Finanšu ministrija:
Par rūpniecības izaugsmi 2011.gadā

2011.gads Latvijas rūpniecībā kopumā bijis veiksmīgs – jaunākie statistikas dati liecina, ka saražotais produkcijas apjoms bija tikai nedaudz mazāks nekā 2007.gadā, kad Latvijas rūpniecībā tika sasniegts augstākais gada izlaides apjoms.

Lai gan pērnā gada decembrī ražošanas apjoms samazinājās (silto laika apstākļu dēļ būtisku negatīvu ietekmi deva kritums enerģijas ražošanā) un līdz ar to arī ražošanas gada pieauguma temps decembrī sarucis līdz 3,2%, tomēr tas saglabājās augstākais Baltijas valstīs un 2011.gadā kopumā bijis viens no visaugstākajiem ES valstu vidū (+8,9%, salīdzinot ar 2010.gadu).

Kā liecina uzņēmēju aptaujas rezultāti, izaugsmes pamatā pagājušajā gadā bijusi veiksmīga cenu dinamika un pieprasījuma kāpums Latvijas eksporta tirgos, pozitīvas investīciju plūsmas atjaunošanās, finanšu pieejamības uzlabošanās un augošais pieprasījums vietējā tirgū. Taču labās ziņas par rūpniecības izaugsmi, saasinoties eirozonas parādu krīzei, jau vairāk nekā pusgadu aizēno bažas par eksporta pieprasījuma kāpuma noturīgumu. Tāpēc negaidīti iepriecinoši ir pagājušonedēļ publicētie uzņēmēju aptaujas dati, kas liecina par uzlabojumiem ražošanas perspektīvu vērtējumā gan ES valstīs, gan Latvijā.

Jāatzīmē, ka atšķirībā no visu citu ES valstu uzņēmēju vērtējumiem Latvijas ražotāju konfidences rādītāji 2011.gada otrajā pusē nebija būtiski pasliktinājušies un tam nav bijis arī pamata. Rūpniecības izlaides apjoms pagājušajā gadā kāpis gandrīz visās nozarēs.

Nozīmīgāko izaugsmes daļu veidoja stabils ražošanas pieaugums lielākajās rūpniecības nozarēs, piemēram, kokapstrādē par 12,4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 34,2%, gan straujais izlaides apjoma pieaugums salīdzinoši mazākās, bet ātri augošās iekārtu un transporta līdzekļu, kā arī apģērbu un nemetālu ražošanas nozarēs. Izlaide samazinājusies vien salīdzinoši nelielā Latvijas rūpniecības daļā – papīra, dzērienu un ķīmijas ražošanā, bet lielajās pārtikas, metālu un enerģijas ražošanas nozarēs izlaides apjoms bija līdzīgi kā 2010.gadā.

Elektroenerģijas un gāzes apgādi ietekmēja netipiski siltie laika apstākļi pērnā gada nogalē, kas samazināja pieprasījumu pēc tās produktiem. Savukārt uz iekšējo tirgu orientētajā pārtikas nozarē labvēlīga pasaules pārtikas cenu dinamika un jaunu eksporta tirgu apgūšana būtiski kāpināja nozares apgrozījumu. Taču, ņemot vērā lēno pirktspējas pieaugumu, fiziskā apjoma kāpums bija niecīgs un nozare kopumā vēl šobrīd par aptuveni 20% atpaliek no pirmskrīzes laika sasniegtā ražošanas apjoma. Paredzams, ka 2012.gadā pārtikas cenu stabilizācija un mērens algu pieaugums Latvijā veicinās pieprasījumu un attiecīgi palielinās ražošanas apjomu, taču straujāka nozares izaugsme būs atkarīga no eksporta.

Augošās cenas un pieprasījuma kāpums 2011.gada pirmajā pusē nodrošināja arī spēcīgāko eksporta nozaru – kokapstrādes, metālapstrādes un mašīnbūves – apjoma un apgrozījuma pieaugumu, sasniedzot un pat pārsniedzot pirmskrīzes ražošanas rādītājus.

Pozitīvu skatu nākotnē raisa publiski izskanējusī informācija par vairāku simtu miljonu latu mērāmu pasūtījumu realizācijas iespējām kuģu un vilcienu būves nozarēs, kā arī ES fondu finansējuma apgūšana un pozitīvas investīciju plūsmas atgriešanās Latvijas ekonomikā, kas devusi iespēju palielināt ražošanas jaudas.

Piemēram, šā gada sākumā pēc rekonstrukcijas ar pilnu jaudu darbu atsāka “Liepājas Metalurgs”, rudenī atklātas vairākas jaunas metālapstrādes rūpnīcas. Kopumā jaudu noslodze rūpniecībā turpina pieaugt, taču jānorāda, ka turpmākai rūpniecības attīstībai nepieciešams vēl straujāks investīciju pieaugums.

No otras puses – jaudu nepietiekamība var nebūt 2012.gada ražotāju galvenā problēma. Atsaucoties uz uzņēmēju aptaujas datiem, redzam, ka Latvijas ražotājiem šogad strauji samazinājušās problēmas ar finansējuma pieejamību, bet pakāpeniski pieaug problēmas saistībā ar darbaspēka nepietiekamību. Pieprasījuma trūkums joprojām saglabājas kā būtiskākais Latvijas ražošanu ierobežojošais faktors.

Līdz ar to 2012.gadā uz eksportu balstītās rūpniecības izaugsme būs atkarīga no pieprasījuma un cenu dinamikas eksporta tirgos, kā arī turpmākas investīciju plūsmas. Lai gan jaunākie dati par ražošanu mūsu galvenajos eksporta tirgos nav iepriecinoši (novembrī ES valstīs kopumā ražošanas apjoma pieaugums gada griezumā noslīdējis līdz nullei, bet jaunie pasūtījumi pat bijuši mazāki nekā gadu iepriekš), 2012.gada janvāris sācies ar pārsteidzošu ražotāju optimisma pieaugumu. Rūpniecības konfidences rādītāji ES valstīs janvārī pirmo reizi pēdējo deviņu mēnešu laikā uzlabojušies, raisot cerības par izvairīšanos no atkārtotas recesijas eirozonā un līdz ar to no pieprasījuma krituma Latvijas eksporta tirgos.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa