Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu

Spraigās debatēs, izskanot diametrāli pretējiem viedokļiem un argumentiem, 1.februārī aizritēja Saeimas Ārlietu komisijas sēde, kurā uzaicinātie atbildīgo valsts institūciju un nevalstiskā sektora pārstāvji vērtēja Latvijas pievienošanos Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (Anti-Counterfeiting Trade Agreement/ACTA).

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi un bažas par Latvijas valdības parakstīto ACTA nolīgumu, Saeimas Ārlietu komisija rīkoja ekspertu un iesaistīto pušu diskusiju, lai vēl pirms šā starptautiskā līguma ratifikācijas procesa sākšanas Saeimā uzklausītu pēc iespējas plašāku viedokļu klāstu.

Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš sēdē pauda gandarījumu, ka Ekonomikas ministrija ir spējusi atzīt nepietiekami izvērstu un aktīvu komunikāciju ar pilnīgi visiem iesaistītajiem sociālajiem partneriem ACTA līguma sagatavošanas laikā. “Tomēr vēlos uzsvērt, ka ACTA ratifikācijas process Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos un Eiropas Parlamentā būs ļoti ilgs, iespējams, tas prasīs pat vairākus gadus, un nekas netiks izlemts ļoti īsā laikā,” teica O.Kalniņš. Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka būtiska loma ir plašai diskusijai ar sabiedrību un ekspertiem par ACTA nolīgumu skarošiem jautājumiem.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sēdē vairākkārt akcentēja, ka ACTA nolīgums pēc būtības Latvijā neko nemainīs, jo tas neparedz papildu regulējumu tam, kāds jau patlaban ir spēkā mūsu valstī. Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā jau tagad ir stingrāks nekā citās ACTA parakstītājvalstīs. ACTA nepaplašina jau tagad spēkā esošo ES tiesību kopumu šajā jomā, ko apstiprinājis arī īpašs Eiropas Parlamenta ziņojums, uzsvēra J.Pūce.

Savukārt viens no sabiedrības iniciatīvu platformas “Manabalss.lv” aktīvistiem Armands Leimanis vērsa uzmanību uz faktu, ka par ACTA jautājumu Eiropas Parlamentā atbildīgais deputāts nesen atkāpies no amata, šādu soli pamatojot ar “bezprecedenta manevriem” un slepenību ACTA sagatavošanas gaitā.

“Tieši lielā slepenība ir pirmā lieta, kas arī mani dara uzmanīgu. Nolīgums tiek gatavots jau kopš 2004.gada, tomēr tikai 2010.gadā ar hakeru palīdzību sabiedrība par to ieguva pirmo informāciju,” teica A.Leimanis. “Manabalss.lv” un sociālo mediju aktīvists pauda viedokli, ka ACTA savās prasībās būtiski neatšķiras no ASV gatavotā tiesību akta “Stop Online Piracy Act/SOPA”, kura pieņemšana ASV apturēta, pamatojoties uz bažām par pārāk lielo iejaukšanos interneta lietotāju privātajā sfērā.

A.Leimanis kā piemēru minēja iespēju interpretēt ACTA nolīguma 27.pantā ierakstīto jēdzienu “kompetentās iestādes”, kuras varēs prasīt interneta pakalpojumu sniedzēja informāciju par klientu datu plūsmu, ja būs aizdomas par intelektuālā īpašuma zādzības gadījumiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī deputāts Jānis Dombrava, vēršot uzmanību uz iespējamām atšķirībām ACTA līguma versijās latviešu un angļu valodā. Deputāts pauda bažas, ka tas atstāj pārāk plašas interpretācijas iespējas un nākotnē varētu tikt pārlūkota gan interneta lietotāju datu plūsma, gan privātā sarakste. “Protams, Ekonomikas ministrijai ir savi argumenti, bet tādi ir arī miljonam Eiropas iedzīvotāju, kuri jau parakstījušies pret ACTA, un valstīm, tostarp Igaunijai, kuras šim nolīgumam nav pievienojušās,” teica deputāts.

Savukārt komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Mirskis pauda neizpratni, kādēļ valdība diskusiju par ACTA nolīgumu nesāka vēl pirms Latvijas pārstāvji to parakstīja. “Vai nevarēja pirms tam izdiskutēt un saprast, vai nevalstiskās organizācijas un tauta to atbalst,a un tikai tad parakstīt?” vaicāja deputāts.

Ārlietu komisija, kas Saeimā būs atbildīgā par šā nolīguma ratifikācijas procesu, aicina visus, kuriem ir bažas par ACTA nolīguma ietekmi uz personu privātās informācijas neaizskaramību interneta vidē vai citiem jautājumiem, tos argumentētā izklāstā sūtīt komisijai uz e-pastu info@saeima.lv vai pa pastu: Jēkaba iela 11, Rīga, LV–1811.

Saeimas preses dienests