Par tautsaimniecības attīstību 2011.gada ceturtajā ceturksnī

Ekonomikas ministrija:

“Latvijas ekonomika atbilstoši prognozēm 2011.gadā ir augusi par 5,3%. Lai arī šis skaitlis krietni atpaliek no tā saukto trekno gadu rādītājiem, tagad varam būt daudz pārliecinātāki, ka izaugsme ir ilgtspējīga un to nodrošina sabalansētāka ekonomikas struktūra. Ekonomikas mugurkauls ir rūpniecība un eksports. Šī pārliecība ir jānostiprina ne vien vārdos, bet arī darbos. Tāpēc modernai industriālajai politikai ir jābūt vienai no visas valdības galvenajām prioritātēm, jo tas ir veids, kā celt Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un kvalitāti. Kaut arī Eiropas un pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvas patlaban tiek zīmētas drūmās krāsās, pašmājās nevajadzētu ļauties pārmērīgam pesimismam. Tā vietā, lai nepārtraukti zīmētu pesimistiskākos scenārijus, spēki būtu jāvelta tam, lai līdz tiem nenonāktu. Jāatceras, ka, lai kādas krīzes būtu pasaulē, vienmēr būs valstis, kuru ekonomikas turpina augt un attīstīties. Mums jābūt šo valstu vidū,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (turpmāk IKP) 2011.gada ceturtajā ceturksnī par 5% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Tas nozīmē, ka kopumā aizvadītajā gadā IKP ir palielinājies par 5,3%, salīdzinot ar 2010.gadu.

Ceturkšņa laikā IKP palielinājās par 0,8% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Salīdzinot ar 2009.gada trešajā ceturksni, kas bija krīzes zemākais punkts, IKP ir pieaudzis par 10 procentiem.

Lai arī aizvadītā gada nogalē pieauga nenoteiktība ārējos tirgos, Latvijas preču eksports turpināja augt un joprojām ir galvenais izaugsmes dzinulis. Saglabājoties eksporta iespējām, pērn ceturtajā ceturksnī turpinājās izaugsme apstrādes rūpniecībā – pēc provizoriskām aplēsēm apstrādes rūpniecības apjoms 2011.gada ceturtajā ceturksnī par 9% pārsniedza 2010.gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Jāatzīmē, ka kopējās rūpniecības nozares (ieskaitot ieguves rūpniecību un enerģētiku) izaugsme ceturtajā ceturksnī bija nedaudz lēnāka (par 4%), jo samazinājās ražošanas apjoms enerģētikas nozarē. To galvenokārt ietekmēja laika apstākļi – 2011.gada nogale bija daudz siltāka nekā iepriekšējā gadā, līdz ar to saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas apjoms bija krietni mazāks.

2011.gada ceturtajā ceturksnī vērojamais kravu apgrozījuma pieaugums dzelzceļā (par 32%) un ostās (par 14%) liecina, ka kopumā transporta nozarē gada nogalē saglabājās straujš pieaugums. Galvenokārt pateicoties vairumtirdzniecības apjoma pieaugumam, arī tirdzniecības nozarē ceturtajā ceturksnī vērojams kāpums. Tāpat būvniecības nozare turpina atgūties no krīzes.

Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Palēninoties izaugsmes tempam mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta pieaugums kļūs mērenāks. Palēninoties eksporta izaugsmei, arī tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kopumā var mazināties, tāpēc šogad nav sagaidāms būtisks iekšējā pieprasījuma pieaugums. Neraugoties uz pakāpenisko situācijas uzlabošanos darba tirgū, privātā patēriņa kāpumu ierobežos joprojām relatīvi augstais bezdarba līmenis. Investīciju dinamiku ietekmēs komercbanku piesardzīgā kreditēšanas politika, kā arī privātā sektora investīcijas noteiks uzņēmēju nogaidošais noskaņojums attiecībā uz nākotnes perspektīvām. Kopumā 2012.gadā IKP pieaugs lēnākā tempā nekā 2011.gadā.

Ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļa

Finanšu ministrija:

Centrālās statistikas pārvaldes 9.februārī publicētais ātrais novērtējums par iekšzemes kopproduktu (IKP) 2011.gada ceturtajā ceturksnī liecina, ka kopumā IKP pagājušajā gadā varētu būt audzis par 5,3%, līdz ar to kļūstot par pirmo pozitīvas izaugsmes gadu kopš 2007.gada.

Tādējādi izaugsme ir bijusi straujāka ne tikai par prognozēto pagājušā gada sākumā, bet pat labāka, nekā prognozēts vēl pērnā gada septembrī. Tas bijis iespējams, jo arī pagājušā gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomikā turpinājusies strauja izaugsme un pieauguma temps ir bijis straujāks, nekā prognozēts. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni IKP pieaudzis par 5,0%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem audzis par 0,8%.

“Iepriecina, ka pieauguma temps pret iepriekšējo ceturksni ir saglabājies pozitīvs. Tas apstiprina, ka ceturtajā ceturksnī sagaidāmais ekonomiskās aktivitātes kritums eirozonā Latviju joprojām nav skāris. Lai gan salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni gada pieauguma temps ir samazinājies, tomēr tas jau iepriekš bija prognozēts iepriekšējā gada augstās bāzes dēļ,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomisko izaugsmi ietekmējuši arī no 2010.gada būtiski atšķirīgie laika apstākļi. Siltās ziemas ietekmē kritums piedzīvots siltumapgādē, kā rezultātā samazinājies gada pieauguma temps rūpniecībā, tomēr ļoti labs ceturksnis, visticamāk, būs padevies būvniecības nozarē. Labs gada pieaugums saglabājas arī mazumtirdzniecībā, un uzņēmēju aptaujas norāda uz stabili pozitīvām tendencēm arī pakalpojumu jomā.

Lai arī bezdarba līmenis ir nedaudz pieaudzis, taču tas jau bija iepriekš prognozēts sezonālo faktoru ietekmē. Tomēr jāatzīst, ka no negatīvās ārējās vides ietekmes Latvijas ekonomikai diez vai izdosies izvairīties. Jau 2011.gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni izaugsme eirozonā visticamāk būs bijusi negatīva un vismaz šā gada pirmajā pusē tā atradīsies recesijā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) janvāra vidū nāca klajā ar prognozēm, kurās 2012.gadam kopumā negatīva izaugsme tiek prognozēta gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Izaugsmes perspektīvas pasliktinājuši ne tikai riski eirozonā, bet arī virknē lielo attīstības valstu, tāpēc SVF pazeminājis pasaules IKP pieauguma prognozes no 4% līdz 3,3%, bet ES – attiecīgi no +1,4% uz -0,1%.

Rezultātā vairāki eksperti Latvijā pazeminājuši arī Latvijas izaugsmes prognozes 2012.gadam, kas tagad ir intervālā no 1 līdz 2%. Pamatojoties uz 9.februārī publicētajiem IKP rezultātiem un aktuālo situāciju ārējā vidē, Finanšu ministrija (FM) plāno līdz februāra beigām aktualizēt makroekonomiskās attīstības prognozes vidējam termiņam. Atgādinām, ka, gatavojot 2012.gada budžetu, FM IKP izaugsmi 2012.gadā prognozēja 2,5% apmērā.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa