredzes laukā, jo viņš, būdams komunikācijas zinātņu speciālists un doktora studiju programmas vadītājs, redz laukumu kopumā un var dot savu pievienoto vērtību šeit.

Aija Dulevska-Cālīte ir „Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktore, Elektronisko mediju likuma izstrādes darba grupas locekle, sabiedriskā medija koncepcijas izstrādes darba grupas locekle, Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas padomniece ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos, mediju kritiķe.

No šīs tribīnes tas gan neizskanēja, bet esam šur tur dzirdējuši par nepieciešamību nodrošināt pārmantojamību padomes darbā. Tad nu, lūk, šeit tā arī ir! Aija Dulevska-Cālīte ir piedalījusies visu līdzšinējo projektu izstrādē gan attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem, gan likumprojektu izstrādē, viņa ir spējīga redzēt arī starptautisko dimensiju, arī Eiropas Savienības un citu starptautisko nolēmumu vai nolīgumu, vai normatīvo aktu ietekmi uz Latvijas mediju telpu.

Gints Grūbe ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē, papildinājis zināšanas Berlīnē, ir vairāku dokumentālo filmu režisors un producents, arī televīzijas raidījumu režisors un producents, attiecīgi viņš ir guvis pieredzi elektronisko mediju jomā. Viņš ir arī vairāku publikāciju autors rakstošajos medijos. Viņa pienesumu mēs redzam kā izpratni par saturu modernajās platformās. Tas, ko Cileviča kungs tikko norādīja, – ka nav cilvēkam tehnoloģisko zināšanu... Jā, varbūt viņa zināšanas nav ļoti specifiskas, taču šīs zināšanas par modernajām platformām un izpratne viņam ir; to mēs dzirdējām, starp citu, arī vakar raidījumā „Krustpunkti”.

Viņš ir Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis, un viņš ir izteicies tieši par Sabiedriskās konsultatīvās padomes lomas stiprināšanu un nepieciešamajām reformām.

Dainis Mjartāns ir ar maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās, viņš ir sabiedrisko attiecību vadītājs, mediju aģentūras redaktors un valdes loceklis, raidījumu redaktors, arī Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis. Viņa pienesums varētu būt izpratne par Latvijas vietu pasaulē un latviešu diasporas vajadzībām ārvalstīs, jo viņš redz un saprot to, ka arī tie latvieši, kuri vai nu ir emigrējuši uz ārvalstīm, vai kuriem ārvalstīs dzīvo viņu pēcnācēji, vai kuri šobrīd ir izbraukuši uz ārvalstīm, interesējas par mediju telpu.

Vai es varu lūgt pievienot divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret to? (No zāles: „Nav iebildumu! Lai runā!”) Divas minūtes tiek pievienotas.

I.Bite. Paldies, kolēģi!

Man ir vēl palicis viens cilvēks, ko es neesmu aprakstījusi.

Tātad Daiņa Mjartāna lomu mēs redzam kā organizatoriskā darba, menedžmenta spēju un tātad arī šīs diasporas un reģionu lomas stiprināšanu.

Un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais, kā saka svešvalodā, kandidāts – Ivars Zviedris. Ieguvis izglītību Latvijas Kultūras akadēmijā. Ārštata korespondents Latvijas Televīzijā, Rūjienas televīzijas direktors. Vairāku filmu producents, operators, režisors, vairāku Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursu laureāts. Viņa pienesums šajā padomē būtu radoša attieksme pret darbu, radoša attieksme pret medijiem, arī reģionālā dimensija, jo mēs ļoti daudz un ļoti bieži esam dzirdējuši par reģionālo mediju problēmām, par trūkumiem saistībā ar reģionālo mediju atspoguļojumu, par problēmām reģionālo mediju darbībā. Šī ir tā sfēra, kurā viņš varētu darboties, jo viņam ir pieredze tieši tajā, izveidojot un vadot reģionālo televīziju.

Un noslēgumā gribētu nolasīt vēl pāris citātu no šodienas medijiem, cik es esmu ar tiem iepazinusies un cik man ir bijusi iespēja ar tiem iepazīties. Grūbes kungs ir izteicies žurnālā „Ir”: „Cilvēki lamā politisko eliti, bet tik un tā gaida, ka tā zinās labāk.”

Kā jau norādīja šodien šeit debatēs – Čaklā kungs laikam to norādīja –, mēs tiešām esam pēdējā laikā iepazinušies ar ļoti plašu informāciju gan no sabiedriskajām organizācijām, gan no pašiem kandidātiem, gan no līdzšinējā elektronisko plašsaziņas līdzekļu darba un esam veikuši rūpīgu analīzi.

Jā, diemžēl nav bijis iespējams ņemt vērā visu nevalstisko organizāciju viedokļus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie viedokļi bija pretrunīgi. Un, ņemot vērā vienu nevalstisko organizāciju viedokli, mēs bijām spiesti noraidīt citus; tas diemžēl demokrātijā ir tieši tikpat normāli kā tas, ka mazākums paliek mazākumā.

Godātie deputāti! Es aicinu uzticēties šim komisijas veiktajam izvērtējumam, kuram mums bija iespējams sekot līdzi, un atbalstīt komisijas izvirzītos piecus kandidātus.

Paldies. Un es atvainojos par pārsniegto uzstāšanās laiku. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es esmu viens no tiem Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kuri ir parakstījuši priekšlikumu šajā jautājumā – šodien šo skatāmo jautājumu atlikt un virzīt to atkārtotai izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā – ar aicinājumu komisijai virzīt uz balsošanu visus tos kandidātus, kuri atbilst formālajiem izsludinātā konkursa nosacījumiem.

Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica deputāts Ilmārs Latkovskis, – ka sistēma, kas ir uzlikta uz greiziem pamatiem, nevar strādāt labi. Es domāju, ka ar šo piecu kandidātu virzīšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija visu šo procesu ir nolikusi uz greiziem pamatiem.

Komisija ir uzurpējusi tās tiesības, kuras ir tikai Saeimai kopumā, – noraidīt kādu no kandidātiem, kas atbilst konkursa nosacījumiem. Tikai mēs visi kopā varam noraidīt šīs kandidatūras!

Ja šodien notiks tā, kā ir ierosināts, tad, manuprāt, tas ir precedents, kurš Saeimā var parādīties atkārtoti jebkurā tajā situācijā, kad mēs lemsim par personālijām – par kādu personāliju ievēlēšanu. Pat tādās situācijās, kad ir tikai viens kandidāts, bet atbilstošā komisija viņa kandidatūru ir noraidījusi, tas nozīmēs, ka, skatoties, kā tas notiek šodien, ja komisija būs atbilstošo kandidatūru noraidījusi, mēs varēsim par viņu šeit nebalsot, jo komisija tā jau ir izlēmusi.

Jūs jau zināt, ka es nāku no akadēmiskajām aprindām, un arī tur vēlēšanu procedūra ir regulāra procedūra: jebkuram profesoram reizi sešos gados ir jāiet cauri šim vēlēšanu sietam, un arvien biežāk un biežāk ir tādas situācijas, kad uz vienu un to pašu amata vietu pretendē vairāki cilvēki, un arī tur ir šī iepriekšējā izvērtēšana... Un principā ar šādu pieeju Saeima dod signālu sabiedrībai, tajā skaitā akadēmiskajai videi, ka kāds iepriekš ir tiesīgs izlemt galīgo rezultātu, uzurpējot tās tiesības, kuras varbūt ir Profesoru padomei akadēmiskajā vidē, atsevišķus kandidātus atsijājot jau iepriekš... Var dot rekomendācijas (No zāles dep. I.Čepāne: „Protams! Tāpat kā šeit!”)... Manā skatījumā, komisijai ir tiesības izstrādāt rekomendāciju, un – paldies! – viņa to ir izdarījusi. Mums ir rekomendācija pieciem kandidātiem, bet tiesībām lemt ir jābūt mums visiem kopumā.

Un tāpēc es uzturu spēkā šo Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikumu – atgriezt lietu atkārtotai izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un dot mums iespēju balsot par visiem konkursa nolikumam atbilstošajiem kandidātiem. Kā teica Inese Laizāne, viņai ir bijusi iespēja savu izvēli izdarīt, bet kāpēc jūs gribat liegt man un arī citiem deputātiem, kuri nav šajā komisijā, izdarīt šo izvēli?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, mīļie kolēģi! Dāmas un kungi! Klātesošie!

Šis ir ļoti interesants brīdis, kad mēs pirmo reizi balsosim atklāti par amatpersonām. Un mēs visnotaļ mērķtiecīgi komisijā nolēmām atlikt šo balsošanas laiku, kamēr šis Kārtības ruļļa labojums būs spēkā. Līdz ar to šis ir īpašs brīdis, un es ceru, ka mēs sajutīsimies bišķiņ īpašāk nekā jebkurā citā dienā.

Tātad nedaudz par procesu.

Kopumā uz NEPLP pieteicās 41 kandidāts, kurus izvirzīja nevalstiskās organizācijas saskaņā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas uzaicinājumu. Biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā, bija iespējas sniegt komisijai atsauksmes par kandidātiem. Visi – vismaz mūsu frakcijā, tātad Zatlera Reformu partijas frakcijā – deputāti bija aicināti piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, uz kuru bija uzaicināti otrās kārtas 15 kandidāti. Šī apspriešana notika šā gada 10.janvārī, un tajā piedalījās 18 biedrības un asociācijas no dažādu jomu pārstāvjiem, tostarp komunikāciju jomas, Latvijas Televīzijas, Latvijas Cilvēktiesību centra, Latvijas Armēņu kultūras centra, Latvijas Radio un citu jomu profesionāļi.

Jāsaka paldies visām nevalstiskajām organizācijām, kas bija izvirzījušas savus kandidātus un kas piedalījās procesā. Ļoti aktīvi savus kandidātus atbalstīja Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, Reģionālo televīziju asociācija, Latvijas Radio organizāciju asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācija, Latvijas Pilsoniskā alianse. Tātad šis spektrs, kur NVO ir piedalījušās un varējušas paust savu viedokli, ir bijis visnotaļ plaši pārstāvēts, un mani kā deputāti ir ietekmējuši viedokļi gan no manu kolēģu – opozīcijas deputātu – puses, gan no manu pozīcijas kolēģu puses, gan arī NVO paustie viedokļi ir ietekmējuši manu lēmumu, un tāpēc lūdzu... Visiem deputātiem bija iespēja piedalīties šajās diskusijās. Vajadzēja izmantot iespēju, nākt uz Sarkano zāli un piedalīties, uzdot jautājumus un izvērtēt pašiem šos kandidātus. Ja jūs neizmantojāt šādu iespēju, tad tā ir jūsu atbildība, un tad tas ir jūsu lēmuma pieņemšanas veids. (No zāles: „Pareizi!”) Tātad es izslēdzu to, ka nebija iespējas iepazīties ar kandidātiem.

Mēs patiešām varam lepoties, ka kandidāti tika izraudzīti demokrātiskā, taisnīgā un caurspīdīgā ceļā. Ikvienam deputātam un NVO pārstāvim bija iespēja sekot līdzi kandidātu atlases procesam, iesaistīties tajā, kā arī aktīvi piedalīties visās diskusijās, kas notika gan komisijas rīkotās, gan arī sabiedrības rīkotās debatēs. Tātad visu bija iespējams uzzināt, noklausīties arī, teiksim, dažādos interneta portālos. Tas viss bija pieejams, un viss ir absolūti... Piemēram, tātad par NVO iesaisti es varētu tikai teikt, ka tā ir bijusi visplašākajā mērā, un es lielu paldies saku NVO dalībniekiem, jo, piemēram, dažādus kandidātus ir izvirzījušas dažādas komisijas, dažādas NVO organizācijas... piemēram, vienu kandidātu varbūt izvirzīja viena, bet maksimālais skaits, ko mēs esam redzējuši, – ka vienu kandidātu izvirza 16 NVO, tātad tur ir pārliecība par šī kandidāta spējām.

Tagad nedaudz repliku par to, kā mums ir gājis šajās debatēs.

Es gribētu pateikt, kāpēc mans viedoklis ir tāds, ka es principā nevēlējos vēlēt iepriekšējās padomes locekļus, jo tas piemērs, ko mēs piedzīvojām... un es kā sabiedrības locekle piedzīvoju to pazemojumu, kas notika pagājušās padomes jeb pagājušās NEPLP laikā un bija neizsakāms... Piemēram, tas, ka pirms horizontālā taimkoda raidīšanas NEPLP vadītājs zvanīja uz Krieviju ar lūgumu... zvanīja, lai prasītu atļauju, vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs, – piedošanu, es domāju, ka tas ir būtisks pārkāpums mūsu, Latvijas, interešu aizstāvībā.

Kad mēs uzklausījām iepriekšējo NEPLP locekļu vērtējumu par iepriekšējo sasaukumu, viņi teica, ka īstenībā tur ir bloķējušies trīs padomes locekļi, kas īstenībā pat nav pielaiduši pārējos divus pie informācijas. Tātad tur nav bijis produktīvs darbs. Es nedomāju, ka šādu pēctecību mums vajadzētu ievērot.

Nākamā replika... (No zāles: „Laiks! Laiks beidzies!”)

Sēdes vadītāja. Kazākas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

D.Kazāka. Lūdzu pagarinājumu! (No zāles dep. I.Grigule: „Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Turpiniet!

D.Kazāka. Paldies, kolēģi!

Par opozīcijas teikto, ka pozīcija speciāli, apzināti esot ietekmējusi komisijas deputātu skaitu. Es varētu teikt, ka tajā brīdī, kad opozīcija vēlējās mainīt kādas personības komisijās, mums bija proporcija: 6 pozīcijas dalībnieki pret 6 opozīcijas dalībniekiem. Tātad tas arī norāda, cik opozīcija bija ieinteresēta, cik daudz tās deputātu strādāja šajā komisijā. Tā ka es arī šo repliku principā izslēdzu.

Tātad mēs esam komisijā divus mēnešus strādājuši pie šo kandidātu atlases, ir bijis maksimāli ievērots likumā noteiktais reglaments, un tāpēc mēs... neuzskatu, ka tie būtu argumenti.

Liels paldies par jūsu uzmanību! Lūdzu balsot par šiem pieciem izvirzītajiem kandidātiem. Tātad viss darbs bija veiksmīgi un argumentēti izvērtēts. Šie pieci, es ceru, veidos ļoti labu komandu, kur būs pārstāvētas dažādas kompetences, un viņi cits citu papildinās, viņi strādās kā komanda, kas spēj argumentēti paust savu viedokli, un es domāju, ka šī būs laba komanda un mēs ļoti cītīgi sekosim viņu darbam līdzi.

Liels paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei, otro reizi.

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Paldies, kolēģi, par ļoti interesantajām diskusijām, kuras tiešām ir prieks klausīties. Prieks par viedokļu dažādību. Bet tomēr turēsimies pie faktiem. Aicinu turēties pie faktiem.

Tātad – kas attiecas uz diskusijām komisijā.

Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka tieši opozīcijas deputāti balsoja par to, lai komisija virzītu piecus padomes locekļus. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Tātad tas tomēr ir fakts, un es ZZS kolēģiem lūgšu rēķināties ar šo faktu. Tā ka jūsu aicinājums virzīt 15 kandidātus šajā kontekstā izskatās vismaz dīvaini.

Tagad jautājums par to, kāpēc virzīt piecus. Mēs esam saņēmuši ļoti daudz vēstuļu no nevalstiskajām organizācijām, un tieši tāds ir nevalstisko organizāciju ieteikums. Profesionālās organizācijas argumentēja, kāpēc ir vajadzīgs virzīt piecus. Piemēram, Latvijas Žurnālistu asociācija raksta: „Aicinām deputātus rīkoties atbildīgi.” Kolēģi! Tātad rīkoties „atbildīgi”. Uzsveru!

Tieši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vislabāk apzinās situācijas nopietnību, un tieši viņi ir noteikuši kandidātu vērtēšanas kritērijus. Tātad uzsveru vēlreiz: NVO atzīst, ka komisija ir noteikusi kritērijus! Citēju tālāk: „Vairākkārt ir uzklausījusi kandidātus un tāpēc ir spējīga novērtēt kandidātu atbilstību padomes veicamajiem uzdevumiem. Aicinām jūs izraudzīties piecus visatbilstošākos kandidātus.” Tātad es nolasīju tikai nelielu citātu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas parakstītās vēstules, bet līdzīgas vēstules ir sūtījušas arī ļoti daudzas nevalstiskās organizācijas. Un arī ZZS kolēģi, kuri strādā komisijā, to lieliski zina...

Sēdes vadītāja. Mūrnieces kundze, jūsu runas laiks ir beidzies...

I.Mūrniece. Paldies, jā...

Sēdes vadītāja. Jums būs iespēja pēc debatēm komisijas vārdā vēl teikt galavārdu.

Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam. (No zāles: „Kārli uz padomi!”)

K.Seržants (ZZS).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Protams, arī man kā cilvēkam, kuram ir bijusi dzīvē zināma saskare ar televīziju, jāseko Latkovska kunga piemēram – jānāk šeit un jārunā.

Un tā viena lieta, kur man gribētos drusku oponēt Mūrnieces kundzei... Runa jau nav šobrīd par to, vai mēs te balsojam par pieciem vai balsojam par septiņiem, bet runa ir par to, ka jūs atņemat šīs izvēles tiesības visiem pārējiem... es atvainojos, 93 deputātiem, kuriem varbūt ir cits viedoklis nekā septiņiem jūsu komisijā „par” balsojušajiem.

Otra lieta, kas man jāatzīmē, ir tā nelielā dīvainība, kas notika komisijā ceļā no otrās uz trešo kārtu. Es atgādināšu, ka otrajā kārtā no šiem 17 cilvēkiem vislielāko balsu skaitu – 12 balsis – saņēma Tjarves kungs, man liekas... Mirļins un Eglīte trešajā kārtā kaut kā pēkšņi pazuda un vairs... nu, kā saka, šo uzticību neieguva. Un es atgādināšu arī to, ka divi ļoti cienījami kandidāti – Krilovs un Brauna – noņēma savas kandidatūras, motivējot... (No zāles dep. I.Čepāne: „Jā!”) publiski paziņojot, ka viņus neapmierina tas, kā notiek šī kandidātu izraudzīšanās. (No zāles dep. I.Čaklais: „Neapmierina?” Starpsaucieni: „Ar ko vai par ko?”) Tātad acīmredzot viņiem bija iemesls tā domāt.

Un tas liek drusku tā kā apšaubīt... Un vispār Saeima, manā uztverē, šobrīd sāk kļūt par tādu kā sabiedrisko organizāciju, tādu kā piedēkli... Tā ka drīz mēs nodarbosimies tikai ar to... (Starpsaucieni no zāles.)

Es varētu atbildēt, bet tad jau atkal kāds rakstīs...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

K.Seržants. ...rakstīs sūdzību Mandātu un ētikas komisijai, un man atkal sevi būs jāizskata... (Troksnis zālē.)

Nu, ja... Tā ka es tomēr aicinātu atbalstīt mūsu iniciatīvu un atgriezties vēlreiz pie balsojuma. Un varbūt arī mazajiem koalīcijas partneriem es varētu tā minēt... Jūs šobrīd domājat, ka esat zirgā, ka nu jums būs teikšana tanī padomē. Bet es jūs apbēdināšu. Arī tur visi lēmumi tiek pieņemti balsojot. Un jūs tur būsiet divi pret trim. Un ir vēl sestais padomes loceklis, ja kāds nezina, un tā ir Sarmīte Ēlerte, kura visu laiku kā ēna (Smiekli. Troksnis zālē.) būs jums aiz muguras. Tā ka padomājiet vēl par to!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tā paklausījos visas tās runas, kurās vieni un otri spīdoši izklāstīja savus viedokļus. Tik tiešām, man ļoti interesanti bija noklausīties Latkovska kunga viedokli par virkni jautājumu. Es te apskatījos šo un to... Top arī tāds viens uzmetums par iespējamu prasību Satversmes tiesā attiecībā uz minēto ievēlēšanu. Bet būtība ir tāda, ka, ja mēs runājam par Saeimas varu, tad šajā gadījumā minētā vara... ikvienam no jums tā nerodas no tā amata, ko jūs ieņemat. Tā vara balstās uz to, vai to atzīst sabiedrība vai neatzīst. Kāpēc man tagad kā Saeimas deputātam ir jābalso par kaut kādu kolektīvu sarakstu, kura izvērtēšanā, sijāšanā un lēmuma pieņemšanā par kuru es neesmu piedalījies? Kāpēc jābalso par kolektīvu sarakstu, nevis par katru individuāli, atsevišķi, bet par visiem uzreiz?

Kāpēc šajā gadījumā jūs neesat tik lielā mērā saprātīgi, lai pieņemtu vislabāko risinājumu un lai izskaidrotu to attiecīgi sabiedrībai, ka jūs kā... mēs nerunāsim par komandu, bet... ka jūs kā treneri septiņu cilvēku sastāvā esat izvirzījuši tikai vienus vai otrus? Bez tam visi tie argumenti attiecībā uz minēto ievēlēšanas procedūru nespēj mani pārliecināt, lai es vispār šajā jautājumā dotu priekšroku jūsu izvēlei.

Kāpēc man tagad kā Saeimas deputātam par minētajiem kandidātiem ir tikai jāpasaka „jā” vai „nē”? Kāpēc man nav iespējams izteikties par citiem kandidātiem? Kāpēc pārstāvība Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nav tāda, lai es... Kāpēc es nevarētu tajā izteikties un nevarētu pavērtēt citus kandidātus laikā, kad es, piemēram, kā Saeimas deputāts varu darboties tikai divās Saeimas komisijās? Tajā pašā laikā mēs varam vērot, ka tā komisijas locekļu staigāšana... un arī šodien mēs balsosim par viena komisijas locekļa aizstaigāšanu, jo viņš ir izpildījis savu pienākumu... Un attiecīgi ir virzīti tie kandidāti, kuri, viņu skatījumā, bija vajadzīgi.

Un, manā skatījumā, šajā situācijā ierēdņi – un jūs esat ierēdņi (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē, neesam!”), arī es! – tīši sagroza likuma tēzes ar personīgo gribu. Tā ir jūsu griba – virzīt šos kandidātus, nevis likuma prasība, balstoties uz kuru jūs attiecīgi šeit darbojaties. Un jūs acīmredzot šajā gadījumā... mani mulsina, ka jūs uzskatāt, ka jūs esat citas valsts pilsoņi. Mani mulsina tas, ka Saeimas komisijā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kura pētī un vētī minētos kandidātus, – vairākums var rasties un sagrauties atbilstoši regulārai procedūrai attiecībā uz Saeimas komisijas locekļa ievēlēšanu, kuras laikā notiek vienkārša tirgošanās ar balsīm. Jūs, tiesiskuma koalīcija, tirgojaties ar balsīm minētās komisijas ietvaros.

Izvēlējāties cietušo un noteicāt arī beneficiārus šīs komisijas ietvaros. Vai tā ir demokrātija attiecībā pret tautu, un vai jūs paužat tautas gribu? Vai tas ir vienlīdzības princips? Tās ir pilnīgas muļķības – tas, ko jūs tagad deklarējat.

Bez tam, ja mēs runājam par to kārtību, kura ir praktizēta komisijā, – vai tad pastāv skaidra kārtība, kādā notika konsultācijas ar biedrībām un nodibinājumiem kandidātu atlases procesā? Kandidātu izvirzīšanas procedūra tik tiešām bija atklāta, tomēr nebija skaidrs, kādi ir kandidātu atlases kritēriji. Ja mēs runājam par likumā noteiktajām kandidātiem noteikti izvirzāmajām prasībām, tad visi kandidāti atbilst likumā ietvertajam regulējumam. Visi kā viens! Bet kāpēc tiek virzīti tikai šie un tikai šādā veidā? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Likums to atļauj!”)

Komisija saņēma daudzu nevalstisko organizāciju viedokļus, tomēr nevienā no atlases posmiem neviena no organizācijām netika iepazīstināta ar citu organizāciju viedokļiem un atsauksmēm par kandidātiem vai par citiem priekšlikumiem. Netika pausts viedoklis, kādā veidā ņemti vērā vai nav ņemti vērā iesniegtie priekšlikumi par kandidātu kompetencēm. (No zāles: „Melo!”) Komisijas lūgtās rekomendācijas par kandidātiem kā atlases sastāvdaļa ir vērtējamas ļoti apšaubāmi, jo deva iespēju komisijai iegūt subjektīvu informāciju, un tik tiešām minētie kandidāti ir Ēlertes–Mūrnieces saraksta realizācijas forma, kura bija iepriekš paredzama!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es lūdzu Elksniņa kungu nemaldināt ne tos, kas klausās mūs... Ir... lēmuma projektā ir iekļauti visi pieci Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi, bet balsojums notiks par katru no viņiem atsevišķi.

Bet debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (VL–TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Saimnieciskās komisijas sēde pēc 5 minūtēm komisijas telpās. Tā nebūs gara. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas telpās. Lūdzu kolēģus ierasties uz īsu sēdi, lai pieņemtu tos lēmumus, kurus vakar nevarējām pieņemt kvoruma trūkuma dēļ.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka tūlīt ir sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Potapkinam.

S.Potapkins (SC).

Godātie kolēģi! Tiks dibināta parlamenta grupa sadarbībai ar Portugāles parlamentu. Lūdzu pulcēties Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Kārlis Krēsliņš... nav un Jānis Reirs... tepat ir. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 8.laidienā