Nodarbinātības valsts aģentūra:
Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanu

2012.gada 30.janvāra dati liecina, ka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām īstenotajā aktīvajā nodarbinātības pasākumā “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi” nodarbināti jau 1473 bezdarbnieki un noslēgti 106 līgumi ar Latvijas pašvaldībām. Visvairāk algotu pagaidu sabiedrisko darba vietu šobrīd izveidots Latgalē (539) un Kurzemē (334), vismazāk – Rīgas reģionā (131). Līgumu noslēgšana un algotu pagaidu sabiedrisko darba vietu izveide turpinās.

NVA un pašvaldība slēdz līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, kā arī norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību. Ja pasākuma īstenošanas darba vietu izveido biedrībā vai nodibinājumā, tad līgumu par tās atbilstošu nodrošinājumu pašvaldība slēdz ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Algotus pagaidu sabiedriskos darbus īsteno tādās darba vietās, kas pašvaldību institūcijās (izņemot pašvaldību komercsabiedrības), biedrībās vai nodibinājumos izveidotas no jauna vai kurās vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks uzsācis dalību pasākumā, nav tikusi nodarbināta neviena cita persona.

Algoti pagaidu sabiedriskie darbi tiek organizēti, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti NVA vairāk nekā sešus mēnešus. Tas ir valsts līdzfinansēts aktīvais nodarbinātības pasākums bezdarbnieku nodarbināšanai sabiedrības labā, dodot viņiem iespēju uzturēt vai iegūt darba iemaņas. Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu bezdarbnieks saņem atlīdzību – 100 latus mēnesī, kā arī NVA veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensijas apdrošināšanai.

Algotos pagaidu sabiedriskajos darbos 12 mēnešu periodā bezdarbnieks secīgi vai ar pārtraukumiem tiek nodarbināts ne ilgāk kā četrus mēnešus, taču šajā pasākumā viņš var iesaistīties arī atkārtoti. Bezdarbnieks algotos pagaidu sabiedriskajos darbos tiek nodarbināts ne vairāk kā piecas dienas nedēļā un astoņas stundas dienā. Ja bezdarbnieks algotus pagaidu darbus nebūs veicis visās konkrētajā mēnesī paredzētajās darbdienās, atlīdzība viņam tiks aprēķināta proporcionāli nostrādātajām dienām.

Bezdarbniekam, iepriekš vienojoties ar darba vadītāju un informējot darba koordinētāju pašvaldībā, ir iespēja ne vairāk kā divas dienas mēnesī izmantot, lai varētu piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajā citā NVA pasākumā vai darba pārrunās, apliecinājumu par dalību darba pārrunās jāiesniedz darba koordinētājam vai darbu vadītājam pašvaldībā.

Ar katru pasākumā iesaistīto bezdarbnieku pašvaldība slēdz līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu. Līgumā tiek noteiktas pušu pienākumi un tiesības, nodarbinātības periods, kā arī darbu uzsākšanas, izbeigšanas un atlīdzības saņemšanas nosacījumi un kārtība.

NVA nodrošina finansējumu:

• algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša atlīdzībai 100 latu apmērā;

• izdevumu segšanai par tādu veselības pārbaužu veikšanu algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kuras paredzētas normatīvajos aktos par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, bet ne vairāk kā 20 latu par vienu bezdarbnieku;

• 90 latus ikmēneša dotācijai vienam darba koordinētājam pašvaldībā.

NVA veic:

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem;

• bezdarbnieku nelaimes gadījumu apdrošināšanai pasākuma īstenošanas laikā.

Citi projekta līdzfinansējumi netiek veikti.

Pašvaldība nodrošina:

• algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanai nepieciešamās pasākuma īstenošanas vietas;

• darba vadītāju pasākuma īstenošanas vietā, kas bezdarbniekam palīdz iegūt vai nostiprināt un uzturēt darba iemaņas, organizējot nepieciešamo praktisko apmācību un sniedzot pamatzināšanas par pienākumiem un ar to izpildi saistītajām pamatprasībām, kā arī kontrolē bezdarbniekiem uzticēto pienākumu izpildi;

• darba koordinētāju pašvaldībā, kas organizē algotu pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanas procesu, kā arī kārto dokumentus, kas nepieciešami apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai, ja šo darbu īstenošanas laikā ar bezdarbnieku noticis nelaimes gadījums;

• algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanai nepieciešamos materiālus un inventāru (finansē pašvaldība no saviem līdzekļiem).

Par bezdarbnieku iekārtošanos pastāvīgā darbā 2011.gadā

Saskaņā ar VID datiem 2011.gada 12 mēnešos pastāvīgā darbā kopumā iekārtojās 93 600 NVA reģistrētie bezdarbnieki, no tiem 73 245 bezdarbnieki jeb 78% atraduši pastāvīgu darbu pēc dalības NVA īstenotajos aktīvajos vai preventīvajos pasākumos.

Pērn turpināja palielināties ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas iekārtojās pastāvīgā darbā, tā 2011.gada 12 mēnešos darbā iekārtojās 29 638 ilgstošie bezdarbnieki. Salīdzinājumam: 2009.gadā pastāvīgu darbu bija atraduši tikai 5135 ilgstošie bezdarbnieki, savukārt 2010.gadā – jau 22 345 ilgstošie bezdarbnieki. 2011.gada 12 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 18 326 jaunieši bezdarbnieki un 2341 bezdarbnieks pirmspensijas vecumā.

Apkopojot NVA statistikas datus par tiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, kuri 2011.gadā atraduši darbu, secināms, ka visbiežāk pastāvīgā darbā iekārtojušies vienkāršo profesiju pārstāvji, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Darba atrašanā veiksmīgākie pērn bijuši arī kvalificēti strādnieki un amatnieki, proti, tādu profesiju pārstāvji kā celtnieki, šuvēji, atslēdznieki, ēku celtnieki, konditori, namdari, krāsotāji, elektriķi. Darbu 2011.gadā izdevies atrast daudziem iekārtu un mašīnu operatoriem, izstrādājumu montieriem, kuru vidū ir automobiļu un traktoru vadītāji, kokapstrādes operatori, ekskavatoru vadītāji. Tāpat darbu atraduši dažādu veidu speciālisti – tirdzniecības pārstāvji, grāmatveži, medicīnas māsas, biroja administratori u.c.

NVA direktores vietniece nodarbinātības politikas jautājumos Vivita Pūliņa norāda: “Aģentūra piedāvā daudzus un dažādus pakalpojumus, kas strādāt gribošam cilvēkam palīdz paaugstināt konkurētspēju un integrēties darba tirgū, atrast darbu vai kļūt par uzņēmēju vai pašnodarbināto. Ļoti apmeklēti ir konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi – īsie kursi, lekcijas, semināri, kuri sniedz zināšanas, kas noderēs gan darba meklējumos, gan strādājot. Ja nepieciešams, NVA piedāvā iespēju apgūt gan profesionālās apmācības, gan neformālās izglītības programmas. NVA organizētā profesionālā apmācība dod iespējas iegūt profesionālo kvalifikāciju profesionālās tālākizglītības programmā; apgūt profesionālās prasmes profesionālās pilnveides izglītības programmā. Savukārt NVA īstenotā neformālā apmācība dod iespējas apgūt vai pilnveidot darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas sociālās un profesionālās pamatprasmes. Organizējot apmācības, NVA analizē situāciju darba tirgū un darba devēju pieprasījumu, savukārt darba tirgū aktuālo profesiju un pamatprasmju sarakstu NVA profesionālās un neformālās apmācības organizēšanai apstiprina Labklājības ministrijas apmācību komisija.”

NVA Informācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa