Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 7.februārī

ĀM: Par Latvijas valdības prioritātēm Dānijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē

7.februārī Ministru kabineta sēdē izskatīts Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvais ziņojums par Latvijas valdības prioritātēm Dānijas prezidentūrā ES Padomē.

ĀM sadarbībā ar nozaru ministrijām ir sagatavojusi ziņojumu par valdībai svarīgākajiem jautājumiem Dānijas prezidentūrā. Dānijas prezidentūra ES Padomē sākās 2012.gada 1.janvārī un ilgs līdz 30.jūnijam. Dānijas prezidentūras prioritātes ir atbildīga, dinamiska, zaļa un droša Eiropa.

Latvijas valdība Dānijas prezidentūrā par savām darba prioritātēm ir izvirzījusi sarunas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, ekonomiskās izaugsmes ES veicināšanu un finanšu stabilitāti, maksimāli labvēlīgu atbalsta nosacījumu panākšanu Latvijai ES infrastruktūras projektu realizācijai. Informatīvais ziņojums ir sagatavots gan horizontālā vērtējumā, gan nozaru politikās. ĀM tradicionāli gatavo šādus ziņojumus uz katru Eiropas Savienības prezidentūras termiņu.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par grozījumiem Aizsargjoslu likumā

Izvērtējot 2011.gada janvārī dabas stihijas rezultātā radušos elektroapgādes traucējumus un to cēloņus, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, paredzot atsevišķi augošu koku, kuri apdraud elektrolīnijas, ciršanas kārtību elektrolīniju aizsargjoslās, ārpus tām, kā arī ārkārtas situācijās. Tādējādi tiks samazināti līdzīgu situāciju radītie elektrības padeves traucējumu riski un novērsts iespējamais kaitējums sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības veicējiem.

Par likumprojekta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā 7.februārī lēma Ministru kabinets.

Ņemot vērā, ka tieši mežos koku krišana radījusi nozīmīgāko kaitējumu un turpmāk var radīt līdzīgas situācijas, likumprojektā tiek noteikts, ka meža teritorijās aizsargjoslas platums būs 30 m uz katru pusi abpus līnijai visu spriegumu līnijām.

Likumprojekts nosaka arī elektrolīniju trašu platumu gaisvadu elektrolīnijām, kuru spriegums nepārsniedz 0,4 kilovoltus, – piecus metrus platā joslā; ar spriegumu no 6 līdz 20 kilovoltiem, – 13 metru platā joslā; ar spriegumu 110 kilovoltu, – 26 metrus platā joslā; bet ar spriegumu 330 kilovoltu, – 54 metrus platā joslā. Elektrolīniju trases platums kabeļlīnijām – trīs metrus platā joslā.

Vienlaikus, lai mazinātu līdzīgu gadījumu rašanos, gaisvadu līnijas pakāpeniski tiks nomainītas pret zemē ierīkotām kabeļu līnijām.

Likumprojekts paredz, ka mēnesi pirms plānveida apdraudošo koku ciršanas uzsākšanas objekta īpašnieks vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona nosūta rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un paziņo Valsts meža dienestam.

Likumprojektā nodala divu veidu apdraudošos kokus. Vieni ir koki, kas jau apdraud elektrolīnijas darbību (šādi apdraudošie koki ir norādīti arī Meža likuma 12.panta trešajā daļā) un potenciāli apdraudošie koki, kuru izciršana tiek novērtēta un veikta plānveidīgi, saskaņojot to ciršanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka uz šajā likumā noteikto elektrolīniju trašu ierīkošanu un trases platuma izmaiņām neattiecas Meža likumā noteiktā ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītā kompensācija, jo netiek skartas plašas meža platības, bet gan atsevišķi koki.

Ekonomikas ministrijas priekšlikumus grozījumiem Aizsargjoslu likumā 6.februārī apstiprināja arī Krīzes vadības padome.

Par likumprojekta apstiprināšanu vēl jālemj Saeimai.

EM: Par Latvijas–Ukrainas ekonomiskās sadarbības programmas apstiprināšanu

Ukrainas premjerministra Mikola Azarova oficiālās vizītes Latvijā laikā 10.februārī tiks parakstīta Latvijas Republikas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma 2012.–2013.gadam, kas paredz padziļināt divpusējo ekonomisko, rūpniecisko un zinātniski tehnisko sadarbību konkrētās abpusējo interešu jomās.

“Latvijas un Ukrainas attiecības līdz šim attīstījušās ļoti veiksmīgi, bet divpusējai ekonomiskajai sadarbībai noteikti vēl ir lielas iespējas. Latvijas uzņēmēju interese par Ukrainu vienmēr ir bijusi liela, tāpēc ir jārada labvēlīgi apstākļi, lai padziļinātu sadarbību un sniegtu atbalstu biznesam veiksmīgi virzīties uz priekšu,” norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Latvijas–Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma paredz darbības virzienus abas puses interesējošās jomās, izvirzot arī prioritāros jautājumus turpmākai sadarbības attīstībai. Latvijas skatījumā savstarpējo ekonomisko sadarbību būt lietderīgi veicināt mašīnbūves, metālapstrādes, būvniecības, transporta un loģistikas, enerģētikas, pārtikas rūpniecības, ķīmijas rūpniecības un kokapstrādes nozarē.

Ekonomiskās sadarbības programmas izstrādes laikā Ekonomikas ministrija apkopoja Latvijas nozaru ministriju, kā arī nevalstisko organizāciju priekšlikumus programmas saturam un nosūtīja Ukrainas pusei izvērtēšanai. Ukrainas puses saskaņojums tika saņemts 2012.gada 23.janvārī. Ekonomiskās sadarbības programma 7.februārī tika apstiprināta arī Ministru kabineta sēdē.

10.februārī Latvijā notiks Ukrainas premjerministra M.Azarova un Ukrainas uzņēmēju oficiālā vizīte, kuras laikā plānots parakstīt ekonomiskās sadarbības programmu. Ņemot vērā, ka Latvijas–Ukrainas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs ekonomikas ministrs D.Pavļuts šajā dienā būs komandējumā Francijā, programmu no Latvijas puses parakstīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. No Ukrainas puses programmu parakstīs Latvijas–Ukrainas SVK līdzpriekšsēdētājs, Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministra vietnieks Vladimirs Bandurovs.

Latvijas ārējās tirdzniecības preču apgrozījums ar Ukrainu 2011.gada pirmajos deviņos mēnešos bija 163 miljoni ASV dolāru (88 miljonus latu), kas ierindoja Ukrainu 17.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Salīdzinot ar 2010.gada pirmo pusgadu, ārējās tirdzniecības apgrozījums audzis par 96,75% jeb 73 miljoniem ASV dolāru (39,42 miljoniem latu).

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtību

7.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi noteikumos par kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti. Noteikumu projekts paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) nodrošināt deklarācijas aizpildītājam valsts informācijas sistēmās esošo informāciju, tādējādi atvieglojot deklarācijas aizpildīšanas procesu.

Šobrīd noteikumu projektā ir iekļauts regulējums, kas paredz, ka EDS būs nodrošināta informācija par ienākumiem, kuri atbilstoši nodokļu jomu regulējošajiem tiesību aktiem ir deklarēti VID. Šī informācija valsts amatpersonai jāpārbauda un, ja nepieciešams, arī jāprecizē un jāpapildina. Turpmāk valsts amatpersonai, elektroniskā veidā iesniedzot valsts amatpersonas deklarāciju, par gūtajiem ienākumiem jāuzrāda tikai tāda informācija, kas aizpildīšanas brīdī nav VID rīcībā.

Šobrīd tiek izstrādāti atsevišķi MK noteikumi, kas paredzēs nodrošināt informācijas pieeju arī no citām valsts informācijas sistēmām. Šis regulējums tiks īstenots līdz 2014.gada 1.janvārim. Tiek plānots, ka EDS deklarācijā norādāmā informācija tiks aizpildīta automātiski, izmantojot Iedzīvotāju reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas sistēmas un Uzņēmumu reģistra datus.

FM: Par izmaiņām akcīzes preču aprites kārtībā

7.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti tehniska rakstura grozījumi noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību, kas mazinās administratīvo slogu komersantiem un uzlabos komercdarbības vidi.

Lai samazinātu administratīvo slogu akcīzes preču apritē iesaistītajiem komersantiem, izstrādātais noteikumu projekts paredz noteikt atvieglotu informācijas sniegšanas kārtību.

Grozījumi veikti arī komercdarbības vides uzlabošanas nolūkā. Lai mazinātu naftas produktu sajaukšanas procesa izmaksas komersantiem, ir precizētas normas, kas nosaka plūsmas metodes izmantošanu degvielas izsniegšanas procesā. Grozījumi nosaka, ka dīzeļdegvielai un benzīnam, to aizstājējproduktiem un komponentiem ir atļauts pievienot attiecīgi biodīzeļdegvielu vai etilspirtu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Savukārt, lai veicinātu tirgus attīstību, atbalstītu legālo alkoholisko dzērienu tirgu, kā arī veicinātu godīgu konkurenci, paredzēta iespēja realizēt alkoholiskos dzērienus (alu, vīnu un raudzētos dzērienus) promnešanai izlejamā veidā.

FM: Par Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības fondu regulu priekšlikumiem

7.februārī Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas publicētajiem Kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.–2020.gada plānošanas periodam. Aktualizētajā pozīcijā tiek pausts izvērstāks Latvijas viedoklis (papildināta 15.novembrī MK sēdē apstiprinātā sākotnējā pozīcija) par ES fondu plānošanas, vadības, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas principiem, par ko noritēs sarunas Dānijas prezidentūras laikā 2012.gada pirmajā pusē. Aktualizētās pozīcijas ietvaros netiek definētas ES fondu atbalsta jomas Latvijā.

Papildus jau iepriekš identificētajām Latvijas interesēm Latvijai ir būtiski panākt, lai netiktu palielināts vispārējais administratīvais slogs nacionālajām iestādēm un finansējuma saņēmējiem attiecībā uz projektu ieviešanas uzraudzību un kontroli.

Latvijai ir svarīgi, ka Kohēzijas politikas jeb ES fondu plānošanas dokumentu sasaiste ar ES2020 stratēģijas mērķiem tiek definēta vēl pirms plānošanas perioda sākuma, kas nodrošinātu pēc iespējas mazāku nepieciešamību grozīt nacionālos plānošanas dokumentus vēlāk. Tas nodrošinās stabilu ES fondu ieviešanas vidi un sākotnēji uzstādīto mērķu efektīvu sasniegšanu. Tāpat Latvijai būtiski, ka sarunas par nākamo periodu risinātos raiti un ES fondu ieviešanu varētu sākt jau 2014.gada janvārī.

Sākotnējā Latvijas pozīcijā, kas kalpoja par pamatu Latvijas viedoklim diskusijām Eiropas Savienības institūciju darba grupās un ministru padomēs, tika teikts, ka Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007.–2013.gadam. Latvija uzskata, ka šāda finansējuma piešķīruma ierobežošana neatspoguļo dalībvalstu patiesās apguves spējas.

Pozīcijā tika arī uzsvērts, ka Latvijas interesēs ir, lai Kohēzijas politika kļūtu koncentrētāka un katram ES reģionam politikas atbalsts būtu koncentrēts uz ierobežotu skaitu jomu, tādējādi ļaujot sasniegt redzamākus rezultātus. Tāpat Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu.

Aktualizētā pozīcija tiks izmantota, nodrošinot Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās, ņemot vērā, ka sācies nākamais sarunu posms Dānijas prezidentūrā. Līdz 2011.gada noslēgumam Polijas prezidentūras laikā norisinājās skaidrojošā fāze ar diskusijām par stratēģiskās plānošanas un tematiskās koncentrācijas jautājumiem.

Sarunas ar EK notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā

7.februārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā, kas nodrošina Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos ietverto normu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos.

Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā paredz ikvienas Latvijā dzīvojošas fiziskas personas tiesības vērsties ar pieprasījumu Datu valsts inspekcijā, lai iegūtu informāciju par savu personas datu apstrādes veikšanu Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā, kā arī lai likumā paredzētajos gadījumos lūgtu papildināt, izlabot vai bloķēt savus personas datus, kas tiek apstrādāti Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā, kā arī pārtraukt to apstrādi vai iznīcināt tos. Savukārt Datu valsts inspekcijai noteikts pienākums minēto pieprasījumu attiecīgi pārsūtīt Eirojustam vai Eiropas Policijas birojam atbildes sniegšanai.

Papildus tam grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā nosaka, kādos gadījumos persona var vērsties ar pieprasījumu tieši Eiropola Apvienotajā uzraudzības iestādē vai Eirojusta Apvienotajā uzraudzības iestādē.

Eirojusts ir ES institūcija, kas nodibināta, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem, savukārt Eiropas Policijas birojs atbild par ES līmeņa sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

IeM: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

7.februārī Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 270 jaunus pilsoņus, tai skaitā 18 nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 81% ir krievi, 4% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% pilsonības pretendentu ir pamata, 53% – vidējā, 24% – augstākā izglītība.

Tuvāko dienu laikā jaunie pilsoņi pa pastu saņems paziņojumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kurā būs informācija par personas uzņemšanu pilsonībā, kā arī tiks sniegta būtiskākā informācija par jaunās Latvijas pilsoņa pases noformēšanas iespējām. PMLP atgādina, ka līdz ar uzņemšanu Latvijas pilsonībā, tiek mainīts personas tiesiskais statuss, tādēļ līdzšinējā nepilsoņa pase vairs nav derīga izmantošanai ne iekšzemē, ne ceļojumiem uz ārzemēm.

Kopumā kopš 1995.gada, kad Latvijā tika sākta nepilsoņu naturalizācija, Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 137 673 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16  439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2336; 2011.gadā – 2467 personas.

Lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, personai ir jāvēršas jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas dzīvesvietas. Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas personas, kas apliecinājušas savu latviešu valodas prasmi, kā arī sekmīgi nokārtojušas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.

IeM: Par jaunākā kārtībnieka amatu un tam atbilstošas mēnešalgas noteikšanu

7.februārī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus MK 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.568 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām”, kas paredz jauna amata ieviešanu Valsts policijā (VP) – jaunākais kārtībnieks un paredz noteikt tam atbilstošu mēnešalgas kategoriju un līmeni.

Jaunākā kārtībnieka amata ieviešanu Ministru kabinets atbalstīja 17.janvārī. Lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt minētā amata ieviešanu, bija jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.568, nosakot amatam atbilstošu mēnešalgu. Jaunākā kārtībnieka mēnešalga būs 200 latu pirms nodokļu nomaksas.

Minētajā amatā tiks ieceltas amatpersonas ar vidējo izglītību, un šo amatpersonu sākotnējā profesionālā apmācība notiks atbilstoši iepriekš sagatavotai 10 dienu programmai, pēc tam kārtojot pārbaudījumu. Amatpersonai papildus tiks uzlikts pienākums pārbaudes laikā sākt mācības pilna laika plūsmā VP koledžā arodizglītības programmā “Policijas darbs”. Tās amatpersonas, kuras koledžā sekmīgi apgūs arodizglītības programmu un iegūs atbilstošu kvalifikāciju, tiks pārceltas kārtībnieka amatā. Savukārt tās amatpersonas, kuras nebūs apguvušas minēto arodizglītības programmu, tiks atvaļinātas no dienesta.

Jaunākajiem kārtībniekiem atbilstoši kompetencei varēs noteikt tiesu kārtībnieka, objektu apsardzes, konvojēšanas, patrulēšanas un citus amata pienākumus VP amatpersonas vadībā, kura ieņem augstāku amatu.

Šāds pagaidu risinājums plānots līdz 2013.gada 31.decembrim.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

KM: Par līdzekļu piešķiršanu kultūras iestādēm stiprā vēja un vētras seku novēršanai

7.februārī valdība apstiprinājusi rīkojuma projektu, kas paredz Latvijas Mākslas akadēmijai, Rundāles pils muzejam un Latvijas Nacionālajam arhīvam piešķirt kopumā 89 439 latus, lai likvidētu stiprā vēja un vētras postījumus aizvadītā gada nogalē.

Rīkojums paredz uzdevumu Finanšu ministrijai piešķirt 89 439 latus Kultūras ministrijai no valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Pamatojoties uz KM pārraudzībā esošo iestāžu iesniegtajiem izmaksu aprēķiniem, kopā nepieciešamie finanšu līdzekļi ir 89 439 lati: valsts aģentūrai “Rundāles pils muzejs”– 2400 latu; Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA) – 7412 lati; Latvijas Mākslas akadēmijai – 79 627 lati.

Vislielākie postījumi bija skāruši Latvijas Mākslas akadēmijas ēku – spēcīgajā vējā tai tika norauts jumta segums. Rundāles pils muzeja meža parka teritorijā nolauzti un izgāzti kopskaitā 136 koki. Savukārt LNA Latvijas valsts arhīvam radīti bojājumi jumtam un ēkai.

Postījumus Latvijas Mākslas akadēmijai, Rundāles pils muzejam un Latvijas Nacionālajam arhīvam radīja 2011.gada 27. un 28.novembra spēcīgais vējš. Savukārt papildus postījumus Latvijas Nacionālajam arhīvam nodarīja vētra 26. un 27.decembrī.

Kultūras ministrija MK rīkojuma projektu ir izstrādājusi, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” līdzekļus”.

Annija Senakola, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par Latvijas līgumu ar Lietuvu sociālās drošības jomā

Latvija ar Lietuvu slēgs līgumu sociālās drošības jomā, tādējādi novēršot dubultu periodu, kas uzkrāti bijušās PSRS teritorijā, ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā, informē Labklājības ministrija (LM). Plānots, ka abas puses līgumu parakstīs šā gada pirmajā pusē.

Līguma mērķis ir novērst situāciju, ka, piešķirot pensiju saskaņā ar Latvijas un Lietuvas normatīvajiem aktiem, apdrošināšanas stāžā ieskaita vienu un to pašu darba vai tam pielīdzināto periodu, kas uzkrāts bijušajā PSRS līdz 1990.gada 31.decembrim.

To paredz 7.februārī valdībā apstiprinātais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu”. Tas vēl jāpieņem Saeimā.

Līdz šim praksē nereti radās gadījumi, ka cilvēka, kurš sava darba mūža laikā strādājis gan Latvijas, gan Lietuvas teritorijā (un arī citās bijušās PSRS republikās) un kuram pensiju piešķir abas minētās valstis, uzkrātos apdrošināšanas periodus citās bijušās PSRS republikās apdrošināšanas stāžā ieskaitīja gan Latvija, gan Lietuva. Tādējādi cilvēks saņēma pensiju par vieniem un tiem pašiem apdrošināšanas periodiem no divām valstīm.

Piemēram, Latvijā cilvēks ir nostrādājis 14 gadus, Lietuvā 11 gadus un kādā no bijušajām PSRS republikām (izņemot Latviju un Lietuvu) trīs gadus. Noslēdzot līgumu, bijušās PSRS apdrošināšanas periodus (ja to paredz attiecīgās valsts normatīvie akti) ņems vērā tās valsts kompetentā institūcija, kurā uzkrātais kopējais apdrošināšanas periods būs garāks. Tas nozīmē, ka minētajā gadījumā pēc līguma noslēgšanas, šos trīs gadus ņems vērā Latvija.

Vienlaikus par spēku zaudējušu atzīta 1993.gada 17.decembrī (spēkā no 1995.gada 31.janvāra) parakstītā Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā. Tā pašreiz nosaka abu valstu sadarbību sociālās drošības jomā, t.sk. neregulē, kurā no abu valstu stāžiem ieskaitāmi darba periodi, kas uzkrāti bijušās PSRS republikās.

Latvija ir noslēgusi šādus divpusējos līgumus sociālās drošības jomā:

• Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

• Vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par sadarbību sociālās nodrošināšanas jomā;

• Latvijas Republikas un Kanādas sociālās drošības līgums;

• Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības vienošanās par savstarpēju pensiju izmaksu;

• Līgums starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 17.pantam attiecībā uz Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem;

• Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā;

• Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā.

Eiropas Savienības teritorijā sociālās drošības jomu regulē 2004.gada 29.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.883/2004 par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu.

LM: Par Labklājības ministrijas valsts sekretāri

Valdība 7.februārī vienojās Labklājības ministrijas valsts sekretāres amatā pārcelt līdzšinējo Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Jaunzemi. Darbu I.Jaunzeme sāks ar 15.februāri.

I.Jaunzeme karjeru valsts pārvaldē sākusi tieši Labklājības ministrijā, turpinot to Latvijas Darba devēju konfederācijā, Ekonomikas ministrijā un Konkurences padomē. I.Jaunzemei ir ilggadīga dažādu līmeņu vadītāja darba pieredze, kā arī attīstības redzējums, kas veidojies, darbojoties gan valsts pārvaldē, gan valdības sociālā partnera statusā. Tādas I.Jaunzemes profesionālās kvalitātes kā zināšanas par sociālās apdrošināšanas sistēmu, nodarbinātības politiku, uzņēmējdarbības vidi šobrīd ir īpaši nozīmīgas, lai sekmīgi īstenotu ministrijas definētos reformu plānus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par reklāmas un informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem

Reklāmas un informācijas objektus krustojumos varēs izvietot 25 metru, nevis pašlaik noteikto 30 metru attālumā. Šāds attālums ir pietiekams, lai ceļu krustojumu pieejās izvietotā informācija nenovērstu autovadītāju uzmanību no transportlīdzekļa vadīšanas, kā arī lai netiktu aizsegtas ceļazīmes un netiktu apdraudēta satiksmes drošība. Apdzīvotās vietās, kur atļautais braukšanas ātrums noteikts lielāks par 50 km/h, maza izmēra reklāmas objekti drīkstēs atrasties tuvāk brauktuves malai.

Atbalstot un veicinot velosatiksmes attīstību pilsētas ielu tīklā, noteikts, ja uz ietves ir izveidots apvienotais gājēju un velosipēdistu ceļš, tad jāparedz vismaz 2,25 metrus plata, no reklāmas un informācijas objektiem brīva zona, kur gājēji un velobraucēji var netraucēti pārvietoties.

To paredz SM izstrādātie grozījumi noteikumos “Par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana”, ko 7.februārī atbalstīja valdība.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par izmaiņām starptautisku privāttiesisku līgumu noslēgšanas kārtībā

7.februārī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumu likumā “Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”.

Grozījums paredz, ka turpmāk Latvijas valsts un pašvaldību iestādes līgumos ar ārvalstu fiziskām un juridiskām personām varēs ietvert īpašus noteikumus par strīda izskatīšanu ārvalstu šķīrējtiesās. Taču pašvaldību iestādēm līgumā ietvertie īpašie noteikumi par strīda izskatīšanu ārvalstu šķīrējtiesās būs jāsaskaņo ar Valsts kanceleju.

Valsts kanceleja, kura nodrošina valsts pārstāvību tiesvedības procesos, turpmāk izvērtēs līgumā iekļauto īpašo noteikumu par strīda izskatīšanu ārvalstu šķīrējtiesās atbilstību valsts interesēm.

Ņemot vērā starptautisko darījumu intensitātes pieaugumu, ne tikai Latvijas uzņēmējiem, bet arī Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, slēdzot privāttiesiskus līgumus ar ārvalstu subjektiem, var būt būtiski vienoties par neitrālu strīdu izšķiršanas vietu, tas ir šķīrējtiesu, kas nav kādas valsts vispārējās jurisdikcijas tiesa. Nereti šādi strīdu izšķiršanas noteikumi no ārvalsts subjekta puses tiek izvirzīti kā priekšnoteikums līguma noslēgšanai ar Latvijas valsts vai pašvaldības iestādi, kas ir Latvijas valsts vai pašvaldības interesēs.

Likuma grozījums vēl jāpieņem Saeimā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre

ZM: Par meža apsaimniekošanas prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē

7.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē”. Jauno noteikumu mērķis ir iežogotajās meža platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē saglabāt meža ekosistēmu, nosakot atšķirīgas meža apsaimniekošanas prasības un nodrošināt meža apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā līdzšinējo mežsaimniecisko praksi, to iespējams panākt, nosakot atšķirīgus mežaudžu kopšanas nosacījumus, kas mazinātu dzīvnieku bojājumus un to ietekmi uz mežaudžu turpmāko attīstības gaitu, atšķirīgu kārtību un prasības meža atjaunošanai, kā arī atšķirīgus koku ciršanas nosacījumus galvenajā cirtē. Noteikumos ietverti nosacījumi koku ciršanai kopšanas cirtēs atkarībā no valdošās koku sugas un vidējā koku augstuma, kā arī dažām koku sugām atkarībā no vecuma. Ievērojot šos nosacījumus, var samazināt dzīvnieku postījumus un to ietekmi uz mežaudzes augšanu, produktivitāti un iegūstamās koksnes kvalitāti.

Noteikumi paredz, ka koku ciršana iežogotajās meža platībās dzīvnieku turēšanai nebrīvē galvenajā cirtē būs atļauta, ja šo cirti izpilda vairākos paņēmienos izlases cirtē. Galvenās cirtes veikšana vairākos paņēmienos ar noteiktu atkārtošanas periodu nepieciešama, lai veicinātu mežaudzes iespējamo atjaunošanos, kā arī mazinātu iespējamo stresu dzīvniekiem, ko izraisītu vides straujās izmaņas. Atsevišķi augošu koku, piemēram, ozolu, ošu, kļavu, gobu, atstāšana veicina šo koku izvērstu vainagu veidošanos, kas reizē var dot gan ēnojumu dzīvniekiem, producēt sēklas, kā arī veidot vizuāli pievilcīgāku ainavu. Ņemot vērā dzīvnieku iespējamos postījumus un to intensitāti, uz iežogotajām platībām neattiecina normatīvajos aktos noteiktās meža atjaunošanas prasības.

Tāpat noteikumos ietverti nosacījumi un paredzēta meža apsaimniekošanas kārtība, kas jāievēro pēc tam, kad dzīvnieku turēšana iežogotā platībā pārtraukta. Ja dzīvnieku turēšana iežogotā meža platībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību tiek pārtraukta, dzīvnieku īpašniekam būs pienākums mēneša laikā elektroniski vai papīra formā iesniegt Valsts meža dienestā (VMD) informāciju par dzīvnieku turēšanas iežogotā meža platībā pārtraukšanu, norādot savu vārdu un uzvārdu, novietnes nosaukumu un atrašanās vietas adresi.

Ņemot vērā, ka pēc dzīvnieku turēšanas iežogotā meža platībā būtiski mainās nogabala raksturojošie rādītāji, dzīvnieku īpašnieka pienākums būs ne vēlāk kā gada laikā nodrošināt atkārtotas meža inventarizācijas veikšanu šajā platībā un tās datus iesniegt Valsts meža dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti. Iežogotajā meža platībā, kurā dzīvnieku turēšana pārtraukta, turpmāk mežs būs jāapsaimnieko atbilstoši Meža likuma prasībām, pamatojoties uz meža inventarizācijas rezultātiem.

Noteikumos paredzētais regulējums būs attiecināms uz tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas savvaļas sugas dzīvnieki, kas tiek turēti iežogotās meža platībās, lai no tiem iegūtu dzīvnieku izcelsmes produktus vai veiktu sugas selekcijas darbu. Latvijā šobrīd ir reģistrēti 68 šādu dzīvnieku īpašnieki.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai

7.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu biškopībai, tā administrēšanas un uzraudzības kārtību”. Jaunie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos atbalsta piešķiršanas nosacījumus biškopībā.

Noteikumi paredz jaunus atbilstības kritērijus pretendentiem, kas piesakās uz atbalsta saņemšanu Latvijas biškopības programmas pasākumu īstenošanai. Pretendentam jābūt reģistrētam biedrību un nodibinājumu reģistrā, tam jābūt pieredzei tieši bišu audzēšanā un pavairošanā un jādarbojas biškopības nozarē vismaz trīs gadus, kā arī jāsadarbojas ar speciālistu, kuram ir izglītība biškopībā. Tam jābūt piešķirtam šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusam, kā arī būtiska ir pieredze teorētiskās un praktiskās apmācības veikšanā biškopības jomā. Tāpat noteikumi paredz dokumentus, kas iesniedzami Lauku atbalsta dienestā (LAD) atbalsta saņemšanai.

Ņemot vērā, ka biškopības nozare ir ļoti specifiska, ir svarīgi, lai tajā darbotos kompetentas organizācijas ar pieredzi gan praktiskajā darbā biškopības nozarē, gan teorētiskās apmācības veikšanā, lai tās būtu spējīgas kvalitatīvi īstenot Latvijas biškopības programmu, aptverot visus Latvijas reģionus.

Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts biškopības nozarei, lai veicinātu dažādu informatīvu, izglītojošu, ekonomisku, pētniecisku pasākumu norisi, biškopības attīstību un popularitāti, kā arī ierobežotu varrozes izplatību un risinātu ar to saistītās problēmas.

Jaunajos noteikumos arī precizēta kārtība, kādā piešķir atbalstu, ja uz to ir pieteikušies vairāki atbalsta pretendenti. Ja LAD iesniegtajā atbalsta pretendentu izdevumu tāmē norādītā kopējā summa pārsniegs Latvijai piešķirtā atbalsta finansējuma apmēru, tad izmaksājamo atbalsta apmēru proporcionāli samazinās, ņemot vērā bišu saimju skaitu, kas reģistrēts Lauksaimniecības datu centra to lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā, kuru īpašnieki ir biškopji, kas norādīti pretendenta iesniegtajā biškopju sarakstā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa