Eiropas Komisija:
Par priekšlikumiem ūdens piesārņojuma risku samazināšanai

Ūdens kvalitātes uzlabojumus Eiropas Savienībā var apdraudēt jauna veida ķīmiskais piesārņojums. Komisija ierosina ar vēl 15 ķīmiskām vielām papildināt to 33 piesārņotājvielu sarakstu, kuru esamība ES virszemes ūdeņos tiek uzraudzīta un kontrolēta. Tas ir vēl viens solis upju, ezeru un piekrastes ūdeņu kvalitātes uzlabošanas virzienā. Minētās 15 vielas ir gan rūpnieciskas ķīmiskās vielas, gan vielas, ko izmanto biocīdos, zālēs un augu aizsardzības līdzekļos. Šīs vielas ir izraudzītas, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ka tās var radīt ievērojamu veselības apdraudējumu.

Vides komisārs Janežs Potočniks uzskata: “Ūdens piesārņojums ir viena no tām vides aizsardzības problēmām, par kuru ES iedzīvotāji raizējas visbiežāk. Es atzinīgi vērtēju šādu soli, jo tas cieši sasaucas ar cilvēku vēlmēm. Šīs 15 papildu ķīmiskās vielas ir jāuzrauga un jākontrolē, lai nepieļautu, ka tās rada apdraudējumu videi vai cilvēku veselībai.”

Saraksts tiks papildināts, pārskatot Direktīvu par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā. Jaunās vielas, ar kurām paredzēts papildināt sarakstu, ir atlasītas, veicot pārskatīšanu un izvērtējot apdraudējumu, kuru atkarībā no to koncentrācijas virszemes ūdeņos un bīstamības, ražošanas un izmantošanas rada aptuveni 2000 vielu. Saskaņā ar klasifikāciju, kas ierosināta sešām no 15 jaunajām prioritārajām vielām, to emisijas ūdenī būtu pakāpeniski jāpārtrauc 20 gadu laikā. Priekšlikumā iekļauti arī stingrāki standarti attiecībā uz patlaban kontrolētajām vielām, kā arī prasība pakāpeniski pārtraukt divu sarakstā jau iekļautu vielu emisijas.

Ierosinātās 15 papildu prioritārās vielas ir šādas:

• vielas, kas ietilpst augu aizsardzības līdzekļu sastāvā: aklonifēns, bifenokss, cipermetrīns, dikofols, heptahlors, hinoksifēns;

• vielas, ko izmanto biocīdajos produktos: cibutrīns, dihlorfoss, terbutrīns;

• rūpnieciskās ķīmiskās vielas: perfluoroktānsulfoskābe (PFOS), heksabromciklododekāns (HBCDD);

• sadegšanas blakusprodukti: dioksīns un dioksīniem līdzīgas PHB;

• zāļu vielas: 17 alfa-etinilestradiols (EE2), 17 beta-estradiols (E2), diklofenaks.

Zāļu iekļaušana sarakstā ir ierosināta pirmo reizi. Tas netiek darīts, apšaubot šo zāļu medicīnisko lietderību, bet gan vēloties novērst iespējamo kaitējumu, ko radītu to klātbūtne ūdens vidē. Koncentrācijās, kuras pārsniedz ierosinātās standartvērtības, šīs zāles var ietekmēt zivju veselību, pasliktināt, piemēram, reproduktīvos rādītājus un kaitēt citiem dzīvajiem organismiem. Pēdējos gados mūsu informētība par zāļu ietekmi uz vidi ir ievērojami palielinājusies, un priekšlikuma pamatā ir jaunākā zinātniskā informācija.

Komisija ierosina arī uzlabot uzraudzību un ziņošanu par ķīmiskajiem piesārņotājiem ūdenī, kā arī mehānismu, kā iegūt labāku informāciju par citu piesārņotāju koncentrāciju, kurus turpmāk, iespējams, vajadzētu kontrolēt ES līmenī. Komisijas priekšlikumam ir pievienots ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pašreizējā kontrolēto vielu saraksta pārskatīšanas rezultātiem.

Turpmākie pasākumi

Komisija ierosina papildināt sarakstu saistībā ar direktīvu, ar kuru groza Ūdens pamatdirektīvu un Vides kvalitātes standartu direktīvu. Priekšlikums nonāks Padomē un Parlamentā apspriešanai un pieņemšanai. Principā attiecībā uz jaunajām prioritārajām vielām dalībvalstīm jāpanāk atbilstība vides kvalitātes standartiem līdz 2021.gadam (otrā Upju baseinu apsaimniekošanas plāna īstenošanas termiņš). Īpašos gadījumos iespējami termiņa pagarinājumi, ja ir piemērojami nosacījumi par izņēmumiem, kas izklāstīti Ūdens pamatdirektīvā.

Vispārēja informācija

Eiropas Savienības ūdens politikas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai visā ES pietiekamā daudzumā būtu pieejams labas kvalitātes ūdens un lai tas efektīvākā veidā tiktu izmantots cilvēku un uzņēmumu vajadzībām un saistībā ar vides aizsardzību. Ar Ūdens pamatdirektīvu 2000.gadā tika noteikts tiesiskais regulējums tīra ūdens aizsardzībai un atjaunošanai visā Eiropā un ūdens ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai ilgtermiņā. Vispārīgais Ūdens pamatdirektīvas mērķis ir panākt, lai līdz 2015.gadam nekāda veida ūdens avoti neradītu apdraudējumu veselībai.

Par ES atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi

Ja ES tiesību akti par atkritumiem tiktu īstenoti pilnībā, mēs varētu ietaupīt 72 miljardus eiro gadā, palielināt ES atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes sektora gada apgrozījumu par 42 miljardiem eiro un līdz 2020.gadam radīt 400 000 darbvietu – tā secināts Eiropas Komisijas 13.janvārī publicētajā pētījumā. Dalībvalstīs nelikumīgu atkritumu apsaimniekošanas darbību dēļ tiek palaistas garām ekonomiskās izaugsmes iespējas, taču stingrākas inspekcijas un labākas zināšanas par atkritumu apsaimniekošanu ļautu panākt ievērojamus uzlabojumus.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Mums jāsaprot, ka atkritumi ir resursi un ka ir augstākā mērā tuvredzīgi šos resursus aprakt zemē. Ziņojumā konstatēts, ka atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde var ievērojami sekmēt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu. Ja jau pieņemtie tiesību akti tiktu pienācīgi īstenoti, mēs varētu izvairīties no dārgiem sanācijas pasākumiem, piesārņojuma un veselības problēmām. Neaizmirsīsim, ka otrreizēji pārstrādāti materiāli ir lētāki nekā jauniegūtie un ka to izmantošana samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un mūsu atkarību no importa.”

Labāka īstenošana – lielāki ieguvumi

Pētījumā rūpīgi analizēts, kāda būtu tiesību aktu labākas īstenošanas un izpildes ietekme, un konstatēts, ka ieguvumi būtu ievērojami. Pētījumā apskatīti vairāki piemēri Kiprā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Nīderlandē, lai dalībvalstīm skaidri parādītu ekonomiskos, finansiālos un sociālos ieguvumus.

ES atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sektors ir ļoti dinamisks, tomēr netrūkst komerciālu izdevību ar ievērojamu paplašināšanās potenciālu. 2008.gadā nozares apgrozījums bija 145 miljardi eiro – aptuveni 1% no ES IKP, un tajā bija nodarbināti 2 miljoni cilvēku. ES politikas ievērošana palīdzētu izveidot sektoru, kurā nodarbināti 2,4 miljoni cilvēku un kura kopējais gada apgrozījums ir 187 miljardi eiro.

Galvenā problēma ir tā, ka ļoti daudzu preču cenā neatspoguļojas izmaksas par ražojuma nodošanu atkritumos, bet tas palīdzētu novērst atkritumu rašanos jau pašā sākumā. Turklāt daudzās dalībvalstīs trūkst pienācīgas infrastruktūras atkritumu dalītai vākšanai, pārstrādei un otrreizējai izmantošanai. Vēl viens kavēklis ir sistemātiskas kontroles un izpildes mehānismu trūkums, kā arī tas, ka nav pieejami ticami dati par atkritumu apsaimniekošanu.

Četri galvenie secinājumi

Pētījumā secināts, ka jāuzlabo zināšanas par atkritumiem. Jāpanāk, ka ir pieejami labāki dati par tiesību aktu piemērošanu praksē, un jāievieš sistemātiska uzraudzība. Šajā ziņā jau ir sperts solis uz priekšu, proti, Eurostat nesen ir izveidojis īpašu Atkritumu datu centru.

Prasmīgāk izmantojot principu “piesārņotājs maksā” un plašāk liekot lietā ekonomiskus instrumentus (piemēram, palielinot atkritumu apglabāšanas izmaksas), varētu panākt labāku atbilstību tiesību aktiem un iegūt atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamos finanšu resursus.

Dalībvalstīs jānostiprina inspicēšanas un uzraudzības iespējas. Tas varētu arī nozīmēt, ka jāizveido atkritumu apsaimniekošanas audita mehānisms ES līmenī un, iespējams, jānosaka kopīgi inspicēšanas standarti.

Samērā rentabla iespēja, lai nostiprinātu izpildes uzraudzību ES līmenī, būtu izmantot Eiropas Vides aģentūras (EVA) speciālistus un iespējas. Šis variants radītu mazākas administratīvās izmaksas nekā jaunas, īpaši atkritumiem paredzētas aģentūras izveide.

Turpmākie pasākumi

Komisija apspriedīs un izvērtēs pētījuma secinājumus, uz tiem balstīsies, veidojot sabalansētu juridisko un ekonomisko instrumentu kopumu, kā ierosināts “Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” un “Tematiskajā stratēģijā atkritumu rašanās novēršanai”. Šajās stratēģijās ierosināts izmantot ekonomiskus un juridiskus stimulus, piemēram, atkritumu poligonu nodokļus vai aizliegumus, paplašināt ražotāju atbildības shēmas un ieviest shēmas, kuru pamatā ir princips “maksā, kad izmet”.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa