Paziņojums

2009. gada 1. janvāra RID izdevums

Tekstus 44. sesijā (2007. gada 19.–23. novembrī Zagrebā) un 45. sesijā (2008. gada 16. maijā Bernē) ir pieņēmusi RID Bīstamo kravu pārvadājumu ekspertu komiteja, un tie stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī.

SATURS

1.1.3.4.	Aizstāj vārdus “ierobežotos daudzumos” ar vārdiem “ierobežotos vai izņēmuma daudzumos”.
	Iestarpina šādu jaunu 1.1.3.7. punktu:
“1.1.3.7.	Atbrīvojumi, kas attiecas uz litija bateriju pārvadāšanu”.
1.3.2.4.	Punktu svītro.
1.6.2.	Punktu groza šādi:
“1.6.2.	Spiedientvertnes un 2. klases tvertnes”.
1.7.1.	Punktu groza šādi:
“1.7.1.	Darbības joma un piemērošana”.
	Iestarpina šādu jaunu 1.8.6. un 1.8.7. punktu:
“1.8.6.	Administratīvās kontroles pasākumi 1.8.7. punktā aprakstīto atbilstības novērtējumu, periodisko pārbaužu un ārkārtas pārbaužu piemērošanai
1.8.7.	Atbilstības novērtēšanas un periodisko pārbaužu procedūras”.
2.2.7.	Visu punktu groza šādi:
“2.2.7.	7. klase. Radioaktīvi materiāli
2.2.7.1.	Definīcijas
2.2.7.2.	Klasifikācija
2.2.7.2.1.	Vispārīgi noteikumi
2.2.7.2.2.	Radioaktivitātes līmeņa noteikšana
2.2.7.2.3.	Citu materiālu īpašību noteikšana
2.2.7.2.4.	Paku vai nepakota materiāla klasifikācija
2.2.7.2.5.	Īpaša kārtība”.
2.3.5.	Punktu svītro.
	Uzskatīt līdzšinējo 2.3.6. punktu par 2.3.5. punktu
3. daļa.	To groza šādi:
“3. DAĻA.	Bīstamo kravu saraksts, īpaši noteikumi un izņēmumi, kas attiecas uz ierobežotiem un izņēmuma daudzumiem”.
3.4.	Šā punkta tekstu groza šādi:
“3.4.	Ierobežotos daudzumos iepakotas bīstamās kravas”.
	Iestarpina šādu jaunu 3.5. nodaļu:
“3.5.	Izņēmuma daudzumos iepakotas bīstamās kravas”.
3.5.1.	Izņēmuma daudzumi
3.5.2.	Iepakojumi
3.5.3.	Paku pārbaudes
3.5.4.	Paku marķējums
3.5.5.	Maksimālais paku daudzums jebkurā vagonā vai konteinerā
3.5.6.	Dokumentācija”.
4.1.4.4.	Punktu svītro.
5.1.5.1.	Punktu svītro.
	Uzskatīt līdzšinējo 5.1.5.2. un 5.1.5.3. punktu par 5.1.5.1. un 5.1.5.2. punktu.
	Iestarpina šādu jaunu 5.1.5.3. punktu:
“5.1.5.3.	Transporta indeksa (TI) un kodolkritiskuma drošības indeksa (KDI) noteikšana”.
	Iestarpina šādu jaunu 5.3.6. punktu:
“5.3.6.	Videi bīstamas vielas zīme”.
6.1.5.	[neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]
6.2.	Visu nodaļu groza šādi:
“6.2.	Prasības attiecībā uz spiedientvertņu, aerosola balonu, mazo gāzi saturošo tvertņu (gāzes patronu) konstrukciju un pārbaudēm un tādu kurināmā elementa kasešu konstrukciju un pārbaudēm, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze
6.2.1.	Vispārīgās prasības
6.2.1.1.	Konstrukcija
6.2.1.2.	Materiāli
6.2.1.3.	Apkalpošanas iekārtas
6.2.1.4.	Spiedientvertņu apstiprināšana
6.2.1.5.	Sākotnējā inspekcija un pārbaude
6.2.1.6.	Periodiskās inspekcijas un pārbaudes
6.2.1.7.	Prasības ražotājiem
6.2.1.8.	Prasības kontroles iestādēm
6.2.2.	Prasības ANO spiedientvertnēm
6.2.2.1.	Projektēšana, izgatavošana, sākotnējā inspekcija un pārbaude
6.2.2.2.	Materiāli
6.2.2.3.	Apkalpošanas iekārtas
6.2.2.4.	Periodiskās inspekcijas un pārbaudes
6.2.2.5.	Spiedientvertņu ražošanas atbilstības novērtēšanas un atzīšanas procedūra
6.2.2.6.	Spiedientvertņu periodisko inspekciju un pārbaužu apstiprināšanas sistēma
6.2.2.7.	Atkārtoti uzpildāmo ANO spiedientvertņu marķēšana
6.2.2.8.	Atkārtoti neuzpildāmo ANO spiedientvertņu marķēšana
6.2.2.9.	Pielīdzinātas atbilstības novērtēšanas un periodisko inspekciju un pārbaužu procedūras
6.2.3.	Vispārīgās prasības attiecībā uz spiedientvertnēm, kas nav ANO spiedientvertnes
6.2.3.1.	Konstrukcija
6.2.3.2.	(Rezervēts).
6.2.3.3.	Apkalpošanas iekārtas
6.2.3.4.	Sākotnējā inspekcija un pārbaude
6.2.3.5.	Periodiskā inspekcija un pārbaude
6.2.3.6.	Spiedientvertņu apstiprināšana
6.2.3.7.	Prasības ražotājiem
6.2.3.8.	Prasības kontroles iestādēm
6.2.3.9.	Atkārtoti uzpildāmo spiedientvertņu marķēšana
6.2.3.10.	Atkārtoti neuzpildāmo spiedientvertņu marķēšana
6.2.4.	Prasības saskaņā ar standartiem projektētām, izgatavotām un pārbaudītām spiedientvertnēm, kas nav ANO spiedientvertnes
6.2.5.	Prasības spiedientvertnēm, kas nav ANO spiedientvertnes un kas nav projektētas, izgatavotas un pārbaudītas saskaņā ar standartiem
6.2.5.1.	Materiāli
6.2.5.2.	Apkalpošanas iekārtas
6.2.5.3.	Metāla baloni, cauruļveida tvertnes, spiediena mucas un balonu montāžas agregāti
6.2.5.4.	Papildu noteikumi, kas attiecas uz leģēta alumīnija spiedientvertnēm, kuras paredzētas saspiestām gāzēm, sašķidrinātām gāzēm, izšķīdinātām gāzēm un nesaspiestām gāzēm un attiecībā uz kurām noteiktas īpašas prasības (gāzes paraugi), kā arī uz izstrādājumiem, kas satur gāzi, uz kuru iedarbojas paaugstināts spiediens, un kas nav aerosola baloni un mazas, gāzi saturošas tvertnes (gāzes patronas)
6.2.5.5.	Kompozītmateriālu spiedientvertnes
6.2.5.6.	Slēgtās kriogēnās tvertnes
6.2.6.	Vispārīgās prasības aerosola baloniem, mazām, gāzi saturošām tvertnēm (gāzes patronām) un kurināmā elementa kasetēm, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze
6.2.6.1.	Konstrukcija
6.2.6.2.	Hidrauliskā spiediena pārbaude
6.2.6.3.	Hermētiskuma (necaurlaidības) pārbaude
6.2.6.4.	Atsauce uz standartiem”.
6.3.	Punktā vārdu “vielu” aizstāj ar vārdiem
	“A kategorijas infekciozu vielu”.
6.3.2.	Punktu groza šādi:
“6.3.2.	Prasības, kas attiecas uz iepakojumiem”.
6.3.3.	Punktu groza šādi:
“6.3.3.	Kods iepakojuma tipa apzīmēšanai”.
	Iestarpina šādu jaunu 6.3.4. un 6.3.5. punktu:
“6.3.4.	Marķējums
6.3.5.	Iepakojumu pārbaudes prasības”.
6.5.6.	[neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]
6.5.6.13.	Punktu groza šādi:
“6.5.6.13.	Vibrācijas pārbaude”.
	Iestarpina šādu jaunu 6.5.6.14. punktu:
“6.5.6.14.	Pārbaudes protokols”.
6.6.5.	[neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]

1. DAĻA

1.1. nodaļa

1.1.3.1. Punkta a) apakšpunktam pievieno šādu jaunu otro teikumu:

“Gadījumos, kad šādas kravas ir uzliesmojoši šķidrumi, kas tiek pārvadāti atkārtoti izmantojamās tvertnēs un ko pārvadā privātpersona vai kas tiek pārvadāti privātpersonas vajadzībām, kopējais tilpums nedrīkst pārsniegt 60 litru uz tvertni.“

Punkta piezīmē “2.2.7.1.2.” aizstāj ar

“1.7.1.4.”.

1.1.3.2. Šā punkta c) apakšpunkta pirmo teikumu groza šādi:

“A un O grupas gāzēm (saskaņā ar 2.2.2.1. punktu), ja gāzes spiediens tvertnē 20 °C temperatūrā nepārsniedz 200 kPa (2 bar) un gāze nav sašķidrināta vai atdzesēta un sašķidrināta.”

1.1.3.4. Aizstāj “ierobežotos daudzumos” ar

“ierobežotos vai izņēmuma daudzumos”.

1.1.3.4.2. Šajā punktā svītro:

“kas iepakotas ierobežotos daudzumos”.

Punkta līdzšinējo piezīmi iestarpina pēc 1.1.3.4. punkta virsraksta un “2.2.7.1.2.” aizstāj ar

“1.7.1.4.”.

Iestarpina šādu jaunu 1.1.3.4.3. punktu:

“1.1.3.4.3. Uz atsevišķām bīstamām kravām var neattiecināt noteikumus, ja ir ievēroti 3.5. nodaļas nosacījumi.”

1.1.3.6.3. Transporta 3. kategorijai atvēlētās tabulas 2. slejā iestarpina šādu jaunu rindiņu:

“4.3. klase: ANO nr. 3476”.

Transporta 3. kategorijai atvēlētās tabulas 2. slejā attiecībā uz 8. klasi aizvieto “un 3028” ar

“, 3028 un 3477”.

Pirmo ievilkumu aiz tabulas groza šādi:

“ – izstrādājumu bruto svars kilogramos (1. klases izstrādājumu sprādzienbīstamās vielas tīrais svars kilogramos gadījumā, kad bīstamās kravas atrodas RID aprakstītajās iekārtās un aprīkojumā, kopējais tajās esošo bīstamo kravu daudzums attiecīgi kilogramos vai litros);”

Pievieno šādu jaunu 1.1.3.7. apakšpunktu:

“1.1.3.7. Atbrīvojumi, kas attiecas uz litija bateriju pārvadāšanu

RID noteikumi neattiecas uz:

a) litija baterijām, kas uzstādītas transportlīdzeklī, ar ko veic pārvadājumu, un kas paredzētas piedziņai vai jebkuras transportlīdzekļa iekārtas darbībai;

b) litija baterijām, kas atrodas iekārtā (piemēram, klēpjdatorā), ko izmanto vai ir paredzēts izmantot pārvadājuma laikā, un nodrošina tās darbību.”

1.1.4.4. Svītro punkta piezīmes pēdējo teikumu.

1.2. nodaļa

1.2.1. “Aerosola jeb aerosola balona” definīcijā aizstāj “6.2.4. iedaļas” ar

“6.2.6. punkta”.

[“Pārvadāšanas” definīcijas grozījums neattiecas uz dokumenta izdevumu angļu valodā.]

“Konteinera” definīcijā

• punktam pievieno šādu jaunu piekto ievilkumu:

“ – ar iekšējo tilpumu, kas ir vismaz 1 m³, izņemot konteinerus, kas paredzēti radioaktīvo materiālu pārvadāšanai”.

• Pirms “Noņemama kravas kaste” svītro

“(sk. arī “Slēgts konteiners”, “Liels konteiners”, “Vaļējs konteiners”, “Pārsegts konteiners” un “Mazs konteiners”)”.

• Definīcijas beigās pievieno šādu jaunu rindkopu:

“Turklāt”, kam seko spēkā esošās “Lielā konteinera” (ar grozījumiem, sk. turpmāk), “Mazā konteinera” (ar grozījumiem, sk. turpmāk), “Pārsegta konteinera”, “Slēgta konteinera” un “Vaļēja konteinera” definīcijas.

Līdzšinējās “Lielā konteinera”, “Mazā konteinera”, “Pārsegta konteinera”, “Slēgta konteinera” un “Vaļēja konteinera” vietās definīciju aizstāj ar šādu atsauci:

“, sk. “Konteiners”.

• Piezīmi pēc definīcijas papildina ar teikumu:

“Taču konteineru var izmantot kā radioaktīvo materiālu iepakojumu.”

“Saliktā IBC ar plastmasas iekšējo tvertni” definīciju papildina ar šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Ja vārdi “plastmasas materiāls” ir lietoti saistībā ar salikto IBC iekšējām tvertnēm, uzskata, ka ar to apzīmē arī citus polimēru materiālus, piemēram, gumiju.”

Piezīmē pēc “Pilnas kravas” definīcijas svītro

“, sk. 2.2.7.2. punktu”. Vārdus “ekskluzīva izmantošana” atveido kursīvā.

“VSS” definīcijā vārdu “pirmais” un dokumentu “ST/SG/AC.10/30/Rev.1” attiecīgi aizstāj ar

vārdu “otrais” un dokumentu “ST/SG/AC.10/30/Rev.2”.

“Lielā konteinera” definīcijā dzēš piezīmi un a) apakšpunktu groza šādi:

“a) konteiners, kas neatbilst mazā konteinera definīcijai;”

“Testu un kritēriju rokasgrāmatas” definīcijā “(ST/SG/AC.10/11/Rev.4, kurā grozījumi izdarīti ar dokumentu ST/SG/AC.10/11/Rev.4/Amend. 1)” aizstāj ar

“ST/SG/AC.10/11/Rev.4, kurā grozījumi izdarīti ar dokumentiem ST/SG/AC.10/11/Rev.4/Amend.1 un ST/SG/AC.10/11/Rev.4/ Amend.2”.

“Maksimālā darba spiediena” definīcijas 2. piezīmē “6.2.1.3.3.5. punktam” aizstāj ar

“6.2.1.3.6.5. punktam”.

“Pakas” definīcijas pēdējā teikuma sākumā “Termins” aizstāj ar

“Izņemot radioaktīvo materiālu pārvadājumus, termins”.

Piezīmē pēc “2.2.7.2.” iestarpina

“,4.1.9.1.1. punktu un 6.4. nodaļu”.

“Iepakojuma”definīcijā dzēš piezīmi un tekstu pirms iekavām groza šādi:

““Iepakojums” ir viena vai vairākas tvertnes un visi pārējie elementi vai materiāli, kas vajadzīgi, lai tvertnes spētu saturēt kravu un veikt citas aizsargfunkcijas.”

“Mazā konteinera” definīciju groza šādi:

““Mazais konteiners” ir konteiners, kam neviens ārējais izmērs (garums, platums vai augstums) nepārsniedz 1,5 m vai kam iekšējais tilpums ir mazāks par 3 m³.”

Svītro piezīmi pēc definīcijas.

“Pārvadājuma dokumenta” definīcijā “saskaņā ar Izmantošanas līgumu ir kravas pavadzīme (sk. Vienoti noteikumi par Transportlīdzekļu izmantošanas līgumiem attiecībā uz starptautisko dzelzceļu satiksmi [Uniform Rules concerning Contracts of Use of Vehicles in International Rail Traffic] (CUV – COTIF D pielikumu))” groza šādi:

“saskaņā ar Vispārējo līgumu vagonu izmantošanai (GCU)³”.

Punktu papildina ar šādu jaunu ³ zemsvītras piezīmi:

“³ 2006. gada 1. jūlija redakcija, izdevējs – GCU birojs, Avenue des Arts, 53, BE-1000 Brussels.”

Līdzšinējo tekstu no šā punkta ³ līdz ¹⁰ zemsvītras piezīmei uzskata par ⁴–¹¹ zemsvītras piezīmes tekstu.

“ANO paraugnoteikumu” definīcijā vārdu “četrpadsmitajam” un dokumentu “ST/SG/AC.10/1/Rev.14” attiecīgi aizstāj ar

vārdu “piecpadsmitajam” un dokumentu “ST/SG/AC.10/1/Rev.15”.

Piezīmē pēc “Vagona kravas” definīcijas svītro

“, sk. 2.2.7.2. punktu”. Vārdus “ekskluzīva izmantošana” atveido kursīvā.

Alfabēta secībā iekļauj šādas jaunas definīcijas:

““ADN” ir Eiropas Nolīgums par starptautiskiem bīstamu kravu pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem.

“Dzīvnieku izcelsmes materiāli” ir dzīvnieku kautķermeņi, dzīvnieku ķermeņa daļas vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti.

“Pieteikuma iesniedzējs” atbilstības novērtēšanas gadījumā ir ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis dalībvalstī. Periodisku pārbaužu vai ārkārtas pārbaužu gadījumā “pieteikuma iesniedzējs” ir pētniecības iestāde, pārvadātājs vai to pilnvarotais pārstāvis dalībvalstī.

PIEZĪME. Izņēmuma gadījumā (piemēram, pārvadātājs atbilstoši definīcijai 1.2.1. punktā) atbilstības novērtēšanai var pieteikties trešā persona.

“Apstiprinājums”

“Daudzpusējs apstiprinājums” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir apstiprinājums, ko devusi konkrētā kompetentā iestāde attiecīgi konstrukcijas vai sūtījuma izcelsmes valstī, kā arī kompetentā iestāde katrā valstī, caur kuru vai uz kuru krava ir jātransportē. Termins “caur kuru vai uz kuru” ar nodomu neietver nozīmi “pār kuru”, t. i., prasība iegūt apstiprinājumu un paziņot, neattiecas uz valsti, pār kuru radioaktīvo materiālu transportē gaisa kuģī, ja šajā valstī nav paredzēta nosēšanās.

“Vienpusējs apstiprinājums” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir konstrukcijas apstiprinājums, kas ir jāiegūst tikai no projekta izcelsmes valsts kompetentās iestādes.

Ja izcelsmes valsts nav COTIF dalībvalsts, apstiprinājumu atzīst kompetentā iestāde pirmajā COTIF dalībvalstī, kuru sasniedz sūtījums (sk. 6.4.22.6. punktu).

“Ieslēguma sistēma” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir konstrukcijas projektētāja noteikts un kompetento iestāžu apstiprināts skaldmateriāla un iepakojuma komponentu kopums, kas paredzēts, lai saglabātu kodolkritiskuma drošību.

“Atbilstības novērtēšana” ir produkta atbilstības verificēšanas process, kas atbilst 1.8.6. un 1.8.7. punkta prasībām un ir saistīts ar tipa apstiprinājumu, ražošanas uzraudzību un sākotnējo inspekciju un pārbaudēm.

“Ietvēruma sistēma” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir iepakojuma komponentu kopums, ko konstrukcijas projektētājs izveidojis tā, lai saturētu radioaktīvo materiālu pārvadājuma laikā.

“Kodolkritiskuma drošības indekss (KDI)”, kas piešķirts pakai, ārējai tarai vai konteineram ar skaldmateriālu, 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir skaitlis, ko izmanto, lai kontrolētu paku, ārējās taras vai konteineru ar skaldmateriālu uzkrāšanos.

“Konstrukcija”7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir īpašas formas radioaktīvā materiāla, mazdispersa radioaktīvā materiāla, pakas vai iepakojuma apraksts, kas nodrošina to pilnīgu identifikāciju. Aprakstā var iekļaut specifikācijas, tehniskos rasējumus, atskaites, kas parāda atbilstību normatīvu prasībām, un citu būtisku dokumentāciju.

“Ekskluzīva lietošana” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā nozīmē to, ka vagonu vai lielo konteineru izmanto tikai viens nosūtītājs un visas sākuma, starpposma un beigu iekraušanas un izkraušanas darbības notiek tikai saskaņā ar nosūtītāja vai saņēmēja norādījumiem.

“Maksimālais normālais darba spiediens” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir tāds maksimālais spiediens, atmosfēras spiedienam esot jūras līmenī, kas rastos ietvēruma sistēmā viena gada laikā tādos apkārtējās vides temperatūras un saules starojuma apstākļos, kādi atbilst vides apstākļiem bez ventilācijas, ārējās dzesēšanas ar palīgsistēmu vai bez darbības kontroles pasākumiem pārvadāšanas laikā.

“Radiācijas līmenis” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir atbilstošā dozas jauda, kas izteikta milizīvertos stundā.

“Radioaktīvais saturs” 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir iepakojumā esošais radioaktīvais materiāls kopā ar jebkuru piesārņotu vai aktivētu cietvielu, šķidrumu vai gāzi.

“Transporta indekss (TI)”, kas piešķirts pakai, ārējai tarai, konteineram vai neiepakotam LSA-I vai SCO-I, 7. klases materiālu pārvadāšanas gadījumā ir skaitlis, ko izmanto, lai nodrošinātu radioaktīvās apstarošanas kontroli.”

1.3. nodaļa

1.3.1. Līdzšinējo piezīmi pārdēvē par 1. piezīmi. Punktu papildina ar šādām jaunām piezīmēm:

2. piezīme (Rezervēts)

3. Apmācībai saistībā ar 7. klases materiāliem sk. arī 1.7.2.5. punktu.

4. Apmācība ir jāveic pirms atbildības uzņemšanās par bīstamo kravu pārvadājumiem.”

1.3.2.4. Punktu groza šādi:

“1.3.2.4. (Svītrots).”

1.4. nodaļa

1.4.2.2.1. Punkta d) apakšpunkta beigās pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Tomēr cisternas, baterijvagonus un MEGC var pārvadāt arī pēc šā datuma, ja tiek ievēroti 4.1.6.10. (baterijvagonu un MEGC, kuru sastāvdaļas ir spiedientvertnes), 4.2.4.4., 4.3.2.4.4., 6.7.2.19.6., 6.7.3.15.6. vai 6.7.4.14.6. punkta noteikumi.”

Groza ⁷ (līdzšinējo ⁶) zemsvītras piezīmi šādi:

“⁷ No 2009. gada spēkā esošā UIC instrukcijas versija.”

1.6. nodaļa

1.6.1.1. Aizvieto “līdz 2007. gada 30. jūnijam” un “līdz 2006. gada 31. decembrim” ar attiecīgi

“līdz 2009. gada 30. jūnijam” un “līdz 2008. gada 31. decembrim”.

Šā punkta ⁹ zemsvītras piezīmē (līdzšinējā ⁸ zemsvītras piezīmē) vārdus “2005. gada 1. janvāra” aizstāj ar vārdiem

“2007. gada 1. janvāra”.

Pievieno šādus jaunus punktus:

“1.6.1.1.2. (Rezervēts)

1.6.1.13. Attiecībā uz vagoniem, kas pirmoreiz reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 2009. gada 1. janvāra, 5.3.2.2.1. un 5.3.2.2.2. punkta prasības par to, ka plāksnei, cipariem un burtiem ir jāpaliek nostiprinātiem neatkarīgi no vagona novietojuma, var nepiemērot līdz 2009. gada 31. decembrim.

1.6.1.14. Drīkst turpināt izmantot IBC, kas izgatavoti līdz 2011. gada 1. janvārim saskaņā ar prasībām, kuras spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim, un kas atbilst konstrukcijas tipam, kurš nav ticis pakļauts 6.5.6.13. punktā aprakstītajai vibrāciju pārbaudei.

1.6.1.15. IBC, kas ražoti, pārbūvēti vai remontēti pirms 2011. gada 1. janvāra, nav jāmarķē, norādot maksimālo atļauto krāvuma slodzi saskaņā ar 6.5.2.2.2. punktu. Šādus IBC, kas nav marķēti saskaņā 6.5.2.2.2. punktu, drīkst turpināt izmantot pēc 2010. gada 31. decembra, bet tad, ja pēc šī datuma tie tiek pārbūvēti vai remontēti, tie ir jāmarķē atbilstoši 6.5.2.2.2. punktā noteiktajam.

1.6.1.16. Dzīvnieku izcelsmes materiālus, ko ietekmē B kategorijas patogēni, kas nav A kategorijas patogēnu grupas daļa, kā tad, ja tie būtu kultūras daļa (sk. 2.2.62.1.12.2. punktu), saskaņā ar kompetentās iestādes noteikumiem var pārvadāt līdz 2014. gada 31. decembrim¹².

^___
12 Noteikumi attiecībā uz mirušiem inficētiem dzīvniekiem ir ietverti, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības noteikumus attiecībā uz tiem dzīvnieku blakusproduktiem, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā (“Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis”, Nr. L 273, 10.10.2002., 1. lpp.).

1.6.1.17. Vielas, kas atbilst 1.–9. klasei un kas nav iekļautas ANO klasifikācijā Nr. 3077 vai 3082, un uz ko neattiecas 2.2.9.1.10. punkta klasifikācijas kritēriji, un kas nav marķētas saskaņā ar 5.2.1.8. un 5.3.6. punktu, var turpināt pārvadāt līdz 2010. gada 31. decembrim, nepiemērojot prasības, kas attiecas uz videi bīstamu vielu pārvadāšanu.

1.6.1.18. Noteikumi, kas aprakstīti no 3.4.9. līdz 3.4.13. punktam, ir jāpiemēro tikai no 2011. gada 1. janvāra.”

1.6.2. Virsrakstu maina šādi:

“Spiedientvertnes un 2. klases tvertnes”.

1.6.2.4. Punktā aizstāj “6.2.3. iedaļai” ar

“6.2.5. punktam”.

1.6.2.5. Aizvieto tekstu “, bet pašreiz vairs nav uzskaitīti 6.2.2. vai 6.2.5. punktā” ar

“(sk 6.2.4. punktu) saskaņā ar ražošanas laikā piemērojamajām RID prasībām”.

Pievieno šādus jaunus punktus:

“1.6.2.6. Spiedientvertnes, kuras paredzētas vielām, kas nav 2. klases vielas, un kuras ir izgatavotas pirms 2009. gada 1. jūlija saskaņā ar 4.1.4.4. punkta prasībām, kas ir spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim, un kuras neatbilst 4.1.3.6. punkta prasībām, kas ir piemērojamas no 2009. gada 1. janvāra, var turpināt izmantot tad, ja tās atbilst 4.1.4.4. punkta prasībām, kas ir spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim.

1.6.2.7. Dalībvalstis 1.8.6., 1.8.7., 6.2.2.9., 6.2.3.6.–6.2.3.8. punkta prasību vietā līdz 2011. gada 30. jūnijam drīkst turpināt piemērot 6.2.1.4.1.–6.2.1.4.4. punkta prasības, kas ir spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim.”

1.6.3.20. Aizstāj tekstu “un 6.8.4. iedaļas b) apakšpunkta īpašajam noteikumam TE15, kas ir piemērojams no 2003. gada 1. janvāra” ar tekstu

“, kas ir piemērojams no 2003. gada 1. janvāra, un 6.8.4. punkta b) apakšpunkta īpašajam noteikumam TE15, kas ir piemērojams no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim”.

1.6.3.21. Punktu groza šādi:

“1.6.3.23. (Svītrots)”.

1.6.3.25. Punktu papildina ar šādu jaunu rindkopu:

“Burtu “L”, kura izmantošana pieprasīta 6.8.2.5.2. punktā, var nepievienot, kamēr nav veikta pirmā inspekcija pēc 2009. gada 1. janvāra.”

1.6.3.27. Ša punkta a) un b) apakšpunkta otrajā ievilkumā tekstu “no 3. līdz 8. klases šķidrumiem, uz ko” groza šādi:

“no 3. līdz 8. klases vielām, ko pārvadā šķidrā stāvoklī un uz ko”.

Šā punkta a) apakšpunktā vārdus “līdz 2011. gada 1. janvārim” aizstāj ar vārdiem

“ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim”.

Šā punkta a) apakšpunkta beigās iestarpina šādu rindkopu:

“Tomēr attiecībā uz cisternvagoniem un baterijvagoniem, kas nodoti periodiskās inspekcijas veikšanai saskaņā ar 6.8.2.4.2. vai 6.8.3.4.6. punktu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim šādu modernizāciju var veikt ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim.”

1.6.3.31. Punktu groza šādi:

“1.6.3.31. Ir atļauts turpināt izmantot cisternvagonus un cisternas, kas ir daļa no baterijvagoniem un kas projektētas un izgatavotas saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kuri bija spēkā to ražošanas laikā, un saskaņā ar tajā laikā piemērojamajiem 6.8.2.7. punkta noteikumiem.”

1.6.3.32. Pēdējā rindkopā vārdus “no 2015. gada 1. janvāra” aizstāj ar

“ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim”.

Pievieno šādus jaunus pārejas noteikumus:

“1.6.3.33. Drīkst turpināt izmantot 2. klases gāzu pārvadāšanai paredzētos cisternvagonus un baterijvagonus, kuri ražoti līdz 1986. gada 1. janvārim saskaņā ar prasībām, kas bija spēkā līdz 1985. gada 31. decembrim, un kuri neatbilst 6.8.3.1.6. punkta prasībām attiecībā uz buferiem.

1.6.3.34. (Rezervēts)

1.6.3.35. Dalībvalstis līdz 2011. gada 1. jūlijam var nepiemērot 1.8.6., 1.8.7. punkta un 6.8.4. punkta TA4 un TT9 īpašā noteikuma prasības.”

Aizstāj “No iedaļas 1.6.3.33. punkta līdz

1.6.3.40. punktam. (Rezervēts)” ar

“No iedaļas 1.6.3.36. punkta līdz

1.6.3.40. punktam. (Rezervēts)”

1.6.4.9. Punktu groza šādi:

“1.6.4.9. Cisternkonteinerus un MEGC, kas projektēti un izgatavoti saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kuri bija spēkā to ražošanas laikā, ir atļauts turpināt izmantot saskaņā ar tajā laikā piemērojamajiem 6.8.2.7. punkta noteikumiem.”

1.6.4.12. Svītro otro, trešo un pēdējo teikumu. Līdzšinējo tekstu šā punkta ¹²–¹⁶ zemsvītras piezīmei par ¹³–¹⁷ zemsvītras piezīmes tekstu.

1.6.4.13. Aizstāj tekstu “un 6.8.4. iedaļas b) apakšpunkta īpašajam noteikumam TE15, kas ir piemērojams no 2003. gada 1. janvāra” ar

“, kas ir piemērojams no 2003. gada 1. janvāra, un 6.8.4. iedaļas b) apakšpunkta īpašajam noteikumam TE15, kas ir piemērojams no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim”.

1.6.4.15. Svītro pirmo teikumu.

1.6.4.16. Punktu groza šādi:

“1.6.4.16. (Svītrots)”.

1.6.4.18. Punkta sākumu groza šādi:

“Tādu cisternkonteineru un MEGC gadījumā, kas ražoti…”

1.6.4.30. Svītro pirmo teikumu.

Pievieno šādus jaunus punktus:

“1.6.4.31. Tādu vielu pārvadājumos, kurām 3.2. nodaļas A tabulas 11. slejā norādīta TP35 izmantošana, līdz 2014. gada 31. decembrim var turpināt piemērot RID norādījumus attiecībā uz portatīvo cisternu T14, kas ir piemērojami līdz 2008. gada 31. decembrim.

“1.6.4.32. Gadījumos, kad cisternkonteinera korpuss pirms 2009. gada 1. janvāra ar šķērssienām vai plūsmdali ir sadalīts daļās, kuru ietilpība nepārsniedz 7 500 litrus, 6.8.2.5.1. punktā pieprasītie dati par korpusa ietilpību nav jāpapildina ar burtu “S” līdz brīdim, kad saskaņā ar 6.8.2.4.2. punktu veic periodisko inspekciju.”

1.6.4.33. Neatkarīgi no 4.3.2.2.4. punkta prasībām cisternkonteineros, kas paredzēti sašķidrinātu gāzu vai atdzesētu un sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai un kas atbilst spēkā esošajiem RID noteikumiem, bet pirms 2009. gada 1. jūlija ar šķērssienām vai plūsmdali ir sadalīti sekcijās, kuru tilpums pārsniedz 7 500 litru, vēl joprojām ir atļauts iepildīt vairāk par 20 % un mazāk par 80 % no to kopējā tilpuma.

1.6.4.34. Dalībvalstis līdz 2011. gada 1. jūlijam var nepiemērot 1.8.6., 1.8.7. punkta un 6.8.4. punkta TA4 un TT9 īpašā noteikuma prasības.”

1.6.6.1. Pirmajā rindkopā “2.2.7.7. punktā” aizstāj ar

“2.2.7.2.2., 2.2.7.2.4.1., 2.2.7.2.4.4., 2.2.7.2.4.5., 2.2.7.2.4.6. punktā, 3.3. nodaļas 336. īpašajā noteikumā, 4.1.9.3. punktā”.

1.6.6.2.1. un

1.6.6.2.2. punkts. Aizstāj “2.2.7.7. punktā” ar

“2.2.7.2.2., 2.2.7.2.4.1., 2.2.7.2.4.4., 2.2.7.2.4.5., 2.2.7.2.4.6. punktā, 3.3. nodaļas 337. īpašajā noteikumā, 4.1.9.3. punktā”.

1.7. nodaļa

Nodaļas virsrakstā “vispārīgās prasības” aizstāj ar “vispārīgie noteikumi”.

1.7.1. Virsrakstu groza šādi:

“1.7.1. Darbības joma un piemērošana”.

Aiz virsraksta pievieno šādas jaunas piezīmes:

“1. PIEZĪME. Lai aizsargātu personas, īpašumu un vidi, ja radioaktīvo materiālu pārvadāšanas laikā notiek negadījumi vai starpgadījumi, ir jāievēro attiecīgie ārkārtas situācijas noteikumi, kurus izdevušas attiecīgās valsts un/vai starptautiskās organizācijas. Šādu noteikumu izstrādei attiecīgie norādījumi ir ietverti dokumentā “Plānu izstrāde un sagatavošanās ārkārtas reaģēšanai uz transporta negadījumiem, kas saistīti ar radioaktīvajiem materiāliem” [Planning and Preparing for Emergency Response to Transport Accidents Involving Radioactive Material], Drošības standartu sērijas Nr. TS-G-1.2 (ST-3), Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, Vīne(2002).

2. piezīme. Veicot ārkārtas pasākumus, jāņem vērā citu bīstamu vielu veidošanās, ko negadījuma rezultātā var radīt sūtījuma satura reakcija ar vidi.”

1.7.1.1. Pēdējā teikumā pēc “Paskaidrojumi” iestarpina

“attiecībā uz TS-R-1 1996. gada izdevumu”.

1.7.1.3. [neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]

Iestarpina šādu jaunu 1.7.1.4. un 1.7.1.5. punktu:

“1.7.1.4. RID noteikumus nepiemēro tad, ja pārvadā šādus radioaktīvos materiālus:

a) radioaktīvos materiālus, kas ir transportlīdzekļa sastāvdaļa;

b) radioaktīvos materiālus, kurus pārvieto iekārtas robežās, uz kuru attiecas īpaši iekārtas drošības noteikumi, un kuru pārvietošanā neizmanto koplietošanas ceļus vai dzelzceļus;

c) radioaktīvos materiālus, kurus diagnostikas vai ārstēšanas nolūkā implantē vai inkorporē cilvēkā vai dzīvniekā;

d) radioaktīvos materiālus patēriņa precēs, attiecībā uz kurām ir saņemts reglamentēts apstiprinājumu, pēc to pārdošanas galalietotājam;

e) dabīgos materiālus un rūdas, kuri satur dabīgos radionukleīdus, kas ir vai nu dabīgā stāvoklī, vai apstrādāti tikai citiem mērķiem, nevis radionuklīdu ekstrakcijai, un kurus nav paredzēts pārstrādāt, lai šos radionuklīdus izmantotu, ja materiāla aktivitātes koncentrācija vairāk kā 10 reizes nepārsniedz vērtības, kas norādītas 2.2.7.2.2.1. punkta b) apakšpunktā vai aprēķinātas saskaņā ar 2.2.7.2.2.2.–2.2.7.2.2.6. punktu;

f) neradioaktīvus cietos priekšmetus ar radioaktīvām vielām, kas ir uz virsmām daudzumos, kuri nepārsniedz 2.2.7.1.2. punktā piesārņojuma definīcijā norādītās robežas.

1.7.1.5. Īpaši noteikumi attiecībā uz izņēmuma paku pārvadāšanu

Uz izņēmuma pakām, kas definētas 2.2.7.2.4.1. punktā, attiecas tikai šādi 5.–7. daļas punktu noteikumi:

a) attiecīgās prasības 5.1.2., 5.1.3.2., 5.1.4., 5.2.1.2., no 5.2.1.7.1. līdz 5.2.1.7.3. punktam, 5.2.1.9., 5.4.1.1.1. punkta a), g) un h) apakšpunktā un 7.5.11. CV33 (5.2.) punktā;

b) prasības attiecībā uz izņēmuma pakām, kas norādītas 6.4.4. punktā, un

c) tad, ja izņēmuma paka satur skaldmateriālu, tai piemēro vienu no 6.4.11.2. punkta izņēmumiem un tai ir jāatbilst 6.4.7.2. punkta prasībām.

Uz izņēmuma pakām attiecas visi citu RID daļu attiecīgie noteikumi.”

1.7.2.2.un 1.7.2.3. punktu groza šādi:

“1.7.2.2. Individuālajām apstarošanas devām jābūt mazākām par atbilstošajiem devu ierobežojumiem. Aizsardzību un drošību optimizē tā, lai individuālo devu lielums, apstaroto personu skaits un apstarošanas varbūtība būtu pēc iespējas mazāka, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, bet individuālās apstarošanas pieļaujamo daudzumu nosaka saskaņā ar devu ierobežojumiem. Jāpieņem strukturēta un sistemātiska pieeja, kurā ietverti apsvērumi par mijiedarbību starp pārvadāšanu un citiem darbības veidiem.

1.7.2.3. Programmā izmantoto pasākumu būtība un apjoms ir saistīts ar apstarošanas apjomu un iespējamību. Programmā ietver prasības, kas noteiktas 1.7.2.2. punktā un no 1.7.2.4. līdz 1.7.2.5. punktam. Programmas dokumenti pēc pieprasījuma ir pieejami attiecīgajai kompetentajai iestādei pārbaudēm.”

1.7.2.4. Punkta beigās pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Attiecībā uz tādas apstarošanas iedarbību darba vietā, ko izraisa ar transportu saistītas darbības, tad, ja aprēķini liecina – varbūtība, ka efektīvā doza pārsniedz 1mSv gadā, ir ļoti maza, nav nepieciešams pieprasīt sīki izstrādātas pārraudzības, dozu novērtēšanas vai individuālas uzskaites programmas.”

1.7.2.5. punktam pievieno šādu jaunu daļu:

“1.7.2.5. Darbiniekus (sk. 7.5.11. CW33 punkta 3. piezīmi) atbilstoši apmāca pretradiācijas aizsardzībā, tostarp informē par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, lai ierobežotu viņu apstarošanu, kad tie veic darba pienākumus, un citu personu apstarošanu, kuras var ietekmēt viņu darbības.”

1.7.3. [neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]

1.7.4.1. Pēc “piemēro” dzēš “radioaktīviem materiāliem” un “RID prasībām, ko piemēro” aizstāj ar “RID prasībām, kas attiecas uz radioaktīviem materiāliem”.

1.8. nodaļa

1.8.3.2. punkta b) apakšpunktā ““2.2.7.1.2. punktā un 3.3. un 3.4. nodaļā” aizvieto ar

“1.7.1.4. punktā un 3.3., 3.4. un 3.5. nodaļā”.

1.8.3.13. punkta piektajā ievilkumā “un 1223” aizstāj ar

“, 1223, 3475 un aviācijas degviela ar ANO nr. 1268 vai 1863”.

Punkta beigās pievieno šādu jaunu daļu:

“Drošības konsultantu profesionālās kvalifikācijas sertifikāti, kas līdz 2009. gada 1. janvārim izsniegti attiecībā uz bīstamajām kravām ar ANO nr. 1202, 1203 un 1223, ir derīgi arī saistībā ar bīstamajām kravām ar ANO nr. 3475 un aviācijas degvielu ar ANO nr. 1268 un 1863.”

Pievieno šādu jaunu 1.8.6. un 1.8.7. iedaļu:

“1.8.6. Administratīvās kontroles pasākumi 1.8.7. iedaļā aprakstīto atbilstības novērtējumu, periodisko inspekciju un ārkārtas pārbaužu piemērošanai

1.8.6.1. Kompetentā iestāde var apstiprināt kontroles iestādes atbilstības novērtēšanas, periodisko inspekciju, ārkārtas pārbaužu un iekšējās kontroles dienesta uzraudzības veikšanai atbilstoši 1.8.7. punktā aprakstītajai kārtībai.

1.8.6.2. Kompetentā iestāde nodrošina kontroles iestāžu uzraudzību, atsauc vai ierobežo doto atļauju, ja tā atklāj, ka apstiprinātā iestāde vairs neatbilst dotās atļaujas priekšnosacījumiem un 1.8.6.4. punkta prasībām vai neievēro RID noteikumos minētās procedūras.

1.8.6.3. Ja atļauju atsauc vai ierobežo vai ja kontroles iestāde ir pārtraukusi darbību, kompetentā iestāde veic atbilstošas darbības, lai nodrošinātu to, ka lietu materiālus apstrādā cita kontroles iestāde vai ka tie ir pieejami.

1.8.6.4. Kontroles iestādes:

a) personālam jābūt organizatoriski strukturētam, darboties spējīgam, labi sagatavotam, zinošam un kvalificētam savu tehnisko funkciju veikšanai;

b) tās rīcībā jābūt piemērotām un atbilstošām iekārtām un aprīkojumam;

c) tai savā darbā jāievēro objektivitāte un jābūt brīvai no ietekmes, kas liedz rīkoties objektīvi; d) tai jāglabā ražotāja un citu organizāciju komercdarījumu un īpašumdarījumu komercnoslēpumi;

e) tai stingri jānošķir kontroles iestādes faktiskie dienesta pienākumi no citām ar tiem nesaistītajām funkcijām;

f) tai jāpārvalda dokumentāri apliecināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma;

g) tai jāgādā par to, lai būtu veiktas attiecīgajā standartā un RID noteiktās pārbaudes un inspekcija, un

h) jānodrošina efektīva un atbilstoša atskaites un dokumentācijas sistēma saskaņā ar 1.8.7. punktu.

Kontroles iestādi papildus akreditē saskaņā ar standartu EN ISO/IEC 17020:2004 atbilstoši tam, kā noteikts 6.2.3.6. punktā un 6.8.4. punkta TA4 un TT9 apakšiedaļā.

Kontroles iestādei, kas uzsāk darbību, darbības atļauju var dot uz laiku. Pirms pagaidu norīkošanas kompetentā iestāde nodrošina to, ka kontroles iestāde atbilst EN ISO/IEC 17020:2004 standarta prasībām. Kontroles iestādi akreditē pirmajā darbības gadā, lai tā spētu turpināt veikt jaunos pienākumus.

1.8.7. Atbilstības novērtēšanas un periodisko inspekciju procedūras

PIEZĪME. Šajā iedaļā “attiecīgā iestāde” ir iestāde, ko saskaņā ar 6.2.2.9. punktu norīko ANO spiedientvertņu sertificēšanai, ko saskaņā ar 6.2.3.6. punktu norīko tādu spiedientvertņu sertificēšanai, kuras nav ANO spiedientvertnes, un iestāde, kas minēta 6.8.4. punkta īpašajos noteikumos TA4 un TT9.

1.8.7.1. Vispārīgi noteikumi

1.8.7.1.1. Procedūras, kas aprakstītas 1.8.7. punktā, piemēro saskaņā ar 6.2.3.6. punkta tabulu gadījumā, kad tiek apstiprinātas spiedientvertnes, kas nav ANO spiedientvertnes, un saskaņā ar 6.8.4. punkta TA4 un TT9 noteikumiem, kad tiek apstiprinātas cisternas, baterijvagoni un MEGC.

Procedūras, kas aprakstītas 1.8.7. punktā, var piemērot saskaņā ar 6.2.2.9. punkta tabulu gadījumā, ja tiek sertificētas ANO spiedientvertnes.

1.8.7.1.2. Katru pieteikumu

a) tipa apstiprinājumam saskaņā ar 1.8.7.2. punktu vai

b) ražošanas uzraudzībai saskaņā ar 1.8.7.3. punktu un sākotnējai inspekcijai saskaņā ar 1.8.7.4. punktu, vai

c) periodiskajai inspekcijai un ārkārtas pārbaudēm saskaņā ar 1.8.7.5. punktu

pieteikuma iesniedzējs pēc savas izvēles iesniedz vienai kompetentajai iestādei, tās pārstāvim vai apstiprinātajai kontroles institūcijai.

1.8.7.1.3. Pieteikumā iekļauj:

a) pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi;

b) atbilstības novērtējuma gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs nav ražotājs, – ražotāja nosaukumu un adresi;

c) rakstisku paziņojumu, ka tas pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai kompetentajai iestādei, tās pārstāvim vai kontroles iestādei;

d) attiecīgo tehnisko dokumentāciju, kas uzskaitīta 1.8.7.7. punktā;

e) paziņojumu, kas dod tiesības kompetentajai iestādei, tās pārstāvim vai kontroles iestādei saistībā ar pārbaužu veikšanu piekļūt ražošanas, pārbaužu un uzglabāšanas vietām un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju.

1.8.7.1.4. Tad, ja pieteikuma iesniedzējs spēj kompetentajai iestādei vai tās izvirzītajai kontroles iestādei pierādīt atbilstību 1.8.7.6. punkta prasībām, pieteikuma iesniedzējs var izveidot iekšējās kontroles dienestu, kas var veikt daļu no 6.2.2.9. vai 6.2.3.6. punktā noteiktajām pārbaudēm vai visas minētās pārbaudes.

1.8.7.2. Tipa apstiprinājums

1.8.7.2.1. Pieteikuma iesniedzējs

a) spiedientvertņu gadījumā dara attiecīgajai iestādei pieejamus raksturojošus paredzētās ražošanas produktu paraugus. Attiecīgā iestāde var pieprasīt papildu paraugus, ja tas nepieciešams saistībā ar pārbaužu programmu;

b) cisternu, baterijvagonu vai MEGC gadījumā nodrošina prototipa pieejamību tipa pārbaužu veikšanai.

1.8.7.2.2. Attiecīgā iestāde

a) izskata 1.8.7.7.1. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos, ka konstrukcija atbilst attiecīgajiem RID noteikumiem un ka prototips vai prototipu partija ir saražota atbilstoši tehniskajai dokumentācijai un raksturo konstrukcijas projektu;

b) veic pārbaudes un piedalās RID noteikto pārbaužu veikšanā, lai pārliecinātos, ka attiecīgie noteikumi ir piemēroti un to nosacījumi izpildīti un ka ražotājs ir ieviesis atbilstošas procedūras, lai izpildītu prasības;

c) pārbauda materiālu ražotāja(-u) izsniegtā(-o) apliecinājuma(-u) atbilstību RID noteikumiem;

d) attiecīgā gadījumā apstiprina procedūras detaļu pastāvīgai savienošanai vai pārbauda, ka šādas procedūras ir apstiprinātas iepriekš, un pārliecinās, ka darbinieki, kas veic detaļu pastāvīgu savienošanu un nesagraujošās pārbaudes, ir kvalificēti vai apstiprināti;

e) vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par pārbaužu veikšanas vietu un iekārtām to norisei.

Attiecīgā iestāde izsniedz pieteikuma iesniedzējam tipa pārbaudes ziņojumu.

1.8.7.2.3. Tad, ja tips atbilst visiem piemērojamiem noteikumiem, kompetentā iestāde, tās pārstāvis vai kontroles iestāde izdod tipa apstiprinājuma apliecību.

Apliecībā sniedz šādu informāciju:

a) izdevēja nosaukumu un adresi,

b) ražotāja nosaukumu un adresi,

c) atsauci uz RID redakciju un tipa pārbaudē piemērotajiem standartiem,

d) visas prasības, kas izriet no pārbaudes,

e) nepieciešamo informāciju tipa un modifikācijas identificēšanai, kā to nosaka attiecīgais standarts, un

f) atsauci uz tipa pārbaudes ziņojumu(-iem).

Apliecinājumam pievieno sarakstu ar attiecīgajām tehniskās dokumentācijas sadaļām (sk. 1.8.7.7.1. punktu).

1.8.7.3. Ražošanas pārraudzība

1.8.7.3.1. Attiecīgā iestāde apseko ražošanas procesu, lai pārliecinātos, ka produktu ražo saskaņā ar tipa apliecinājuma prasībām.

1.8.7.3.2. Tipa apliecinājuma iesniedzējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ražošanas process atbilst piemērojamajiem RID un tipa apstiprinājuma apliecinājuma un tā pielikumu noteikumiem.

1.8.7.3.3. Attiecīgā iestāde

a) pārbauda atbilstību 1.8.7.7.2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai,

b) pārbauda, vai ražošanas procesā tiek saražoti produkti, kas atbilst prasībām un dokumentācijai, kura attiecas uz šo produktu,

c) pārliecinās par materiālu izcelsmes izsekojamību un pārbauda materiāla apliecinošā(-o) dokumenta(-u) atbilstību specifikācijām;

d) attiecīgā gadījumā pārbauda, vai personāls, kas veic daļu savienošanu un nesagraujošās pārbaudes, ir kvalificēts vai apstiprināts,

e) vienojas ar pieteikuma iesniedzēju par vietu, kur tiks veikta apsekošana un vajadzīgās pārbaudes, un

f) dokumentē apsekojuma rezultātus.

1.8.7.4. Sākotnējā inspekcija un pārbaudes

1.8.7.4.1. Pieteikuma iesniedzējs

a) piestiprina RID noteikto marķējumu un

b) iesniedz attiecīgajai iestādei 1.8.7.7. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

1.8.7.4.2. Attiecīgā iestāde

a) veic vajadzīgās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka produkts tiek ražots atbilstoši tipa apstiprinājuma un attiecīgo noteikumu prasībām,

b) pārbauda apkopes iekārtu ražotāju iesniegto apliecinājumu atbilstību apkopes iekārtai,

c) iesniedz pieteikuma iesniedzējam sākotnējās inspekcijas un pārbaužu ziņojumu, kas attiecas uz veiktajām sīkākajām pārbaudēm un pārbaudīto tehnisko dokumentāciju, un

d) sagatavo rakstisku ražošanas atbilstības sertifikātu un, ja ražošana atbilst noteikumiem, nodrošina ražotni ar reģistrētu zīmi.

Apliecinošais dokuments var attiekties uz vairākiem tā paša tipa ražojumiem (grupas apliecība vai ziņojums).

1.8.7.4.3. Apliecinošajā dokumentā noteikti jānorāda:

a) attiecīgās iestādes nosaukums un adrese,

b) ražotāja nosaukums un adrese un pieteikuma iesniedzēja nosaukums un adrese, ja pieteikuma iesniedzējs nav ražotājs,

c) atsauce uz RID redakciju un sākotnējās inspekcijās un pārbaudēs piemērotajiem standartiem,

d) inspekciju un pārbaužu rezultāti,

e) inspicētā(-o) produkta(-u) identifikācijas informācija, noteikti – sērijas numurs un attiecībā uz vienreizlietojamiem cilindriem – partijas numurs un

f) tipa apstiprinājuma numurs.

1.8.7.5. Periodiskā inspekcija un ārkārtas pārbaudes

Attiecīgā iestāde

a) veic identifikāciju un pārbauda atbilstību dokumentācijai;

b) veic inspekciju un piedalās pārbaudēs, lai pārliecinātos, ka tiek izpildītas prasības;

c) sagatavo ziņojumus par inspekciju un pārbaužu rezultātiem, kas var attiekties uz vairākiem produktiem, un

d) nodrošina to, ka tiek veikta prasītā marķēšana.

1.8.7.6. Pieteikuma iesniedzēja iekšējās kontroles dienesta uzraudzība

1.8.7.6.1. Pieteikuma iesniedzējs

a) ievieš uzraudzībai pakļautu iekšējās kontroles dienestu ar attiecīgu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu inspekciju un pārbaužu dokumentēšanai saskaņā ar 1.8.7.7.5. punktu;

b) pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošina, ka tā saglabā atbilstību un efektivitāti;

c) darbam iekšējās kontroles dienestā norīko apmācītus un kompetentus darbiniekus un

d) attiecīgā gadījumā piestiprina kontroles iestādes reģistrēto marķējumu.

1.8.7.6.2. Kontroles iestāde veic sākotnējo auditu. Ja audita rezultāti ir apmierinoši, kontroles iestāde uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, izdod atļauju. Jāievēro šādi noteikumi:

a) auditam jāapstiprina, ka veiktās produkta inspekcijas un pārbaudes atbilst RID prasībām;

b) kontroles iestāde var pilnvarot pieteikuma iesniedzēja iekšējās kontroles dienestu piestiprināt kontroles iestādes reģistrēto marķējumu visiem apstiprinātajiem produktiem;

c) atļauju var atjaunot pēc audita, kuru veic pēdējā gadā pirms atļaujas derīguma termiņa beigām un kura rezultāti ir apmierinoši. Jaunais atļaujas derīguma termiņš sākas tad, kad ir iepriekšējā derīguma termiņa beigu datumus, un

d) kontroles iestādes auditoriem ir jābūt pietiekami kompetentiem, lai veiktu tāda produkta atbilstības novērtēšanu, uz kuru attiecas kvalitātes nodrošināšanas sistēma.

1.8.7.6.3. Kontroles iestāde atļaujas derīguma termiņa laikā veic periodiskus auditus, lai pārliecinātos, ka pieteikuma iesniedzējs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Jāievēro šādi noteikumi:

a) divpadsmit mēnešu laikā jāveic vismaz divi auditi;

b) kontroles iestāde var pieprasīt papildu apmeklējumus, apmācību, tehniskas izmaiņas, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izmaiņas, ierobežot pieteikuma iesniedzēja veiktās inspekcijas un pārbaudes vai tās aizliegt;

c) kontroles iestādei jāizvērtē izmaiņas kvalitātes nodrošināšanas sistēmā un jāizlemj, vai pārveidotā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbilst sākotnējā audita prasībām, vai arī ir jāveic pilnīga atkārtota novērtēšana;

d) kontroles iestādes auditoriem ir jābūt pietiekami kompetentiem, lai veiktu tāda produkta atbilstības novērtēšanu, uz kuru attiecas kvalitātes nodrošināšanas sistēma, un

e) kontroles iestādei jāsniedz pieteikuma iesniedzējam ziņojums par apmeklējumu vai auditu un, ja ir veikta pārbaude, ziņojums par pārbaudi.

1.8.7.6.4. Ja tiek atklāta neatbilstība attiecīgajām prasībām, kontroles iestāde nodrošina, ka tiek veikti labošanas pasākumi. Ja labošanas pasākumi netiek veikti, kontroles iestāde aptur vai atsauc atļauju iekšējās kontroles dienestam veikt tā funkcijas. Paziņojumu par atļaujas apturēšanu vai atsaukšanu pārsūta kompetentajai iestādei. Pieteikuma iesniedzējam iesniedz ziņojumu, kurā sīki izklāstīti iemesli, kas pamato kontroles iestādes lēmumu.

1.8.7.7. Dokumentācija

Tehniskajai dokumentācijai ir jābūt tādai, lai būtu iespējams noteikt atbilstību attiecīgajām prasībām.

1.8.7.7.1. Tipa apstiprinājuma dokumentācija

Pieteikuma iesniedzējs pēc vajadzības iesniedz

a) projekta izstrādē un ražošanā piemēroto standartu sarakstu,

b) tipa, tostarp visu modifikāciju, aprakstu,

c) norādījumus atbilstoši 3.2. nodaļas A tabulas attiecīgajai slejai vai attiecībā uz specializētiem izstrādājumiem tādu bīstamo kravu sarakstu, kuru pārvadāšanai ir paredzēts izstrādājums,

d) vispārēju montāžas rasējumu vai rasējumus;

e) sīki izstrādātus produkta rasējumus, parādot aprēķinos izmantotos izmērus, apkopes iekārtas rasējumus, struktūras iekārtas rasējumus, atbilstības pārbaudīšanai vajadzīgos marķējuma un/vai zīmju rasējumus,

f) aprēķinu piezīmes, rezultātus un secinājumus,

g) apkopes iekārtu sarakstu ar attiecīgajiem tehniskajiem datiem un informāciju par drošības ierīcēm un attiecīgā gadījumā to caurplūdi,

h) ražojumam standartā noteikto materiālu sarakstu attiecībā uz katru sastāvdaļu, detaļu, apšuvumu, apkopes un strukturālo iekārtu un atbilstošās materiālu specifikācijas vai atbilstošu atbilstības deklarāciju RID,

i) pastāvīgā savienošanas procesa kvalifikācijas apstiprinājuma dokumentāciju,

j) termiskās apstrādes procesa(-u) aprakstu un

k) visu to attiecīgo pārbaužu procedūras, aprakstus un protokolus, kuras minētas RID ražojuma tipa apstiprinājuma iegūšanai.

1.8.7.7.2. Ražošanas pārraudzībai paredzētā dokumentācija

Pieteikuma iesniedzējs attiecīgā gadījumā nodrošina piekļuvi šādiem dokumentiem:

a) 1.8.7.7.1. punktā uzskaitītajiem dokumentiem,

b) ražošanas procedūru, tostarp pārbaužu procedūru, dokumentiem,

c) ražošanas protokoliem,

d) pastāvīgās savienošanas operatoru kvalifikācijas apstiprinājuma dokumentācijai,

e) nesagraujošo pārbaužu operatoru kvalifikācijas apstiprinājuma dokumentācijai,

f) sagraujošu un nesagraujošu pārbaužu ziņojumiem,

g) termiskās apstrādes protokoliem un

h) kalibrācijas pierakstiem.

1.8.7.7.3. Sākotnējai inspekcijai un pārbaudēm paredzētā dokumentācija

Pieteikuma iesniedzējs attiecīgā gadījumā nodrošina piekļuvi šādiem dokumentiem:

a) 1.8.7.7.1. un 1.8.7.7.2. punktā uzskaitītajiem dokumentiem,

b) produkta un jebkādu sīkāku detaļu materiālu apliecinošajiem dokumentiem,

c) apkopes iekārtu atbilstības deklarācijām un materiālu apliecinošajiem dokumentiem, un

d) atbilstības deklarācijai, tostarp produkta un visu kopš tipa apstiprinājuma ieviesto modifikāciju aprakstam.

1.8.7.7.4. Periodiskajām inspekcijām un ārkārtas pārbaudēm paredzētā dokumentācija

Pieteikuma iesniedzējs attiecīgā gadījumā nodrošina piekļuvi šādiem dokumentiem:

a) attiecībā uz spiedientvertnēm – dokumentiem, kas nosaka īpašās prasības, ja to pieprasa ražošanas un periodiskās inspekcijas un pārbaužu standarti,

b) attiecībā uz cisternām –

i) cisternas protokolam un

ii) vienam vai vairākiem dokumentiem, kas minēti 1.8.7.7.1.–1.8.7.7.3. punktā.

1.8.7.7.5. Iekšējās kontroles dienesta novērtēšanai paredzētā dokumentācija

Persona, kas pieprasa iekšējās kontroles dienesta veikto novērtēšanu, attiecīgā gadījumā nodrošina piekļuvi šādai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijai:

a) organizatoriskajai struktūrai un pienākumu sadalījuma dokumentācijai,

b) izmantojamajām attiecīgajām inspekcijas un pārbaužu, kvalitātes vadības, kvalitātes nodrošināšanas un tehnoloģisko operāciju instrukcijām un sistemātisko darbību aprakstam,

c) kvalitātes vadības dokumentācijai, piemēram, inspekcijas protokoliem, pārbaužu un kalibrācijas datiem, kā arī apliecinošiem dokumentiem,

d) vadības pārskatiem, lai panāktu efektīvu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbību, pamatojoties uz audita rezultātiem, kas gūti saskaņā ar 1.8.7.6. punktu,

e) procedūrai, kas apraksta, kā tiek izpildītas klientu un noteikumos izvirzītās prasības,

f) dokumentu kontroles un pārskatīšanas procedūrai,

g) procedūrām, kas attiecas uz darbībām ar neatbilstošiem produktiem,un

h) attiecīgo darbinieku mācību programmām un kvalifikācijas noteikšanas procedūrām.

1.8.7.8. Produktu ražošana, apstiprināšana, inspekcija un pārbaudīšana saskaņā ar standartiem

Uzskata, ka 1.8.7.7. iedaļas prasības ir izpildītas, ja ir ievēroti attiecīgie turpmāk norādītie standarti.

Piemērojamā iedaļa un punkts	Atsauces	Dokumenta nosaukums
no 1.8.7.7.1. līdz 1.1.8.7.7.4. punktam	EN 12972:2007	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Metāla cisternu pārbaudes, inspekcija un marķēšana [Tanks for transport of dangerous goods - Testing, inspection and marking of metallic tanks]

 

1.9. nodaļa

1.9.1. Pēdējā ievilkumā pirms “šīs Līgumslēdzējas puses teritorijā” iestarpina

“visā”.

 

1.10. nodaļa

1.10.4. Pēdējā teikuma beigās pievieno:

“izņemot 1. klases 1.4. apakšgrupas sprāgstvielas ar ANO Nr. 0104, 0237, 0255, 0267, 0289, 0361, 0365, 0366, 0440, 0441, 0455, 0456 un 0500.”

1.10.5. Tabulas virsrakstu rindā aiz “Cisterna (l)” pievieno atsauci “c” uz parindi. Parindes teksts ir šāds:

“Šajā slejā norādītā vērtība ir piemērojama tikai tad, ja saskaņā ar 3.2. nodaļas A tabulas 10. vai 12. sleju ir atļauta pārvadāšana cisternās. Uz vielām, kuras nav atļauts pārvietot cisternās, šīs slejas norādījumi neattiecas.”

Tabulas virsrakstu rindā aiz “Beramkravas (kg)” pievieno atsauci “d” uz parindi. Parindes teksts ir šāds:

“Šajā slejā norādītā vērtība ir piemērojama tikai tad, ja saskaņā ar 3.2. nodaļas A tabulas 10. vai 17. sleju ir atļauta pārvadāšana beramkravu veidā. Uz vielām, kuras nav atļauts pārvietot beramkravu veidā, šīs slejas norādījumi neattiecas.”

Tabulā attiecībā uz 1. klasi iestarpina šādu 4. rindu:

Klase	Apakšgrupa	Viela vai izstrādājums	Daudzums
			Cisterna (l)c	Beramkrava (kg)d	Pakas (kg)
	1.4.	Sprāgstvielas ar ANO Nr. 0104, 0237, 0255, 0267, 0289, 0361, 0365, 0366, 0440, 0441, 0455, 0456 un 0500	a)	a)	0

Tabulā attiecībā uz 3. klasi ierakstā, kas attiecas uz desensibilizētām sprāgstvielām, ceturtajā slejā (“Cisterna (l)) “a)” aizvieto ar

“0”.

Tabulā otro ierakstu, kas attiecas uz 5.1. klasi, groza šādi:

Klase	Apakšgrupa	Viela vai izstrādājums	Daudzums
			Cisterna (l)c	Beramkrava (kg)d	Pakas (kg)
		Perhlorāti, amonija nitrāts, amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi un amonija nitrāta emulsijas vai suspensijas, vai želejas.	3000	3000	b)

2. DAĻA

2.1. nodaļa

Pievieno šādu jaunu 2.1.3.5.5. punktu:

“2.1.3.5.5. Ja pārvadājamā viela ir atkritumi, kuru sastāvs nav precīzi zināms, ANO numura un iepakošanas grupas piešķiršanu, kā nosaka 2.1.3.5.2. punkts, var veikt, pamatojoties uz kravas nosūtītāja zināšanām par atkritumiem, tostarp visiem pieejamajiem tehniskajiem un ar drošību saistītajiem datiem, kurus pieprasa spēkā esošie drošības un vides tiesību akti¹.

¹ Šāds tiesību akts, piemēram, ir Komisijas 20007532. gada 3. maija Lēmums 2000/532/EK, kas aizstāj Lēmumu 94/3/EK, kas saskaņā ar Padomes Direktīvas 75/442/EEK (ko aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/12/EK (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Nr. L 114, 2006. gada 27. aprīlī, 9. lpp.)) 1.a) pantu izveido atkritumu sarakstu, un Komisijas Lēmums 94/904/EK, kas saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Nr. L 226, 2000. gada 6. septembrī, 3.lpp.) 1(4). pantu izveido bīstamo atkritumu sarakstu.”

Šaubu gadījumā piemēro augstāko apdraudējuma pakāpi.

Taču tad, ja, pamatojoties uz zināšanām par atkritumu sastāvu un zināmo sastāvdaļu fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām, ir iespējams uzskatāmi pierādīt, ka atkritumu īpašības neatbilst I iepakošanas grupas īpašībām, atkritumus var klasificēt, piemērojot visatbilstošāko II iepakošanas grupas ieraksta numuru.

Šādu procedūru nevar piemērot attiecībā uz atkritumiem, kuros ir vielas, ka minētas 2.1.3.5.3. punktā, 4.3. klases vielas, 2.1.3.7. punktā aprakstītajam gadījumam atbilstošas vielas vai vielas, kuras nav atļauts pārvadāt saskaņā ar 2.2.X.2. punktu.

2.1.3.8. Punktu groza šādi:

“2.1.3.8. Vielas, kas pieder 1.–9. klasei, izņemot tās, kurām ir piešķirts ANO Nr. 3077 vai 3082 un kuras atbilst 2.2.9.1.10. punkta kritērijiem papildus to bīstamības klasei no 1. līdz 9. uzskata par videi bīstamām vielām. Citām vielām, kas atbilst 2.2.9.1.10. punkta kritērijiem, piešķir attiecīgi ANO Nr. 3077 vai 3082.”

2.2. nodaļa

2.2.1. punkts

2.2.1.1.7.5. Šā punkta 2. piezīmi groza šādi:

2. piezīme. “Pirotehnisks sastāvs” šajā tabulā ir pirotehniski sastāvi pulvera veidā vai pirotehnikas elementi, kādi tie ir uguņošanas ierīcēs, kuras izmanto, lai radītu trokšņa efektu vai kā sprāgstlādiņu vai metamo lādiņu, izņemot gadījumu, kad tiek uzskatāmi pierādīts, ka spiediena pieaugumam nepieciešamais laiks 0,5 g pirotehniska maisījuma pārsniedz 8 ms, pārbaudes veicot atbilstoši “Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas” [Manual of Tests and Criteria] 2. punkta c) apakšpunkta i) punkta pārbaužu sērijai “Laika/spiediena pārbaude”.”

Tabulas ierakstā pie “Šāviņš sfērisks vai cilindrisks / iepriekšpielādēta mortīra, šāviņš no mortīras” pievieno šādu jaunu trešo ierakstu:

Veids	Ietverot: /Sinonīms:	Definīcija	Specifikācija	Klase
			Krāsains šāviņš ar > 25 % pirotehnisku sastāvu, piemēram, birstošu pulveri, un/vai akustiskiem efektiem	1.1. G

2.2.1.1.8. Ierakstam “SIGNĀLI, BRIESMU, kuģu” beigās pievieno

“, 0505, 0506”.

Ierakstam “SIGNĀLI, DŪMU” beigās pievieno

“, 0507”.

2.2.2. punkts

2.2.2.3. Attiecībā uz klasifikācijas kodu “6F” pievieno šādus jaunus ierakstus:

“3478 KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze, vai

3478 IEKĀRTĀS ESOŠAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze, vai

3478 AR IEKĀRTĀM IESAIŅOTAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze

3479 KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās metāla hidrīdā ir ūdeņradis, vai

3479 IEKĀRTĀS ESOŠAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās metāla hidrīdā ir ūdeņradis, vai

3479 AR IEKĀRTĀM IESAIŅOTAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās metāla hidrīdā ir ūdeņradis”.

2.2.3. punkts

2.2.3.1.5. Punkta sākumā “un nekorozīviem” aizstāj ar

“un nekorozīviem un videi nekaitīgiem”.

2.2.41. punkts

2.2.41.1.18. Aizstāj “un 3380” ar “, 3380 un 3474”.

2.2.41.3. Pie “cietas desensibilizētas sprāgstvielas” klasifikācijas koda D, ANO Nr. 3344, pēc “PENTAERITRĪTA TETRANITRĀTA” iestarpina .

“(PENTAERITRĪTA TETRANITRĀTS, PETN)”.

2.2.42. punkts

2.2.42.1.5. Aizstāj 3. piezīmē “2.3.6. iedaļā” ar

“2.3.5. iedaļā”.

2.2.43. iedaļa

2.2.43.1.5. Piezīmē aizstāj “2.3.6. iedaļā” ar “2.3.5. punktā”.

2.2.43.2. Svītro “ar ūdeni reaģējošas, uzliesmojošas cietvielas, kas atbilst ANO nr. 3132 un” un “, un ar ūdeni reaģējošas, pašsakarstošas cietvielas, kas atbilst ANO nr. 3135”.

2.2.43.2. Ierakstā WF2 ANO Nr. 3132 svītro

“(nav atļauts pārvadāt, sk. 2.2.43.2. punktu)”.

Ierakstā WS ANO Nr. 3135 svītro

“(nav atļauts pārvadāt, sk. 2.2.43.2. punktu)”.

2.2.52. punkts

2.2.52.4. Turpmāk norādītos ierakstus tabulā groza šādi:

Organiskie peroksīdi		Sleja	Grozījums
terc-AMILPEROKSI-3,5,5-TRIMETILHEKSANOĀTS		Iepakošanas metode	“OP5” aizstāj ar “OP7”.
		Numurs	“3101” aizstāj ar “3105”
DIKUMILPEROKSĪDS (Koncentrācija > 52-100)	(1. rinda)	Inerta cietviela	Svītro tekstu “? 57”.
DI-(2-ETILHEKSIL)PEROKSIDIKARBO­NĀTS (? 62 stabilas dispersijas veidā ūdenī)	(3. rinda)	Numurs	“3117” aizstāj ar “3119”.
DI-(2-ETILHEKSIL)PEROKSIDIKARBO­NĀTS (? 52 stabilas dispersijas veidā ūdenī)	(4. rinda)	Svītro.
METILETILKETONA PEROKSĪDS(-I)	(1. rinda)	Koncentrācija	Angļu valodas izdevumā “see Note 8” aizstāj ar “see remark (8)”. [attiecas tikai uz izdevuma angļu valodas versiju]
METILETILKETONA PEROKSĪDS(-I)	(2. rinda)	Koncentrācija	Angļu valodas izdevumā “see Note 9” aizstāj ar “see remark (9)”. [attiecas tikai uz izdevuma angļu valodas versiju]
METILETILKETONA PEROKSĪDS(-I)	(3. rinda)	Koncentrācija	Angļu valodas izdevumā “see Note 10” aizstāj ar “see remark (10)”. [attiecas tikai uz izdevuma angļu valodas versiju]

Iekļauj šādus jaunus ierakstus:

Organiskie peroksīdi	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	W
terc-AMILPEROKSI­NEODEKANOĀTS	≤ 47	≥ 53					3119	aizliegts
terc-BUTILPEROKSI3,5,5-TRIMETILHEKSANOĀTS	≤ 42			≥ 58		OP7	3106
KUMILPEROKSI­NEODEKANOĀTS	≤ 87	≥ 13					3115	aizliegts
2,2-DI-(terc-AMILPEROKSI)-BUTĀNS	≤ 57	≥ 43				OP7	3105
1,1-DI-(terc-BUTILPEROKSI)-CIKLOHEKSĀNS	≤ 72		≥ 28			OP5	3103	(30)
1,1-DI-(terc-BUTILPEROKSI)-CIKLOHEKSĀNS + terc-BUTILPEROKSI-2-ETILHEKSANOĀTS	≤ 43 + ≤ 16	≥ 41				OP7	3105
1,1-DI-(terc-BUTILPEROKSI)-3,3,5-TRIMETILCIKLOHEKSĀNS	≤ 90		≥ 10			OP5	3103	(30)
DI-2,4-DIHLORBENZOILPEROKSĪDS	≤ 52, pastveidā						3118	aizliegts
3-HIDROKSI-1,1-DIMETILBUTIL­PEROKSINEODEKANOĀTS	≤ 77	≥ 23					3115	aizliegts
3-HIDROKSI-1,1-DIMETILBUTIL­PEROKSINEODEKANOĀTS	≤ 52, stabila dispersija ūdenī						3119	aizliegts
3-HIDROKSI-1,1-DIMETILBUTIL­PEROKSINEODEKANOĀTS	≤ 52	≥ 48					3117	aizliegts
METILIZOPROPILKETONA PEROKSĪDS(-I)	sk. 31) piezīmi	≥ 70				OP8	3109	(31)
3,3,5,7,7-PENTAMETIL-1,2,4-TRIOKSEPĀNS	≤ 100					OP8	3107

Pēc tabulas pievieno šādas jaunas piezīmes:

“30) B tipa atšķaidītājs, kura viršanas temperatūra > 130 °C.

31) Aktīvais skābeklis ? 6,7 %. ”

2.2.62. punkts

2.2.62.1.5.6. Esošo piezīmi pārsauc par 1. piezīmi.

1. piezīmē pēc teksta “lai cilvēkiem un dzīvniekiem noteiktu antivielas” pievieno

”, ja nepastāv nekādas bažas par inficēšanos (piemēram, vakcīnas radītas imunitātes novērtēšana, autoimūnas saslimšanas diagnoze u. c.)”.

Pievieno šādu jaunu 2. piezīmi:

“2. piezīme. Gaisa transporta gadījumā paraugu iepakojumiem, uz kuriem kas saskaņā ar šo punktu attiecas atbrīvojums, ir jāatbilst a)–c) punkta prasībām.”

2.2.62.1.11.2. Punkta beigās pirms piezīmēm iestarpina

“Numura piešķiršanai var izmantot valsts, reģionālos vai starptautiskos atkritumu iedalījuma katalogus.”

2.2.62.1.12.2. Punktu groza šādi:

“2.2.62.1.12.2. Dzīvnieku izcelsmes materiāliem, kurus skāruši A kategorijas patogēni vai patogēni, vienīgi kuru kultūrām ir piešķirta A kategorija, piešķir attiecīgi ANO Nr. 2814 vai ANO Nr. 2900. Dzīvnieku izcelsmes materiāliem, kurus skāruši B kategorijas patogēni, izņemot tādus, kam piemērotu A kategoriju, ja tie būtu kultūrās, piešķir ANO Nr. 3373.”

2.2.7. punkts

2.2.7. punktu groza šādi:

“2.2.7. 7. klase. Radioaktīvi materiāli

2.2.7.1. Definīcijas

2.2.7.1.1. Radioaktīvs materiāls ir jebkurš radionuklīdus saturošs materiāls, kura aktivitātes koncentrācija un kopējā aktivitāte kravā pārsniedz vērtības, kas norādītas no 2.2.7.7.2.1. līdz 2.2.7.7.2.6. punktam.

2.2.7.1.2. Piesāņojums

Piesāņojums nozīmē to, ka radioaktīvā viela ir uz virsmas daudzumā, kas pārsniedz 0,4 Bq/cm² attiecībā uz beta un gamma starotājiem un zemas toksicitātes alfa starotājiem vai 0,04 Bq/cm² attiecībā uz visiem pārējiem alfa starotājiem.

Nefiksētais piesārņojums ir piesārņojums, ko var noņemt no virsmas parastos pārvadāšanas apstākļos.

Fiksētais piesārņojums ir piesārņojums, kas nav nefiksētais piesārņojums.

2.2.7.1.3. Īpašu terminu definīcijas

A₁ un A₂

A₁ ir īpašas formas radioaktīva materiāla aktivitātes vērtība, kas norādīta 2.2.7.7.2.1. tabulā vai aprēķināta saskaņā ar 2.2.7.7.2. punktu un tiek izmantota, lai noteiktu aktivitātes robežas RID prasībām.

A₂ ir no īpašas formas atšķirīga radioaktīva materiāla aktivitātes vērtība, kas norādīta 2.2.7.7.2.1. tabulā vai atvasināta 2.2.7.7.2. punktā un tiek izmantota, lai noteiktu aktivitātes robežas RID prasībām.

Skaldmateriāls ir urāna-233, urāna-235, plutonija-239, plutonija-241 vai jebkuru šo radionuklīdu apvienojums. Šī definīcija neattiecas uz:

a) dabīgo urānu vai noplicināto urānu, kas ir neapstarots,un

b) dabīgo urānu vai vājināto urānu, kas ir apstarots tikai termoreaktoros.

Mazdisperss radioaktīvais materiāls ir vai nu ciets radioaktīvais materiāls, vai arī ciets radioaktīvais materiāls, kas ir hermetizētā kapsulā, kam piemīt ierobežota disperģējamība un kas nav pulvera veidā.

Materiāls ar mazu īpatnējo aktivitāti (LSA) ir radioaktīvs materiāls, kam dabīgi ir ierobežota īpatnējā aktivitāte, vai radioaktīvs materiāls, kura novērtētā vidējā īpatnējā aktivitāte atbilst robežlielumiem. Nosakot novērtēto vidējo īpatnējo aktivitāti, neņem vērā ārējos aizsargmateriālus, kas ietver LSA materiālu.

Alfa starotāji ar mazu toksicitāti ir dabīgais urāns; vājinātais urāns; dabīgais torijs, urāns-235 vai urāns-238, torijs-232, torijs-228 un torijs-230, ja to satur rūdas vai fizikālie un ķīmiskie koncentrāti, vai alfa starotāji, kuru pussabrukšanas periods ir mazāks par 10 dienām.

Īpašas formas radioaktīvais materiāls ir

a) nedisperģējams ciets radioaktīvs materiāls vai arī

b) hermētiska kapsula ar radioaktīvu materiālu.

Radionuklīda īpatnējā aktivitāte ir konkrētā nuklīda masas vienības aktivitāte. Materiāla īpatnējā aktivitāte ir materiāla masas vienības aktivitāte, ja materiālā radionuklīdi kopumā izvietoti vienmērīgi.

Priekšmets ar virsmas piesārņojumu (SCO) ir ciets priekšmets, kas pats nav radioaktīvs, bet uz kā virsmas ir radioaktīvs materiāls.

Neapstarots torijs ir torijs, kas satur ne vairāk kā 107 g urāna-233 uz gramu torija-232.

Neapstarots urāns ir urāns, kas satur ne vairāk kā 2 × 10³ Bq plutonija uz gramu urāna-235, ne vairāk kā 9 × 10⁶ Bq šķelšanās produktu uz gramu urāna-235 un ne vairāk kā 5 × 10^{3 g} urāna-236 uz gramu urāna-235.

Dabīgais, vājinātais, bagātinātais urāns

Dabīgais urāns ir urāns (kas var būt ķīmiski izdalīts), kas satur dabā sastopamo urāna izotopu sadalījumu (apmēram 99,28 masas % urāna-238 un 0,72 masas % urāna-235).

Vājinātais urāns ir urāns ar mazāku urāna-235 procentuālo daudzumu nekā dabīgajā urānā.

Bagātinātais urāns ir urāns, kas satur urāna-235 procentuālo daudzumu, kurš pārsniedz 0,72 %.

Visos gadījumos klāt ir ļoti mazs urāna-234 procentuālais daudzums.

2.2.7.2. Klasifikācija

2.2.7.2.1. Vispārīgie noteikumi

2.2.7.2.1.1. Radioaktīvajam materiālam atkarībā no pakā esošo radionuklīdu aktivitātes, šādu radionuklīdu skaldāmības vai neskaldāmības īpašībām, pārvadājumam paredzētās pakas tipa, pakas satura īpašībām vai veida vai īpašas kārtības, kas attiecas uz pārvadājumu saskaņā ar 2.2.7.2.2.–2.2.7.2.5. punkta noteikumiem piešķir vienu no ANO numuriem, kas minēti 2.2.7.2.1.1. tabulā.

2.2.7.2.1.1. tabula. ANO numuru piešķiršana

Izņēmuma pakas (sk. 1.7.1.5. punktu)
ANO nr. 2908	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA — TUKŠS IEPAKOJUMS
ANO nr. 2909	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA — IZSTRĀDĀJUMI, KAS RAŽOTI NO DABĪGĀ URĀNA vai VĀJINĀTA URĀNA, vai DABĪGĀ TORIJA
ANO nr. 2910	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA — IEROBEŽOTS MATERIĀLA DAUDZUMS
ANO nr. 2911	RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA— INSTRUMENTI vai IZSTRĀDĀJUMI
Radioaktīvs materiāls ar zemu īpatnējo aktivitāti (sk. 2.2.7.2.3.1. punktu)
ANO nr. 2912	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, ZEMA ĪPATNĒJĀ AKTIVITĀTE (LSA-I), neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3321	RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS, ZEMA ĪPATNĒJĀ AKTIVITĀTE (LSA-II), neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3322	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, ZEMA ĪPATNĒJĀ AKTIVITĀTE (LSA-III), neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3324	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, ZEMAS ĪPATNĒJĀS AKTIVITĀTES (LSA-II), SKALDĀMS
ANO nr. 3325	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, ZEMA ĪPATNĒJĀ AKTIVITĀTE (LSA-III), SKALDĀMS
Priekšmeti ar virsmas piesāŗnojumu (sk. 2.2.7.2.3.2. punktu)
ANO nr. 2913	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, IZSTRĀDĀJUMI AR VIRSMAS PIESĀRŅOJUMU (SCO-I vai SCO-II), neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3326	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, PRIEKŠMETI AR VIRSMAS PIESĀRŅOJUMU (SCO-I vai SCO-II), SKALDĀMS
A tipa pakas (sk. 2.2.7.2.4.4. punktu)
ANO nr. 2915	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, A  TIPA PAKA, bez īpašas formas, neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3327	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, A TIPA PAKA, forma nav īpaša
ANO nr. 3332	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS A TIPA PAKA, ĪPAŠA FORMA, neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3333	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, A TIPA PAKA, ĪPAŠA FORMA, SKALDĀMS
B(U) tipa pakas (sk. 2.2.7.2.4.6. punktu)
ANO nr. 2916	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, B(U) TIPA PAKA, ĪPAŠA FORMA, neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3328	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS B(U) TIPA PAKA, SKALDĀMS
B(M) tipa pakas (sk. 2.2.7.2.4.6. punktu)
ANO nr. 2917	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, B(M) TIPA PAKA, ĪPAŠA FORMA, neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3329	RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS B(M) TIPA PAKA, SKALDĀMS
C tipa pakas (sk. 2.2.7.4.6. punktu)
ANO nr. 3323	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS C  TIPA PAKA, ĪPAŠA FORMA, neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3330	RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS C TIPA PAKA, SKALDĀMS
Īpaša kārtība (sk. 2.2.7.2.5. punktu)
ANO nr. 2919	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, PĀRVADĀJAMS SASKAŅĀ AR ĪPAŠU KĀRTĪBU, neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka
ANO nr. 3331	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, PĀRVADĀJAMS SASKAŅĀ AR ĪPAŠU KĀRTĪBU, SKALDĀMS
Urāna heksafluorīds (sk. 2.2.7.2.4.5. punktu)
ANO nr. 2977	RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS, URĀNA HEKSAFLUORĪDS, SKALDĀMS
ANO nr. 2978	RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, URĀNA HEKSAFLUORĪDS, neskaldāmu materiālu vai skaldmateriālu izņēmuma paka

2.2.7.2.2. Radioaktivitātes līmeņa noteikšana

2.2.7.2.2.1. Šajā punktā iekļautajā 2.2.7.2.2.1. tabulā norādītas šādas atsevišķu radionuklīdu pamatlielumu vērtības:

a) A₁ un A₂, TBq;

b) masas aktivitāte atbrīvotiem materiāliem, Bq/g, un

c) aktivitātes robežas atbrīvotiem sūtījumiem, Bq.

2.2.7.2.2.1. tabula. Radionuklīdu pamatlielumi atsevišķiem radionuklīdiem

[Šeit iestarpina līdzšinējo 2.2.7.7.2.1. punkta tabulu ar parindēm a)–g)]

2.2.7.2.2.2. Atsevišķiem radionuklīdiem, kas nav uzskaitīti 2.2.7.2.2.1. tabulā, 2.2.7.2.2.1. punktā minēto radionuklīdu vērtību noteikšanai ir nepieciešams daudzpusējs apstiprinājums. Ir atļauts lietot A₂ vērtību, kas aprēķināta, izmantojot devas koeficientu atbilstošā veida absorbcijai plaušās saskaņā ar Starptautiskās radiācijas aizsardzības komisijas ieteikumiem, ja ņemta vērā ķīmiskā forma gan normālos transportēšanas apstākļos, gan avārijas situācijā. Bez kompetentās iestādes apstiprinājuma alternatīvi var izmantot 2.2.7.7.2.2. punkta tabulā norādītās radionuklīdu vērtības.

2.2.7.2.2.2. tabula. Radionuklīdu pamatlielumi nezināmiem radionuklīdiem vai maisījumiem

Radioaktīvais saturs	A1	A2	Aktivitātes koncentrācija izņēmuma materiālam	Aktivitātes ierobežojumi atbrīvotiem sūtījumiem
	(TBq)	(TBq)	(Bq/g)	(Bq)
Zināms, ka klāt ir nuklīdi, kas izstaro tikai beta vai gamma starus	0,1	0.02	1 × 101	1 × 104
Zināms, ka satur alfa-starojuma nuklīdus, bet nav konstatēti neitronus izstarojoši nuklīdi	0,2	9 × 10’5	1 × 10-1	1 × 103
Zināms, ka satur neitronus izstarojošus nuklīdus vai ka nav attiecīgu datu	0,001	9 × 105	1 × 101	1 × 103

2.2.7.2.2.3. A₁ un A₂ aprēķinos attiecībā uz radionuklīdu, kas nav norādīts 2.2.7.2.2.1. tabulā, par vienu radionuklīdu pieņem vienu radioaktīvās rimšanas ķēdi, kurā radionuklīdi ir klāt dabā sastopamajās attiecībās un kurā neviena meitas nuklīda pussabrukšanas periods nav ilgāks par 10 dienām vai ilgāks par mātes nuklīda pussabrukšanas periodu, ņem vērā minētās ķēdes mātes nuklīdam atbilstošo aktivitāti un lieto tam atbilstošo A₁ vai A₂ vērtību. Ja radioaktīvās rimšanas ķēdē kāda meitas nuklīda pussabrukšanas periods ir garāks par 10 dienām vai garāks par mātes nuklīda pussabrukšanas periodu, tad mātes nuklīdu un šādus meitas nuklīdus uzskata par dažādu nuklīdu maisījumu.

2.2.7.2.2.4. Nosakot 2.2.7.2.2.1. punktā minētās radionuklīdu pamatlielumu vērtības, radionuklīdu maisījumiem var izmantot šādu vienādību:

 kur

f(i) ir aktivitātes daļa vai radionuklīda i masas aktivitāte maisījumā;

X(i) ir attiecīgā A₁ vai A₂ vērtība vai masas aktivitāte atbrīvotam materiālam vai aktivitātes robeža atbrīvotam sūtījumam radionuklīda i gadījumā, un

X_m ir aprēķinātā A₁ vai A₂ vērtība vai masas aktivitāte atbrīvotam materiālam vai aktivitātes robeža izņēmuma sūtījumam maisījuma gadījumā.

2.2.7.2.2.5. Kad ir zināma katra radionuklīda identitāte, bet dažu radionuklīdu atsevišķas aktivitātes nav zināmas, radionuklīdus var sagrupēt un zemāko radionuklīda vērtību atkarībā no gadījuma var lietot formulās 2.2.7.2.2.4. un 2.2.7.2.4.4. punktā. Grupas var veidot, pamatojoties uz kopējo α aktivitāti un kopējo β/γ aktivitāti, ja tā ir zināma, izmantojot attiecīgi zemākās radionuklīdu vērtības α starojuma avotiem vai β/γ starojuma avotiem.

2.2.7.2.2.6. Atsevišķiem radionuklīdiem vai to maisījumiem, par kuriem nav attiecīgo datu, lieto 2.2.7.2.2.2. tabulā norādītās vērtības.

2.2.7.2.3. Citu materiālu īpašību noteikšana

2.2.7.2.3.1. Materiāls ar zemu īpatnējo aktivitāti (LSA)

2.2.7.2.3.1.1. (Rezervēts)

2.2.7.2.3.1.2. LSA materiālus iedala trīs grupās:

a) LSA-I

i) urāna un torija rūdas un šādu rūdu koncentrāti, un citas rūdas, kurās ir dabā sastopamie radionuklīdi un kuras paredzēts pārstrādāt šo radionuklīdu izmantošanai;

ii) dabīgais urāns, vājinātais urāns, dabīgais torijs vai arī to savienojumi vai maisījumi, ja tie ir neapstaroti un cietā vai šķidrā veidā;

iii) radioaktīvs materiāls, kuram nav A₂ vērtība nav ierobežota, izņemot materiālu, ko saskaņā ar 2.2.7.2.3.5. punktu klasificē kā skaldmateriālu, vai arī

iv) citi radioaktīvi materiāli, kuros aktivitāte ir sadalīta visā masā un aplēstā vidējā specifiskā aktivitāte 30 reizes nepārsniedz masas aktivitātes vērtības, kas noteiktas no 2.2.7.2.2.1. līdz 2.2.7.6.2.6. punktā, izņemot materiālu, ko saskaņā ar 2.2.7.2.3.5. punktu klasificē kā skaldmateriālu;

b) LSA-II

i) ūdens ar tritija koncentrāciju līdz 0,8 TBq/l vai arī

ii) cits materiāls, kurā aktivitāte ir sadalīta visā masā un aplēstā vidējā aktivitāte nepārsniedz 10^-4 A2/g cietām vielām un gāzēm un 10^-5 A2/g šķidrām vielām;

c) LSA-III

Cietvielas (piem., sablīvēti atkritumi, aktivēti materiāli), izņemot pulverus, kuros:

i) radioaktīvais materiāls ir izkliedēts cietas vielas vai cietu objektu komplektā vai pamatā vienmērīgi izkliedēts cietā kompaktā saistvielā (piemēram, betonā, bitumenā, keramikā u. tml.);

ii) radioaktīvais materiāls ir relatīvi nešķīstošs, vai arī tas atrodas relatīvi nešķīstošā matricā, un pat tad, ja tiek bojāts iesaiņojums, radioaktīvā materiāla zudumi, skalojoties ūdenī, septiņu dienu laikā uz paku nepārsniegtu 0,1 A₂, un

iii) cietas vielas aplēstā vidējā specifiskā aktivitāte, izņemot jebkuru aizsargmateriālu, nepārsniedz 2 × 10^-3 A₂/g.

2.2.7.2.3.1.3. LSA‑III materiāls ir tāda veida cieta viela, ka tad, ja veiktu visa pakas satura pārbaudi, kas aprakstīta 2.2.7.2.3.1.4. punktā, aktivitāte ūdenī nepārsniegtu 0,1 A₂.

2.2.7.2.3.1.4. LSA-III materiālu pārbauda šādi:

Cieta materiāla paraugu, kas raksturo visas pakas saturu, iegremdē uz 7 dienām ūdenī, kas ir apkārtējās vides temperatūrā. Pārbaudē izmantojamajam ūdens daudzumam ir jābūt pietiekamam, lai pēc 7 dienu pārbaudes atlikušais brīvais neabsorbētā un neizreaģējušā ūdens tilpums būtu vismaz 10 % no cietā materiāla parauga tilpuma. Ūdens pH sākotnēji ir 6—8, un tā vadītspēja 20°C temperatūrā nav lielāka par 1 mS/m. Pēc parauga iegremdēšanas uz 7 dienām izmēra atlikušā brīvā ūdens tilpuma kopējo aktivitāti.

2.2.7.2.3.1.5. Atbilstību 2.2.7.2.3.1.4. punktā norādītajiem ekspluatācijas standartiem demonstrē saskaņā ar 6.4.12.1. un 6.4.12.2. punktu.

2.2.7.2.3.2. Priekšmets ar virsmas piesāŗnojumu (SCO)

SCO klasificē vienā no divām grupām:

a) SCO-I: ciets priekšmets, uz kura:

i) nefiksēts piesārņojums uz vidēji 300 cm² pieejamas virsmas (vai virsmas laukums mazāks par 300 m²) nepārsniedz 4 Bq/cm² attiecībā uz β un γ starojuma avotiem un zemas toksicitātes α starojuma avotiem vai 0,4 Bq/cm² attiecībā uz visiem citiem α starojuma avotiem, un

ii) fiksēts piesārņojums uz vidēji 300 cm² pieejamas virsmas (vai virsmas laukums mazāks par 300 cm²) nepārsniedz 4 × 10⁴ Bq/cm² attiecībā uz β un γ starojuma avotiem un zema toksiskuma α starojuma avotiem vai 4 × 10³ Bq/cm² attiecībā uz visiem citiem α starojuma avotiem, un

iii) nefiksēts piesārņojums kopā ar fiksētu piesārņojumu uz vidēji 300 cm² nepieejamas virsmas (vai virsmas laukums mazāks par 300 cm²) nepārsniedz 4 × 10⁴ Bq/cm² attiecībā uz β un γ starojuma avotiem un zemas toksicitātes α starojuma avotiem vai 4 × 10³ Bq/cm² attiecībā uz visiem citiem α starojuma avotiem;

b) SCO-II: ciets priekšmets, uz kura fiksētais vai nefiksētais piesāŗnojums pārsniedz attiecīgos robežlielumus, kas SCO-I norādīti a) apakšpunktā, un uz kura:

i) nefiksēts piesārņojums uz vidēji 300 cm² pieejamas virsmas (vai virsmas laukums mazāks par 300 m²) nepārsniedz 400 Bq/cm² attiecībā uz β un γ starojuma avotiem un zemas toksicitātes α starojuma avotiem vai 40 Bq/cm² attiecībā uz visiem citiem α starojuma avotiem, un

ii) fiksēts piesārņojums uz vidēji 300 cm² pieejamas virsmas (vai virsmas laukums mazāks par 300 cm²) nepārsniedz 8 × 10⁵ Bq/cm² attiecībā uz β un γ starojuma avotiem un zemas toksicitātes α starojuma avotiem vai 8 × 10⁴ Bq/cm² attiecībā uz visiem citiem α starojuma avotiem, un

iii) nefiksēts piesārņojums kopā ar fiksētu piesārņojumu uz vidēji 300 cm² nepieejamas virsmas (vai virsmas laukums mazāks par 300 cm²) nepārsniedz 8 × 10⁵ Bq/cm² attiecībā uz β un γ starojuma avotiem un zemas toksicitātes α starojuma avotiem vai 8 × 10⁴ Bq/cm² attiecībā uz visiem citiem α starojuma avotiem.

2.2.7.2.3.3. Īpašas formas radioaktīvais materiāls

2.2.7.2.3.3.1. Vismaz viena īpašās formas radioaktīvā materiāla dimensija ir ne mazāka par 5 mm. Gadījumos, kad hermētiska kapsula ir īpašas formas radioaktīvā materiāla daļa, to ražo tā, lai tā būtu atverama, tikai to iznīcinot. Konstrukcijai, kas paredzēta īpašas formas radioaktīvajam materiālam, vajadzīgs vienpusējs apstiprinājums.

2.2.7.2.3.3.2. Īpašas formas radioaktīvajam materiālam jābūt ar tādām īpašībām vai tā izveidotam, lai tad, kad attiecībā uz to veic 2.2.7.2.3.3.4.–2.2.7.2.3.3.8. punktā aprakstītās pārbaudes, tas atbilstu šādām prasībām:

a) tas nelūst un neplīst no trieciena, sitiena vai lieces pārbaudēm, kas minētas attiecīgi 2.2.7.4.5. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 2.2.7.4.6. punkta a) apakšpunktā;

b) tas nekūst vai nedisperģējas termiskajās pārbaudēs, kas minētas attiecīgi 2.2.7.2.3.3.5. punkta d) apakšpunktā vai 2.2.7.2.3.3.6. punkta b) apakšpunktā, un

c) aktivitāte ūdenī no izskalošanās pārbaudēm, kas noteiktas 2.2.7.2.3.3.7. un 2.2.7.2.3.3.8. punktā, nepārsniedz 2 kBq; vai alternatīvi attiecībā uz hermetizētiem avotiem noplūdes ātrums volumetriskajā necaurlaidības novērtēšanas pārbaudē, kas noteikta ISO 9978:1992 “Aizsardzība pret radiāciju. Hermetizētie radioaktīvie avoti. Necaurlaidības pārbaudes metodes” [Radiation Protection - Sealed Radioactive Sources ‑ Leakage Test Methods], nepārsniedz piemērojamo pieņemšanas robežlielumu, kas pieņemams kompetentajai iestādei.

2.2.7.2.3.3.3. Atbilstību 2.2.7.2.3.3.2. punktā norādītajiem ekspluatācijas standartiem demonstrē saskaņā ar 6.4.12.1 un 6.4.12.2. punktu.

2.2.7.2.3.3.4. Ar paraugiem, kas ir īpašas formas radioaktīvais materiāls vai to imitē, izdara trieciena, sitiena, lieces un termisko pārbaudi, kas aprakstīta 2.2.7.2.3.3.5. punktā, vai alternatīvas pārbaudes atbilstoši 2.2.7.2.3.3.6. punktam. Katrai pārbaudei drīkst izmantot citu paraugu. Pēc katras pārbaudes attiecībā uz paraugu izdara izskalošanās novērtējumu vai volumetrisko necaurlaidības pārbaudi, izmantojot metodi, kas nav mazāk jutīga kā metodes, kas noteiktas 2.2.7.2.3.3.7. punktā attiecībā uz nedispersu cietu materiālu vai 2.2.7.2.3.3.8. punktā – attiecībā uz iekapsulētu materiālu.

2.2.7.2.3.3.5. Attiecīgās pārbaudes metodes ir šādas:

a) trieciena pārbaude: Paraugs krīt uz mērķi no 9 m augstuma. Mērķis atbilst 6.4.14. iedaļas prasībām.

b) sitiena pārbaude: Paraugu novieto uz svina plāksnes, kas atrodas uz gludas, cietas virsmas, un pa paraugu izdara sitienu ar mazoglekļa tērauda stieņa plakano galu, tā lai trieciens atbilstu tam, kas rodas, 1,4 kg masai brīvi krītot no 1 m augstuma. Stieņa apakšējā gala diametrs ir 25 mm, tā malas noapaļotas līdz rādiusam (3,0 ± 0,3) mm. Svina plāksne, kura nav vairāk kā 25 mm bieza un kuras cietība ir 3,5–4,5 pēc Vikersa skalas, nosedz laukumu, kas ir lielāks par paraugu. Katram triecienam izmanto jaunu svina virsmu. Stieņa sitienu pa paraugu izdara tā, lai radītu tam pēc iespējas lielākus bojājumus.

c) lieces pārbaude: Pārbaudi izdara tikai attiecībā uz gariem, tieviem avotiem, kuru garums ir vismaz 10 cm un vienlaikus garuma attiecība pret mazāko platumu ir vismaz 10. Paraugu stingri nostiprina horizontālā stāvoklī, tā lai puse no tā garuma būtu ārpus iespiedējskavas. Paraugu orientē tā, lai tā bojājumi būtu maksimāli, kad pa tā brīvo galu tiek uzsists ar tērauda stieņa plakano galu. Stieņa sitienam pa paraugu jābūt ekvivalentam triecienam, kas rodas, 1,4 kg lielai masai krītot no 1 m augstuma. Stieņa apakšējā gala diametram jābūt 25 mm, un tā malām noapaļotām ar rādiusu (3,0 ± 0,3) mm.

d) termiskā pārbaude: paraugu karsē gaisā līdz 800 °C temperatūrai un iztur šajā temperatūrā 10 minūtes, pēc tam ļauj atdzist.

2.2.7.2.3.3.6. Attiecībā uz paraugiem, kas ir hermētiskā kapsulā ieslēgts radioaktīvs materiāls vai to imitē, var neizdarīt:

a) pārbaudes, kas paredzētas 2.2.7.2.3.3.5. punkta a) un b) apakšpunktā, ja īpašas formas radioaktīvā materiāla masa

i) ir mazāka nekā 200 g un ja attiecībā uz tiem alternatīvi veic 4. klases triecienizturības pārbaudi saskaņā ar standartu ISO 2919:1999 “Aizsardzība pret radiāciju. Hermetizētie radioaktīvie avoti. Vispārīgās prasības un klasifikācija” [Radiation protection - Sealed radioactive sources – General requirements and classification], vai arī

ii) ir mazāka nekā 500 g un ja attiecībā uz tiem alternatīvi veic 5. klases triecienizturības pārbaudi saskaņā ar standartu ISO 2919:1999 “Aizsardzība pret radiāciju. Hermetizētie radioaktīvie avoti. Vispārīgās prasības un klasifikācija” [Radiation protection - Sealed radioactive sources – General requirements and classification], un

b) pārbaudi, kas paredzēta 2.2.7.2.3.3.5. punkta d) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka tā vietā tiem izdara 6. klases temperatūras pārbaudi saskaņā ar ISO 2919:1999 “Aizsardzība pret radiāciju. Hermetizētie radioaktīvie avoti. Vispārīgās prasības un klasifikācija” [Radiation protection - Sealed radioactive sources – General requirements and classification].

2.2.7.2.3.3.7. Attiecībā uz paraugiem, kas ir nedisperss ciets materiāls vai to imitē, izdara šādu izskalošanās novērtēšanu:

a) paraugu uz septiņām dienām iegremdē ūdenī, kas ir vides temperatūrā. Pārbaudē izmantojamajam ūdens daudzumam ir jābūt pietiekamam, lai pēc septiņu dienu pārbaudes atlikušais brīvais neabsorbētā un neizreaģējušā ūdens tilpums būtu vismaz 10 % no cietā materiāla parauga tilpuma. Ūdens sākuma pH ir 6–8, un maksimālā vadītspēja – 1 mS/m 20 °C temperatūrā;

b) ūdeni ar paraugu uzsilda līdz (50 ± 5) °C temperatūrai un iztur šajā temperatūrā četras stundas;

c) pēc tam nosaka ūdens aktivitāti;

d) paraugu pēc tam vismaz septiņas dienas iztur stāvošā gaisā, kura temperatūra nav zemāka par 30 °C un kura relatīvais mitrums nav zemāks par 90 %;

e) pēc tam paraugu iegremdē ūdenī, kas atbilst tādām pašām specifikācijām, kādas minētas iepriekš a) apakšpunktā, un ūdeni kopā ar paraugu uzsilda līdz (50 ± 5) ^oC un notur šajā temperatūrā četras stundas;

f) pēc tam nosaka ūdens aktivitāti.

2.2.7.2.3.3.8. Attiecībā uz paraugiem, kas ir hermētiskā kapsulā ieslēgts radioaktīvais materiāls vai to imitē, veic šādu izskalošanās vai volumetrisko necaurlaidības novērtēšanu:

a) izskalošanās novērtēšanai ir šādas stadijas:

i) paraugu iegremdē ūdenī apkārtējās vides temperatūrā. Ūdens sākuma pH ir 6–8, un maksimālā vadītspēja – 1 mS/m 20 °C temperatūrā;

ii) ūdeni ar paraugu uzsilda līdz (50 ± 5) °C temperatūrai un iztur šajā temperatūrā četras stundas;

iii) pēc tam nosaka ūdens aktivitāti;

iv) paraugu pēc tam vismaz septiņas dienas iztur stāvošā gaisā, kura temperatūra nav zemāka par 30 °C un kura relatīvais mitrums nav zemāks par 90 %;

v) atkārto procesu, kas aprakstīts i), ii), un iii) punktā;

b) alternatīvajai volumetriskajai necaurlaidības pārbaudei izmantojama jebkura kompetentajai iestādei pieņemama pārbaude no standartā ISO 9978:1992 “Aizsardzība pret radiāciju. Hermetizētie radioaktīvie avoti. Necaurlaidības pārbaudes metodes” [Radiation Protection - Sealed radioactive sources ‑ Leakage test methods]” noteiktajām.

2.2.7.2.3.4. Mazdisperss radioaktīvais materiāls

2.2.7.2.3.4.1. Konstrukcijai, kas paredzēta mazdispersam radioaktīvajam materiālam, vajadzīgs daudzpusējs apstiprinājums. Mazdispersajam radioaktīvajam materiālam ir jābūt tādam, lai kopējais šāda materiāla daudzums pakā atbilstu šādām prasībām:

a) radiācijas līmenis 3 m attālumā no neekranēta radioaktīvā materiāla nepārsniedz10 mSv/h;

b) ja materiālu pakļauj 6.4.20.3. un 6.4.20.4. punktā aprakstītajām pārbaudēm, materiāla noplūde gaisā gāzveida vai daļiņu formā līdz 100 µm ekvivalentā aerodinamiskā diametra nepārsniedz 100 A₂. Katrai pārbaudei var izmantot atsevišķu paraugu;

c) ja materiālu pakļauj 2.2.7.2.3.1.4. punktā aprakstītajai pārbaudei, aktivitāte ūdenī nepārsniedz 100 A₂. Piemērojot šo pārbaudi, ņem vērā b) punktā noteikto pārbaužu bojājošo ietekmi.

2.2.7.2.3.4.2. Mazdispersu radioaktīvo materiālu pārbauda šādi:

Paraugu, kurā ir mazdisperss radioaktīvais materiāls vai kurš to imitē, pakļauj pastiprinātai termiskajai pārbaudei, kas aprakstīta 6.4.20.3. punktā, un trieciena pārbaudei, kas aprakstīta 6.4.20.4. punktā. Katrai no šīm pārbaudēm var izmantot citu paraugu. Pēc katras pārbaudes paraugu pakļauj 2.2.7.2.3.1.4. punktā aprakstītajai izskalošanās pārbaudei. Pēc katras pārbaudes nosaka, vai materiāls atbilst 2.2.7.2.3.4.1. punkta piemērojamajām prasībām.

2.2.7.2.3.4.3. Atbilstību 2.2.7.2.3.4.1. punktā norādītajiem ekspluatācijas standartiem demonstrē saskaņā ar 6.4.12.1 un 6.4.12.2. punktu.

2.2.7.2.3.5. Skaldmateriāls

Pakas, kurās ir skaldāmi radionuklīdi, klasificē atbilstoši attiecīgajam 2.2.7.2.1.1. tabulas ierakstam, kas attiecas uz skaldmateriālu, izņemot gadījumu, ja materiāls atbilst kādam no nosacījumiem šā punkta a)–d) apakšpunktā. Katrā sūtījumā ir pieļaujams tikai viens izņēmuma veids.

a) Masas ierobežojums katram sūtījumam ir tāds, ka:

 

 

kur X un Y ir 2.2.7.2.3.5. noteiktie masas ierobežojumi ar nosacījumu, ja pakas mazākā ārējā dimensija ir vismaz 10 cm un

i) katrā atsevišķajā paka ir ne vairāk kā 15 g skaldmateriāla; ja materiāls nav iepakots, šis daudzuma ierobežojums attiecas uz visu sūtījumu, ko pārvadā ar vagonu, vai arī

ii) skaldmateriāls ir homogēns ūdeņraža šķīdums vai maisījums, kur skaldāmo nuklīdu attiecība pret ūdeņradi ir mazāka par 5 masas %, vai arī

iii) jebkuros materiāla tilpuma 10 litros nav vairāk par 5 g skaldmateriāla.

Nedz berilija, nedz deiterija saturs nedrīkst pārsniegt 1 % no 2.2.7.2.3.5. tabulā paredzētās maksimālās sūtījuma masas, izņemot deiterija dabisko koncentrāciju ūdeņradī.

b) urāns, kas bagātināts urānā-235 līdz 1 masas % maksimumam un ir ar kopējo plutonija un urāna-233 saturu, kas nepārsniedz 1 % no urāna-235 masas, ja skaldmateriāla izplatība materiālā būtībā ir vienmērīga. Turklāt, ja urāns-235 ir metāla, oksīda vai karbīda formā, tam nedrīkst būt režģveida struktūra;

c) šķidri šķīdumi ar uranilnitrātu, kas bagātināts urānā-235 līdz maksimums 2  % masas maksimumam un ir ar kopējo plutonija un urāna-233 saturu, kurš nepārsniedz 0,002 % no urāna, un ir ar minimālo slāpekļa un urāna atomu attiecību (N/U) 2;

d) pakas, kurās katrā atsevišķi ir plutonijs ar kopējo masu, kas nepārsniedz 1 kg, no kuras ne vairāk par 20 masas % var būt plutonijs-239, plutonijs-241 vai jebkura šo radionuklīdu kombinācija.

2.2.7.2.3.5. tabula. Sūtījuma masas ierobežojumi, piemērojot izņēmumus, kas noteikti prasībām attiecībā uz pakām, kas satur skaldmateriālu

Skaldmateriāls	Skald­materiāla masa (g), kas sajaukta ar vielām, kuru vidējais ūdeņraža blīvums ir mazāks par ūdens blīvumu vai vienāds ar to	Skaldmateriāla masa (g), kas sajaukta ar vielām, kuru vidējais ūdeņraža blīvums ir lielāks par ūdens blīvumu
Urāns-235 (X)	400	290
Cits skaldmateriāls (Y)	250	180

2.2.7.2.4. Paku vai nepakota materiāla klasifikācija

Radioaktīvā materiāla daudzums pakā nedrīkst pārsniegt attiecīgos ierobežojumus attiecībā uz turpmāk norādīto pakas tipu.

2.2.7.2.4.1. Izņēmuma paku klasifikācija

2.2.7.2.4.1.1. Pakas var klasificēt kā izņēmuma pakas, ja

a) tās ir tukšs iesaiņojums, kurā ir bijis iesaiņots radioaktīvs materiāls;

b) tajās ierobežotā daudzumā ir instrumenti vai izstrādājumi;

c) tajās ir izstrādājumi, kas ražoti no dabiskā urāna, vājinātā urāna vai dabiskā torija, vai arī

d) tajās ir ierobežots radioaktīvā materiāla daudzums.

2.2.7.2.4.1.2. Paku, kurā ir radioaktīvs materiāls, var klasificēt kā izņēmuma paku, ja radiācijas līmenis nevienā tās ārējās virsmas punktā nepārsniedz 5 µSv/h.

2.2.7.2.4.1.2. tabula. Izņēmuma paku aktivitātes ierobežojumi

Satura fizikālais stāvoklis	Instrumenti vai izstrādājumi		Ierobežojumi attiecībā uz iepakojumu (a)
	Ierobežojumi attiecībā uz atsevišķām vienībām (a)	Ierobežojumi attiecībā uz paku (a)
(1)	(2)	(3)	(4)
Cietvielas īpaša forma cita forma	10-2 A1 10-2 A2	A1 A2	10-3 A1 10-3 A2
Šķidrumi	10-3A2	10-1A2	10-4A2
Gāzes tritijs īpaša forma cita forma	2 × 10-2 A2 10-3 A1 10-3 A2	2 × 10-1 A2 10-2 A1 10-2 A2	2 × 10-2 A2 10-3 A1 10-3 A2

^a  Attiecībā uz radionuklīdu maisījumiem sk. 2.2.7.2.2.4.–2.2.7.2.2.6. punktu.

 

2.2.7.2.4.1.3. Radioaktīvu materiālu, kas ir iebūvēts instrumentā vai citā rūpnieciski ražotā izstrādājumā vai ir tā daļa, var klasificēt kā ANO Nr. 2911 RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA — INSTRUMENTI vai IZSTRĀDĀJUMI, ja

a) radiācijas līmenis 10 cm attālumā no jebkura punkta uz neiepakota instrumenta vai izstrādājuma ārējās virsmas nepārsniedz 0,1 mSv/h un

b) uz katra instrumenta vai rūpnieciski ražotā izstrādājuma ir marķējums “RADIOAKTĪVS”, izņemot:

i) radioluminiscējošus pulksteņus vai ierīces;

ii) patēriņa preces, kuru lietojumu apstiprinājušas kompetentās iestādes saskaņā ar 1.7.1.4. punkta d) apakšpunktu vai kuras individuāli nepārsniedz 2.2.7.2.2.1. tabulas 5. slejā norādīto aktivitātes ierobežojumu, kas noteikts atbrīvotam sūtījumam, ja šādus ražojumus pārvadā pakā, uz kuras iekšējās virsmas ir marķējums “RADIOAKTĪVS”, tā lai brīdinājums par radioaktīvā materiāla klātbūtni būtu redzams, atverot paku, un

c) aktīvo materiālu pilnībā ieskauj neaktīvas sastāvdaļas (ierīce, kuras vienīgā funkcijas ir radioaktīvā materiāla saturēšana nav uzskatāma par instrumentu vai izstrādājumu), un

d) katrs atsevišķs izstrādājums un katra atsevišķa paka atbilst ierobežojumiem, kas noteikti attiecīgi 2.2.7.2.4.1.2. tabulas 2. un 3. slejā.

2.2.7.2.4.1.4. Radioaktīvu materiālu, kura aktivitāte nepārsniedz 2.2.7.2.4.1.2. tabulas 4. slejā noteikto robežu, var klasificēt kā ANO Nr. 2910 RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA – IEROBEŽOTS MATERIĀLA DAUDZUMS , ja

a) pakas radioaktīvais saturs atbilst pārvadāšanas standartnosacījumiem un

b) ja paka ir marķēta kā “RADIOAKTĪVA” (“RADIOACTIVE”) uz iekšējās virsmas tādā veidā, ka, atverot paku, ir redzams brīdinājums par radioaktīvā materiāla klātbūtni.

2.2.7.2.4.1.5. Tukšu iesaiņojumu, kurā iepriekš ir bijis radioaktīvs materiāls, kura aktivitāte nepārsniedz 2.2.7.2.4.1.2. tabulas 4. slejā noteikto robežu, var klasificēt kā ANO Nr. 2908 RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA — TUKŠS IEPAKOJUMS, ja

a) tas ir labā stāvoklī un droši noslēgts;

b) struktūrā ietilpstoša jebkura urāna vai torija ārējā virsma ir nosegta ar neaktīvu apvalku, kas izgatavots no metāla vai cita aizsargājoša materiāla;

c) iekšējā nefiksētā sasmērējuma līmenis vidēji uz 300 cm² nepārsniedz

i) 400 Bq/cm² attiecībā uz beta un gamma starojuma avotiem un zemas toksicitātes alfa starojuma avotiem un

ii) 40 Bq/cm² attiecībā uz visiem pārējiem alfa starojuma avotiem, un

d) neviens apzīmējums, kas uzlikts atbilstoši 5.2.2.1.11.1. punktam, vairs nav redzams.

2.2.7.2.4.1.6. No dabīgā urāna, vājinātā urāna vai dabīgā torija rūpnieciski ražotus izstrādājumus un izstrādājumus, kuros vienīgais radioaktīvais materiāls ir neapstarots dabīgais urāns, neapstarots vājinātais urāns vai neapstarots dabīgais torijs, var klasificēt kā ANO Nr. 2909 RADIOAKTĪVS MATERIĀLS, IZŅĒMUMA PAKA – IZSTRĀDĀJUMI, KAS RAŽOTI NO DABĪGĀ URĀNA vai VĀJINĀTA URĀNA, vai DABĪGĀ TORIJA, ja urāna vai torija ārējā virsma ir pārklāta ar vienlaidus metāla vai cita blīva materiāla neradioaktīvu apvalku.

2.2.7.2.4.2. Materiāla ar zemu īpatnējo aktivitāti (LSA) klasifikācija

Radioaktīvu materiālu var klasificēt kā LSA materiālu tikai tad, ja tas atbilst 2.2.7.2.3.1. un 4.1.9.2. punkta nosacījumiem.

2.2.7.2.4.3. Priekšmeta ar virsmas piesārņojumu (SCO) klasifikācija

Radioaktīvu materiālu var klasificēt kā SCO materiālu tikai tad, ja tas atbilst 2.2.7.2.3.2. un 4.1.9.2. punkta nosacījumiem.

2.2.7.2.4.4. Klasificēšana par A tipa paku

Pakas, kurās ir radioaktīvs materiāls, var klasificēt par A tipa pakām tad, ja tās atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem.

A tipa pakā nedrīkst būt aktivitāte, kas pārsniedz:

b) attiecībā uz īpašas formas radioaktīvajam materiālam – A₁ vai arī

c) attiecībā uz pārējiem radioaktīvajiem materiāliem – A2.

Attiecībā uz radionuklīdu maisījumiem, kuru sastāvs un attiecīgā aktivitāte ir zināma, A tipa paku radioaktīvajam saturam piemēro šādu nosacījumu:

kur

B(i) ir īpašas formas radioaktīva materiāla radionuklīda i aktivitāte;

A₁(i) ir radionuklīda i A₁ vērtība;

C(j) radionuklīda j, kas nav īpašas formas radioaktīva materiāla radionuklīds, aktivitāte; un

A₂(j) ir radionuklīda j A₂ vērtība.

2.2.7.2.4.5. Urāna heksafluorīda klasifikācija

Urāna heksafluorīdam piešķir tikai ANO Nr. 2977 RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS, URĀNA HEKSAFLUORĪDS, SKALDĀMS vai ANO Nr. 2978 RADIOAKTĪVAIS MATERIĀLS, URĀNA HEKSAFLUORĪDS, neskaldāms vai skaldāms – izņēmuma paka.

2.2.7.2.4.5.1. Pakās ar urāna heksafluorīdu nedrīkst būt:

a) urāna heksafluorīda masas, kas atšķirtos no pakas konstrukcijai atļautās;

b) urāna heksafluorīda masas, kas pārsniedz vērtību, kuras dēļ maksimālajā pakas temperatūrā, kas noteikta attiecībā uz rūpnīcu sistēmām, kurās paku izmanto, var izveidoties par 5 % mazāks neaizpildīts tilpums, vai arī

c) urāna heksafluorīda masas, kura nav cietā stāvoklī vai tās iekšējais spiediens pakā ir augstāks par atmosfēras spiedienu gadījumā, kad tā tiek nodota pārvešanai.

2.2.7.2.4.6. Klasificēšana par B(U) tipa, B(M) tipa vai C tipa paku

2.2.7.2.4.6.1. Pakas, kas nav klasificētas citādi saskaņā ar 2.2.7.2.4. punktu (no 2.2.7.2.4.1. līdz 2.2.7.2.4.5. punktam), klasificē saskaņā ar kompetentās iestādes izsniegtu pakas apstiprinājuma apliecinājumu, kuru izsniedz konstrukcijas izcelsmes valstī.

2.2.7.2.4.6.2. Paku var klasificēt par B(U) tipa paku tikai tad, ja tajā nav

a) aktivitātes, kura būtu lielāka par to, kas atļauta attiecībā uz pakas modeli;

b) radionuklīdu, kuri atšķiras no tiem, kas atļauti attiecībā uz pakas modeli, vai arī

c) satura tādā formā vai fiziskā vai ķīmiskā stāvoklī, kas atšķiras no stāvokļiem, kādi atļauti attiecībā uz pakas modeli,

atbilstoši to apstiprinājuma apliecībā norādītajam.

2.2.7.2.4.6.3. Paku var klasificēt par B(M) tipa paku tikai tad, ja tajā nav

a) aktivitātes, kura būtu lielāka par to, kas atļauta attiecībā uz pakas modeli;

b) radionuklīdu, kuri atšķiras no tiem, kas atļauti attiecībā uz pakas modeli, vai arī

c) satura tādā formā vai fiziskā vai ķīmiskā stāvoklī, kas atšķiras no stāvokļiem, kādi atļauti attiecībā uz pakas modeli,

atbilstoši to apstiprinājuma apliecībā norādītajam.

2.2.7.2.4.6.4. Paku var klasificēt par C tipa paku tikai tad, ja tajā nav

a) aktivitātes, kura būtu lielāka par to, kas atļauta attiecībā uz pakas modeli;

b) radionuklīdu, kuri atšķiras no tiem, kas atļauti attiecībā uz pakas modelim, vai arī

c) satura tādā formā vai fiziskā vai ķīmiskā stāvoklī, kas atšķiras no stāvokļiem, kādi atļauti attiecībā uz pakas modeli,

atbilstoši to apstiprinājuma apliecībā norādītajam.

2.2.7.2.5. Īpaša kārtība

Radioaktīvo materiālu klasificē kā pārvadātu saskaņā ar īpašu kārtību, ja ir paredzēts to pārvadāt saskaņā ar 1.7.4. nodaļu.”

2.2.8. punkts

Punkta līdzšinējo ⁸–¹⁰ zemsvītras piezīmes tekstu uzskata par ⁷–⁹ zemsvītras piezīmes tekstu.

2.2.8.1.6. Šā punkta c) apakšpunkta otrā ievilkuma pirmajā teikumā tekstā angļu valodā “corrosion rate on steel” aizstāj ar

“corrosion rate on either steel”.

Otrā ievilkuma pirmā teikuma beigās iestarpina

“, pārbaudes veicot abiem materiāliem”.

Beigās pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Ja sākotnējās pārbaudes, kam pakļauj tēraudu vai alumīniju, liecina, ka pārbaudāmā viela ir korozīva, turpmākā otra metāla pārbaude nav jāveic.”

2.2.9. punkts

2.2.9.1.7. Iestarpina šādu jaunu pirmo teikumu:

“Termins “litija baterija” attiecas uz elementiem un baterijām, kas satur litiju jebkurā formā.”

Otrā teikuma (līdzšinējā pirmā teikuma) sākumā “Litija elementus un baterijas” aizstāj ar

“Tās”.

2.2.9.1.9. Šo punktu groza šādi:

“2.2.9.1.9. (Svītrots)”.

Svītro iepriekšējo virsrakstu (“Videi bīstamas vielas”).

2.2.9.1.10. Šo punktu groza šādi:

“2.2.9.1.10. Videi bīstamas vielas (ūdens vide)

2.2.9.1.10.1. Vispārīgās definīcijas

2.2.9.1.10.1.1. Videi bīstamas vielas cita starpā ir šķidras vai cietas vielas, kas ir ūdens vides piesārņotāji, kā arī šādu vielu šķīdumi un maisījumi (piemēram, pārstrādes produkti un atkritumi).

2.2.9.1.10. punktā

“vielas” ir ķīmiski elementi un to savienojumi dabiskā veidā vai iegūti dažādos ražošanas procesos, tostarp arī visas piedevas, kas vajadzīgas produktu stabilizēšanai, kā arī visi dažādos procesos radušies piejaukumi, izņemot šķīdinātājus, kuru atdalīšana neietekmē vielu stabilitāti un nemaina ķīmisko sastāvu.

2.2.9.1.10.1.2. Par ūdens vidi var uzskatīt ūdens organismus, kas dzīvo ūdenī, un ūdens ekosistēmu, kurai pieder šie organismi¹⁰. Bīstamības identificēšanas pamats tādējādi ir vielas vai maisījuma toksicitāte ūdenī, kas gan var mainīties, pamatojoties uz papildu informāciju par tā noārdīšanos un bioakumulācijas īpašībām.

^___
10 Tas neattiecas uz ūdens piesārņotājiem, attiecībā uz kuriem var rasties vajadzība apsvērt to ietekmi ārpus ūdens vides, piemēram, to ietekmi uz cilvēku veselību u. tml.

2.2.9.1.10.1.3. Kaut gan turpmāk aprakstītā klasifikācijas procedūra ir paredzēta piemērošanai visām vielām un maisījumiem, tomēr tiek atzīts, ka dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz metāliem vai slikti šķīstošiem neorganiskiem savienojumiem, ir nepieciešamas īpašas vadlīnijas¹¹.

^___
11 Tās ir atrodamas VSS 10. pielikumā.

2.2.9.1.10.1.4. Šajā iedaļā izmantotajiem akronīmiem vai terminiem ir šādas definīcijas:

– BKK: biokoncentrācijas koeficients;

– BSP: bioķīmiskais skābekļa patēriņš;

– ĶSP: ķīmiskais skābekļa patēriņš;

– GLP: laba laboratorijas prakse;

– EC₅₀: efektīvā vielas koncentrācija, kas izraisa 50 % no maksimālās reakcijas;

– ErC₅₀: EC₅₀ attiecībā uz augšanas samazinājumu;

– K_ow: oktanola/ūdens sašķelšanās koeficients;

– LC₅₀ (50 % letālā koncentrācija):

vielas koncentrācija ūdenī, kas izraisa 50 % (vienas puses) izmēģinājumu dzīvnieku grupas nāvi;

– L(E)C₅₀: LC₅₀ vai EC₅₀;

– NOEC: koncentrācija, kurā nav novērojama iedarbība;

– ESAO Pārbaužu vadlīnijas: pārbaužu vadlīnijas, ko publicējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO).

2.2.9.1.10.2. Definīcijas un datiem noteiktās prasības

2.2.9.1.10.2.1. Ūdens videi kaitīgu vielu klasifikācijas pamatelementi ir šādi:

– akūta ūdens toksicitāte;

– bioakumulācijas potenciāls vai reāla bioakumulācija;

– organisko ķīmisko vielu noārdīšanās (biotiskā vai abiotiskā) un

– hroniska ūdens toksicitāte.

2.2.9.1.10.2.2. Kaut gan priekšroka tiek dota starptautiski saskaņotām pārbaužu metodēm, praksē var izmantot arī datus, kas iegūti atbilstoši valsts noteiktām metodēm, ja šīs metodes uzskata par līdzvērtīgām. Parasti datus par saldūdens un jūras sugu toksicitāti ir pieņemts uzskatīt par līdzvērtīgiem datiem, un ir vēlams, ka šādus datus iegūst, izmantojot ESAO vadlīnijās noteiktās vai līdzvērtīgas metodes, kas atbilst labas laboratorijas prakses (GLP) principiem. Ja šādi dati nav pieejami, klasifikācijai izmanto labākos pieejamos datus.

2.2.9.1.10.2.3. Akūtu ūdens toksicitāti parasti nosaka, izmantojot zivju 96 stundu LC₅₀ (ESAO 203. vadlīnija vai līdzvērtīga), vēžveidīgo 48 stundu EC₅₀ (ESAO 202. vadlīnija vai līdzvērtīga) un/vai aļģu sugu 72 vai 96 stundu EC₅₀ (ESAO 201. vadlīnija vai līdzvērtīga) pārbaudi. Šīs sugas uzskata par visu ūdens organismu surogātiem. Ja pārbaužu metodoloģija ir piemērota, var ņemt vērā arī datus, kas iegūti, izmantojot citas sugas, piemēram Lemna.

2.2.9.1.10.2.4. Bioakumulācija ir vielas uzņemšanas pa visiem iedarbības ceļiem (t. i., no gaisa, ūdens, nosēdumiem/augsnes un pārtikas), pārstrādes organismā un izvadīšanas no tā tīrais rezultāts.

Bioakumulācijas potenciālu parasti nosaka, izmantojot oktanola/ūdens daļiņu koeficientu, ko parasti izsaka kā log K_ow un nosaka atbilstoši ESAO 107. vai 117. vadlīnijai. Kaut gan šis rādītājs atspoguļo bioakumulācijas potenciālu, labāks rādītājs ir eksperimentāli noteiktais biokoncentrācijas koeficients (BKK), un, kad iespējams, tam ir dodama priekšroka. BKK nosaka atbilstoši ESAO 305. vadlīnijai.

2.2.9.1.10.2.5. Noārdīšanās vidē var būt biotiska un abiotiska (piemēram, hidrolīze), un izmantotie kritēriji to atspoguļo. Vieglu bioloģisko noārdīšanos visvieglāk var definēt, izmantojot ESAO bioloģiskās noārdīšanās spējas pārbaudes (ESAO 301. vadlīnija (A–F)). Šādu pārbaužu izturēšanu var uzskatīt par norādi tam, ka ūdens vidē noārdīšanās lielākoties norit ātri. Tā kā tās ir saldūdenī veiktās pārbaudes, tad ir pievienoti arī rezultāti, kas iegūti, piemērojot ESAO 306. vadlīniju, kas ir piemērotāka jūras videi. Ja šādi dati nav pieejami, BSP(5 dienu)/ĶSP koeficientu, kas ir vismaz 0,5, uzskata par norādi tam, ka noārdīšanās rit ātri.

Abiotisko noārdīšanos, piemēram, hidrolīzi, sākotnējo noārdīšanos, gan abiotisko, gan biotisko, noārdīšanos vidē, kas nav ūdens vide, un pierādītu ātru noārdīšanos vidē var uzskatīt par faktoriem, kas raksturo ātras noārdīšanās spēju¹².

¹² Īpašas vadlīnijas datu interpretēšanai ir sniegtas 4.1. nodaļā un VSS 9. pielikumā.

Vielas uzskata par tādām, kas vidē ātri noārdās, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

a) 28 dienu vieglas bioloģiskās noārdīšanas pētījumos sasniedz šādas noārdīšanās pakāpes:

i) pārbaudēs, kuru pamatā ir izšķīdis organiskais ogleklis, – 70 %;

ii) pārbaudēs, kuru pamatā ir skābekļa piesātinājuma samazinājums vai oglekļa dioksīda ražošana, – 60 % no teorētiskā maksimuma.

Šādas bioloģiskās noārdīšanās pakāpes ir jāsasniedz 10 dienu laikā no noārdīšanās sākuma, par noārdīšanās sākumu uzskatot brīdi, kad 10 % vielas ir noārdījušies, vai arī

b) gadījumos, kad ir pieejami dati tikai par BSP un ĶS, ja BSP5/ĶSP attiecība ir vismaz 0,5, vai arī

c) ja ir pieejami citi pārliecinoši zinātniski dati, kas liecina, ka vielu vai maisījumu 28 dienu laikā var noārdīt (biotiski vai abiotiski) ūdens vidē līdz pakāpei, kas pārsniedz 70 %.

2.2.9.1.10.2.6. Hroniskās toksicitātes dati ir pieejami retāk nekā akūtās toksicitātes dati, un pārbaužu procedūras ir mazāk standartizētas. Var pieņemt datus, kas iegūti pārbaudēs, kuras veiktas saskaņā ar ESAO 210. vadlīniju (pārbaude agrīnā zivju dzīves posmā) vai 211. vadlīniju (dafniju vairošanās) un 201. vadlīniju (aļģu augšanas kavēšana). Var izmantot arī citas apstiprinātas un starptautiski atzītas pārbaudes. Izmanto koncentrāciju, kurā nav novērojama iedarbība (NOEC) vai citu, kas ir līdzvērtīga L(E)Cx.

2.2.9.1.10.3. Vielu klasifikācijas kategorijas un kritēriji

Vielas klasificē par “videi bīstamām vielām (ūdens vide)”, ja tās atbilst šajās tabulās norādītajai 1. akūtās toksicitātes, 1. hroniskās toksicitātes vai 2. hroniskās toksicitātes kategorijai.

Akūtā toksicitāte

Kategorija: 1. akūtās toksicitātes kategorija
Akūtā toksicitāte: 96 h LC50 (zivīm) 48 h EC50 (vēžveidīgajiem) 72 vai 96h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)	≤ 1 mg/l un/vai ≤ 1 mg/l un/vai ≤ 1 mg/l

Hroniskā toksicitāte

Kategorija: 1. hroniskās toksicitātes kategorija
Akūta toksicitāte: 96 h LC50 (zivīm) 48 h EC50 (vēžveidīgajiem) 72 vai 96h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)	≤ 1 mg/l un/vai ≤ 1 mg/l un/vai ≤ 1 mg/l
un viela ātri nenoārdās un/vai log Kow ≥ 4 (izņemot gadījumus, kad ir eksperimentāli noteikts, ka BKK < 500)

Kategorija: 2. hroniskās toksicitātes kategorija
Akūta toksicitāte: 96 h LC50 (zivīm) 48 h EC50 (vēžveidīgajiem) 72 vai 96h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)	>1 līdz ≤ 10 mg/l un/vai >1 līdz ≤ 10 mg/l un/vai >1 līdz ≤ 10 mg/l
un viela ātri nenoārdās un/vai log Kow ≥ 4 (izņemot gadījumus, kad ir eksperimentāli noteikts, ka BKK < 500), izņemot gadījumus, kad NOEC > 1mg/l

Klasifikācijas plūsmkarte turpmāk raksturo klasifikācijas procesu, kas jāievēro:

L(E)C₅₀^* ≤ 1 mg/l

NOEC > 1 mg/l

L(E)C₅₀^* ≤ 10 mg/l

Viela, kas ātri noārdās

Bioakumulācija

Videi bīstama viela, 1. akūtās toksicitātes kategorija

Videi bīstama viela, 1. hroniskās toksicitātes kategorija

Videi bīstama viela, 2. hroniskās toksicitātes kategorija

Nav videi bīstama viela

Jā

Nē

^* 96 stundu LC₅₀, 48 stundu EC₅₀, 72 stundu vai 96 stundu ErC₅₀ attiecīgās zemākās vērtības.

 

2.2.9.1.10.4. Maisījumu klasifikācijas kategorijas un kritēriji

2.2.9.1.10.4.1. Maisījumu klasifikācijas sistēmā izmanto tās pašas klasifikācijas kategorijas, kuras izmanto vielu klasifikācijai, t. i., 1. akūtās toksicitātes kategoriju un 1. un 2. hroniskās toksicitātes kategoriju. Lai maisījuma bīstamības ūdens videi klasificēšanā izmantotu visus pieejamos datus, pieņem un attiecīgā gadījumā piemēro šādus pieņēmumus:

Maisījuma būtiskās sastāvdaļas ir tādas sastāvdaļas, kuru koncentrācija maisījumā ir vismaz 1 % masas, ja nepastāv pieņēmums (piemēram, attiecībā uz ļoti toksiskām sastāvdaļām), ka konkrētā sastāvdaļa, kuras koncentrācija maisījumā ir mazāka par 1 %, ir būtiska maisījuma bīstamības ūdens videi klasifikācijā.

2.2.9.1.10.4.2. Bīstamības ūdens videi klasifikācija ir daudzpakāpju, un tā ir atkarīga no pieejamās informācijas par maisījumu un tā sastāvdaļām veida. Daudzpakāpju pieejas pakāpes ir šādas:

a) klasifikācija pēc pārbaudītiem maisījumiem;

b) klasifikācija, pamatojoties uz ekstrapolācijas principiem;

c) “klasificēto sastāvdaļu summēšanas” un/vai “aditivitātes formulas” metožu izmantošana.

2.2.9.1.10.4.2. attēlā ir parādīts klasifikācijas process, kas jāievēro.

2.2.9.1.10.4.2. attēls. Daudzpakāpju pieeja maisījumu klasificēšanai pēc bīstamības ūdens videi, klasificējot tos kā akūti toksiskus vai hroniski toksiskus

 

Ir pieejami visa maisījuma ūdens toksicitātes pārbaužu dati

Klasificē maisījuma bīstamību kā akūti/hroniski toksisku (sk. 2.2.9.1.10.4.3. punktu)

Ir pieejami bīstamības novērtēšanai pietiekami dati par līdzīgiem maisījumiem

Piemēro ekstrapolācijas principus (sk. 2.2.9.1.10.4.4. punktu)

Klasificē maisījuma bīstamību kā akūti/hroniski toksisku

Ir pieejami sastāvdaļu ūdens toksicitātes vai klasifikācijas dati attiecībā uz visām svarīgajām sastāvdaļām

Piemēro summēšanas metodi (sk. 2.2.9.1.10.4.6.1.– 2.2.9.1.10.4.6.4. punktu), izmantojot:

• Tādu sastāvdaļu procentuālais īpatsvars, kas klasificētas kā hroniski toksiskas

• Tādu sastāvdaļu procentuālais īpatsvars, kas klasificētas kā akūti toksiskas

• Sastāvdaļas, attiecībā uz kurām ir iegūti dati par to akūto toksicitāti: piemēro aditivitātes formulu (sk. 2.2.9.1.10.4.5.2. punktu) un pārvērš iegūto L(E)C₅₀ uz attiecīgo akūtas toksicitātes kategoriju

Izmanto pieejamos datus par zināmo sastāvdaļu bīstamību

Piemēro summēšanas metodi un aditivitātes formulu (sk. 2.2.9.1.10.4.6.1.–2.2.9.1.10.4.6.4. punktu) un rīkojas atbilstoši 2.2.9.1.10.4.6.5. punktam

Jā

Nē

 

2.2.9.1.10.4.3. Maisījsumu klasifikācija, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

2.2.9.1.10.4.3.1. Ja ir pārbaudīts viss maisījums, lai noteiktu tā ūdens toksicitāti, to klasificē saskaņā ar kritērijiem, kas ir pieņemti vielu klasifikācijai, bet tikai attiecībā uz akūto toksicitāti. Klasifikācijas pamatā ir iegūtie dati par ietekmi uz zivīm, vēžveidīgajiem un aļģēm/augiem. Maisījumu klasifikācija, izmantojot maisījuma LC₅₀ vai EC₅₀ datus, nav iespējama hronisku kategoriju gadījumā, jo ir nepieciešami gan toksicitātes, gan iedarbības uz vidi dati, bet nav noārdīšanās un bioakumulācijas datu attiecībā uz visu maisījumu. Hroniskās toksicitātes klasifikācijas kritērijus nav iespējams piemērot, jo noārdīšanās un bioakumulācijas pārbaužu dati saistībā ar maisījumiem nav interpretējami; tiem ir jēga tikai attiecībā uz atsevišķām vielām.

2.2.9.1.10.4.3.2. Ja ir pieejami akūtās toksicitātes pārbaudes dati (LC₅₀ vai EC₅₀) attiecībā uz visu maisījumu, šos datus, kā arī datus, kas attiecas uz sastāvdaļām, kuras ir klasificētas kā hroniski toksiskas, izmanto, lai veiktu pārbaudītu maisījumu klasifikāciju turpmāk aprakstītajā veidā. Ja ir pieejami arī hroniskās (ilgtermiņa) toksicitātes dati (NOEC), papildus izmanto arī tos.

a) Pārbaudāmā maisījuma L(E)C₅₀ (LC₅₀ vai EC₅₀) ≤ 1 mg/l un pārbaudāmā maisījuma NOEC < 1,0 mg/l vai nav zināms:

– maisījumu klasificē kā 1. kategorijas akūti toksisku;

– piemēro klasificēto sastāvdaļu summēšanas metodi (sk. 2.2.9.1.10.4.6.3. un 2.2.9.1.10.4.6.4. punktu) attiecībā uz hroniskās toksicitātes klasifikāciju (1. vai 2. kategorijas hroniskā toksicitāte, vai nav nepieciešamības klasificēt kā hroniski toksisku);

b) pārbaudāmā maisījuma L(E)C₅₀ (LC₅₀ vai EC₅₀) ≤ 1 mg/l un pārbaudāmā maisījuma NOEC > 1,0 mg/l:

– maisījumu klasificē kā 1. kategorijas akūti toksisku;

– piemēro klasificēto sastāvdaļu summēšanas metodi (sk. 2.2.9.1.10.4.6.3. un 2.2.9.1.10.4.6.4. punktu) attiecībā uz 1. kategorijas hroniskās toksicitātes klasifikāciju. Ja maisījums nav klasificējams kā atbilstošs 1. hroniskās toksicitātes kategorijai, nav vajadzības to klasificēt kā hroniski toksisku;

c) pārbaudāmā maisījuma L(E)C₅₀ (LC₅₀ vai EC₅₀) > 1 mg/l vai pārsniedz šķīdību ūdenī un pārbaudāmā maisījuma NOEC ≤ 1,0 mg/l vai nav zināms:

– nav vajadzības veikt akūtās toksicitātes klasifikāciju;

– piemēro klasificēto sastāvdaļu summēšanas metodi (sk. 2.2.9.1.10.4.6.3. un 2.2.9.1.10.4.6.4. punktu) attiecībā uz hronisk’’as toksicitātes klasifikāciju vai nav vajadzības veikt hroniskās toksicitātes klasifikāciju;

d) pārbaudāmā maisījuma L(E)C₅₀ (LC₅₀ vai EC₅₀) > 1 mg/l vai pārsniedz šķīdību ūdenī un pārbaudāmā maisījuma NOEC > 1,0 mg/l:

– nav vajadzības veikt akūtās vai hroniskās toksicitātes klasifikāciju.

2.2.9.1.10.4.4. Ekstrapolācijas principi

2.2.9.1.10.4.4.1. Ja maisījums nav pārbaudīts, lai noteiktu tā bīstamību ūdens videi, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķām sastāvdaļām un līdzīgiem pārbaudītiem maisījumiem, lai būtu iespējams raksturot maisījuma radīto bīstamību, tad šos datus izmanto saskaņā ar turpmāk aprakstītajiem pieņemtajiem ekstrapolācijas principiem. Tas nodrošina to, ka klasifikācijas procesā tiek, cik iespējams, izmantoti pieejamie dati maisījuma bīstamības raksturošanai, neradot nepieciešamību veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem.

2.2.9.1.10.4.4.2. Šķīdumi

2.2.9.1.10.4.4.2.1. Ja maisījumu veido, atšķaidot citu klasificētu maisījumu vai ar atšķaidītāju, kura bīstamības kategorija ūdens videi ir zemāka nekā vismazāk toksiskajai sākotnējā maisījuma sastāvdaļai, un ja nav gaidāms, ka šāds atšķaidītājs ietekmēs citu sastāvdaļu bīstamību ūdens videi, tad maisījumu klasificē tāpat kā sākotnējo maisījumu vai vielu.

2.2.9.1.10.4.4.2.2. Ja maisījumu veido, atšķaidot citu klasificētu maisījumu vai vielu ar ūdeni vai citu pilnīgi netoksisku materiālu, maisījuma toksiskumu aprēķina, pamatojoties uz sākotnējo maisījumu vai vielu.

2.2.9.1.10.4.4.3. Partijas

Vienas sarežģīta maisījuma partijas bīstamību ūdens videi pieņem par pamatā līdzvērtīgu bīstamībai, kāda piemīt citai tā paša komerciālā produkta partijai, ko ir ražojis vai kontrolējis viens ražotājs, ja nav iemesla uzskatīt, ka pastāv tādas būtiskas novirzes, ka partijas bīstamības ūdens videi kategorija ir mainījusies. Ja notiek iepriekšminētais, klasifikācija ir jāveic no jauna.

2.2.9.1.10.4.4.4. Koncentrācija, kāda ir maisījumiem, kuriem ir piešķirta visaugstākā toksicitātes kategorija (1. hroniskās toksicitātes kategorija un 1. akūtās toksicitātes kategorija)

Ja maisījums ir klasificēts kā 1. hroniskās toksicitātes kategorijas un/vai 1. akūtās toksicitātes kategorijas maisījums un to maisījuma sastāvdaļu koncentrācijas pakāpe, kas ir klasificētas kā 1. hroniskās toksicitātes kategorijas un/vai 1. akūtās toksicitātes kategorijas sastāvdaļas, ir palielinājusies, maisījumu ar lielāko koncentrācijas pakāpi klasificē tāpat kā sākotnējo maisījumu, neveicot papildus pārbaudes.

2.2.9.1.10.4.4.5. Interpolācija vienā toksicitātes kategorijā

Ja maisījumiem A un B ir viena un tā pati klasifikācijas kategorijai un tiek izgatavots maisījums C, kura toksikoloģiski aktīvo sastāvdaļu koncentrācija atrodas intervālā starp maisījumu A un B toksikoloģiski aktīvo sastāvdaļu koncentrācijām, maisījumam C piešķir tādu pašu kategoriju kā maisījumiem A un B. Jāņem vērā, ka visu trīs maisījumi sastāvā ir vienādas sastāvdaļas.

2.2.9.1.10.4.4.6. Pamatā līdzīgi maisījumi

Ja ir dots, ka:

a) pastāv divi maisījumi:

i) A+B;

ii) C + B;

b) sastāvdaļas B koncentrācija abos maisījumos ir vienāda;

c) sastāvdaļas A koncentrācija maisījumā i) ir vienāda ar sastāvdaļas C koncentrāciju maisījumā ii);

d) ir pieejama informācija par A un C kategoriju un tās sakrīt, t. i., tie ir vienā un tajā pašā bīstamības kategorijā un nav gaidāms, ka tie ietekmēs B toksicitāti ūdens vidē,

tad nav nepieciešams veikt ii) maisījuma pārbaudes, ja, veicot i) maisījuma pārbaudi, jau ir iegūti raksturojoši dati, un abus maisījumus klasificē kā piederīgus vienai un tai pašai kategorijai.

2.2.9.1.10.4.5. Maisījumu klasifikācija, ja ir pieejami dati par visām vai tikai dažām to sastāvdaļām

2.2.9.1.10.4.5.1. Maisījumu klasifikāciju veic, pamatojoties uz to sastāvdaļu klasifikācijas summēšanu. To sastāvdaļu procentuālo daļu, kuras klasificētas kā “akūti toksiskas” vai “hroniski toksiskas”, bez izmaiņām izmanto summēšanas metodes piemērošanā. Summēšanas metode ir sīkāk aprakstīta no 2.2.9.1.10.4.6.1. līdz 2.2.9.1.10.4.6.4. punktam.

2.2.9.1.10.4.5.2. Maisījumos bieži ir abējādi (kā 1. kategorijas akūtās toksicitātes un/vai 1. un 2. kategorijas hroniskās toksicitātes) klasificētu sastāvdaļu un tādu sastāvdaļu, par kurām ir pieejami atbilstoši pārbaužu dati, kombinācija. Ja ir pieejami atbilstoši dati par vienas vai vairāku maisījuma sastāvdaļu toksicitāti, šādu sastāvdaļu kopējo toksicitāti aprēķina, izmantojot šādu aditivitātes formulu, un aprēķināto toksicitāti izmanto, lai konkrētajai maisījuma daļai piešķirtu akūtās toksicitātes bīstamības kategoriju, ko pēc tam izmanto, piemērojot summēšanas metodi.

kur

C_i – sastāvdaļas i procentuālā daļa (masas procentos);

L(E)C_50i – sastāvdaļas i LC₅₀ vai EC₅₀ (mg/l);

n – sastāvdaļu skaits, i mainās no 1 līdz n;

L(E)C_50m– tāda maisījuma L(E)C₅₀, attiecībā uz kuru ir pieejami pārbaužu dati.

2.2.9.1.10.4.5.3. Ja aditivitātes formulu izmanto attiecībā uz maisījuma daļu, ir vēlams šīs maisījuma daļas toksicitāti aprēķināt, izmantojot atsevišķo vielas toksicitātes vērtības, kas attiecas uz to pašu sugu (t. i., zivīm, dafnijām vai aļģēm), un pēc tam izmantot augstāko iegūto toksicitāti (zemāko vērtību), t. i., izmantot datus, kas iegūti no visjutīgākās sugas. Taču tad, ja nav pieejami katras sastāvdaļas toksicitātes dati attiecībā uz tām pašām sugām, katras sastāvdaļas toksicitātes vērtību izvēlas tāpat, kā tās izvēlas vielu klasifikācijā, t. i., izmanto augstāko toksicitāti (no visjutīgākā izmēģinājumu organisma iegūtos datus). Aprēķināto akūto toksicitāti pēc tam izmanto, lai noteiktu konkrētā maisījuma atbilstību 1. akūtas toksicitātes kategorijai, izmantojot tos pašus kritērijus, kas ir noteikti vielām.

2.2.9.1.10.4.5.4. Ja maisījums ir klasificēts vairākos veidos, izmanto metodi, kas dod vispiesardzīgākos rezultātus.

2.2.9.1.10.4.6. Summēšanas metode

2.2.9.1.10.4.6.1. Klasifikācijas procedūra

Parasti augstāka bīstamības kategorija maisījumos prevalē pār kategorijām ar zemāku bīstamību, piemēram, 1. hroniskās toksicitātes kategorija prevalē pār 2. hroniskās toksicitātes kategoriju. Tāpēc klasifikācijas procedūra ir pabeigta tad, kad klasifikācijas rezultāts ir 1. hroniskās toksicitātes kategorija. Nav iespējama augstāka bīstamības kategorija par 1. hroniskās toksicitātes kategoriju, tādēļ nav nepieciešams klasifikācijas procedūru turpināt.

2.2.9.1.10.4.6.2. Klasifikācija attiecībā uz 1. akūtās toksicitātes kategoriju

2.2.9.1.10.4.6.2.1. Ņem vērā visas sastāvdaļas, kas ir klasificētas kā piederīgas 1. akūtās toksicitātes kategorijai. Ja šādu sastāvdaļu summa ir vismaz 25 %, visu maisījumu klasificē kā 1. akūtās toksicitātes kategorijas maisījumu. Ja aprēķinu rezultātā maisījumu klasificē kā 1. akūtās toksicitātes kategorijas maisījumu, klasifikācija ir pabeigta.

2.2.9.1.10.4.6.2.2. Maisījumu klasifikācija attiecībā uz akūtās toksicitātes bīstamības kategorijām, pamatojoties uz klasificētu sastāvdaļu summēšanu, ir apkopota 2.2.9.1.10.4.6.2.2. tabulā.

2.2.9.1.10.4.6.2.2. tabula. Maisījumu klasifikācija attiecībā uz akūtās toksicitātes bīstamības kategorijām, pamatojoties uz klasificētu sastāvdaļu summēšanu

Sastāvdaļu summu klasificē kā	Maisījumu klasificē kā
1. akūtās toksicitātes kategoriju × Ma) ≥ 25 %	1. akūtās toksicitātes kategoriju

^a) Koeficienta M skaidrojumu sk. 2.2.9.1.10.4.6.4. punktā

 

2.2.9.1.10.4.6.3. Klasifikācija 1. un 2. hroniskās toksicitātes kategorijas piešķiršanai

2.2.9.1.10.4.6.3.1. Vispirms apskata visas sastāvdaļas, kas klasificētas kā 1. hroniskās toksicitātes kategorijas sastāvdaļas. Ja šādu sastāvdaļu summa ir vismaz 25 %, visu maisījumu klasificē kā 1. hroniskās toksicitātes kategorijas maisījumu. Ja, veicot aprēķinus, maisījumu klasificē kā 1. hroniskās toksicitātes kategorijas maisījumu, klasifikācija ir pabeigta.

2.2.9.1.10.4.6.3.2. Ja maisījumu neklasificē kā 1. hroniskās toksicitātes kategorijas maisījumu, pārbauda, vai tas neatbilst 2. hroniskās toksicitātes kategorijai. Maisījumu klasificē kā 2. hroniskās toksicitātes kategorijas maisījumu, ja, pieskaitot visu 1. hroniskās toksicitātes kategorijas sastāvdaļu summas reizinājumam ar 10 visu 2. hroniskās toksicitātes kategorijas sastāvdaļu summu, iegūst lielumu, kas ir vismaz 25 %. Ja rezultātā maisījumu klasificē kā 2. hroniskās toksicitātes kategorijas maisījumu, klasifikācija ir pabeigta.

2.2.9.1.10.4.6.3.3. Maisījumu klasifikācija attiecībā uz hroniskās toksicitātes bīstamības kategorijām, pamatojoties uz klasificētu sastāvdaļu summēšanu, ir apkopota 2.2.9.1.10.4.6.3.3. tabulā.

2.2.9.1.10.4.6.3.3. tabula. Maisījumu klasifikācija attiecībā uz hroniskās toksicitātes bīstamības kategorijām, pamatojoties uz klasificētu sastāvdaļu summēšanu

Sastāvdaļu summu klasificē kā	Maisījumu klasificē kā
1. hroniskās toksicitātes kategoriju × Ma) ≥ 25 %	1. hroniskās toksicitātes kategoriju
(M × 10 × 1. hroniskās toksicitātes kategorija)+ 2. hroniskās toksicitātes kategoriju ≥ 25 %	2. hroniskās toksicitātes kategoriju

^a) Koeficienta M skaidrojumu sk. 2.2.9.1.10.4.6.4. punktā

2.2.9.1.10.4.6.4. Maisījumi ar ļoti toksiskām sastāvdaļām

Sastāvdaļas, kuras ir 1. akūtās toksicitātes kategorijā un kuru toksicitāte ir būtiski zemāka par 1 mg/l, var ietekmēt maisījuma toksicitāti, un tām piešķir papildu svarīgumu, piemērojot summēšanas metodi. Ja maisījumā ir sastāvdaļas, kam piešķirta 1. akūtās vai hroniskās toksicitātes kategorija, 2.2.9.1.10.4.6.2. un 2.2.9.1.10.4.6.3. punktā aprakstīto daudzpakāpju metodi piemēro, izmantojot svērtu summu un reizinot 1. akūtās toksicitātes kategorijas sastāvdaļu koncentrāciju ar koeficientu, nevis vienkārši saskaitot procentuālās daļas. Tas nozīmē, ka 1. akūtās toksicitātes kategorijas koncentrāciju 2.2.9.1.10.4.6.2.2. tabulas kreisajā pusē un 1. hroniskās toksicitātes koncentrāciju 2.2.9.1.10.4.6.3.3. tabulas kreisajā pusē reizina ar atbilstošu koeficientu. Sastāvdaļām piemērojamos koeficientus nosaka, izmantojot toksicitātes vērtību, atbilstoši apkopojumam 2.2.9.1.10.4.6.4. tabulā. Tāpēc, lai klasificētu maisījumu, kurā ir 1. akūtās toksicitātes kategorijas un/vai 1. hroniskās toksicitātes kategorijas sastāvdaļas, klasifikācijas veicējam, lai piemērotu summēšanas metodi, ir jābūt informētam par koeficienta M vērtību. Ja ir pieejami toksicitātes dati par visām maisījumā esošajām ļoti toksiskajām sastāvdaļām un ja ir pārliecinoši pierādījumi, ka pārējās sastāvdaļas, tostarp tās, par kuru akūto toksicitāti konkrēti dati nav pieejami, ir ar zemu toksicitāti vai nav toksiskas un būtiski nepalielina maisījuma bīstamību videi, var izmantot arī aditivitātes formulu (sk. 2.2.9.1.10.4.5.2. punktu).

2.2.9.1.10.4.6.4. tabula. Ļoti toksisku maisījumu sastāvdaļu koeficienti

L(E)C50 vērtība	Koeficients (M)
0,1 < L(E)C50 ≤ 1 1	1
0,01 < L(E)C50 ≤ 0,1	10
0,001 < L(E)C50 ≤ 0,01	100
0,0001 < L(E)C50 ≤ 0,001	1000
0,00001 < L(E)C50 ≤ 0,0001	10000
(un tā tālāk skaitļa 10 pakāpju intervālos)

2.2.9.1.10.4.6.5. Tādu maisījumu klasifikācija, par kuru sastāvdaļām nav izmantojamas informācijas

Tad, ja attiecībā uz vienu vai vairākām būtiskām sastāvdaļām nav pieejama informācija par akūtu un/vai hronisku bīstamību ūdens vidē, slēdzienā secina, ka šādam maisījumam nevar piešķirt noteiktu(-as) bīstamības kategoriju(-as). Šādā gadījumā maisījumu klasificē, pamatojoties tikai uz zināmajām sastāvdaļām un sniedzot papildu paziņojumu, ka “x procentu maisījumā ir sastāvdaļas ar nezināmu bīstamības pakāpi ūdens videi”.

2.2.9.1.10.5. Vielas un maisījumi, kuri pēc bīstamības ūdens videi RID nav klasificēti citādi

2.2.9.1.10.5.1. Vielas un maisījumus, kuri pēc bīstamības ūdens videi RID nav klasificēti citādi, apzīmē šādi:

ANO NR. 3077 VIDEI BĪSTAMA VIELA, CIETA, CITI DATI NAV NORĀDĪTI

vai arī

ANO NR. 3082 VIDEI BĪSTAMA VIELA, ŠĶIDRA, CITI DATI NAV NORĀDĪTI

Šādus atkritumus attiecina uz III iepakošanas grupu.

2.2.9.1.10.5.2. Neatkarīgi no 2.2.9.1.10. punkta noteikumiem

a) vielām, kam nav piešķirami citi ANO numuri kā vien 9. klases ANO Nr. 3077 un ANO Nr. 3082 vai citi numuri citās klasēs no 1.–8., bet kas ir minētas Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasificēšanu, iepakošanu un apzīmēšanu¹³ un tās grozījumos kā vielas, kas apzīmētas ar burtu “N”, t. i., “Videi kaitīga”, (R50; R50/53; R51/53), un

b) šķīdumiem un maisījumiem (piemēram, preparātiem un atkritumiem), kuriem Direktīvā 67/548/EEK un tās grozījumos noteikts apzīmējums “N”, t. i., “Videi kaitīga”, (R50; R50/53; R51/53) un kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu preparātu klasificēšanu, iepakošanu un apzīmēšanu¹⁴ un tās grozījumos arī ir noteikts apzīmējums “N”, t. i., “Videi kaitīga”, (R50; R50/53; R51/53), un kuriem nav piešķirami citi numuri kā vien 9. klases ANO Nr. 3077 un ANO Nr 3082 un citi numuri no 1. līdz 8. klasei,

piešķir attiecīgi 9. klases ANO Nr. 3077 vai ANO Nr. 3082.

^___
13 Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis Nr. 196., 1967. gada 16. augustā, 1.–5. lpp.

¹⁴ Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Nr. L 200, 1999. gada 30. jūlijs, 1. – 68. lpp.”

2.2.9.1.11. Līdzšinējās ¹³ zemsvītras piezīmes tekstu uzskata par ¹⁵ zemsvītras piezīmes tekstu.

[attiecas tikai uz izdevuma angļu valodas versiju]

2.2.9.1.15. Punktu groza šādi:

“2.2.9.1.15. Vielas un izstrādājumus, kuri ir 9. klasē un kuru nosaukumi minēti 3.2. nodaļas A tabulas 4. slejā, atbilstoši bīstamībai iekļauj kādā no šādām iepakošanas grupām.

II iepakošanas grupa – vielas ar vidēju bīstamību.

III iepakošanas grupa – vielas ar nelielu bīstamību.”

2.2.9.3. Klasifikācijas koda M4 ierakstus groza šādi:

“3090 LITIJA METĀLA BATERIJAS (tostarp litija sakausējuma baterijas)

3091 LITIJA METĀLA BATERIJAS, KAS IETVERTAS IEKĀRTĀ (tostarp litija sakausējuma baterijas) vai

3091 LITIJA METĀLA BATERIJAS, KAS IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU (tostarp litija sakausējuma baterijas)

3480 LITIJA JONU BATERIJAS (tostarp litija jonu polimēru baterijas)

3481 LITIJA JONU BATERIJAS, KAS IETVERTAS IEKĀRTĀ (tostarp litija jonu polimēru baterijas) vai

3481 LITIJA JONU BATERIJAS, KAS IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU (tostarp litija jonu polimēru baterijas)”.

2.3. nodaļa

2.3.5. Svītro.

Līdzšinējo 2.3.6. punkta tekstu uzskata par 2.3.5. punkta tekstu.

Tekstu “2.3.6. attēls” aizstāj ar

“2.3.5. attēls” (divas reizes).

3. DAĻA

Virsrakstu groza šādi:

“3. DAĻA. Bīstamo kravu saraksts, īpaši noteikumi un izņēmumi, kas attiecas uz ierobežotiem un izņēmuma daudzumiem”.

3.2. nodaļa

3.2.1. Skaidrojumā, kas attiecas uz 5. sleju, trešajā apakšpunktā “2.2.7.8.4.” aizstāj ar

“5.1.5.3.4.”.

Skaidrojumā, kas attiecas uz 7. sleju, aizstāj “7. sleja” ar

“7.a sleja”.

Paskaidrojošās piezīmes 7.a slejai otrā ievilkuma beigās svītro tekstu iekavās.

Pēc 7.a slejas paskaidrojošās piezīmes iestarpina šādu paskaidrojošo piezīmi:

“7.b sleja. “Ierobežoti daudzumi”

Iekļauti burtciparu kodi ar šādu nozīmi:

– “E0” nozīmē, ka attiecībā uz bīstamajām kravām, kas iepakotas izņēmuma daudzumos, nav atbrīvojumu no RID noteikumiem;

– visi pārējie burtciparu kodi, kas sākas ar burtu “E”, nozīmē, ka RID noteikumi nav piemērojami, ja ir izpildīti 3.5. nodaļas nosacījumi.”

Paskaidrojošajā piezīmē attiecībā uz 8. sleju svītro pēdējo ievilkumu.

3.2. nodaļa

A tabula

Visur, izņemot attiecībā uz ANO nr. 3048, kur 6. slejā ir minēts 61. īpašais noteikums, pievieno 274. īpašo noteikumu.

[Šis grozījums attiecas uz visām šādu ANO Nr. iepakošanas grupām: 2588, 2757–2764, 2771, 2772, 2775–2784, 2786, 2787, 2902, 2903, 2991–2998, 3005, 3006, 3009–3021, 3024–3027, 3345–3352.]

Pārnumurē 7. sleju par 7.a sleju, iestarpina jaunu 7.b sleju.

Iestarpina šādu kopīgu nosaukumu 7.a un 7.b slejai:

“Ierobežoti un izņēmuma daudzumi 3.4.6/3.5.1.2
(7.a)	(7.b)”

7.b slejā pievieno “E0” attiecībā uz

– visām 1. klases kravām, izņemot kravas ar ANO Nr. 0020, 0021, 0074, 0113, 0114, 0129, 0130,0135, 0224 un 0473;

– visām 5.2. klases kravām, izņemot kravas ar ANO Nr.3111-3120;

– visām 6.2. klases kravām;

– visām 7. klases kravām;

– visām 2. klases kravām, kurām 5. slejā ir piešķirta tikai bīstamības zīme “2.1.”;

– visām 2. klases kravām, kurām 5. slejā ir piešķirta bīstamības zīme “2.3.” (kā vienīgā vai kopā ar citu bīstamības zīmi);

– visām 2. klases kravām, kurām 5. slejā ir piešķirtas bīstamības zīmes “2.2.+5.1.” un ANO Nr. 1044, 1950 (ja attiecībā uz tām šādas izmaiņas nav veiktas jau piektajā un sestajā ievilkumā), 2037 (ja attiecībā uz tām šādas izmaiņas nav veiktas jau piektajā un sestajā ievilkumā), 2857 un 3164;

– 3. klases kravām ar ANO Nr. 1204, 2059 (4x), 3064, 3256, 3269 (3x), 3343, 3357, 3379 un 3473;

– visām 3. klases I iepakošanas grupas kravām, kam 5. slejā ir piešķirtas bīstamības zīmes “3+6.1.”, “3+8” vai “3+6.1.+8”;

– visām 4.1. klases I iepakošanas grupas kravām un kravām ar ANO Nr. 2304, 2448, 2555, 2556, 2557, 2907, 3176 (II un III iepakošanas grupa), 3221–3230, 3319 un 3344;

– visām 4.2. klases I iepakošanas grupas kravām;

– visām 4.3. klases I iepakošanas grupas kravām un kravām ar ANO Nr. 3292;

– visām 5.1. klases I iepakošanas grupas kravām un kravām ar ANO Nr.2426 un 3356;

– 6.1. klases kravām ar ANO Nr. 1600, 1700, 2016, 2017, 2312 un 3250;

– visām 8. klases I iepakošanas grupas kravām un kravām ar ANO Nr. 1774, 2028, 2215 (IZKAUSĒTS), 2576, 2794, 2795, 2800, 2803, 2809 un 3028;

– 9. klases kravām ar ANO Nr. 2990, 3072, 3090, 3091, 3245 (2x), 3257, 3258, 3268 un 3316(2x);

– 7.b slejā pievieno “E1” attiecībā uz

– visām 2. klases kravām, kurām 5. slejā ir piešķirta tikai bīstamības zīme “2.2.”, izņemot kravas, kurām ir piešķirts kods “E0”, un izņemot kravas ar ANO Nr.  1043;

– visām 3. klases III iepakošanas grupas kravām, kurām 5. slejā ir piešķirta tikai bīstamības zīme “3”, izņemot kravas ar ANO Nr. 2059, 3256 un 3269;

– visām 3. klases III iepakošanas grupas kravām, kurām 5. slejā ir piešķirtas bīstamības zīmes “3+6.1.” vai “3+8”;

– visām 4.1. klases III iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr. 2304, 2448, un 3176;

– visām 4.2. klases III iepakošanas grupas kravām;

– visām 4.3. klases III iepakošanas grupas kravām;

– visām 5.1. klases III iepakošanas grupas kravām;

– visām 6.1. klases III iepakošanas grupas kravām;

– visām 8. klases III iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr. 2215 (IZKAUSĒTA), 2803 un 2809;

– visām 9. klases III iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr.3257, 3258, 3268 un 3316.

7.b slejā pievieno “E2” attiecībā uz

– visām 3. klases II iepakošanas grupas kravām, kurām 5. slejā ir piešķirta tikai bīstamības zīme “3”, izņemot kravas ar ANO Nr. 1204, 2059, 3064, 3269 un 3357;

– visām 3. klases II iepakošanas grupas kravām, kurām 5. slejā ir piešķirtas bīstamības zīmes “3+6.1.”, “3+8” vai “3+6.1.+8”;

– visām 4.1. klases II iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr. 2555, 2556, 2557, 2907, 3176, 3319 un 3344;

– visām 4.2. klases II iepakošanas grupas kravām;

– visām 4.3. klases II iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr. 3292;

– visām 5.1. klases II iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr. 3356;

– visām 8. klases II iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr. 1774, 2028 un 2576;

– visām 9. klases II iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr.3090, 3091 un 3316.

7.b slejā pievieno “E3” attiecībā uz

– visām 3. klases I iepakošanas grupas kravām, kurām 5. slejā ir piešķirta tikai bīstamības zīme “3”, izņemot kravas ar ANO Nr. 2059 un 3379.

7.b slejā pievieno “E4” attiecībā uz

– visām 6.1. klases II iepakošanas grupas kravām, izņemot kravas ar ANO Nr.1600, 1700, 2016, 2017, 2312 un 3250.

7.b slejā pievieno “E5” attiecībā uz

– visām 6.1. klases I iepakošanas grupas kravām.

Visur 8. slejā svītro “PR1”–“PR7”.

Ierakstiem, kam 7.a slejā ir minēts “LQ7”, visus 9.b slejā esošos kodus “MP15” aizstāj ar “MP19”.

[Attiecas uz III iepakojuma grupas kravām ar šādiem ANO Nr.: 1556, 1583, 1591, 1593, 1597, 1599, 1602, 1656, 1658, 1686, 1710, 1718, 1719, 1731, 1755, 1757, 1760, 1761, 1783, 1787, 1788, 1789, 1791, 1793, 1805, 1814, 1819, 1824, 1835, 1840, 1848, 1851, 1887, 1888, 1897, 1902, 1903, 1908, 1935, 1938, 2021, 2024, 2030, 2205, 2206, 2209, 2225, 2235, 2269, 2272, 2273, 2274, 2279, 2289, 2290, 2294, 2299, 2300, 2311, 2320, 2321, 2326, 2327, 2328, 2431, 2432, 2433, 2470, 2491, 2496, 2501, 2504, 2511, 2515, 2518, 2525, 2533, 2564, 2565, 2580, 2581, 2582, 2586, 2609, 2656, 2661, 2664, 2667, 2669, 2672, 2677, 2679, 2681, 2688, 2689, 2693, 2730, 2732, 2735, 2739, 2747, 2753, 2785, 2788, 2790, 2801, 2810, 2815, 2817, 2818, 2819, 2820, 2821, 2829, 2831, 2837, 2849, 2872, 2873, 2874, 2902, 2903, 2904, 2922, 2937, 2941, 2942, 2946, 2991, 2992, 2993, 2994, 2995, 2996, 2997, 2998, 3005, 3006, 3009, 3010, 3011, 3012, 3013, 3014, 3015, 3016, 3017, 3018, 3019, 3020, 3025, 3026, 3055, 3066, 3082, 3140, 3141, 3142, 3144, 3145, 3172, 3264, 3265, 3266, 3267, 3276, 3278, 3280, 3281, 3282, 3287, 3293, 3320, 3347, 3348, 3351, 3352, 3410, 3411, 3412, 3413, 3414, 3415, 3418, 3421, 3422, 3424, 3426, 3429, 3434, 3440, 3471 un 3472]

11. slejā svītro visus “TP9”, izņemot kodu “TP9”, kas attiecas uz ANO Nr. 3375.

11. slejā svītro visus “TP12”.

Attiecībā uz visām 2. klases gāzēm, kuras ir atļauts pārvadāt RID cisternās, 13. slejā iestarpina

“TA4 TT9”.

A tabulā izdara šādus grozījumus:

ANO nr.	Sleja	Grozījums
0411	(2)	[neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]
1017	(3.b)	“2 TC” aizstāj ar “2 TOC”
	(5)	Aiz koda “2.3.” iestarpina kodu “+5.1”
	(20)	Kodu “268” aizstāj ar kodu “265”
1052	(13)	Iestarpina kodu “TA4 TT9”, svītro “TM5”
1057	(6)	Pievieno kodu “654”
1067	(13)	Svītro “TE25”
1076	(13)	Svītro “TE25”
1092	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T22”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1098	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”.
	(11)	Pievieno kodu “TP35”.
1143	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”.
1162	(8)	Kodu “T001 IBC02” aizstāj ar kodu “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1163	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1170	(6)	Svītro “330” (divas reizes)
1183	(9a)	Pievieno kodu “RR7”
	(10)	Kodu “T10” aizstāj ar kodu “T14”
1185	(10)	Iestarpina kodu “T22”
	(11)	Iestarpina kodu “TP2”
1196	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1204	(6)	Iestarpina kodu “601”
1238	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T22”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1239	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T22”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1242	(9a)	Pievieno kodu “RR7”
	(10)	Kodu “T10” aizstāj ar kodu “T14”
1244	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T22”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1250	(4)	Aizstāj “I” ar “II”
	(7.a)	Kodu “LQ3” aizstāj ar kodu “LQ4”
	(8)	Kodu “P001” aizstāj ar kodu “P010”
	(9.b)	Kodu “MP7MP17” aizstāj ar kodu “MP19”
	(10)	Kodu “T11” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
	(12)	Kodu “L10CH” aizstāj ar kodu “L4BH”
	(13)	Svītro visas atsauces uz īpašajiem noteikumiem
	(15)	Kodu “1” aizstāj ar kodu “2”
	(19)	Pievieno kodu “CE7”
1251	(9.a)	Pievieno kodu “RR7”
1295	(9.a)	Pievieno kodu “RR7”
1298	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1305	(4)	Aizstāj “I” ar “II”
	(7.a)	Kodu “LQ3” aizstāj ar kodu “LQ4”
	(8)	Kodu “P001” aizstāj ar kodu “P010”
	(9.b)	Kodu “MP7MP17” aizstāj ar kodu “MP19”
	(10)	Kodu “T11” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
	(12)	Kodu “L10CH” aizstāj ar kodu “L4BH”
	(13)	Svītro visas atsauces uz īpašajiem noteikumiem
	(15)	Kodu “1” aizstāj ar kodu “IIOII”
	(19)	Pievieno kodu “CE7”
1344	(2)	Pēc “TRINITROFENOLS” iestarpina “(PIKRĪNSKĀBE)”
1389	(9.a)	Pievieno kodu “RR8”
1391	(9.a)	Pievieno kodu “RR8” (divas reizes)
1411	(9.a)	Pievieno kodu “RR8”
1421	(9.a)	Pievieno kodu “RR8”
1473	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1474	(6)	Iestarpina kodu “332”
1484	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1485	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1487	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1488	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1490	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1493	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1494	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1495	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1512	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1514	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1569	(10)	Kodu “T3” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Kodu “TP33” aizstāj ar kodu “TP2”
1595	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1614	(9.a)	Kodu “RR3” aizstāj ar kodu “RR10”
1647	(10)	Iestarpina kodu “T20”
	(11)	Iestarpina kodu “TP2”
1695	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1724	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1728	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1744	(8)	Kodu “P601” aizstāj ar kodu “P804”
	(9.a)	Svītro “PP82”
1747	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1751	(16)	Iestarpina kodu “W11”
1752	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1753	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1762	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1763	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1766	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1767	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1769	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1771	(8)	Kodu “T001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1781	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1784	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1790 (satur vairāk nekā 85 % fluor­ūdeņ­raža)	(13)	Iestarpina kodu “TA4 TT9”, svītro “TM5”
1799	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “17” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1800	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1801	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1804	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1809	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
1816	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
1818	(7.a)	Kodu “LQ22” aizstāj ar kodu “LQ0”
	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
1851, PGII un III	(9.a)	Svītro “PP6”
1928	(9.a)	Pievieno kodu “RR8”
1987	(6)	Svītro “330” (trīs reizes)
1993	(6)	Svītro “330” (septiņas reizes)
1994	(10)	Iestarpina kodu “T22”
	(11)	Iestarpina kodu “TP2”
2031, PGII	(2)	Aiz “ar” iestarpina “vismaz 65 %, bet”
	(5)	Iestarpina kodu “+5.1.”
	(9.a)	Pievieno kodu “B15”
	(20)	Kodu “80” aizstāj ar kodu “85”
2059, PGII	(8)	Aiz koda “P001” iestarpina kodu “IBC02” (divreiz)
2059, PGIII	(8)	Aiz koda “P001” iestarpina kodu “IBC03”
2212	(16)	Iestarpina kodu “W11”
2334	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
2337	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
2434	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “17” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
2435	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
2437	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T7” aizstāj ar kodu “T10”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
2465	(16)	Iestarpina kodu “W11”
2468	(16)	Iestarpina kodu “W11”
2480	(10)	Iestarpina kodu “T22”
	(11)	Iestarpina kodu “TP2”
	(12)	Iestarpina kodu “L15CH”
	(13)	Iestarpina kodus “TU14 TU15 TU38 TE21 TE22 TE25”
2481	(12)	Iestarpina kodu “L15CH”
	(13)	Iestarpina kodus “TU14 TU15 TU38 TE21 TE22 TE25”
2590	(16)	Iestarpina kodu “W11”
2627	(16)	Iestarpina kodu “W11”
2646	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
2811, PGI	(16)	Iestarpina kodu “W10W12”
2813, PGI	(10)	Iestarpina kodu “T9“
	(11)	Iestarpina kodus “TP7 TP33”
	(12)	Iestarpina kodu “S10ANL10DH”
	(13)	Iestarpina kodus “TU4 TU14 TU22 TU38 TE21 TE22 TM2”
2814, trešais ieraksts	(2)	Aizstāj “(tikai dzīvnieku liemeņi)” ar “(tikai dzīvnieku izcelsmes materiāli)”
	(8)	Svītro kodu “P099”
2823	(9.a)	Iestarpina kodu “B3”
2900, trešais ieraksts	(2)	Aizstāj “(tikai dzīvnieku liemeņi un atkritumi)” ar “(tikai dzīvnieku izcelsmes materiāli)”
	(8)	Svītro “P099”
2908	(8)	“Sk. 2.2.7. punktu” aizstāj ar “Sk. 1.7. punktu”
2909	(8)	“Sk. 2.2.7. punktu” aizstāj ar “Sk. 1.7. punktu”
2910	(8)	“Sk. 2.2.7. punktu” aizstāj ar “Sk. 1.7. punktu”
2911	(8)	“Sk. 2.2.7. punktu” aizstāj ar “Sk. 1.7. punktu.
2913	(6)	Iestarpina kodu “336”
2916	(6)	Iestarpina kodu “337”
2917	(6)	Iestarpina kodu “337”
2921, PGI	(16)	Iestarpina kodu “W10”
2923, PGI	(16)	Iestarpina kodu “W10”
2928, PGI	(16)	Iestarpina kodu “W10”
2930, PGI	(16)	Iestarpina kodu “W10”
2969	(16)	Iestarpina kodu “W11”
2985	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T11” aizstāj ar kodu “T14”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
2986	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T11” aizstāj ar kodu “T14”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
2987	(8)	Kodu “P001 IBC02” aizstāj ar “P010”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
2988	(9.a)	Pievieno kodu “RR7”
	(10)	Kodu “T10” aizstāj ar kodu “T14”
3023	(10)	Kodu “T14” aizstāj ar kodu “T20”
	(11)	Pievieno kodu “TP35”
3048	(6)	Svītro kodu “61”
3077	(6)	Kodu “274 601” aizstāj ar kodu “274 335 601”
	(10)	Pievieno kodus “BK1 BK2”
	(17)	Kodu “VW9” aizstāj ar kodu “VW1”
3082	(6)	Kodu “274 601” aizstāj ar kodu “274 335 601”
	(9.a)	Iestarpina kodu “PP1”
3090	(2)	Groza šādi: “LITIJA METĀLA BATERIJAS (tostarp litija sakausējumu baterijas)”
3091	(2)	Groza šādi: “LITIJA METĀLA BATERIJAS, KAS IETVERTAS IEKĀRTĀ vai LITIJA METĀLA BATERIJAS, KAS IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU (tostarp litija sakausējumu baterijas)”
3129, PGI	(9.a)	Pievieno kodus “RR7 RR8”
	(10)	Iestarpina kodu “T14”
	(11)	Iestarpina kodu “TP2 TP7”
3129, PGII	(9.a)	Pievieno kodus “RR7 RR8”
	(10)	Iestarpina kodu “T11”
	(11)	Iestarpina kodu “TP2”
3129, PG III	(10)	Iestarpina kodu “T7”
	(11)	Iestarpina kodu “TP1”
3130, PGI un II	(9.a)	Pievieno kodu “RR8” (divas reizes)
3131, PGI	(10)	Iestarpina kodu “T9”
	(11)	Iestarpina kodu “TP7 TP33”
	(12)	Iestarpina kodu “S10ANL10DH”
	(13)	Iestarpina kodus “TU4 TU14 TU22 TU38 TE21 TE22 TM2”
3132	(1)–(20)	Svītro esošos ierakstus
3135	(1)–(20)	Svītro esošos ierakstus
3148, PGI	(9a)	Pievieno kodu “RR8”
	(10)	Iestarpina kodu “T9“
	(11)	Iestarpina kodu “TP2 TP7”
3148, PGII	(9.a)	Pievieno kodu “RR8”
	(10)	Iestarpina kodu “T”
	(11)	Iestarpina kodu “TP2”
3148, PG III	(10)	Iestarpina kodu “T7”
	(11)	Iestarpina kodu “TP1”
3152	(16)	Iestarpina kodu “W11”
3247	(16)	Iestarpina kodu “W11”
3248, PGII un III	(9.a)	Svītro kodu “PP6”
3249, PGII un III	(9.a)	Svītro kodu “PP6”
3269	(6)	Pievieno kodu “340” (trīs reizes)
3288, PGI	(16)	Iestarpina kodu “W10W12”
3290, PGI	(16)	Iestarpina kodu “W10”
3316	(6)	Pievieno kodu “340” (divas reizes)
3321	(6)	Iestarpina kodu “336”
3322	(6)	Iestarpina kodu “336”
3324	(6)	Iestarpina kodu “336”
3325	(6)	Iestarpina kodu “336”
3326	(6)	Iestarpina kodu “336”
3328	(6)	Iestarpina kodu “337”
3329	(6)	Iestarpina kodu “337”
3344	(2)	Pēc “TETRANITRĀTA” iestarpina “(PENTAERITRĪTA TETRANITRĀTS, PETN)”
3357	(7.a)	Kodu “LQ4” aizstāj ar kodu “LQ0”
3361	(8)	Kodu “P001 IBC01” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T11” aizstāj ar kodu “T14”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
3362	(8)	Kodu “P001 IBC01” aizstāj ar “P010”
	(10)	Kodu “T11” aizstāj ar kodu “T14”
	(11)	Pievieno kodu “TP7”
3391	(20)	Kodu “333” aizstāj ar kodu “43”
3393	(20)	Kodu “X333” aizstāj ar kodu “X432”
3432	(9.a)	Blakus “IBC08” iestarpina “B4”
	(16)	Iestarpina kodu “W11”
3444, PGII	(16)	Iestarpina kodu “W11”
3468	(2)	Beigās pievieno “vai ŪDEŅRADIS METĀLA HIDRĪDA UZGLABĀŠANAS SISTĒMĀ, KAS IETVERTA IEKĀRTĀ, vai ŪDEŅRADIS METĀLA HIDRĪDA UZGLABĀŠANAS SISTĒMĀ, KAS IEPAKOTA KOPĀ AR IEKĀRTU”
3473	(2)	Groza šādi: “KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IETVERTAS IEKĀRTĀ, vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU, kurās ir uzliesmojošs šķidrums”
	(8)	Kodu “P003” aizstāj ar kodu “P004”
	(9.a)	Svītro kodu “PP88”

Pievieno šādus jaunus ierakstus:

ANO Nr.

Nosaukums un apraksts

Klase

Klasifi-kācijas kods

Iepako-šanas grupa

Iepako-juma bīsta-mības zīmes

Īpaši notei-kumi

Ierobežoti un izņēmuma daudzumi

Iepakojums

Portatīvas cisternas un konteineri beztaras pārvadājumiem

RID cisternas

Trans-porta kate-gorija

Īpaši pārvadāšanas nosacījumi

Ekspress-kravas

Bīsta-mības identifi-kācijas numurs

Iepako-šanas instruk-cijas

Īpaši iepako-šanas notei-kumi

Notei-kumi par jauktu iepa-kojumu

Instru-kcijas

Īpaši notei-kumi

Cisternas kods

Īpaši notei-kumi

Iepako-jumā

Beztaras pārva-dājumi

Iekrau-šana, izkrau-šana un pārkrau-šana

(1)

(2)

(3.a)

(3.b)

(4)

(5)

(6)

(7.a)

(7.b)

(8)

(9.a)

(9.b)

(10)

(11)

(12)

(13)

(15)

(16)

(17)

(18)

(19)

(20)

0505

SIGNĀLI, BRIESMU, kuģu

1

1.4G

1.4.

LQ0

E0

P135

MP23 MP24

2

W2

CW1

1.4G

0506

SIGNĀLI, BRIESMU, kuģu

1

1.4S

1.4.

LQ0

E0

P135

MP23 MP24

4

W2

CW1

CE1

1.4S

0507

SIGNĀLI, DŪMU

1

1.4S

1.4.

LQ0

E0

P135

MP23 MP24

4

W2

CW1

CE1

1.4S

0508

1-HIDROKSIBENZOTRIAZOLS, BEZŪDENS sauss vai samitrināts, kas satur mazāk nekā 20 masas % ūdens

1

1.3C

1 (+13)

LQ0

E0

P114b

PP48 PP50

MP20

1

W2 W3

CW1

1.3C

2031

SLĀPEKĻSKĀBE, izņemot sarkano, kūpošo, satur mazāk nekā 65 % slāpekļskābes

8

C1

II

8

LQ22

E2

P001 IBC02

PP81 B15

MP15

T8

TP2

L4BN

2

CE6

80

3132

AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, UZLIESMOJOŠA, C.N.P.

4.3.

WF2

I

4.3. + 4.1.

274

LQ0

E0

P403 IBC99

MP2

0

W1

CW23

X423

3132

AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, UZLIESMOJOŠA, C.N.P.

4.3.

WF2

II

4.3. + 4.1.

274

LQ11

E2

P410 IBC04

MP14

T3

TP33

SGAN L4DH

TU14 TE21 TM2

0

W1

CW23

423

3132

AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, UZLIESMOJOŠA, C.N.P.

4.3.

WF2

III.

4.3. + 4.1.

274

LQ12

E1

P410 IBC04

MP14

T1

TP33

SGAN L4DH

TU14 TE21 TM2

0

W1

CW23

423

3135

AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, PAŠSASILSTOŠA, C.N.P.

4.3.

WS

I

4.3. + 4.2.

274

LQ0

E0

P403

MP2

1

W1

CW23

X423

3135

AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, PAŠSASILSTOŠA, C.N.P.

4.3.

WS

II

4.3. + 4.2.

274

LQ11

E2

P410 IBC04

MP14

T3

TP33

SGAN L4DH

TU14 TE21 TM2

2

W1

CW23

423

3135

AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, PAŠSASILSTOŠA, C.N.P.

4.3.

WS

III.

4.3. + 4.2.

274

LQ12

E1

P410 IBC04

B4

MP14

T1

TP33

SGAN L4DH

TU14 TE21 TM2

3

W1

CW23

423

3373

BIOLOĢISKĀ VIELA, B KATEGORIJA (tikai dzīvnieku izcelsmes materiāli)

6.2.

14

6.2.

319

LQ0

E0

P650

T1 BK1 BK2

TP1

L4BH

TU15 TU37

CE14

606

3474

1-HIDROKSIBENZOTRIAZOLS, BEZŪDENS, SAMITRINĀTS, kas satur vismaz 20 masas % ūdens

4.1.

D

I

4.1.

LQ0

E0

P406

PP48

MP2

1

W1

40

3475

ETANOLA UN BENZĪNA MAISĪJUMS vai ETANOLA UN AUTOBENZĪNA MAISĪJUMS, kurā ir vairāk nekā 10 % etanola

3

F1

II

3

333

LQ4

E2

P001 IBC02

MP19

T4

TP1

LGBF

2

CE7

33

3476

KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IETVERTAS IEKĀRTĀ, vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU, kurās ir vielas, kas reaģē ar ūdeni

4.3.

W3

4.3.

328 334

LQ10 LQ11

E0

P004

3

W1

CW23

CE2

423

3477

KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IETVERTAS IEKĀRTĀ, vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU, kurās ir korozīvas vielas

8

C11

8

328 334

LQ12 LQ13

E0

P004

3

CE8

80

3478

KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IETVERTAS IEKĀRTĀ, vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze

2

6F

2.1.

328 338

LQ1

E0

P004

2

CW9 CW12

CE3

23

3479

KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IETVERTAS IEKĀRTĀ, vai KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, KAS IR IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU, kurās metāla hidrīdā ir ūdeņradis

2

6F

2.1.

328 339

LQ1

E0

P004

2

CW9 CW12

CE3

23

3480

LITIJA JONU BATERIJAS (tostarp litija jonu polimēru baterijas)

9

M4

II

9

188 230 310 636

LQ0

E0

P903 P903a P903b

2

CE2

90

3481

LITIJA JONU BATERIJAS, KAS IETVERTAS IEKĀRTĀ, vai LITIJA JONU BATERIJAS, KAS IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU (tostarp litija jonu polimēru baterijas)

9

M4

II

9

188 230 636

LQ0

E0

P903 P903a P903b

2

CE2

90

B tabula

Iekļauj šādus jaunus ierakstus:

Nosaukums un apraksts	ANO Nr.	Piezīme	NHM kods
ETANOLA UN BENZĪNA MAISĪJUMS, kurā ir vairāk nekā 10 % etanola	3475		272200 272400
ETANOLA UN AUTOBENZĪNA MAISĪJUMS, kurā ir vairāk nekā 10 % etanola	3475		272200 272400
ETANOLA UN AUTOBENZĪNA MAISĪJUMS, kurā ir vairāk nekā 10 % etanola	3475		272200 272400
IEKĀRTĀS ESOŠAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir korozīvas vielas	3477		847+++
IEKĀRTĀS ESOŠAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi	3473		847+++
IEKĀRTĀS ESOŠAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās metāla hidrīdā ir ūdeņradis	3479		847+++
IEKĀRTĀS ESOŠAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze	3478		847+++
IEKĀRTĀS ESOŠAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir vielas, kas reaģē ar ūdeni	3476		847+++
KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir korozīvas vielas	3477		8473++
KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās metāla hidrīdā ir ūdeņradis	3479		8473++
KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze	3478		8473++
KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir vielas, kas reaģē ar ūdeni	3476		8473++
AR IEKĀRTĀM IESAIŅOTAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir korozīvas vielas	3477		847+++
AR IEKĀRTĀM IESAIŅOTAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi	3473		847+++
AR IEKĀRTĀM IESAIŅOTAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās metāla hidrīdā ir ūdeņradis	3479		847+++
AR IEKĀRTĀM IESAIŅOTAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze	3478		847+++
AR IEKĀRTĀM IESAIŅOTAS KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurās ir vielas, kas reaģē ar ūdeni	3476		847+++
ŪDEŅRADIS METĀLA HIDRĪDA UZGLABĀŠANAS SISTĒMĀ, KAS IETVERTA IEKĀRTĀ	3468		285000
ŪDEŅRADIS METĀLA HIDRĪDA UZGLABĀŠANAS SISTĒMĀ, KAS IESAIŅOTA KOPĀ AR IEKĀRTU	3468		285000
1-HIDROKSIBENZOTRIAZOLS, BEZŪDENS sauss vai samitrināts, kurā ir mazāk nekā 20 masas % ūdens	0508		293390
1-HIDROKSIBENZOTRIAZOLS, BEZŪDENS, SAMITRINĀTS, kurā ir vismaz 20 masas % ūdens	3474		293390
LITIJA JONU BATERIJAS, KAS IR IETVERTAS IEKĀRTĀ (tostarp litija jonu polimēru baterijas)	3481		847+++
LITIJA JONU BATERIJAS (tostarp litija jonu polimēru baterijas)	3480		850780
LITIJA JONU BATERIJAS, KAS IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU (tostarp litija jonu polimēru baterijas)	3481		847+++
PENTAERITRĪTA TETRANITRĀTA MAISĪJUMS, DESENSIBILIZĒTS, CIETS, C.N.P., kurā ir vairāk nekā 10 masas %, bet ne vairāk kā 20 masas % PETN	3344		292090
PETN MAISĪJUMS, DESENSIBILIZĒTS, CIETS, C.N.P., kurā ir vairāk nekā 2 masas %, bet ne vairāk kā 10 masas % PETN	3344		292090
PIKRĪNSKĀBE, SAMITRINĀTA, kurā ir vismaz 30 masas % ūdens	1344		290899
SIGNĀLI, BRIESMU, kuģu	0505		360490
SIGNĀLI, BRIESMU, kuģu	0506		360490
SIGNĀLI, DŪMU	0507		360490

B tabulā izdara šādus grozījumus:

Nosaukums un apraksts	ANO nr.	Grozījums
KURINĀMĀ ELEMENTA KASETES, kurā ir uzliesmojoši šķidrumi	3473	Slejā “NHM kods” kodu “850680” aizstāj ar kodu “8473++”
LITIJA BATERIJAS	3090	Ieraksta nosaukumu groza šādi: “LITIJA METĀLA BATERIJAS (tostarp litija sakausējuma baterijas)”
LITIJA BATERIJAS, KAS IETVERTAS IEKĀRTĀS	3091	Ieraksta nosaukumu groza šādi: ”LITIJA METĀLA BATERIJAS, KAS IETVERTAS IEKĀRTĀ (tostarp litija sakausējuma baterijas)”
LITIJA AKUMULATORI, KAS IEPAKOTI KOPĀ AR IEKĀRTU	3091	Ieraksta nosaukumu groza šādi: “LITIJA METĀLA BATERIJAS, KAS IEPAKOTAS KOPĀ AR IEKĀRTU (tostarp litija sakausējuma baterijas)”
AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, UZLIESMOJOŠA, C.N.P.	3132	Slejā “Piezīmes” svītro “Pārvadāt aizliegts”
		Slejā “NHM kods” iestarpina
AR ŪDENI REAĢĒJOŠA CIETVIELA, PAŠSASILSTOŠA, C.N.P.	3135	Slejā “Piezīmes” svītro “Pārvadāt aizliegts”
		Slejā “NHM kods” iestarpina

 

3.3. nodaļa

3.3.1. Iedaļas īpašais noteikums SP188. Sākumā vārdus “litija galvaniskajiem elementiem” aizstāj ar vārdu

“galvaniskajiem elementiem”.

a) apakšpunktā vārdus “litija ekvivalentais daudzums nepārsniedz 1,5 g” aizstāj ar

“vatstundu daudzums nepārsniedz 20 Wh”.

b) apakšpunktā vārdus “kopējais ekvivalentais litija daudzums nepārsniedz 8 g” aizstāj ar

“vatstundu daudzums nepārsniedz 100 Wh. Litija jonu baterijas, uz kurām attiecas šis noteikums, marķē, uz ārējā apvalka norādot vatstundu ietilpību; tas neattiecas uz litija jonu baterijām, kuras ir ražotas līdz 2009. gada 1. janvārim un kuras saskaņā ar šo īpašo noteikumu bez marķējuma var pārvadāt līdz 2010. gada 31. decembrim;”

Aizvieto d) un e) ar šādiem jauniem apakš­punktiem no d)–i):

“d) galvaniskos elementus un baterijas, izņemot gadījumus, kad tie ietverti iekārtās, iepako iekšējā iepakojumā, kas pilnībā apņem visu elementu vai bateriju. Galvaniskos elementus un baterijas aizsargā pret īssavienojumiem. Tas nozīmē aizsardzību iepakojumā pret saskaršanos ar materiāliem, kas vada elektrību un varētu izraisīt īssavienojumu. Iekšējos iepakojumus iepako izturīgos ārējos iepakojumos, kas atbilst 4.1.1.1., 4.1.1.2. un 4.1.1.5. punkta prasībām;

e) galvaniskos elementus un baterijas, kas ietverti iekārtās, aizsargā pret bojājumiem un īssavienojumu, un iekārtu aprīko ar efektīviem līdzekļiem netīšas aktivēšanas novēršanai. Ja baterijas ir ietvertas iekārtā, iekārtu iepako izturīgā ārējā iepakojumā, kurš izveidots no atbilstoša materiāla ar atbilstošu izturību un kura konstrukcija ir atbilst iepakojuma ietilpībai un paredzētajam izmantojumam, izņemot gadījumu, ja baterijai līdzvērtīgu aizsardzību nodrošina iekārta, kurā tā ir ietverta;

f) izņemot pakas, kurās ir ne vairāk kā četri iekārtā ietverti galvaniskie elementi vai ne vairāk kā divas iekārtā ietvertas baterijas, katru paku marķē šādi:

i) ar norādi, ka pakā ir attiecīgi “LITIJA METĀLA” vai “LITIJA JONU” galvaniskie elementi vai baterijas;

ii) ar norādi, ka ar paku jārīkojas uzmanīgi un ka pakas sabojāšanas gadījumā pastāv uzliesmošanas risks;

iii) ar norādi, ka pakas sabojāšanas gadījumā ir jāveic īpaši pasākumi, tostarp vizuālā pārbaude, un nepieciešamības gadījumā – atkārtota iepakošana, un

iv) norāda telefona numuru sīkākas informācijas iegūšanai;

g) katram sūtījumam, kurā ir viena vai vairākas pakas, kas marķētas atbilstoši f) punktam, pievieno šādu dokumentāciju:

i) norādi, ka pakā ir attiecīgi “LITIJA METĀLA” vai “LITIJA JONU” galvaniskie elementi vai baterijas;

ii) norādi, ka ar paku jārīkojas uzmanīgi un ka pakas sabojāšanas gadījumā pastāv uzliesmošanas risks;

iii) norādi, ka pakas sabojāšanas gadījumā ir jāveic īpaši pasākumi, tostarp vizuālā pārbaude, un nepieciešamības gadījumā – atkārtota iepakošana, un

iv) norādi ar telefona numuru sīkākas informācijas iegūšanai;

h) izņemot gadījumus, kad baterijas ir ietvertas iekārtā, ikvienai pakai jāspēj izturēt krišanas pārbaude no 1,2 m augstuma jebkurā virzienā bez tajā esošo galvanisko elementu vai bateriju bojājumiem, bez tādas satura pārvietošanās, kas pieļautu bateriju (vai galvanisko elementu) savstarpēju saskaršanos, un bez satura zudumiem, un

i) izņemot gadījumus, kad baterijas ir ietvertas iekārtā vai iepakotas kopā ar iekārtu, paku bruto svars nedrīkst pārsniegt 30 kg.”

Punkta pēdējā teikumā svītro vārdus:

“, izņemot litija – jonu elementa “ekvivalento litija saturu”, kas ir aprēķināts gramos kā 0,3 reizes no nominālās kapacitātes ampērstundās”.

Iestarpina šādu jaunu pēdējo rindkopu:

“Lai veicinātu šādu bateriju pārvadāšanu, izmantojot īpašus pārvadājumu režīmus, un lai padarītu iespējamas dažādas reaģēšanas darbības ārkārtas gadījumos, pastāv atsevišķi ieraksti attiecībā uz litija metāla baterijām un litija jonu baterijām.”

Īpašajā noteikumā SP 198 aizstāj “un 3066” ar

“, 3066, 3469 un 3470”.

Īpašajā noteikumā SP 199 aizstāj “savienojumus uzskata par nešķīstošiem, ja, tos sajaucot ar 0,07M sālsskābi attiecībā 1:1000 un maisot vienu stundu 23 °C ± 2 °C temperatūrā, šķīdība ir 5 % vai mazāk. Sk. ISO 3711:1990 “Svina hromāta pigmenti un svina hromāta – molibdāta pigmenti – specifikācijas un pārbaudes metodes”” ar

“savienojumus, ja vien tie neatbilst kritērijiem, lai tos iekļautu citā klasē, uzskata par nešķīstošiem un uz tiem neattiecas RID prasības, ja, tos sajaucot ar 0,07M sālsskābi attiecībā 1:1000 un maisot vienu stundu 23 °C ± 2 °C temperatūrā, šķīdība ir 5 % vai mazāk (sk. ISO 3711:1990 “Svina hromāta pigmenti un svina hromāta – molibdāta pigmenti. Specifikācijas un pārbaudes metodes” [Lead chromate pigments and lead chromate - molybdate pigments - Specifications and methods of test]”.

Īpašajā noteikumā SP 201 iekļauj šādu piezīmi:

“PIEZĪME. Attiecībā uz atsevišķi savāktām izlietotām šķiltavām sk. 3.3. nodaļas 654. īpašo noteikumu.”

Grozījumi īpašajā noteikumā SP 230 [uz dokumenta angļu valodas versiju neattiecas].

Īpašā noteikuma SP236 pēdējā teikumā “7. slejā” aizstāj ar

“7.a slejā”.

Īpašā noteikuma SP 251 pirmās rindkopas beigās “7. slejā” aizstāj ar

“7.a slejā”;

pēdējā rindkopā pēc “daudzuma ierobežojumus” iestarpina

“pārvadājumiem ierobežotos daudzumos”.

Pēdējā rindkopā “7. slejā” aizstāj ar

“7.a slejā”.

Īpašajā noteikumā SP 289 “uz drošības spilveniem vai drošības jostām” aizstāj ar

“uz drošības spilvenu gāzģeneratoriem, drošības spilvenu moduļiem vai drošības jostu savilcējiem”.

Īpašajā noteikumā SP 290 “2.2.7.9.1. punktā” aizstāj ar

“1.7.1.5. punktā”.

Īpašā noteikuma SP 307 b) apakšpunktā pēc “dolomītu” iestarpina

“, un/vai kalcija sulfāta minerālu”.

Īpašā noteikuma SP 310 pirmajā teikumā “litija galvaniskie elementi” aizstāj ar

“galvaniskie elementi“ attiecīgajā locījumā (divas reizes).

Īpašo noteikumu SP 328 groza šādi:

“328 Šis ieraksts attiecas uz kurināmā elementa kasetēm, tostarp kasetēm, kas ietvertas iekārtās vai iepakotas kopā ar iekārtām. Kurināmā elementa kasetes, kas ir ietvertas vai iebūvētas kurināmo elementu sistēmā, uzskata par ietvertām iekārtās. Kurināmā elementa kasete ir izstrādājums, kurā uzglabā kurināmo novadīšanai uz kurināmo(-ajiem) elementu(-iem) caur vārstu, kas vada kurināmā ievadīšanu kurināmā elementā. Kurināmā elementa kasetes, tostarp kasetes, kas ietvertas iekārtā, konstruē un ražo tā, lai normālos pārvadājumu apstākļos novērstu kurināmā noplūdi.

Kurināmā elementa kasešu konstrukciju tipiem, kuros par kurināmo izmanto šķidrumu, bez noplūdes rašanās ir jāiztur spiediena tests, ja manometriskais spiediens ir 100 kPa.

Izņemot kurināmā elementa kasetes, kurās ir ūdeņradis metāla hidrīdā un kurām ir jāatbilst 339. īpašajam noteikumam, visiem kurināmā elementa kasešu tipiem ir jāiztur 1,2 m krišanas pārbaude pret cietu virsmu tādā novietojumā, kas nodrošina vislielāko varbūtību, ka ietvēruma sistēma neizturēs un zaudēs saturu.”

Īpašo noteikumu SP 330 groza šādi:

Īpašo noteikumu SP 636 groza šādi:

b) RID prasības neattiecas uz lietotiem litija elementiem un baterijām, kuru masa atsevišķi nepārsniedz 500g un kuras savāktas un nodotas pārvešanai no patērētāju savākšanas punkta uz starpprodukta pārstrādes uzņēmumu pārstrādei kopā ar citiem litiju nesaturošiem elementiem vai baterijām, ja šie izstrādājumi atbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i) ir ievēroti iepakošanas instrukcijas P903b noteikumi;

ii) pastāv kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kas nodrošina to, ka kopējais litija elementu vai bateriju svars vagonā vai lielajā konteinerā nepārsniedz 333 kg;

iii) uz pakām ir uzraksts “LIETOTI LITIJA ELEMENTI”.”

Pievieno šādus jaunus īpašos noteikumus:

a) attiecībā uz mazdispersu radioaktīvo materiālu – saskaņā ar to, kas attiecībā uz pakas konstrukciju noteikts apstiprinājuma sertifikātā;

b) attiecībā uz īpašas formas radioaktīvo materiālu – 3 000 A₁ vai 100 000 A₂, izvēloties zemāko vērtību vai arī

c) attiecībā uz pārējiem radioaktīvajiem materiāliem – 3 000 A₂.

a) spēj izturēt bez noplūdes vai plīsumiem tādu spiedienu, kas vismaz divreiz pārsniedz satura līdzsvara spiedienu 55 °C temperatūrā;

b) nesatur vairāk par 200 ml sašķidrinātas uzliesmojošas gāzes, kuras tvaika spiediens 55 °C temperatūrā nepārsniedz 1 000 kPa, un

c) ir izturējusi siltā ūdens peldes pārbaudi, kas aprakstīta 6.2.6.3.1. punktā.

Spiediens kurināmā elementa kasetēs 55 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 5 MPa. Konstrukcijas tipam bez noplūdēm vai plīsumiem ir jāiztur spiediens, kas 55 °C temperatūrā divreiz pārsniedz kasetes projektēto spiedienu vai kas minētajā temperatūrā to pārsniedz par 200 kPa, atkarībā no tā, kura spiediena vērtība ir augstāka. Spiedienu, kādā tiek veikta šāda pārbaude, krišanas pārbaudē un ūdeņraža spiediena cikla pārbaudē sauc par “minimālo čaulas plīšanas spiedienu”.

Kurināmā elementa kasetes piepilda saskaņā ar ražotāja noteikto kārtību. Ražotājs kopā ar katru kurināmā elementa kaseti sniedz šādu informāciju:

a) pārbaude procedūras, kas jāveic pirms kurināmā elementa kasetes sākotnējās uzpildīšanas un atkārtotas uzpildīšanas;

b) veicamie drošības pasākumi un iespējamie riski, kas jāzina;

c) metodes, lai noteiktu, ka ir sasniegta nominālā ietilpība;

d) minimālā – maksimālā spiediena amplitūda;

e) minimālās – maksimālās temperatūras amplitūda un

f) visas citas prasības, kas jāizpilda sākotnējās uzpildīšanas un atkārtotas uzpildīšanas laikā, tostarp sākotnējai uzpildīšana un atkārtotai uzpildīšanai izmantojamā aprīkojuma tips.

Kurināmā elementa kasete ir konstruēta un ražota tā, lai novērstu degvielas noplūdi parastos pārvadāšanas apstākļos. Ikvienas kasetes konstrukcijas tipam, tostarp tādu kasešu konstrukcijas tipam, kuras ir ietvertas kurināmajā elementā, ir jāiztur šādas prasības:

Krišanas pārbaude

Krišanas pārbaude no 1,8 metru augstuma uz cietu virsmu četros dažādos stāvokļos:

a) vertikāli uz kasetes gala, kurā ir uzmontēts slēgvārsts;

b) vertikāli uz tā kasetes gala, kas ir pretī tam kasetes galam, kurā ir uzmontēts slēgvārsts;

c) horizontāli uz tērauda izvirzījuma, kura diametrs ir 38 mm, ja izvirzījums ir vērsts augšup, un

d) 45° leņķī pret kasetes galu, kurā ir uzmontēts slēgvārsts.

Pēc šādām pārbaudēm no kasetes nedrīkst būt noplūde, kuru nosaka ar ziepju šķīdumu vai līdzīgu noplūžu atklāšanas metodi, ja kasete ir uzpildīta līdz nominālajam uzpildīšanas spiedienam. Kurināmā elementa kasetei pēc tam piemēro hidrostatisko spiedienu, līdz tā saplīst. Reģistrētajam plīšanas spiedienam ir jāpārsniedz 85 % minimālā čaulas plīšanas spiediena.

Ugunsizturības pārbaude

Kurināmā elementa kaseti, kas piepildīta ar ūdeņradi līdz nominālajai ietilpībai, pakļauj pārbaudei, kuras laikā kaseti pilnībā apņem liesmas. Uzskata, ka attiecīgā kasete, kurā var būt iebūvēta spiediena samazināšanas ietaise, ir izturējusi pārbaudi, ja

a) iekšējais spiediens ventilācijas dēļ samazinās līdz nullei manometriskā spiediena, nesabojājot kaseti, vai arī

b) kasete nebojāta iztur uguns iedarbību vismaz 20 minūtes.

Ūdeņraža spiediena cikla pārbaude

Šī pārbaude ir paredzēta tam, lai nodrošinātu, ka izmantošanas laikā netiek pārsniegti kurināmā elementa kasetes konstrukcijas sprieguma ierobežojumi.

Kurināmā elementa kaseti piepilda no ne vairāk kā 5 % nominālās ūdeņraža ietilpības līdz vismaz 95 % nominālās ūdeņraža ietilpības un pēc tam iztukšo līdz tilpumam, kas nepārsniedz 5 % nominālās ūdeņraža ietilpības. Uzpildīšanai izmanto nominālo uzpildīšanas spiedienu, un temperatūru uztur darba temperatūras amplitūdā. Šādu ciklu atkārto 100 reižu.

Pēc ūdeņraža spiediena cikla pārbaudes kurināmā elementa kaseti uzpilda un izmēra tās izspiesto ūdens daudzumu. Uzskata, ka attiecīgās kasetes konstrukcija ir izturējusi ūdeņraža spiediena cikla pārbaudi, ja šai pārbaudei pakļautas kasetes izspiestais ūdens daudzums nepārsniedz ūdens daudzumu, ko izspiež šādiem cikliem nepakļauta kasete, kura ir uzpildīta līdz 95 % no nominālās ietilpības un kurā tiek uzturēts spiediens, kas ir 75 % no nominālā plīšanas spiediena.

Noplūdes pārbaude ražošanas laikā

Attiecībā uz ikvienu kurināmā elementa kaseti veic noplūdes pārbaudi 15 °C ± 5 °C temperatūrā un nominālajā uzpildīšanas spiedienā. Pārbaudē, kurā izmanto ziepju šķīdumu vai citu līdzvērtīgu metodi iespējamo noplūžu atklāšanai, nedrīkst rasties noplūdes.

Attiecībā uz ikvienu kurināmā elementa kaseti nodrošina pastāvīgu marķējumu, kurā ir šāda informācija:

a) nominālais uzpildīšanas spiediens, izteikts MPa,

b) ražotāja kurināmā elementu kasešu sērijas numurs vai unikāls identifikācijas numurs un

c) derīguma termiņa beigas, pamatojoties uz maksimālo ekspluatācijas laiku (gads ar četriem cipariem; mēnesis ar diviem cipariem).

Izlietotas šķiltavas, izņemot tādas, no kurām ir noplūdes vai kuras ir stipri deformētas, iepako saskaņā ar iepakošanas instrukciju P003. Turklāt piemēro šādus noteikumus:

– izmanto tikai stingru iepakojumu, kura maksimālā ietilpība ir 60 litru;

– iepakojumus piepilda ar ūdeni vai jebkādu citu atbilstošu aizsargmateriālu, lai novērstu aizdegšanos;

– parastos pārvadāšanas apstākļos visas šķiltavu aizšķilšanas ierīces pilnībā nosedz ar aizsargmateriālu;

– iepakojumu atbilstoši ventilē, lai novērstu uzliesmojošas atmosfēras veidošanos un spiediena palielināšanos;

– pakas pārvadā tikai vēdinātos vai atvērtos vagonos vai konteineros.

Šķiltavas, no kurām ir noplūde vai kuras ir nopietni deformētas, pārvadā glābšanas iepakojumos, ja tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka bīstami neuzkrājas spiediens.

PIEZĪME. Uz izlietotām šķiltavām neattiecas 201. īpašais noteikums un 4.1.4.1. punkta iepakojuma instrukcijas P002 īpašie iepakojuma noteikumi PP84.”

3.4. nodaļa

Šīs nodaļas virsrakstu groza šādi:

“3.4. nodaļa. Bīstamas kravas, kas iepakotas ierobežotos daudzumos”.

3.4.2., 3.4.3.,

3.4.4. un

3.4.5. Aizstāj “7. slejā” ar

“7.a slejā”.

3.4.3. punkta b) apakšpunktā aizstāj “6.2.1.2. un no 6.2.4.1. līdz 6.2.4.3. punkta” ar

“6.2.5.1. un 6.2.6.1.–6.2.6.3. punkta”.

Iestarpina šādas jaunas iedaļas:

“3.4.8. Prasības

a) par bultiņu novietojumu uz pakām, kā noteikts 5.2.1.9. punktā,

b) par bultiņu novietojumu uz ārējās taras, kā noteikts 5.1.2.1. punkta b) apakšpunktā, un

c) par paku novietojumu, kā noteikts 7.5.1.5. punktā,

piemēro arī pakām un ārējai tarai, ko pārvadā saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

3.4.9. Ierobežotos daudzumos iepakotu bīstamu kravu nosūtītāji pirms pārvadājuma, kurā netiek izmantots jūras transports, informē pārvadātāju par šādu nosūtāmo kravu kopējo bruto masu.

Ierobežotos daudzumos iepakoto bīstamo kravu iekrāvējiem attiecībā uz marķējumu ir jāievēro prasības, kas izvirzītas 3.4.10.–3.4.12. punktā.

3.4.10.

a) Vagonus, ar ko pārvadā bīstamās kravas ierobežotos daudzumos, atbilstoši 3.4.12. punktam marķē uz abiem sāniem, izņemot gadījumus, ja atbilstoši 5.3.1. punkta prasībām vagoniem jau ir piestiprinātas transporta bīstamības zīmes.

b) Lielos konteinerus, ar ko pārvadā pakas ar bīstamām kravām ierobežotos daudzumos, atbilstoši 3.4.12. punktam marķē no visām četrām pusēm, izņemot gadījumus, ja atbilstoši 5.3.1. punkta prasībām tiem jau ir piestiprinātas transporta bīstamības zīmes.

Ja lielajam konteineram piestiprinātais marķējums nav redzams no tā vagona ārpuses, ar ko to pārvadā , tad tādu pašu marķējumu piestiprina abos vagona sānos.

3.4.11. No 3.4.10. punktā aprakstītā marķējuma izmantošanas var atbrīvot tad, ja to paku kopējais svars vienā vagonā vai lielajā konteinerā, kurās ir bīstama krava ierobežotos daudzumos, nepārsniedz 8 tonnas.

3.4.12. Marķējumu veido melni burti “LTD QTY”² uz balta fona, kas ir vismaz 65 mm augsti.

² Burti “LTD QTY” ir abreviatūra no angļu valodas vārdiem “Limited Quantity” – ierobežots daudzums.

3.4.13. Ja pārvadājuma ceļā ir arī pārvadājumi pa jūru, pieņemams ir arī marķējums, kas atbilst IMDG kodeksa 3.4. nodaļai .”

Pievieno šādu jaunu 3.5. nodaļu:

“3.5. nodaļa

Bīstamās kravas, kas iepakotas izņēmuma daudzumos

3.5.1. Izņēmuma daudzumi

3.5.1.1. Uz tādu noteiktu klašu, kas nav izstrādājumu klases, bīstamo kravu izņēmuma daudzumiem, kas atbilst šīs nodaļas noteikumiem, neattiecas citi RID noteikumi, izņemot:

a) 1.3. nodaļas apmācības prasības,

b) 2. daļas klasifikācijas procedūras un iepakošanas grupu kritērijus,

c) prasības attiecībā uz iepakošanu, kas minētas 4.1.1.1., 4.1.1.2., 4.1.1.4. un 4.1.1.6. punktā.

PIEZĪME. Attiecībā uz radioaktīvu materiālu piemēro 1.7.1.5. punkta prasības, kas attiecas uz radioaktīvu materiālu, kas iepakots izņēmuma pakā.

3.5.1.2. Bīstamās kravas, ko saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem var pārvadāt kā izņēmuma daudzumus, ir norādītas 3.2. nodaļas A tabulas 7.a slejā ar burtciparu koda palīdzību šādā veidā:

Kods	Maksimālais neto daudzums vienā iekšējā iepakojumā (gramos attiecībā uz cietvielām un mililitros attiecībā uz šķidrumiem un gāzēm)	Maksimālais neto daudzums vienā ārējā iepakojumā (gramos attiecībā uz cietvielām un mililitros attiecībā uz šķidrumiem un gāzu gadījumā vai gramu un mililitru summa attiecībā uz jauktiem iepakojumiem)
E0	Nav atļauts pārvadāt kā izņēmuma daudzumu
E1	30	1000
E2	30	500
E3	30	300
E4	1	500
E5	1	300

Attiecībā uz gāzēm tilpums, kas norādīts uz iekšējā iepakojuma, apzīmē iekšējā iepakojuma ūdens ietilpību, un uz ārējā iepakojuma norādītais tilpums apzīmē visu vienā ārējā iepakojumā ietverto iekšējo iepakojumu ūdens ietilpības summu.

3.5.1.3. Ja kopā iepako bīstamas kravas izņēmuma daudzumos ar dažādiem piešķirtajiem kodiem, kopējais daudzums vienā ārējā iepakojumā nedrīkst pārsniegt maksimālo daudzumu, kāds noteikts kodam, uz kuru attiecas stingrākās prasības.

3.5.2. Iepakojumi

Iepakojumiem, kurus izmanto bīstamu kravu pārvadāšanai ierobežotos daudzumos, ir jāatbilst šādām prasībām:

a) Jābūt iekšējam iepakojumam, un katrs iekšējais iepakojums ir ražots no plastmasas (vismaz 0,2 mm biezumā, ja to izmanto šķidrumu pārvadāšanai) vai stikla, porcelāna, keramikas, fajansa vai metāla (sk. arī 4.1.1.2.), un katra iekšējā iepakojuma aizvara nekustību nodrošina ar stieples, lentes vai citu drošu līdzekļu palīdzību; jebkuram traukam, kuram ir kakliņš ar izveidotu vītni, jābūt hermētiskam vītņotam vāciņam. Aizvaram jābūt rezistentam pret trauka saturu;

b) Katrs iekšējais iepakojums droši jā­iepako starpiepakojumā, izmantojot amortizācijas materiālu, tā lai normālos pārvadāšanas apstākļos tas nevarētu saplīst, tikt pārdurts un nevarētu izplūst tā saturs. Starpiepakojumam neatkarīgi no pakas novietojuma pilnībā jāietver iekšējā iepakojuma saturs, ja tas saplīst vai rodas noplūde. Attiecībā uz šķidrumiem starpiepakojumā jābūt absorbējošam materiālam, lai absorbētu visu iekšējā iepakojuma saturu. Šādos gadījumos absorbējošais materiāls var būt arī amortizācijas materiāls. Bīstamās kravas nedrīkst bīstami reaģēt ar amortizācijas materiālu, absorbējošo materiālu un iepakojuma materiālu vai samazināt materiālu integritāti vai funkcionalitāti;

c) Starpiepakojums droši jāiepako stingrā, cietā ārējā iepakojumā (koka, kartona vai cita līdzvērtīgas stiprības materiāla);

d) Ikvienas pakas tipam jāatbilst 3.5.3. punkta noteikumiem;

e) Ikvienas pakas izmēriem jābūt tādiem, lai būtu pietiekami daudz vietas, kur piestiprināt visu vajadzīgo marķējumu, un

f) Var izmantot arī ārējo taru, kurā ievieto pakas ar bīstamajām kravām vai kravas, kas nav pakļautas RID prasībām.

3.5.3. Paku pārbaudes

3.5.3.1. Sakomplektēta paka, kas sagatavota pārvadāšanai un kuras iekšējie iepakojumi ir piepildīti vismaz par 95 % no to cietvielu ietilpības vai vismaz par 98 % no to ietilpības šķidrumiem, jāspēj izturēt bez kāda iekšējā iepakojuma saplīšanas vai noplūdes rašanās tajā, būtiski nesamazinot iekšējo iepakojumu efektivitāti, un tas jāpierāda ar atbilstoši dokumentētām pārbaudēm:

a) ar kritieniem no 1,8 m augstuma uz stingras, cietas, plakanas, horizontālas virsmas:

i) ja paraugam ir kastes forma, tam ļauj krist visos šādos veidos:

– plakaniski uz apakšdaļas;

– plakaniski uz augšējās daļas;

– plakaniski uz garākās malas;

– plakaniski uz īsākās malas;

– uz stūra;

ii) ja paraugam ir mucas forma, tam ļauj krist visos šādos veidos:

– ieslīpi uz augšgala stīpas, smaguma centram atrodoties tieši virs trieciena punkta;

– ieslīpi uz apakšgala stīpas;

– plakaniski uz sāniem;

PIEZĪME. Katru no minētajiem krišanas veidiem var piemērot citai pakai, bet pakām jābūt identiskām.

b) augšējai virsmai 24 stundas pieliekot spēku, kas ir vienāds ar kopējo identisku paku kopējo svaru, ja šādas pakas ir sakrautas 3m augstumā (ietverot pārbaudes paraugu).

3.5.3.2. Saistībā ar pārbaudes veikšanu iepakojumos pārvadājamās vielas var aizstāt ar citām vielām, ja šādi var iegūt derīgus pārbaužu rezultātus. Ja tās ir cietvielas, jāizmanto citas vielas ar tādām pašām fiziskajām īpašībām (masa, daļiņu lielums u. tml.), kādas piemīt pārvadājamai vielai. Ja šķidrumu krišanas pārbaudēs izmanto citas vielas, to relatīvajam blīvumam (blīvumam) un viskozitātei jābūt līdzīgai kā pārvadājamai vielai.

3.5.4. Paku marķējums

3.5.4.1. Uz pakām, kurās ir bīstama krava izņēmuma daudzumā un kuras sagatavotas saskaņā ar šo nodaļu, izvieto noturīgu un salasāmu marķējumu, kas minēts 3.5.4.2. punktā. Marķējumā norāda visu pakā esošo bīstamo kravu pirmo vai vienīgo bīstamības zīmes numuru, kas norādīts 3.2. nodaļas A tabulas 5. slejā. Ja citā vietā uz pakas nav norādīts kravas nosūtītāja vai saņēmēja nosaukums, šo informāciju parāda marķējumā.

3.5.4.2. Marķējuma izmēri ir vismaz 100 mm × 100 mm.

Izņēmuma daudzuma marķējums

Iesvītrojums un simbols vienā krāsā (melnā vai sarkanā) uz balta vai cita piemērota kontrastējoša fona

* * Šajā vietā norāda pirmo vai vienīgo bīstamības zīmes numuru, kas norādīts 3.2. nodaļas A tabulas 5. slejā.

** Šajā vietā norāda kravas nosūtītāja vai saņēmēja nosaukumu, ja tas nav norādīts citā vietā uz pakas.

3.5.4.3. Uz ārējās taras, kurā ir izņēmuma daudzums bīstamas kravas, parāda 3.5.4.1. punktā prasīto marķējumu, ja šāds marķējums nav skaidri redzams uz pakām, kas ir ietvertas ārējā tarā.

3.5.5. Maksimālais paku daudzums jebkurā vagonā vai konteinerā

Maksimālais paku daudzums jebkurā vagonā vai konteinerā nedrīkst pārsniegt 1000.

3.5.6. Dokumentācija

Ja bīstamajai kravai, kura ir izņēmuma daudzumā, ir pavaddokuments vai pavaddokumenti (piemēram, pavadzīme, gaisa kravas pavadzīme vai CMR/CIM preču pavadzīme), tad vismaz vienā no šiem dokumentiem iekļauj paziņojumu “Izņēmuma daudzums Bīstama krava izņēmuma daudzumā” (DANGEROUS GOODS IN EXCEPTED QUANTITIES) un norāda paku skaitu.”

4. DAĻA

4.1. nodaļa

4.1.1. Piezīmē pēc virsraksta pēc “P201” iestarpina

“un LP02”.

4.1.1.10. Pēdējā teikumā pirms tabulas svītro

“Metāla”.

4.1.1.16. Aizstāj “6.2.5.8., 6.2.5.9.” ar

“6.2.2.7., 6.2.2.8.”.

4.1.2.2. Apakšpunktu apzīmējumus “a)”, “b)” un “c)” aizstāj ar domuzīmēm (tekstu nemaina).

4.1.3.6.1. Pēdējā rindkopā svītro

“un 4.1.4.4. punktā”.

4.1.3.6.4. Otrās rindkopas beigās “4.1.6.8. punkta a)–f) apakšpunktā” aizstāj ar

“4.1.6.8. punkta a)–e) apakšpunktā “.

4.1.4.1.

Iepakošanas instrukcijas P 001 īpašā iepakošanas noteikuma PP 1 sākumu groza šādi:

“Ja vielas ar ANO Nr. 1133, 1210, 1263 un 1866 un adhezīvus, tipogrāfijas krāsas, materiālus, kas saistīti ar tipogrāfijas krāsām, krāsas, materiālus, kas saistīti ar krāsām, un sveķu šķīdumus, kurus klasificē kā atbilstošus ANO Nr. 3082, pārvadā metāla vai plastmasas iepakojumos, kas paredzēti II un III iepakošanas grupas vielām, daudzumos, kas nepārsniedz 5 litrus vienā iepakojumā, netiek prasīts, lai tie izturētu 6.1. nodaļā minētās ekspluatācijas pārbaudes, ja šādus iepakojumus pārvadā”.

Īpašo iepakošanas noteikumu PP 6 groza šādi:

Iepakošanas instrukcijas P 002 īpašo iepakošanas noteikumu PP 6 groza šādi:

Īpašajiem iepakošanas noteikumiem PP 84 un RR 5 pievieno šādu piezīmi:

“PIEZĪME. Attiecībā uz atsevišķi savāktām izlietotām šķiltavām sk. 3.3. nodaļas 654. īpašo noteikumu.”

Iepakošanas instrukcijas P 003 īpašo iepakošanas noteikumu PP 88 groza šādi:

Iepakošanas instrukcijā P 099 pēc “kompetentās iestādes” iestarpina

“šādu kravu pārvadāšanai”.

Instrukcijas beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

“Katram sūtījumam pievieno kompetentās iestādes apstiprinājuma kopiju vai pārvadājuma dokumentā iekļauj norādi, ka iepakojumu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.”

Iepakošanas instrukcijai P406 pievieno šādu jaunu īpašo iepakošanas noteikumu:

“PP 48

Attiecībā uz vielām ar ANO nr. 0508 nedrīkst izmantot metāla iepakojumus.”

Īpašajā iepakošanas noteikumā PP 50 “Attiecībā uz vielām ar ANO numuriem 0160 un 0161” aizstāj ar

“Attiecībā uz vielām ar ANO numuriem 0160, 0161 un 0508”.

Teksta angļu valodas versijā īpašajā iepakošanas noteikumā PP 50 “required” aizstāj ar

“necessary”.

Iepakošanas instrukcijas P 200 2) apakšpunktam beigās pievieno šādu tekstu:

“ANO spiedientvertnes, kuras izmanto ANO Nr. 1013 oglekļa dioksīda un ANO Nr. 1070 slāpekļa (I) oksīda pārvadāšanai, aprīko ar vairākām spiediena samazināšanas ierīcēm.”

Iepakošanas instrukcijas 5) punkta b) apakšpunkta otro teikumu groza šādi:

“Tabulā nenorādītu pārbaudes spiedienu un piepildīšanas pakāpi drīkst pieļaut, izņemot gadījumus, kad piemēro īpašo iepakošanas noteikumu “o”, ja

i) attiecīgā gadījumā tiek izpildītas īpašā iepakošanas noteikuma “r” kritēriju prasības vai arī

ii) šāda kritērija prasības tiek izpildītas visos gadījumos.”

Iepakošanas instrukcijas 8) punktā “6.2.1.6. punkta” aizstāj ar

“attiecīgi 6.2.1.6.un 6.2.3.5. punkta”.

Iepakošanas instrukcijas 10) punktu groza šādi.

– Īpašajā iepakošanas noteikumā “k” aizstāj “komplektiem (grupām)” ar

“grupām”.

– Īpašo iepakošanas noteikumu ”n” groza šādi:

“n) Cilindros un atsevišķos cilindros sainī nedrīkst iepildīt vairāk par 5 kg gāzes. Ja saiņus, kas satur vielu ar ANO Nr. 1045 (fluors, saspiests), sadala cilindru grupās saskaņā ar īpašo iepakošanas noteikumu “k”, nevienā grupā nedrīkst būt vairāk par 5 kg gāzes.”

– Pievieno šādu jaunu iepakošanas noteikumu “r”:

“r) Šādas gāzes piepildīšanas pakāpi ierobežo tā, lai pilnīgas sadalīšanās gadījumā spiediens nepārsniegtu divas trešdaļas no spiedientvertnes pārbaudes spiediena.”

Līdzšinējā īpašā iepakošanas noteikuma “r” tekstu uzskata par īpašā iepakošanas noteikuma “ra” tekstu.

– Īpašā iepakošanas noteikuma “z” beigās pievieno šādu jaunu rindkopu:

“Maisījumus, kuros ir viela ar ANO Nr. 2192 (germānijs), izņemot maisījumus, kuros ir līdz 35 % germānija ūdeņradī vai slāpeklī vai līdz 28 % germānija hēlijā vai argonā, iepilda līdz tādam spiedienam, ka germānija pilnīgas sadalīšanās gadījumā spiediens nepārsniedz divas trešdaļas no spiedientvertnes pārbaudes spiediena.”

Iepakošanas instrukcijas 11) punkta tabulā “EN 1439:2005 (izņemot 3.5. nodaļu un C pielikumu)” aizstāj ar

“EN 1439:2008 (izņemot 3.5. nodaļu un C pielikumu)”.

Iepakošanas instrukcijas 1. tabulā izdara šādus grozījumus:

– slejā “Pārbaudes spiediens” “200” aizstāj ar “225”,

– slejā “Maksimālais darba spiediens” “50” aizstāj ar “33”.

Iepakošanas instrukcijas 2. tabulā izdara šādus grozījumus:

– īpašo iepakošanas noteikumu “r” aizstāj ar īpašo iepakošanas noteikumu “ra”,

– slejā “Klasifikācijas kods” attiecībā uz ANO Nr. 1017 aizstāj “2TC” ar “2TOC”,

– ierakstā attiecībā uz ANO Nr. 2189 pievieno šādu jaunu pārbaudes spiediena – piepildīšanas pakāpes ierakstu:

Pārbaudes spiediens bāros	Piepildīšanas pakāpe
200	1,08

– Slejā “Piepildīšanas pakāpe” attiecībā uz ANO Nr. 2192 aizstāj “1,02” ar “0,064”.

– Slejā “Īpaši iepakošanas noteikumi” attiecībā uz ANO Nr. 2192 pirms “ra” iestarpina “r,”.

– Slejā “Īpaši iepakošanas noteikumi” attiecībā uz ANO Nr. 2203 svītro

“d” (divas reizes).

– Slejā “Īpaši iepakošanas noteikumi” attiecībā uz ANO Nr. 2676 pirms “ra” iestarpina “r,”.

– Slejā “Piepildīšanas pakāpe” vērtības groza šādi:

ANO Nr.	Nosaukums un apraksts	Pārbaudes spiediens bāros	Piepildīšanas pakāpe
1011	BUTĀNS	10	0,52
1013	OGLEKĻA DIOKSĪDS	190	0,68
1013	OGLEKĻA DIOKSĪDS	250	0,76
1020	HLORPENTAFLUORETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R 115)	25	1,05
1022	HLORTRIFLUORMETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R 13)	250	1,11
1035	ETĀNS	120	0,30
1035	ETĀNS	300	0,40
1048	BROMŪDEŅRADIS, BEZŪDENS	60	1,51
1080	SĒRA HEKSAFLUORĪDS	70	1,06
1080	SĒRA HEKSAFLUORĪDS	140	1,34
1080	SĒRA HEKSAFLUORĪDS	160	1,38
1962	ETILĒNS	300	0,38
1973	HLORDIFLUORMETĀNA UN HLORPENTAFLUORETĀNA MAISĪJUMS ar noteiktu viršanas temperatūru, ar aptuveni 49 % hlordifluormetāna (DZESĒTĀJA GĀZE R502)	31	1,01
1976	OKTAFLUORCIKLOBUTĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE RC 318)	11	1,32
1982	TETRAFLUORMETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R14)	200	0,71
1982	TETRAFLUORMETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R14)	300	0,90
1984	TRIFLUORMETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R23)	190	0,88
1984	TRIFLUORMETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R23)	250	0,96
2035	1,1,1-TRIFLUORETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R143a)	35	0,73
2036	KSENONS	130	1,28
2193	HEKSAFLUORETĀNS, (DZESĒTĀJA GĀZE R116)	200	1,13
2196	VOLFRAMA HEKSAFLUORĪDS	10	3,08
2198	FOSFORA PENTAFLUORĪDS	300	1,25
2424	OCTAFLUORPROPĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R218)	25	1,04
2454	METILFLUORĪDS (DZESĒTĀJA GĀZE R41)	300	0,63
2599	HLORTRIFLUORMETĀNA UN TRIFLUORMETĀNA AZEOTROPS MAISĪJUMS ar apmēram 60 % hlortrifluormetāna (DZESĒTĀJA GĀZE R503)	31	0,12
2599	HLORTRIFLUORMETĀNA UN TRIFLUORMETĀNA AZEOTROPS MAISĪJUMS ar apmēram 60 % hlortrifluormetāna (DZESĒTĀJA GĀZE R503)	42	0,17
2599	HLORTRIFLUORMETĀNA UN TRIFLUORMETĀNA AZEOTROPS MAISĪJUMS ar apmēram 60 % hlortrifluormetāna (DZESĒTĀJA GĀZE R503)	100	0,64

– Slejā “Pārbaudes spiediens” un “Piepildīšanas pakāpe” vērtības groza šādi:

ANO Nr.	Nosaukums un apraksts	Pārbaudes spiediens bāros		Piepildīšanas pakāpe
		līdzšinējais	grozītais
1005	AMONJAKS, BEZŪDENS	33	29	0,54
1018	HLORDIFLUORMETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R 22)	29	27	bez izmaiņām
1021	1-HLOR-1,2,2,2-TETRAFLUORETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R124)	12	11	bez izmaiņām
1027	CIKLOPROPĀNS	20	18	0,55
1028	DIHLORDIFLUORMETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R 12)	18	16	bez izmaiņām
1030	1,1-DIFFLUORETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R152a)	18	16	bez izmaiņām
1053	SĒRŪDEŅRADIS	55	48	bez izmaiņām
1077	PROPILĒNS	30	27	bez izmaiņām
1079	SĒRA DIOKSĪDS	14	12	bez izmaiņām
1978	PROPĀNS	25	23	0,43
2204	KARBONILSULFĪDS	26	30	0,87
2676	STIBĪNS	20	200	0,49
3159	1,1,1,2-TETRAFLUORETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R134a)	22	18	1,05
3220	PENTAFLUORETĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R125)	36	35	0,87
3296	HEPTAFLUORPROPĀNS (DZESĒTĀJA GĀZE R227)	15	13	1,21
3338	DZESĒTĀJA GĀZE R407A (Difluormetāna, pentafluoretāna un 1,1,1,2-tetrafluoretāna zeotrops maisījums ar apmēram 20 % difluormetāna and 40 % pentafluoretāna)	36	32	bez izmaiņām
3339	DZESĒTĀJA GĀZE R407B (Difluormetāna, pentafluoretāna un 1,1,1,2-tetrafluoretāna zeotrops maisījums ar apmēram 10 % difluormetāna and 70 % pentafluoretāna)	38	33	bez izmaiņām
3340	DZESĒTĀJA GĀZE R407C (Difluormetāna, pentafluoretāna un 1,1,1,2-tetrafluoretāna zeotrops maisījums ar apmēram 23 % difluormetāna and 25 % pentafluoretāna)	35	30	bez izmaiņām

Iepakošanas instrukcijas P 203 9) punktā “6.2.1.6. punkta” aizstāj ar

“attiecīgi 6.2.1.6.un 6.2.3.5. punkta”.

Iepakošanas instrukcijas P 400 pirmajā teikumā svītro vārdus

“(sk. arī tabulu 4.1.4.4. punktā)”.

Iepakošanas instrukcijas P 401 pirmajā teikumā svītro vārdus

“(sk. arī tabulu 4.1.4.4. punktā)”.

Beigās pievieno

“Īpašs iepakošanas noteikums, kas paredzēts tikai RID un ADR
RR 7	Taču attiecībā uz spiedientvertnēm, kuras izmanto vielām ar ANO Nr. 1183, 1242, 1295 un 2988, veic pārbaudes reizi piecos gados.”

Iepakošanas instrukcijas P 402 pirmajā teikumā svītro vārdus

“(sk. arī tabulu 4.1.4.4. punktā)”.

Pievieno šādus RID un ADR paredzētus īpašos iepakošanas noteikumus:

“RR7	Tomēr attiecībā uz spiedientvertnēm, kuras izmanto vielām ar ANO Nr. 3129, veic pārbaudes reizi piecos gados.
RR 8	Tomēr attiecībā uz spiedientvertnēm, kuras izmanto vielām ar ANO Nr. 1389, 1391, 1411, 1421, 1928, 3129, 3130 un 3148, veic sākotnējās un periodiskās pārbaudes ar spiedienu, kas ir vismaz 1 MPa (10 bāru).”

Iepakošanas instrukcijai P406 pievieno šādu jaunu īpašo iepakošanas noteikumu:

“PP 48

Attiecībā uz vielām ar ANO Nr.3474 nedrīkst izmantot metāla iepakojumus.”

Iepakošanas noteikuma P 601 2) punktā svītro

“vai arī – tikai vielām ar ANO numuru 1774 – polivinilidēnfluorīda (PVDF) iekšējie iepakojumi”.

Īpašo iepakošanas noteikumu PP 82 groza šādi:

Īpašo iepakošanas noteikumu, kas attiecas uz RID un ADR, RR 3 groza šādi:

Pievieno šādus RID un ADR paredzētus īpašos iepakošanas noteikumus:

“RR 7	Tomēr attiecībā uz spiedientvertnēm, kuras izmanto vielām ar ANO Nr. 1251, veic pārbaudes reizi piecos gados.
RR 10	Vielu ar ANO Nr. 1614, ja tā ir pilnībā absorbēta inertā porainā materiālā, iepako metāla traukos, kuru ietilpība nepārsniedz 7,5 litrus un kurus ievieto koka kastēs, tā lai tie nevarētu saskarties cits ar citu. Traukiem jābūt pilnībā piepildītiem ar porainu materiālu, kas nenosēžas un neveido bīstamus tukšumus pat pēc ilgstošas lietošanas vai trieciena, pat temperatūrā līdz 50 °C.”

Iepakošanas noteikuma P 620 b) apakš­punktu groza šādi:

“b) stingrs ārējais iepakojums. Mazākā ārējā dimensija ir vismaz 100 mm.”

Instrukcijas 2. papildu prasības b) apakšpunktā “saskaņā ar 6.3.1.1. punktu” aizstāj ar

“saskaņā ar 6.3.3. punktu”.

Iestarpina šādu jaunu 4. papildu prasību:

“4. Dzīvnieku izcelsmes materiālu pārvadāšanai izcelsmes valsts^a kompetentā iestāde saskaņā ar 4.1.8.7. punkta noteikumiem var apstiprināt alternatīvus iepakojumus 4.1.8.7.

^a Ja izcelsmes valsts nav COTIF Līgumslēdzēja puse, tad kompetentā iestāde COTIF Līgumslēdzējas pusē, kuru sūtījums ir sasniedzis pirmo.”

Iepakošanas instrukcijas P 621 otrajā teikumā svītro vārdus

“un 4.1.8. iedaļas īpašie noteikumi”.

Iepakošanas instrukcijas P650 6) punktā tekstu “6.3.2.5. punktā paredzētā kritiena pārbaude, kas noteikta 6.3.2.3. un 6.3.2.4. punktā” aizstāj ar

“6.3.5.3. punktā paredzētā krišanas pārbaude, kas noteikta 6.3.5.2. punktā”.

Instrukcijas 9) punkta a) apakšpunktam pievieno šādu piezīmi:

“PIEZĪME. Ja izmanto sauso ledu, prasības nav noteiktas (sk. 2.2.9.1.14. punktu). Ja izmanto šķidro ūdeņradi, pietiekama ir 3.3. nodaļas 593. īpašā noteikuma prasību izpilde.”

Beigās pievieno

“Papildu prasība Dzīvnieku izcelsmes materiālu pārvadāšanai izcelsmes valstsa kompetentā iestāde saskaņā ar 4.1.8.7. punkta noteikumiem var apstiprināt alternatīvus iepakojumus 4.1.8.7.”

Iepakošanas instrukcijā P 801 pēc “ 4.1.1. un 4.1.3. punkta” iestarpina

“izņemot 4.1.1.3. punkta”.

Iepakošanas instrukcijas P 903 pirmajā teikumā “un 3091” aizstāj ar

“, 3091, 3480 un 3481”.

Instrukcijā pirms vārdiem “galvaniskos elementus un baterijas” un “9. klases galvaniskie elementi un baterijas” svītro

“litija”.

Iepakošanas instrukcijas P 903a pirmajā teikumā “un 3091” aizstāj ar

“,3091, 3480 un 3481”.

Pirmajā ievilkumā pēc “4.1.1. un 4.1.3. punkta” iestarpina

“izņemot 4.1.1.3. punkta”.

Iepakošanas instrukciju P 903b groza šādi:

“P 903b	IEPAKOŠANAS INSTRUKCIJA	P 903b
Šī instrukcija attiecas uz izlietotiem elementiem un baterijām ar ANO numuriem3090, 3091, 3480 un 3481.
Izlietotus litija elementus un baterijas, kuru bruto masa nepārsniedz 500 g un kuras savāktas pārstrādei, var pārvadāt kopā ar citām izlietotām baterijām, kas nav litija, vai vienas pašas, neaizsargājot katru atsevišķi, ar šādiem nosacījumiem: 1) 1H2 tipa mucās vai 4H2 tipa kastēs, kas atbilst II iepakojumu grupas ekspluatācijas īpašību līmenim; 2) 1A2 tipa mucās vai 4A tipa kastēs, kas aprīkotas ar polietilēna maisu un atbilst II iepakošanas grupas ekspluatācijas īpašību līmenim cietvielām. Polietilēna maisam – jābūt pietiekami triecienizturīgam, lai izturētu vismaz 480 gramu spiedienu paralēlā un perpendikulārā plaknē attiecībā pret maisa garumu; – jābūt vismaz 500 mikronu biezam, tā elektriskajai pretestībai jāpārsniedz 10 megaomi un ūdens absorbcijas pakāpei 24 stundu laikā jābūt mazāka par 0,01 %; – ir jābūt noslēgtam un – ir vienreiz izmantojamam; 3) savākšanas paplātēs, kuru bruto masa ir mazāka par 30 kg un kuras izgatavotas no elektrību nevadoša materiāla, kas atbilst 4.1.1.1., 4.1.1.2. un no 4.1.1.5. līdz 4.1.1.8. punkta vispārīgajiem nosacījumiem.

Papildu prasības Brīvo telpu iepakojumā aizpilda ar amortizējošu materiālu. Amortizējošo materiālu var neizmantot, ja iepakojumi ir pilnībā aprīkoti ar polietilēna maisu un maiss ir noslēgts. Hermētiski noslēgtu iepakojumu aprīko ar ventilācijas ierīci saskaņā ar 4.1.1.8. punktu. Ventilācijas ierīcei jābūt konstruētai tā, lai gāzu radītais pārspiediens nepārsniegtu 10 kPa.”

Pievieno šādas jaunas iepakošanas instrukcijas P 004, P 010 un P 804:

“P 004	IEPAKOŠANAS INSTRUKCIJA	P 004
Šī instrukcija attiecas uz ANO Nr.3473, 3476, 3477, 3478 un 3479.
Ja ir ievēroti 4.1.1.1., 4.1.1.2., 4.1.1.3., 4.1.1.6. un 4.1.3. punkta vispārīgie noteikumi, ir atļauti šādi iepakojumi: 1) kurināmā elementa kasetēm – iepakojumi, kas atbilst II iepakošanas grupas ekspluatācijas prasību līmenim, un 2) kurināmā elementa kasetēm, kas ir ietvertas iekārtā vai iepakotas kopā ar iekārtu, – izturīgi ārējie iepakojumi. Lielu un apjomīgu iekārtu (sk. 4.1.3.8. punktu), kurā ir kurināmā elementa kasetes, var pārvadāt neiepakotu. Ja kurināmā elementu kasetes iepako kopā ar iekārtām, tos iepako iekšējos iepakojumos vai ievieto ārējos iepakojumos ar amortizācijas materiālu vai sadalītāju(-iem), tā lai kurināmā elementu kasetes būtu aizsargātas pret bojājumiem, kas var rasties, iekārtai un kasetēm pārvietojoties vai izkustoties ārējā iepakojumā. Kurināmā elementa kasetes, kas ir ietvertas iekārtā aizsargā pret īssavienojumu, un visu sistēmu aizsargā pret neplānotu darbību.

P 010		IEPAKOŠANAS INSTRUKCIJA		P010
Ja ir ievēroti 4.1.1. un 4.1.3. iedaļas vispārīgie noteikumi, ir atļauti šādi iepakojumi.
Kombinētie iepakojumi.
Iekšējais iepakojums	Ārējais iepakojums		Maksimālā neto masa (sk. 4.1.3.3. punktu)
Stikla 1 l Tērauds 40 l	Mucas tērauda (1A2) plastmasas (1H2) saplākšņa (1D) šķiedru (1G)		400 kg 400 kg 400 kg 400 kg
	Kastes tērauda (4A) dabīgā koka (4C1, 4C2) saplākšņa (4D) reģenerēta koka (4F) kartona (4G) putuplasta (4H1) cietas plastmasas (4H2)		400 kg 400 kg 400 kg 400 kg 400 kg 60 kg 400 kg

Atsevišķi iepakojumi	Maksimālā ietilpība (sk. 4.1.3.3. punktu)
Mucas tērauda, ar nenoņemamu augšu (1A1)	450 l
Transportkannas tērauda, ar nenoņemamu augšu (3A1)	60 l
Jauktie iepakojumi plastmasas tvertnes tērauda mucās (6HA1)	250 l

P 804	IEPAKOŠANAS INSTRUKCIJA	P 804
Šī instrukcija attiecas uz ANO Nr. 1744
Ja ir ievēroti 4.1.1. un 4.1.3. punkta vispārīgie noteikumi un iepakojumi ir hermētiski noslēgti, ir atļauti turpmāk minētie iepakojuma veidi. 1) Kombinētie iepakojumi, kuru maksimālā bruto masa ir 25 kg un kuri veidoti no: – viena vai vairākiem stikla iekšējiem iepakojumiem, no kuriem katra iepakojuma maksimālā ietilpība ir 1,3 litri un kurus nepiepilda vairāk par 90 % no to ietilpības, un kuru slēgelementus fiziski notur vietā ar jebkuriem līdzekļiem, kas pārvadāšanas laikā spēj novērst slēgelementa atraušanu vai izkustināšanu trieciena vai vibrācijas dēļ, šie iekšējie iepakojumi ievietoti katrs savā – metāla traukā, kurā ir pietiekami daudz amortizācijas un absorbējoša materiāla, lai absorbētu visu stikla iekšējā iepakojuma(-u) saturu, un šis metāla trauks savukārt iepakots – 1A2, 1B2, 1N2, 1H2, 1D, 1G, 4A, 4B, 4C1, 4C2, 4D, 4F, 4G vai 4H2 tipa ārējos iepakojumā. 2) Kombinētie iepakojumi, ko veido metāla vai polivinilidēnfluorīda (PVDF) iekšējie iepakojumi, kuru tilpums nepārsniedz 5 litrus un kuri iepakoti atsevišķi ar pietiekamu daudzumu absorbējoša materiāla, lai absorbētu saturu, un inerts amortizācijas materiāls 1A2, 1B2, 1N2, 1H2, 1D, 1G, 4A, 4B, 4C1, 4C2, 4D, 4F, 4G vai 4H2 tipa ārējā iepakojumā, kam maksimālā bruto masa ir 75 kg. Visu iekšējo iepakojumu aizvarus fiziski notur vietā jebkuriem līdzekļiem, lai pārvadāšanas laikā novērstu aizvara atraušanu vai izkustināšanu trieciena vai vibrācijas dēļ. 3) Iepakojumi, ko veido Ārējais iepakojums — plastmasas vai tērauda mucas ar noņemamu augšu (1A2 vai 1H2), kas saskaņā ar 6.1.5. punkta pārbaudes prasībām ar nokomplektētās pakas masai atbilstošu masu ir pārbaudītas vai nu kā iepakojums, kas paredzēts iekšējiem iepakojumiem, vai kā atsevišķs iepakojums, kas paredzēts cietvielām vai šķidrumiem, un ir attiecīgi marķētas; Iekšējais iepakojums — mucas un saliktie iepakojumi (1A1, 1B1, 1N1, 1H1 vai 6HA1), kas atbilst 6.1. nodaļas atsevišķu iepakojumu prasībām, ar šādiem nosacījumiem: a) hidrauliskā spiediena pārbaudi veic ar vismaz 300 kPa (3 bāru) lielu spiedienu (manometrisko spiedienu); b) konstruēšanas un izgatavošanas laikā hermētiskuma pārbaudes veic ar 30 kPa (0,3 bāru) lielu pārbaudes spiedienu; c) tie ir izolēti no ārējās mucas ar inertu triecienus mīkstinošu amortizācijas materiālu, kas aptver iekšējo iepakojumu no visām pusēm; d) to ietilpība nepārsniedz 125 litrus;
e) aizvari ir ar skrūvējama tipa vāciņu, i) ko fiziski notur vietā jebkuriem līdzekļiem, kas pārvadāšanas laikā spēj novērst aizvara atraušanu vai izkustināšanu trieciena vai vibrācijas dēļ, ii) kas aprīkots ar aizsarguzmavu; f) attiecībā uz iekšējiem un ārējiem iepakojumiem atbilstīgi b) apakšpunkta prasībām periodiski veic iekšējo inspekciju un necaurlaidības pārbaudi atbilstīgi b) apakšpunkta prasībām intervālos, kas nav garāki par divarpus gadiem, un g) uz iekšējā un ārējā iepakojuma ar skaidri salasāmām un noturīgām rakstzīmēm ir i) iekšējā iepakojuma sākotnējās pārbaudes un pēdējās periodiskās pārbaudes datums (mēnesis, gads) un ii) eksperta, kas veica pārbaudes un inspekciju, vārds un uzvārds vai apstiprināts simbols; 4) Spiedientvertnes, ja tiek ievēroti 4.1.3.6. punkta vispārīgie noteikumi. a) Attiecībā uz tām veic sākotnējo pārbaudi un ik pēc 10 gadiem periodiskās pārbaudes ar spiedienu, kas nav mazāks par 1 MPa (10 bar, manometriskais spiediens). b) Attiecībā uz tām periodiski veic iekšējo inspekciju un necaurlaidības pārbaudi intervālos, kas nav garāki par divarpus gadiem. c) Tās ir atļauts neaprīkot ar spiediena samazināšanas ierīci. d) Katru spiedientvertni noslēdz ar izbāzni vai vārstu(-iem), kas aprīkots ar rezerves noslēgaprīkojumu, un e) spiedientvertnes, vārstu, korķu, izplūdes aizbāžņu, cementa javas pārklājuma un blīvju izgatavošanas materiāli ir saderīgi cits ar citu un ar tvertnes saturu.”

 

4.1.4.2.

IBC01,

IBC 02 un

IBC 03. Svītro papildu prasību.

Iepakošanas instrukcijai IBC02 pievieno šādu jaunu īpašo iepakošanas noteikumu:

“B 15

Attiecībā uz vielām ar ANO Nr. 2031, kurās ir vairāk par 55 % slāpekļskābes, atļautais stingras plastmasas IBC ar stingras plastmasas iekšējo tvertni izmantošanas laiks ir divi gadi no to ražošanas dienas.”

Iepakošanas instrukcijā IBC 99 pēc “kompetentās iestādes” iestarpina

“šādu kravu pārvadāšanai”.

Instrukcijas beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

“Ikvienam sūtījumam pievieno kompetentās iestādes apstiprinājuma kopiju vai pārvadājuma dokumentā iekļauj norādi, ka iepakojumu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.”

Iepakošanas instrukcijas IBC520 vielas ar ANO Nr. 3109 ierakstā ”terc-butilperoksi-3,5,5-trimetilheksanoāts, ne vairāk kā 32 % A tipa šķīdinātājā” (trešais ieraksts), “32%” izstāj ar

“37%”.

Iekļauj šādus jaunus ierakstus:

ANO Nr.	Organiskie peroksīdi	IBC tips	Maksimālais daudzums (litri/kg)
3109	terc-BUTILPEROKSIBENZOĀTS, ne vairāk kā 32 % A tipa šķīdinātājā	31A	1250
3109	1,1-DI-(terc-BUTILPEROKSI)-CIKLOHEKSĀNS, ne vairāk kā 37 % A tipa šķīdinātājā	31A	1250

Iepakošanas instrukcijas IBC 620 otrajā teikumā svītro:

“un 4.1.8. iedaļas īpašie noteikumi”.

4.1.4.3.

Iepakošanas instrukcijā LP 99 pēc “kompetentās iestādes” iestarpina

“šādu kravu pārvadāšanai”.

Beigās svītro

“(sk. 4.1.3.7. punktu)”.

Instrukcijas beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

“Ikvienam sūtījumam pievieno kompetentās iestādes apstiprinājuma kopiju vai pārvadājuma dokumentā iekļauj norādi, ka iepakojumu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.”

Iepakošanas instrukcijas LP 621 otrajā teikumā svītro:

“un 4.1.8. iedaļas īpašie noteikumi”.

4.1.4.4. Punktu groza šādi:

“4.1.4.4. (Svītrots)”.

4.1.6. Svītro punkta piezīmi.

4.1.6.2. Svītro punkta otro un trešo teikumu (“Spiedientvertnes izšķīdinātam acetilēnam ar ANO numuru 1001 […] jābūt saderīgam ar spiedientvertnēm.”).

4.1.6.4. Punktā aizstāj “6.2.1.6. punktā” ar

“attiecīgi 6.2.1.6. un 6.2.3.5. punktā”.

4.1.6.8. Svītro šā punkta d) apakšpunktu un attiecīgi pārnumurē apakšpunktus no e) līdz f).

Jaunajam apakšpunktam e) pievieno šādu jaunu teikumu:

“ANO spiedientvertņu gadījumā iepakojumam, kas sagatavots pārvadājuma veikšanai, ir jāspēj izturēt 6.1.5.3. noteiktā krišanas pārbaude I iepakošanas grupas ekspluatācijas prasību līmenī.”

4.1.6.10. Punktā aizstāj “6.2.1.6. punkta” ar

“attiecīgi 6.2.1.6.un 6.2.3.5. punkta”.

4.1.6.14. Punkta tabulā dzēš atsauci uz standartu EN 1795:1997.

Tabulas slejā “Atsauce” aizstāj “ISO 11621:1997” ar

“ISO 11621:2005”.

Tabulas slejā “Atsauce” aizstāj “EN 13152:2001” ar

“EN 13152:2001 +A1:2003”.

Tabulas slejā “Atsauce” aizstāj “EN 13153:2001” ar

“EN 13153:2001 +A1:2003”.

Tabulas slejā “Atsauce” aizstāj “EN 962:1996/A2:2000” ar

“EN 962:1996+ A2:2000”.

4.1.8.2. Aizvieto “šķidrumiem jābūt iepildītiem iepakojumos, tostarp IBC, kam” ar

“šķidrumus drīkst iepildīt tikai tādos iepakojumos, kam”.

4.1.8.3. Punkta pirmajā teikumā svītro

“ar ANO numuru 2814 un ANO numuru 2900”.

Punkta otraja teikumā svītro

“ un ANO numura 2814 vai 2900 piešķiršanai”.

4.1.8.4. Punktā svītro

“rūpīgi”.

pēc “sterilizē” iestarpina

“, lai novērstu jebkādu bīstamību”.

4.1.8.5. Līdzšinējā 6.3.2.8. punkta tekstu uzskata par 4.1.8.5. punkta tekstu.

Pievieno šādus jaunus punktus:

“4.1.8.6. Punkti no 4.1.8.1. līdz 4.1.8.5. attiecas tikai uz infekciozām A kategorijas vielām (ANO Nr. 2814 un 2900). Tie neattiecas uz vielām ar ANO Nr. 3373 (BIOLOĢISKA VIELA, B KATEGORIJA) (sk. 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukciju P650) vai ANO Nr. 3291 (KLĪNISKIE ATKRITUMI, C.N.P., vai (BIO)MEDICĪNISKIE ATKRITUMI, C.N.P., vai REGLAMENTĒTI MEDICĪNISKIE ATKRITUMI, C.N.P.).”

4.1.8.7. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes materiāliem pārvadāšanā nedrīkst izmantot iepakojumus vai IBC, kas piemērojamajā iepakošanas instrukcijā nav īpaši apstiprināti vielas vai izstrādājuma pārvadāšanai, ja šādus iepakojumus vai IBC nav īpaši apstiprinājusi izcelsmes valsts³ kompetentā iestāde un ja

a) alternatīvais iepakojums atbilst šīs daļas vispārīgajām prasībām;

b) iepakojums atbilst 6. daļas prasībām, ja to nosaka iepakošanas instrukcija, kas minēta 3.2. nodaļas A tabulas 8. slejā;

c) izcelsmes valsts³ kompetentā iestāde konstatē, ka alternatīvais iepakojums nodrošina vismaz tādu pašu drošības līmeni, kāds ir tad, ja viela ir iepakota saskaņā ar 3.2. nodaļas A tabulas 8. slejā norādītajā iepakošanas instrukcijā aprakstīto iepakošanas metodi, un

d) katram sūtījumam pievienota kompetentās iestādes apstiprinājuma kopija vai pārvadājuma dokumentā iekļauj norādi, ka alternatīvo iepakojumu ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.”

³ Ja izcelsmes valsts nav COTIF Līgumslēdzēja puse, tad kompetentā iestāde COTIF Līgumslēdzējas pusē, kuru sūtījums ir sasniedzis pirmo.

4.1.9.1.1. Aizstāj “2.2.7.7.1. punktā” ar

“2.2.7.2.2., 2.2.7.2.4.1., 2.2.7.2.4.4., 2.2.7.2.4.5., 2.2.7.2.4.6. punktā, 3.3. nodaļas 336. īpašajā noteikumā, 4.1.9.3. punktā”.

Beigās pievieno šādu tekstu:

“RID reglamentētie radioaktīvo paku tipi ir šādi:

a) izņēmuma paka (sk. 1.7.1.5.);

b) 1. tipa rūpnieciskā paka (IP-1 tipa paka);

c) 2. tipa rūpnieciskā paka (IP-2 tipa paka);

d) 3. tipa rūpniecisko paka (IP-3 tipa paka);

e) A tipa paka;

f) B(U) tipa paka;

g) B(M) tipa paka;

h) C tipa paka.

Uz pakām, kurās pārvadā skaldmateriālu vai urāna heksafluorīdu, attiecas papildu prasības.”

4.1.9.1.3. Punkta pirmo teikumu groza šādi:

“Pakā, kas nav izņēmuma paka, nedrīkst atrasties nekādi izstrādājumi, izņemot tos, kas vajadzīgi radioaktīvā materiāla izmantošanai.”

Pievieno šādus jaunus punktus no 4.1.9.1.6. līdz 4.1.9.1.11. punktam:

“4.1.9.1.6. Pirms jebkuras pakas pirmreizējās nosūtīšanas izpilda šādas prasības:

a) ja noslēgtā sistēma konstruēta spiedienam, kas pārsniedz 35 kPa (manometriskais spiediens), tiek nodrošināts, lai katras pakas noslēgtā sistēma atbilst apstiprinātās konstrukcijas prasībām attiecībā uz šīs sistēmas spēju saglabāt integritāti tādā spiedienā;

b) nodrošina to, ka ikvienas B(U) tipa, B(M) tipa un C tipa pakas un ikvienas skaldmateriālu saturošas pakas ekranējuma un noslēgtās sistēmas efektivitāte, kā arī vajadzības gadījumā siltuma pārneses raksturlielumi un ieslēguma sistēmas efektivitāte ir apstiprinātajai konstrukcijai piemērojamajās vai norādītajās robežās;

c) attiecībā uz skaldmateriālu saturošām pakām, ja neitronu absorbētāji speciāli iekļauti kā pakas sastāvdaļas, lai izpildītu 6.4.11.1. punkta prasības, pārbauda šādu neitronu absorbētāju esamību un sadalījumu.

4.1.9.1.7. Ikreiz pirms ikvienas pakas nosūtīšanas izpilda šādas prasības:

a) nodrošina to, ka attiecībā uz ikvienu paku ir izpildītas visas prasības, kas norādītas attiecīgajos RID noteikumos;

b) nodrošina to, ka pacelšanas stiprinājumi, kas neatbilst 6.4.2.2. punkta prasībām, tiek noņemti vai citādi bloķēti saskaņā ar 6.4.2.3. punktu, lai tos nevarētu izmantot pakas celšanai;

c) nodrošina to, ka attiecībā uz visām pakām, kurām nepieciešams kompetentās iestādes apstiprinājums, tiek ievērotas visas apstiprinājuma sertifikātos norādītās prasības;

d) visas B(U) tipa, B(M) tipa un C tipa pakas aiztur, līdz līdzsvara nosacījumi izpildīti pietiekami, lai varētu pierādīt atbilstību temperatūras un spiediena prasībām, ja atbrīvojums no šīm prasībām nav vienpusēji apstiprināts;

e) attiecībā uz B(U) tipa, B(M) tipa un C tipa paku ar inspekciju un/vai attiecīgiem testiem nodrošina to, ka visi aizvari, vārsti un citi atvērumi noslēgtajā sistēmā, caur kuru radioaktīvais saturs var izkļūt, ir pienācīgi aizvērti un attiecīgā gadījumā aizzīmogoti, tāpat kā pierādot atbilstību 6.4.8.8. un 6.4.10.3. punkta prasībām;

f) attiecībā uz ikvienu īpašas formas radioaktīvo materiālu nodrošina to, ka ir izpildītas visas apstiprinājuma sertifikātā norādītās prasības un attiecīgie RID noteikumi;

g) attiecībā uz pakām, kas satur skaldmateriālu, pēc vajadzības veic 6.4.11.4. punkta b) apakšpunktā norādītos mērījumus un 6.4.11.7. punktā norādītās pārbaudes, lai pierādītu ikvienas pakas slēgumu;

h) attiecībā uz mazdispersu radioaktīvu materiālu nodrošina visu apstiprinājuma sertifikātā norādīto prasību un attiecīgo RID noteikumu izpildi.

4.1.9.1.8. Pie nosūtītāja ir arī kopija no katras instrukcijas, kas attiecas uz pareizu pakas slēgumu un jebkuriem citiem pasākumiem, kuri veicami pirms pakas nosūtīšanas saskaņā ar sertifikāta noteikumiem.

4.1.9.1.9. Izņemot ekskluzīvai lietošanai paredzētās kravas, transporta indekss pakai vai ārējai tarai nedrīkst pārsniegt 10 un kodolkritiskuma drošības indekss pakai vai ārējai tarai — 50.

4.1.9.1.10. Izņemot pakas un ārējo taru, ko pārvadā ekskluzīvai lietošanai, ievērojot 7.5.11. punkta CW33. noteikuma 3.5. punkta a) apakšpunktā precizētos nosacījumus, maksimālais radiācijas līmenis nevienā pakas vai ārējās taras ārējās virsmas punktā nedrīkst pārsniegt 2 mSv/h.

4.1.9.1.11. Maksimālais radiācijas līmenis nevienā ekskluzīvai lietošanai paredzētas pakas ārējās virsmas punktā nedrīkst pārsniegt 10 mSv/h.”

4.1.9.2.3. Šā punkta b) apakšpunktā “2.2.7.2. punkta” aizstāj ar

“2.2.7.1.2. punkta”.

Šā punkta c) apakšpunktā “2.2.7.5. punkta a) apakšpunkta i) daļā” aizstāj ar

“2.2.7.2.3.2. punkta a) apakšpunkta i) punktā”.

Pievieno šādu jaunu 4.1.9.3. punktu:

“4.1.9.3. Pakas ar skaldmateriālu

Ja tās nav klasificētas saskaņā ar 2.2.7.2.3.5. punktu, pakas ar skaldmateriālu nedrīkst ietvert:

a) skaldmateriāla masu, kura neatbilst masai, kas atļauta attiecībā uz iepakojuma modeli;

b) jebkuru radionuklīdu vai skaldmateriālu, kas atšķiras no tiem, kuri atļauti attiecībā uz iepakojuma modeli, vai arī

c) saturu formā vai fizikālā vai ķīmiskā stāvoklī, vai telpiskā salikumā, kas atšķiras no stāvokļiem, kādi atļauti attiecībā uz iepakojuma modeli;

atbilstoši to apstiprinājuma apliecībā norādītajam, ja tādu piemēro.”

4.1.10.4.

Īpašā noteikuma MP 21 līdzšinējās ³ zemsvītras piezīmes tekstu uzskata par ⁴ zemsvītras piezīmes tekstu.

Īpašajā noteikumā MP24 attiecībā uz vielām ar ANO Nr. 0505, 0506 un 0507 pievieno trīs šādas jaunas rindas:

– attiecībā uz vielu ar ANO Nr. 0505 krustpunktā ar vielām ar ANO Nr. 0054, 0186, 0191, 0194, 0195, 0197, 0238, 0240, 0312, 0373, 0405, 0428, 0429, 0430, 0431, 0432, 0506 un 0507 pievieno burtu B;

– attiecībā uz vielu ar ANO Nr. 0506 krustpunktā ar vielām ar ANO Nr. 0054, 0186, 0191, 0194, 0195, 0197, 0238, 0240, 0312, 0373, 0405, 0428, 0429, 0430, 0431, 0432, 0505 un 0507 pievieno burtu B;

– attiecībā uz vielu ar ANO Nr. 0507 krustpunktā ar vielām ar ANO Nr. 0054, 0186, 0191, 0194, 0195, 0197, 0238, 0240, 0312, 0373, 0405, 0428, 0429, 0430, 0431, 0432, 0505 un 0506 pievieno burtu B.

Transponējot jaunās rindas, attiecīgi iestarpina trīs jaunas slejas.

4.2. nodaļa

4.2.1.9.6. Grozījumi a) apakšpunktā [neattiecas uz angļu valodas versiju]

4.2.5.3.

Īpašā noteikuma TP 12 tekstu groza šādi”

“TP12 (Svītrots)”.

Pievieno šādu jaunu īpašo noteikumu TP 35:

“TP35 Portatīvās cisternas instrukciju T14, kas saskaņā ar RID ir piemērojama līdz 2008. gada 31. decembrim, var piemērot līdz 2014. gada 31. decembrim.”

4.3. nodaļa

4.3.2.2.4. Punktu groza šādi:

“4.3.2.2.4. (Rezervēts).

Ja vielu šķidrā stāvoklī, sašķidrinātu gāzu vai atdzesētu sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai paredzētu cisternu korpusi nav ar šķērssienām vai plūsmdaļiem sadalīti nodalījumos, kuru ietilpība nepārsniedz 7500 l, tad tos piepilda ne mazāk kā par 80 % vai ne vairāk kā par 20 % no to ietilpības. Šo prasību nepiemēro: – šķidrumiem, kuru kinemātiskā viskozitāte 20 °C temperatūrā ir vismaz 2 680 mm2/s; – izkausētām vielām, kuru kinemātiskā viskozitāte pildīšanas temperatūrā ir vismaz 2 680 mm2/s; – kravām ar ANO NR. 1963 (“HĒLIJS, ATDZESĒTS UN SAŠĶIDRINĀTS”) un ANO NR. 1966 (“ŪDEŅRADIS, ATDZESĒTS UN SAŠĶIDRINĀTS”).”

4.3.2.3.2. Punkta līdzšinējās ⁴ zemsvītras piezīmes tekstu uzskata par ³ zemsvītras piezīmes tekstu.

4.3.3.2.5. Tabulas slejā “Klasifikācijas kods” attiecībā uz ANO Nr. 1017 aizstāj “2 TC” ar

“2 TOC”.

4.3.3.3.2. Punkta beigas groza šādi:

“... (sk. UIC 573.⁴ lapiņu (“Cisternvagonu izgatavošanas tehniskie nosacījumi” [Technical conditions for the construction of tank wagons])).

⁴ UIC lapiņas 7. izdevums, piemērojams no 2008. gada 1. oktobra.”

4.3.3.4.1.

Šā punkta a) apakšpunkta otro teikumu groza šādi:

Cisternvagonus, kas paredzēti daudzkārtējai lietošanai, īpaši pārbauda, lai pārliecinātos, ka vagona abās pusēs ir redzami un ar 6.8.3.5.7. punktā minētajiem līdzekļiem droši nostiprināti pareizie saliekamie paneļi.”

5. DAĻA

5.1. nodaļa

5.1.2.1. Šā punkta a) apakšpunkta tekstu pēc ii) punkta groza šādi:

“ja vien nav redzami ANO numuri un bīstamības zīmes attiecībā uz visām bīstamajām kravām, kas atrodas ārējā tarā, izņemot 5.2.2.1.11. punktā noteikto. Ja dažādus iepakojumus jāmarķē ar vienu un to pašu ANO numuru vai to pašu iepakojuma bīstamības zīmi … (pārējais teksts netiek mainīts)”.

5.1.3.2. Punktā “Cisternas un IBC” aizstāj ar

“Iepakojumus, tostarp cisternas un IBC”.

5.1.5.1. Punktu svītro. Attiecīgi veic pārnumerāciju no 5.1.5.2. līdz 5.1.5.3.3. punktam, kas attiecīgi kļūst par 5.1.5.1. un 5.1.5.2.3. punktu.

5.1.5.1.1. (līdzšinējais 5.1.5.2.1. punkts) Aizstāj “(5.1.5.2.2. un 5.1.5.2.3. punkts)” ar

“(5.1.5.1.2. un 5.1.5.1.3. punkts)”.

Savukārt “(5.1.5.2.4. punkts)” aizstāj ar

“(5.1.5.1.4. punkts)”.

5.1.5.1.2. (līdzšinējais 5.1.5.2.2. punkts) Pēdējā rindkopā “(sk. 5.1.5.3.1. punktu)” aizstāj ar

“(sk 5.1.5.2.1. punktu)”.

5.1.5.2.1. (līdzšinējais 5.1.5.3.1. punkts) Šā punkta c) apakšpunktā “(sk. 5.1.5.2.2. punktu)” aizstāj ar “(sk 5.1.5.1.2. punktu)”.

5.1.5.2.2. (līdzšinējais 5.1.5.3.2. punkts) Svītro otro teikumu. Pievieno šādu jaunu punktu:

“5.1.5.3. Transporta indeksa (TI) un kodolkritiskuma drošības indeksa (KDI) noteikšana

5.1.5.3.1. Transporta indekss (TI) pakai, ārējai tarai, konteineram vai neiepakotam LSA-I materiālam, vai SCO-I priekšmetam ir skaitlis, ko iegūst saskaņā ar šādu procedūru:

a) nosaka maksimālo radiācijas līmeni milizīvertos stundā (mSv/h) 1 m attālumā no pakas, ārējās taras, konteinera, neiepakota LSA-I materiāla vai SCO-I ārējās virsmas. Noteikto vērtību reizina ar 100,un iegūtais skaitlis ir transporta indekss.

Attiecībā uz urāna un torija rūdām un to koncentrātiem par maksimālo starojuma līmeni jebkurā punktā 1 m attālumā no kravas ārējās virsmas var pieņemt:

0,4 Sv/h – urāna un torija rūdām un fizikālajiem koncentrātiem; 0,3 mSv/h – torija ķīmiskajiem koncentrātiem;

0,02 mSv/h – urāna ķīmiskajiem koncentrātiem, kuri nav urāna heksafluorīds;

b) attiecībā uz tvertnēm, konteineriem un neiepakotiem LSA-I un SCO-I lielumu, ko nosaka a) stadijā iepriekš, reizina ar attiecīgo koeficientu no 5.1.5.3.1. tabulas;

c) vērtības, ko iegūst a) un b) posmā, noapaļo uz augšu līdz pirmajai zīmei aiz komata (piem., 1,13 noapaļo uz 1,2), izņemot 0,05 un mazākus skaitļus, kurus var uzskatīt par nulli.

5.1.5.3.1. tabula. Reizināšanas koeficienti attiecībā uz tvertnēm, konteineriem un neiepakotiem
LSA-I materiāliem un SCO-I

Kravas izmērsa	Reizināšanas koeficients
kravas izmērs ≤ 1 m2 1 m² < kravas izmērs ≤ 5 m2 1 m² < kravas izmērs ≤ 20 m2 20 m² < kravas izmērs	1 2 3 10

^a Mēra kravas lielāko šķērsgriezuma laukumu.

5.1.5.3.2. Transporta indeksu attiecībā uz ikvienu ārējo taru, konteineru vai vagonu nosaka kā visu tajā esošo paku TI summu, vai arī veicot tiešus radiācijas līmeņa mērījumus, izņemot elastīgu ārējo taru, attiecībā uz kuru transporta indeksu nosaka tikai kā visu paku transporta indeksu summu.

5.1.5.3.3. Ārējās taras vai konteinera kodolkritiskuma drošības indeksu nosaka, summējot visu tajā esošo paku KDI. Tāpat rīkojas, nosakot KDI kopsummu sūtījumam vai vagonā iekrautajai kravai.

5.1.5.3.4. Pakām un ārējai tarai piešķir kategoriju I–BALTS (“I-WHITE”), II–DZELTENS (“II-YELLOW”)vai III–DZELTENS (“III-YELLOW”) saskaņā ar 5.1.5.3.4. tabulā norādītajiem nosacījumiem un ievērojot šādas prasības:

a) nosakot attiecīgo kategoriju iepakojumam vai ārējai tarai, ņem vērā transporta indeksu un virsmas radiācijas līmeni. Ja transporta indekss atbilst vienai kategorijai, bet radiācijas līmenis uz ārējās virsmas — citai kategorijai, tad paku vai ārējo taru iekļauj augstākajā kategorijā. Šajā saistībā kategoriju I–BALTS uzskata par zemāko kategoriju;

b) transporta indeksu nosaka pēc procedūrām, kas noteiktas 5.1.5.3.1. un 5.1.5.3.2. punktā;

c) ja virsmas radiācijas līmenis ir lielāks par 2 mSV/h, iepakojumu un ārējo taru pārvadā ekskluzīvai lietošanai un saskaņā ar 7.5.11. punkta CW33. noteikuma 3.5. punkta a) apakšpunkta noteikumiem;

d) paku, ko pārvadā īpašā kārtībā, iekļauj kategorijā III–DZELTENS, ja vien izcelsmes valsts kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājuma apliecībā nav noteikts citādi (sk. 2.2.7.2.4.6. punktu);

e) ārējo taru, kurā ir pakas, ko pārvadā īpašā kārtībā, iekļauj kategorijā III–DZELTENS, ja vien izcelsmes valsts kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājuma apliecībā nav noteikts citādi (sk. 2.2.7.2.4.6. punktu).

5.1.5.3.4. tabula. Paku un ārējās taras kategorijas

Nosacījumi		Kategorija
Transporta indekss (TI)	Maksimālais radiācijas līmenis jebkurā ārējās virsmas punktā
0a	Ne vairāk kā 0,005 mSv/h	I-BALTS
Virs 0, bet ne vairāk par 1a	Vairāk nekā 0,005 mSv/h, bet ne vairāk kā 0,5 mSv/h	II-DZELTENS
Vairāk nekā 1, bet ne vairāk kā 10	Vairāk nekā 2 mSv/h, bet ne vairāk kā 2 mSv/h	III-DZELTENS
Vairāk nekā 10	Vairāk nekā 2 mSv/h, bet ne vairāk kā 10 mSv/h	III-DZELTENSb

^a Ja izmērot noteiktais TI nav lielāks par 0,05, tad saskaņā ar 5.1.5.3.1. punkta c)  apakšpunktu lietojamā vērtība var būt nulle.

^b Jāpārvadā ekskluzīvai lietošanai.”

 

5.1.5.4. Pirmajā piezīmē aizvieto “ (sk. 5.1.5.2.4. punkta a) apakšpunktu)” ar

“(sk 5.1.5.1.4. punkta a) apakšpunktu)”.

Otrajā piezīmē aizvieto “ (sk. 5.1.5.2.4. punkta b) apakšpunktu)” ar

“(sk 5.1.5.1.4. punkta b) apakšpunktu)”.

Trešajā piezīmē aizvieto “ (sk. 5.1.5.2. punktu)” ar

“(sk 5.1.5.1. punktu)”.

Tabulas pēdējā slejā “5.1.5.2.4. punkta b) apakšpunkts”, “5.1.5.3.1. punkta a) apakšpunkts”, “5.1.5.3.1. punkta b) apakšpunkts” un “5.1.5.2.2. punkts” aizstāj ar

“5.1.5.1.4. punkta b) apakšpunkts” (piecas reizes), “5.1.5.2.1. punkta a) apakšpunkts” (astoņas reizes), “5.1.5.2.1. punkta b) apakšpunkts” (vienreiz) un “5.1.5.1.2. punkts” (trīs reizes).

5.2. nodaļa

5.2.1.6. Šā punkta 1. piezīmē “6.2.1.7. punktu” aizstāj ar

“6.2.2.7. punktu”.

Šā punkta 2. piezīmē “6.2.1.8. punktu” aizstāj ar

“6.2.2.8. punktu”.

5.2.1.8. Punktu groza šādi:

“5.2.1.8. Īpaši marķēšanas noteikumi attiecībā uz videi bīstamām vielām

5.2.1.8.1. Pakas, kurās ir videi bīstamas vielas, kas atbilst 2.2.9.1.10. punkta kritērijiem, noturīgi marķē ar 5.2.1.8.3. punktā parādīto videi bīstamu vielu zīmi, ja vien atsevišķos iepakojumos vai kombinētos iepakojumos nav iekšējie iepakojumi, kuros ir:

– ne vairāk par 5 l šķidruma vai

– ne vairāk par 5 kg cietvielas.

5.2.1.8.2. Videi bīstamu vielu zīmi novieto blakus marķējumam, kas pieprasīts 5.2.1.1. punktā. Ir jāizpilda 5.2.1.2. un 5.2.1.4. punkta prasības.

5.2.1.8.3. Videi bīstamu vielu zīme ir tāda, kāda norādīta turpmāk. Zīmes izmēri ir 100 mm × 100 mm, ja vien paku izmēri nav tādi, ka uz tām ir iespējams izvietot tikai mazākas zīmes.

Simbols (zivs un koks): uz balta vai atbilstošas kontrastkrāsas fona.”

5.2.1.9.2. Šā punkta a) apakšpunktā svītro

“slēgtas”.

5.2.2.1.11.1. Pirmajā teikumā “Izņemot prasības, kas saskaņā ar 5.3.1.1.3. punktu paredzētas lielajiem konteineriem un cisternām” aizstāj ar

“Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 5.3.1.1.3. punktu izmanto palielināta izmēra bīstamības zīmes”.

Punkta pirmajā teikumā “(sk. 2.2.7.8.4. punktu)” aizstāj ar

“(sk 5.1.5.3.4. punktu)”.

5.2.2.1.11.2. Šā punkta a) apakšpunkta i) punktā “2.2.7.7.2.1. punktā” aizstāj ar

“2.2.7.2.2.1. punktā”.

Šā punkta d) apakšpunktā “sk. 2.2.7.6.1.1. un 2.2.7.6.1.2. punktu” aizstāj ar

“skaitlis, kas aprēķināts saskaņā ar 5.1.5.3.1. un 5.1.5.3.2. punktu”.

5.2.2.2.1. Pievieno šādu jaunu otro teikumu:

“Ar nelieliem pielāgojumiem, kas neietekmē acīmredzamo bīstamības zīmes nozīmi, ir pieņemami arī attiecīgie modeļi, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas citiem transporta veidiem.”

5.2.2.2.1.1. Aizstāj “Tām 5 mm attālumā un paralēli iekšējai malai pa visu perimetru ir novilkta līnija simbola krāsā.” ar

“Uz tām apmales iekšpusē jābūt līnijai, kas novilkta 5 mm attālumā no malas un tai paralēli. Bīstamības zīmes augšpusē līnijai jābūt tādā pašā krāsā, kādā ir simbols, bet apakšpusē – tādā pašā krāsā, kādā ir cipars zīmes apakšējā stūrī.”

5.2.2.2.1.2. Pirmajā teikumā “ISO 7225:1994” aizstāj ar

“ISO 7225:2005”.

Otrajā teikumā “ISO 7225” aizstāj ar

“ISO 7225:2005”.

5.2.2.2.1.3. Šo punktu groza šādi:

“5.2.2.2.1.3. Izņemot 1. klases 1.4., 1.5. un 16. apakšgrupas bīstamības zīmes, bīstamības zīmes augšpusē ir apzīmējums attēla veidā un apakšpusē:

a) 1., 2., 3., 5.1., 5.2., 7., 8. un 9. klases bīstamības zīmēm – klases numurs;

b) 4.1., 4.2. un 4.3. klases bīstamības zīmēm – cipars “4”;

c) 6.1. un 6.2 klases bīstamības zīmēm – cipars “6”.

Bīstamības zīmēs var būt teksts, piemēram ANO nr. vai vārdi, kas apraksta bīstamību (piemēram, “uzliesmojošs”) saskaņā ar 5.2.2.2.1.5. punktu, ja šis teksts neaizsedz vai nesamazina citus obligātos bīstamības zīmes elementus.”

5.2.2.2.1.4. punktu groza šādi:

“5.2.2.2.1.4. Turklāt, izņemot 1.4., 1.5. un 1.6. apakšgrupu, 1. klases bīstamības zīmju apakšpusē virs klases numura norāda vielas vai izstrādājuma apakšgrupas numuru un atbilstības grupas burtu. 1.4., 1.5. un 1.6. apakšgrupas bīstamības zīmju augšpusē norāda apakšgrupas numuru, bet apakšpusē — klases numuru un atbilstības grupas burtu.”

5.2.2.2.1.6. punkta b) apakšpunkta beigās svītro

“un”.

Iestarpina šādu jaunu c) apakšpunktu:

“c) 5.2. klases bīstamības zīmi, kur simbols var būt baltā krāsā, un”.

Pārnumurē c) apakšpunktu par d) apakšpunktu.

5.2.2.2.2. Paskaidrojošajā daļā, kas attiecas uz 2.1. klases bīstamības zīmi, “5.2.2.2.1.6. punkta c) apakšpunktā” aizstāj ar

“5.2.2.2.1.6. punkta d) apakšpunktā”.

5.3. nodaļa

Pievieno šādu jaunu 5.3.1.1.6. punktu:

“5.3.1.1.6. Ja transporta bīstamības zīmes piestiprina saliekamajiem paneļiem, tos konstruē un nostiprina tā, lai pārvadāšanas laikā tie nevarētu atvērties vai kļūt vaļīgi (īpaši triecienu vai netīšu darbību dēļ).”

5.3.1.7.1. Šā punkta a) apakšpunktu groza šādi:

“a) jābūt vismaz 250 mm × 250 mm lielai, ar zīmes iekšpusē paralēli malai 12,5 mm attālumā no tās pa visu perimetru novilktu līniju zīmes simbola krāsā. Bīstamības zīmes augšpusē līnijai jābūt tādā pašā krāsā, kādā ir simbols, un apakšpusē – tādā pašā krāsā, kādā ir cipars zīmes apakšējā stūrī;”.

5.3.2.1.5. Pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Šis punkts nav jāattiecina uz tādu slēgtu un pārsegtu vagonu marķēšanu ar oranžām plāksnītēm, kuri pārvadā cisternas ar maksimālo ietilpību 3000 litru.”

5.3.2.2.1. Pirmās rindkopas beigās pievieno šādu tekstu:

“Tai ir jāpaliek nostiprinātai neatkarīgi no vagona novietojuma.”

5.3.2.2.2. Beigās pievieno šādu tekstu:

“Plāksnīšu maināmie cipari un burti, ar ko apzīmē bīstamības identifikācijas numuru un ANO numuru, pārvadājuma laikā nedrīkst mainīt to atrašanās vietu neatkarīgi no vagona novietojuma.”

Pievieno šādu jaunu 5.3.2.2.5. punktu:

“5.3.2.2.6. Ja oranžo plāksnīti vai 5.3.2.2.1. punktā minēto alternatīvo marķējumu piestiprina saliekamajiem paneļiem, tos konstruē un nostiprina tā, lai pārvadāšanas laikā tie nevarētu atvērties vai kļūt vaļīgi (īpaši triecienu vai netīšu darbību dēļ).”

5.3.2.3.2. Identifikācijas numuru “423” un “X423” aprakstu groza šādi:

“423 cietviela, kas reaģē ar ūdeni, izdalot uzliesmojošas gāzes, vai uzliesmojoša cietviela, kas bīstami reaģē ar ūdeni, izdalot uzliesmojošas gāzes, vai pašsasilstoša cietviela, kas reaģē ar ūdeni, izdalot uzliesmojošas gāzes;

X423 cietviela, kas bīstami reaģē ar ūdeni, izdalot uzliesmojošas gāzes, vai uzliesmojoša cietviela, kas bīstami reaģē ar ūdeni, izdalot uzliesmojošas gāzes, vai pašsasilstoša cietviela, kas bīstami reaģē ar ūdeni, izdalot uzliesmojošas gāzes;”.

Pēc ieraksta “43” iestarpina:

“X432 spontāni uzliesmojuša (pirofora) cietviela, kas bīstami reaģē ar ūdeni, izdalot uzliesmojošas gāzes.”

Iestarpina šādu jaunu punktu:

“5.3.6. Videi bīstamas vielas zīme

Ja saskaņā ar 5.3.1. punktu uz tādu lielo konteineru, MEGC, cisternkonteineru, portatīvo cisternu un vagonu ārējās virsmas, kuros ir videi bīstamas vielas, kas atbilst 2.2.9.1.10. kritērijiem, ir jāizvieto transporta bīstamības zīme, tos marķē ar videi bīstamas vielas zīmi, kas attēlota 5.2.1.8.3. punktā. Prasības 5.3.1. punktā, kas attiecas uz transporta bīstamības zīmēm, mutatis mutandis attiecina uz videi bīstamas vielas zīmi.”

5.4. nodaļa

5.4.1. Dzēš piezīmi pēc virsraksta.

5.4.1.1.1. punkta f) apakšpunktam pievieno šādu 1. un 2. piezīmi:

“1. PIEZĪME. (Rezervēts)

2. PIEZĪME. Attiecībā uz bīstamajām kravām, kas atrodas RID aprakstītajās iekārtās un aprīkojumā, norādītais daudzums ir kopējais tajās esošo bīstamo kravu daudzums attiecīgi kilogramos vai litros.”

5.4.1.1.3. punktu papildina ar šādu jaunu daļu:

“Ja ir noteikta marķēšana saskaņā ar 5.3.2.1. punktu pirms 5.4.1.1.1. punkta j) apakšpunktā noteiktā bīstamības identifikācijas numura raksta vārdu “ATKRITUMI” (“WASTE”), piemēram, šādi:

– “ATKRITUMI, 33, ANO Nr. 1993 UZLIESMOJOŠS ŠĶIDRUMS, C.N.P. (toluols un etilspirts), 3., II”, vai

– “ATKRITUMI, 33, ANO Nr. 1993 UZLIESMOJOŠS ŠĶIDRUMS, C.N.P. (toluols un etilspirts), 3., PG II”.

Ja piemēro 2.1.3.5.5. punkta noteikumus attiecībā uz atkritumiem, tad atbilstošajam kravas nosaukumam pievieno šādu tekstu:

“ATKRITUMI SASKAŅĀ AR 2.1.3.5.5. PUNKTU” (piemēram, “ANO Nr. 3264, KOROZĪVS ŠĶIDRUMS, SKĀBS, NEORGANISKS, C.N.P., 8, II, ATKRITUMI SASKAŅĀ AR 2.1.3.5.5. PUNKTU”).

Tehniskais nosaukums, kura pievienošanu reglamentē 3.3. nodaļa, nav jāpievieno.”

Pievieno šādu jaunu 5.4.1.1.6.4. punktu:

“5.4.1.1.6.4. Veicot pārvadājumus ar cisternvagoniem, nomontējamām cisternām, baterijvagoniem, cisternkonteineriem un MEGC saskaņā ar 4.3.2.4.4. punkta nosacījumiem, pārvadājuma dokumentā iekļauj šādu ierakstu:

“PĀRVADĀŠANA SASKAŅĀ AR 4.1.2.2. PUNKTU”.

5.4.1.1.9. Svītro punkta pēdējo rindkopu.

5.4.1.1.11. punktu groza šādi:

“5.4.1.1.11. Īpaši noteikumi IBC vai portatīvo cisternu pārvadāšanai pēc pēdējās periodiskās inspekcijas termiņa beigām

Veicot pārvadājumus saskaņā ar 4.1.2.2. punkta b) apakšpunkta, 6.7.2.19.6. punkta b) apakšpunkta, 6.7.3.15.6. punkta b) apakš­punkta vai 6.7.4.14.6. punkta b) apakšpunkta prasībām, par to pārvadājuma dokumentā iekļauj attiecīgi šādu paziņojumu:

“PĀRVADĀŠANA SASKAŅĀ AR 4.1.2.2.  PUNKTA b) APAKŠPUNKTU”,

“PĀRVADĀŠANA SASKAŅĀ AR 6.7.2.19.6.  PUNKTA b) APAKŠPUNKTU”,

“PĀRVADĀŠANA SASKAŅĀ AR 6.7.3.15.6.  PUNKTA b) APAKŠPUNKTU” vai

“PĀRVADĀŠANA SASKAŅĀ AR 6.7.4.14.6. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU”.”

5.4.1.1.12. punktā “2007. GADA 1. JANVĀRIM” aizstāj ar

“2009. GADA 1. JANVĀRIM”.

5.4.1.4.2. punkta ⁶ zemsvītras piezīmi groza šādi:

“⁶ (ECE/TRADE/168, edition 1989). Ja to izmanto, tad var skatīt UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības sekmēšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra (UN/CEFACT) ieteikumus, jo īpaši 1. ieteikumu (“Apvienoto Nāciju Organizācijas norādījumi par tirdzniecības dokumentu formu” [United Nations Layout Key for Trade Documents]) (ECE/TRADE/137, izdevums 81.3), dokumentu “Apvienoto Nāciju Organizācijas norādījumi par tirdzniecības dokumentu formu. Piemērošanas norādījumi” [UN Layout Key for Trade Documents - Guidelines for Applications] (ECE/TRADE/270, 2002. gada izdevums), 11. ieteikumu (“Bīstamu kravu starptautiskās pārvadājumu dokumentācijas aspekti” [Documentary Aspects of the International Transport of Dangerous Goods]) (ECE/TRADE/204, izdevums 96.1 – šobrīd tiek pārskatīts) un 22. ieteikumu (“Norādījumi par standartizētu sūtījumu instrukciju formu” [Layout Key for Standard Consignment Instructions]) (ECE/TRADE/168, 1989. gada izdevums). Sk. arī UN/CEFACT dokumentu “Tirdzniecības veicināšanas ieteikumu kopsavilkums” [Summary of Trade Facilitation Recommendations] (ECE/TRADE/346, 2006. gada izdevums) un Apvienoto Nāciju Organizācijas “Tirdzniecības informācijas elementu vēsturi” [Trade Data Elements Directory] (UNTDED) (ECE/TRADE/362, 2005. gada izdevums).”

5.4.2. 5.4.2.2. punkta ⁸ zemsvītras piezīmes beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

“Valstīs, kuru attiecīgie normatīvie akti atzīst ar faksimilu pārsūtītu parakstu juridisko spēku, šādi paraksti ir pieņemami.”

Šā punkta ⁸ zemsvītras piezīmi papildina šādi:

“5.4.2.3. Ja pārvadātājam bīstamās kravas dokumentāciju iesniedz ar elektroniskās datu apstrādes (EDP) vai elektroniskās datu apmaiņas (EDI) datu pārraides metožu palīdzību, parakstu(-us) var aizstāt ar tās(to) personas(-u) vārdu un uzvārdu, kurai(-ām) ir pilnvaras parakstīt šādu dokumentāciju.”

5.5. nodaļa

5.5.2.2. Beigās pievieno šādu tekstu:

“Šajā punktā prasītajai bīstamības zīmei ir jāatrodas uz vagona, konteinera vai cisternas līdz brīdim, kamēr:

a) fumigētais vagons, konteiners vai cisterna ir izvēdināta, lai atbrīvotos no kaitīgas fumigantas gāzes koncentrācijas, un

b) fumigētie izstrādājumi vai materiāli ir izkrauti.”

5.5.2.3. Fumigācijas brīdinājuma zīmē pirms “NEIEKĀPT” iestarpina

“VĒDINĀŠANA VEIKTA [datums*]”.

6. DAĻA

6.1. nodaļa

6.1.1.4. punkta beigās pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Ieteicamus norādījumus par procedūrām, kuras varētu ievērot, sniedz ISO 16106:2006 “Iepakojumi. Bīstamu kravu transporta pakas. Bīstamu kravu iepakojumi, vidējas kravnesības konteineri (IBC) un lieli iepakojumi. Norādījumi ISO 9001 piemērošanai” [Packaging – Transport packages for dangerous goods – Dangerous goods packagings, intermediate bulk containers (IBCs) and large packagings – Guidelines for the application of ISO 9001].

6.1.2.6. Pēc saraksta pievieno šādu piezīmi:

“PIEZĪME. “Plastmasas materiāli” nozīmē arī citus polimēru materiālus, piemēram, gumiju.”

6.1.3.1. punkta a) apakšpunkta i) punktā tekstu aiz simbola aizstāj ar šādu:

“Šo simbolu neizmanto citiem mērķiem, tikai tam, lai apliecinātu, ka iepakojums atbilst 6.1., 6.2., 6.3., 6.5. vai 6.6. nodaļas attiecīgajām prasībām. Šo simbolu neizmanto iepakojumiem, kas atbilst 6.1.1.3. punkta, 6.1.5.3.1. punkta e) apakšpunkta, 6.1.5.3.5. punkta c) apakšpunkta, 6.1.5.4., 6.1.5.5.1. un 6.1.5.6. punkta vienkāršotajiem noteikumiem (sk arī ii) punktu turpmāk). Ja marķējums ir reljefi iespiests uz metāla iepakojuma, šā simbola vietā var lietot burtus “UN” vai”.

Punkta a) apakšpunkta ii) punktu groza šādi:

“Simbols “RID/ADR” attiecībā uz salikto (stikla, porcelāna vai keramikas) iepakojumu un plāno metāla iepakojumu, kas atbilst vienkāršotiem nosacījumiem (sk. 6.1.1.3. punktu, 6.1.5.3.1. punkta e) apakšpunktu, 6.1.5.3.5. punkta c) apakšpunktu, 6.1.5.4., 6.1.5.5.1. un 6.1.5.6. punktu).

PIEZĪME. Iepakojumi ar šo simbolu ir apstiprināti attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, uz ko attiecīgi attiecas RID, ADR un ADN. Tas nenozīmē, ka tie ir apstiprināti attiecībā uz pārvadājumiem, izmantojot citus transporta veidus, vai pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem vai iekšējiem ūdensceļiem, kurus reglamentē citi noteikumi.”

6.1.5. [neattiecas uz teksta angļu valodas versiju]

6.1.5.1.1. Aizstāj “pārbauda, kā paredzēts 6.1.5. iedaļā, ievērojot kompetentās iestādes noteiktās un apstiprinātās procedūras” ar

“jāpārbauda, kā noteikts 6.1.5. punktā, ievērojot kārtību, kādu noteikusi kompetentā iestāde, kas atļauj marķējuma piešķiršanu, un jāapstiprina šai kompetentajai iestādei”.

6.1.5.1.2. Pirmo teikumu aizstāj ar

“Katram iepakojuma konstrukcijas tipam, pirms to sāk izmantot, ir jāiztur šajā nodaļā aprakstītās pārbaudes.”

6.1.5.3.1. [neattiecas uz teksta angļu valodas versiju]

6.1.5.3.4. punktu groza šādi:

“6.1.5.3.4. Kontrolvirsma (mērķis)

Kontrolvirsmai jābūt neelastīgai un

– pietiekami viendabīgai un masīvai, lai tā būtu nekustīga;

– plakanai un bez lokāliem defektiem, kas varētu ietekmēt pārbaudes rezultātus;

– pietiekami stingrai, lai nedeformētos pārbaužu veikšanas apstākļos un lai pārbaudes to nebojātu, un

– pietiekami lielai, lai nodrošinātu to, ka pārbaudāmā paka pilnībā nokrīt uz virmas.”

6.1.5.3.5. [neattiecas uz teksta angļu valodas versiju]

6.2. nodaļa

6.2. nodaļu groza šādi:

“6.2. nodaļa.

Prasības, kas noteiktas spiedien­tvertņu, aerosola balonu, mazo gāzi saturošo tvertņu (gāzes patronu) un tādu kurināmā elementa kasešu konstrukcijai un pārbaudēm, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze

6.2.1. Vispārīgās prasības

PIEZĪME. Uz aerosola baloniem, mazajām, gāzi saturošajām tvertnēm (gāzes patronām) un kurināmā elementa kasetēm, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze, neattiecas 6.2.1.–6.2.5. punkta prasības.

6.2.1.1. Konstrukcija

6.2.1.1.1. Spiedientvertnes un to slēg­elementus konstruē, izgatavo, pārbauda un aprīko tā, lai tie spēj izturēt jebkurus apstākļus, arī nogurumu, kādiem tie tiek pakļauti parastos ekspluatācijas apstākļos pārvadāšanas un izmantošanas laikā.

6.2.1.1.2. (Rezervēts)

6.2.1.1.3. Minimālais sieniņu biezums nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par projektā un konstrukcijas tehniskajos standartos noteikto.

6.2.1.1.4. Metinātām spiedientvertnēm drīkst izmantot tikai tādus metālus, kuru kvalitāte atbilst metināšanas vajadzībām.

6.2.1.1.5. Cilindru, cauruļveida tvertņu, spiediena mucu un balonu montāžas agregātu pārbaudes spiedienam jāatbilst 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukcijai P200. Slēgtu kriogēno trauku pārbaudes spiedienam jāatbilst 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukcijai P203.

6.2.1.1.6. Spiedientvertnēm, kas veido montāžas agregātus, jāatrodas uz balsta konstrukcijas un jābūt sastiprinātām vienkopus. Spiedientvertnēm jābūt nostiprinātām tā, lai tās būtu nekustīgas attiecībā pret montāžas konstrukciju un neradītu kaitīga sprieguma palielināšanos atsevišķās vietās. Kolektoru montāžas komplektus (piemēram, kolektoru, vārstus, manometrus) projektē un būvē tā, lai tie būtu aizsargāti no triecienu radītiem bojājumiem un spēkiem, kas parasti ir novērojami pārvadāšanas laikā. Kolektora cauruļvados jābūt vismaz tādam pašam pārbaudes spiedienam kā balonos. Tvertnei, kas paredzēta toksisku sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai, jābūt izolācijas vārstam, lai nodrošinātu to, ka ikvienu spiedientvertni var uzpildīt atsevišķi un ka pārvadāšanas laikā starp spiedientvertņu saturu nenotiek spiediena apmaiņa.

PIEZĪME. Toksisku sašķidrinātu gāzu klasifikācijas kodi ir 2T, 2TF, 2TC, 2TO, 2TFC un 2TOC.

6.2.1.1.7. Jānovērš nesaderīgu metālu saskare, kas var radīt galvaniska procesa izraisītus bojājumus.

6.2.1.1.8. Papildu prasības attiecībā uz tādu slēgtu kriogēno trauku konstrukciju, kas paredzēti atdzesētām sašķidrinātām gāzēm

6.2.1.1.8.1. Jānoskaidro katrā spiedientvertnē izmantoto metālu mehāniskās īpašības, tostarp to triecienizturību un lieces koeficients.

PIEZĪME. Attiecībā uz triecienizturību 6.8.5.3. punktā ir sīki izstrādātas prasības pārbaudēm, kuras var izmantot.

6.2.1.1.8.2. Spiedientvertnēm jābūt aprīkotām ar siltumizolāciju. Siltumizolācijas pārvalkam tā jāaizsargā no triecieniem. Ja telpā starp spiedientvertni un pārvalku ir izsūknēts gaiss (vakuumizolācija), pārvalka konstrukcijai bez paliekošas deformācijas jāiztur vismaz 100 kPa (1 bārs) ārējais spiediens, kas aprēķināts saskaņā ar atzītiem tehniskajiem normatīviem, vai aprēķinātais kritiskais sabrukšanas spiediens, kas ir vienāds vismaz ar 200 kPa (2 bāru) manometrisko spiedienu. Ja pārvalks pēc noslēgšanas ir gāznecaurlaidīgs (piemēram, ja izmanto vakuumizolāciju), ir jābūt ierīcei, kas novērš bīstama spiediena iespējamību izolācijas kārtā, kad spiedien­tvertne vai tās savienotājelementi nav pietiekami gāznecaurlaidīgi. Šai ierīcei jāpasargā izolācija no mitruma.

6.2.1.1.8.3. Slēgtās kriogēnās tvertnes, kurās paredzēts pārvadāt atdzesētas sašķidrinātas gāzes, kuru viršanas temperatūra ir zemāka par –182 ^oC atmosfēras spiedienā, nedrīkst izgatavot no materiāliem, kas var reaģēt ar skābekli vai ar skābekli bagātinātu gaisu, radot apdraudējumu, ja tie atrodas tādā siltumizolācijas vietā, kur pastāv iespējamība, ka tie varētu saskarties ar skābekli vai ar šķidrumu, kas bagātināts ar skābekli.

6.2.1.1.8.4. Slēgtās kriogēnās tvertnes konstruē un izgatavo kopā ar piemērotām celšanas un nostiprināšanas ierīcēm.

6.2.1.1.9. Papildu prasības attiecībā uz acetilēnam paredzētu spiedientvertņu konstrukciju

Spiedientvertnes, kas paredzētas izšķīdinātam acetilēnam ar ANO numuru 1001 un acetilēnam bez šķīdinātāja ar ANO numuru 3374, piepilda ar vienmērīgi sadalītu porainu materiālu, kura tips atbilst prasībām un pārbaudēm, ko noteikusi kompetentā iestāde, un kurš

a) ir saderīgs ar spiedientvertni un neveido kaitīgus vai bīstamus savienojumus vai nu ar acetilēnu, vai ar šķīdinātāju, ja vielas ANO numurs ir 1001, un

b) spēj novērst acetilēna sadalīšanās izplatīšanos porainajā materiālā.

Ja vielas ANO numurs ir 1001, šķīdinātājam jābūt saderīgam ar spiedientvertni.

6.2.1.2. Materiāli

6.2.1.2.1. Spiedientvertņu un to slēgumu, kas ir tiešā kontaktā ar bīstamajām kravām, konstrukcijā izmantotos materiālus nedrīkst ietekmēt vai vājināt tādas bīstamās kravas, kuras ir paredzēts pārvadāt ar šādu spiedientvertni, un šādi materiāli nedrīkst izraisīt bīstamu ietekmi, piemēram, katalizācijas reakciju vai reaģēt ar bīstamajām kravām.

6.2.1.2.2. Spiedientvertnes un to slēgumus izgatavo no materiāliem, kas ir paredzēti projektā un konstrukcijas tehniskajos standartos, kā arī piemērojamajā iepakošanas instrukcijā, kas attiecas uz vielām, kuras ir paredzēts pārvadāt ar spiedientvertni. Materiāliem ir jābūt noturīgiem pret trauslo sabrukumu un sprieguma izraisītu plaisājošu koroziju atbilstoši tam, kā norādīts projektēšanas un konstrukcijas tehniskajos standartos.

6.2.1.3. Apkalpošanas iekārtas

6.2.1.3.1. Vārstus, caurules un citu aprīkojumu, kas pakļauts spiedienam, izņemot spiediena samazināšanas aprīkojumu, projektē un būvē tā, lai plīšanas spiediens būtu vismaz 1,5 reizes lielāks par tvertnes pārbaudes spiedienu.

6.2.1.3.2. Apkalpošanas iekārtas veido vai konstruē tā, lai novērstu bojājumus, kas varētu izraisīt spiedientvertnes satura noplūdi parastos pārkraušanas un pārvadāšanas apstākļos. Kolektora caurulēm, kas savienotas ar slēgvārstu, jābūt pietiekami elastīgām, lai pasargātu vārstus no cauruļu nomaukšanās un spiedientvertnes satura izplūšanas. Iepildīšanas un iztukšošanas vārstiem un aizsarguzbāžņiem jābūt aizsargātiem pret neparedzētu atvēršanos. Vārstus aizsargā tā, kā noteikts 4.1.6.8. punktā.

6.2.1.3.3. Spiedientvertnes, kuras nav paredzēts pārvietot manuāli vai ripināt, aprīko ar ierīcēm (sliecēm, gredzeniem, siksnām), kas ļauj tās droši pārvietot, izmantojot mehāniskus līdzekļus, un tās izvieto tā, lai nesamazinātos spiedientvertņu izturība un tajās nerastos nevajadzīgs spriegums.

6.2.1.3.4. Atsevišķas spiedientvertnes aprīko ar spiediena samazināšanas aprīkojumu, kas aprakstīts 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukcijā P200 2) vai 6.2.1.3.6.4. un 6.2.1.3.6.5. punktā. Spiediena samazināšanas ierīces konstruē tā, lai tās novērstu svešķermeņu iekļūšanu korpusā, gāzes noplūdi un bīstama pārspiediena veidošanos. Ja horizontāli novietotas spiedientvertnes ar kolektoru, kas aprīkotas ar spiediena samazināšanas ierīcēm, ir piepildītas ar uzliesmojošu gāzi, tai brīvi jāizplūst apkārtējā gaisā tā, lai izplūstošā gāze parastos pārvadāšanas apstākļos neradītu apdraudējumu pašām spiedientvertnēm.

6.2.1.3.5. Spiedientvertnes, kuras piepilda pēc tilpuma, aprīko ar līmeņa rādītāju.

6.2.1.3.6. Papildu prasības attiecībā uz slēgtajām kriogēnajām tvertnēm

6.2.1.3.6.1. Katru iepildīšanas un iztukšošanas atveri slēgtajā kriogēnajā tvertnē, ko izmanto atdzesētu un sašķidrinātu uzliesmojošu gāzu pārvadāšanai, aprīko vismaz ar divām patstāvīgām secīgi savienotām slēgierīcēm, no kurām pirmā ierīce ir slēgvārsts, bet otrā – uzbāznis vai tamlīdzīga ierīce.

6.2.1.3.6.2. Cauruļvadu posmos, kurus var noslēgt no abām pusēm un kuros var iekļūt šķidrs produkts, uzstāda automātisku spiediena samazināšanas ierīce, lai novērstu pārspiediena rašanos cauruļvadā.

6.2.1.3.6.3. Katru slēgtās kriogēnās tvertnes savienojumu marķē ar skaidri redzamu marķējumu, kas norāda uz tā funkciju (piemēram, tvaika fāze vai šķidrā fāze).

6.2.1.3.6.4. Spiediena samazināšanas ierīces

6.2.1.3.6.4.1. Visus slēgtos kriogēnos traukus aprīko ar vismaz vienu spiediena samazināšanas ierīci. Spiediena samazināšanas ierīcēm jāspēj absorbēt dinamiskie spēkus, tostarp viļņveida triecienu.

6.2.1.3.6.4.2. Slēgtās kriogēnās tvertnes paralēli atspernoslogotai(-ām) ierīcei(-ēm), lai nodrošinātu atbilstību 6.2.1.3.6.5. punkta prasībām, var papildus aprīkot ar drošības membrānu.

6.2.1.3.6.4.3. Spiediena samazināšanas ierīces savienojumus veido pietiekami platus, lai nodrošinātu netraucētu izplūdi caur šo ierīci.

6.2.1.3.6.4.4. Visām spiediena samazināšanas ierīču ieplūdes atverēm maksimālā piepildījuma apstākļos jāatrodas slēgto kriogēno tvertņu tvaika telpā, un šīs ierīces uzstāda tā, lai nodrošinātu netraucētu izplūstošā tvaika izvadīšanu.

6.2.1.3.6.5. Spiediena samazināšanas ierīču caurplūdes spēja un iestatīšana

PIEZĪME. Slēgto kriogēno tvertņu spiediena samazināšanas ierīcēm maksimālais pieļaujamais darba spiediens (MPDS) ir vienāds ar maksimālo efektīvo manometrisko spiedienu, kas pieļaujams piepildītas slēgtās kriogēnās tvertnes augšdaļā, tam esot ekspluatācijas režīmā, ieskaitot maksimālo efektīvo spiedienu iepildīšanas un iztukšošanas laikā.

6.2.1.3.6.5.1. Spiediena samazināšanas ierīcei automātiski jāatveras tikai tad, kad ir sasniegts MPDS, un jābūt pilnīgi atvērtai, spiedienam sasniedzot 110 % no MPDS. Spiedienam samazinoties, ierīcei jāaizveras, kad tas ir nokrities vismaz par 10 %, salīdzinot ar sākotnējo spiedienu, un jāpaliek aizvērtai arī zemākā spiedienā.

6.2.1.3.6.5.2. Drošības membrānām jā­plīst, kad ir sasniegts nominālais spiediens, kas ir vienāds ar pārbaudes spiedienu vai 150 % no MPDS atkarībā no tā, kurš no tiem ir zemāks.

6.2.1.3.6.5.3. Krītoties vakuumam slēgtajā kriogēnajā tvertnē ar vakuumizolāciju, visu uzstādīto spiediena samazināšanas ierīču kopējai veiktspējai jābūt pietiekamai, lai spiediens (un tā uzkrājums) slēgtajā kriogēnajā tvertnē nepārsniegtu 120 % no MPDS.

6.2.1.3.6.5.4. Vajadzīgo spiediena samazināšanas ierīču caurplūdi aprēķina saskaņā ar atzītiem tehniskiem noteikumiem, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde ¹.

^___
1 Sk., piemēram, CGA publikācijas Nr. S-1.2-2003 “Spiediena samazināšanas ierīces standarti. 2. daļa. Kravas un portatīvās cisternas saspiestai gāzei” [Pressure Relief Device Standards-Part 2-Cargo and Portable Tanks for Compressed Gases] un Nr. S-1.1-2003 “Spiediena samazināšanas ierīces standarti. 1. daļa. Saspiestas gāzes baloni” [Pressure Relief Device Standards-Part 1-Cylinders for Compressed Gases].

6.2.1.4. Spiedientvertņu apstiprināšana

6.2.1.4.1. Spiedientvertņu atbilstību prasībām novērtē ražošanas laikā saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām. Spiedientvertnes inspicē, pārbauda un apstiprina kontroles iestāde. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj pilnu konstruēšanas un izgatavošanas specifikāciju, kā arī visus ražošanas un pārbaužu dokumentus.

6.2.1.4.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmām ir jāatbilst kompetentās iestādes prasībām.

6.2.1.5. Sākotnējā inspekcija un pārbaude

6.2.1.5.1. Jaunas spiedientvertnes, izņemot slēgtās kriogēnās tvertnes, pārbauda un inspicē ražošanas laikā un pēc to izgatavošanas saskaņā ar piemērojamajiem projektēšanas standartiem un ievērojot šeit uzskaitītās prasības.

Izmantojot piemērotu spiedientvertņu izlasi:

a) pārbauda konstrukcijas materiāla mehāniskās īpašības;

b) pārbauda sienu minimālo biezumu;

c) pārbauda materiāla vienmērīgumu katrā saražotajā partijā;

d) inspicē spiedientvertnes ārpuses un iekšpuses stāvokli;

e) inspicē kakla vītnes;

f) pārbauda atbilstību konstruētajam standartam; attiecībā uz visām spiedien­tvertnēm veic

g) hidraulisko spiediena pārbaudi. Spiedientvertnēm ir jāiztur pārbaudes spiediens, neizplešoties lielākām par to, cik pieļauj projektēšanas apraksts;

PIEZĪME. Vienojoties ar kompetento iestādi, hidrauliskā spiediena pārbaudi var aizstāt ar pārbaudi, kurā izmanto gāzi, ja šāda procedūra nav saistīta ar bīstamību.

h) inspicē un novērtē ražošanas defektus, kurus novērš, vai atzīst spiedientvertnes par lietošanai nederīgām. Ja spiedientvertnes ir metinātas, īpašu uzmanību pievērš metinājumu kvalitātei;

i) inspicē spiedientvertņu marķējumus;

j) spiedientvertnes, kas paredzētas izšķīdināta acetilēna ar ANO Nr. 1001 un acetilēna bez šķīdinātāja ar ANO Nr. 3374 pārvadāšanai, papildus inspicē, lai pārliecinātos, ka porainais materiāls ir pareizi iepildīts un ir labā stāvoklī, kā arī, ja vajag, pārbauda šķīdinātāja daudzumu.

6.2.1.5.2. Izmantojot piemērotu slēgto kriogēno tvertņu izlasi, veic inspekciju un pārbaudes, kas minētas 6.2.1.5.1. punkta a), b), d) un f) apakšpunktā. Turklāt atbilstoši konstruēšanas un konstrukcijas standartiem inspicē metinājumus izlases slēgtajām kriogēnajām tvertnēm, izmantojot radiogrāfiju, ultraskaņu vai citu piemērotu nesagraujošu pārbaudes metodi. Metināto šuvju inspekcija neattiecas uz pārvalku.

Visas slēgtās kriogēnās tvertnes turklāt pakļauj sākotnējai inspekcijai un pārbaudēm, kas norādītas 6.2.1.5.1. punkta g), h) un i) apakšpunktā, kā arī hermētiskuma pārbaudei un apkalpošanas iekārtas darbības pārbaudei pēc montāžas.

6.2.1.6. Periodiskā inspekcija un pārbaude

6.2.1.6.1. Atkārtoti uzpildāmas spiedientvertnes, izņemot kriogēnās tvertnes, pakļauj periodiskai inspekcijai un pārbaudēm, ko veic kompetentās iestādes pilnvarota iestāde, īstenojot turpmāk minēto:

a) spiedientvertnes ārējā stāvokļa pārbaudi un aprīkojuma un marķējuma pārbaudi;

b) spiedientvertnes iekšējā stāvokļa pārbaudi (piemēram, iekšējo inspekciju, minimālā sieniņu biezuma pārbaudi);

c) vītņu pārbaudi, ja ir pierādījumi par koroziju vai ja ir noņemti savienotājelementi;

d) hidraulisko spiediena pārbaudi un, ja vajag, materiāla īpašību pārbaudi ar piemērotām metodēm;

e) apkalpošanas iekārtu, cita aprīkojuma un spiediena samazināšanas ierīču pārbaudi, ja spiedientvertni ir paredzēts ekspluatēt atkārtoti.

1. PIEZĪME. Vienojoties ar kompetento iestādi, hidrauliskā spiediena pārbaudi var aizstāt ar pārbaudi, kurā izmanto gāzi, ja šāda procedūra nav saistīta ar bīstamību.

2. PIEZĪME. Vienojoties ar kompetento iestādi, balonu vai cauruļveida tvertņu hidrauliskā spiediena pārbaudi var aizstāt ar līdzvērtīgu metodi, kuras pamatā ir skaņas emisijas pārbaudes, ultraskaņas pārbaudes vai skaņas emisijas un ultraskaņas pārbaužu kombinācija.

3. PIEZĪME. Attiecībā uz periodisko inspekciju un pārbaužu biežumu sk. 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukciju P200.

6.2.1.6.2. Spiediena tvertnes, kas paredzētas vielas ar ANO numuru 1001 (izšķīdināta acetilēna) un vielas ar ANO numuru 3374 (acetilēna bez šķīdinātāja) pārvadāšanai pārbauda tikai tā, kā noteikts 6.2.1.6.1. punkta a), c) un e) apakšpunktā. Turklāt pārbauda arī porainā materiāla stāvokli (piemēram, plaisas, attālumu līdz virsmai, atslāņošanos, nogulsnēšanos).

6.2.1.7. Prasības ražotājiem

6.2.1.7.1. Ražotājs ir tehniski kompetents, un viņam ir visi piemērotie resursi, kas vajadzīgi, lai apmierinoši ražotu spiedientvertnes, tas jo īpaši atteicas uz kvalificētu personālu, kas

a) pārrauga visu ražošanas procesu;

b) veic materiālu savienošanu un

c) veic attiecīgās pārbaudes.

6.2.1.7.2. Ražotāja kompetences pārbaudi vienmēr veic kontroles iestāde, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde apstiprināšanas valstī.

6.2.1.8. Prasības kontroles iestādēm

6.2.1.8.1. Kontroles iestādēm jābūt neatkarīgām no ražošanas uzņēmumiem un pietiekami kompetentām, lai veiktu vajadzīgās pārbaudes, inspekciju un izdotu apstiprinājumus.

6.2.2. Prasības ANO spiedientvertnēm

Papildus vispārīgajām prasībām, kas minētas 6.2.1. punktā, ANO spiedientvertnēm jāatbilst šajā punkta minētajām prasībām un attiecīgajiem standartiem.

6.2.2.1. Projektēšana, izgatavošana, sākotnējā inspekcija un pārbaude

6.2.2.1.1. Uz ANO balonu konstruēšanu, izgatavošanu, sākotnējo inspekciju un pārbaudi attiecas turpmāk norādītie standarti, tomēr pārbaužu prasībām saistībā ar atbilstības novērtēšanas shēmu un apstiprināšanu jābūt saskaņā ar 6.2.2.5. punktu.

ISO 9809-1:1999	Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmie bezšuvju tērauda gāzes baloni. Konstruēšana, izgatavošana un pārbaude – 1. daļa: Rūdītā un atlaidinātā tērauda baloni ar stiepes izturību mazāku par 1100 Mpa [Gas cylinders – Refillable seamless steel gas cylinders – Design, construction and testing – Part 1: Quenched and tempered steel cylinders with tensile strength less than 1 100 MPa] PIEZĪME. Piezīme par F koeficientu minētā standarta 7.3. punktā neattiecas uz ANO baloniem.
ISO 9809-2:2000	Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmie bezšuvju tērauda gāzes baloni. Konstruēšana, izgatavošana un pārbaude – 2. daļa: Rūdītā un atlaidinātā tērauda baloni ar stiepes izturību vismaz 100 MPa [Gas cylinders – Refillable seamless steel gas cylinders – Design, construction and testing – Part 2:Quenched and tempered steel cylinders with tensile strength greater than or equal to 1 100 Mpa]
ISO 9809-3:2000	Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmie bezšuvju tērauda gāzes baloni. Konstruēšana, izgatavošana un pārbaude – 3. daļa: Normalizēta tērauda baloni [Gas cylinders – Refillable seamless steel gas cylinders – Design, construction and testing – Part 3: Normalized steel cylinders]
ISO 7866:1999	Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmi alumīnija sakausējuma bezšuvju gāzes baloni. Projektēšana, konstruēšana un pārbaude [Gas cylinders - Refillable seamless aluminium alloy gas cylin­ders - Design, construction and testing] PIEZĪME. Piezīme par F koeficientu minētā standarta 7.2. punktā neattiecas uz ANO baloniem. Nav atļauts izmantot alumīnija sakausējumu 6351A-T6 vai tamlīdzīgus sakausējumus.
ISO 11118:1999	Gāzes baloni. Atkārtoti neuzpildāmi metāla gāzes baloni. Specifikācija un pārbaudes metodes [Gas cylinders - Non-refillable metallic gas cylinders - Specification and test methods]
ISO 11119-1:2002	Saliktas konstrukcijas gāzes baloni. Specifikācija un pārbaudes metodes. 1. daļa. Ar stīpu armēti bezšuvju baloni no kompozītmateriāla [Gas cylinders of composite construction – Specification and test methods – Part 1:Hoop wrapped composite gas cylinders]
ISO 11119-2:2002	Saliktas konstrukcijas gāzes baloni. Specifikācija un pārbaudes metodes. 2. daļa. Pilnībā ietīti saliktie gāzes baloni ar šķiedru stiegrojumu un slodzes izlīdzināšanas ieliktņiem [Gas cylinders of composite construction – Specification and test methods – Part 2: Fully wrapped fibre reinforced composite gas cylinders with load-sharing metal liners]
ISO 11119-3:2002	Saliktas konstrukcijas gāzes baloni. Specifikācija un pārbaudes metodes. 3. daļa. Pilnībā ietīti salikti gāzes baloni ar šķiedru stiegrojumu un metāliskām vai nemetāliskām slodzes izlīdzināšanas starplikām [Gas cylinders of composite construction – Specification and test methods – Part 3: Fully wrapped fibre reinforced composite gas cylinders with non-load-sharing metallic or non-metallic liners]

1. PIEZĪME. Iepriekšminētajos standartos attiecībā uz saliktajiem baloniem paredzēts neierobežots lietošanas laiks.

2. PIEZĪME. Kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par balonu sākotnējo apstiprināšanu, pēc 15 gadu lietošanas var pagarināt lietošanas laiku baloniem no kompozītmateriāla, kuri izgatavoti saskaņā ar šiem standartiem, pamatojot savu lēmumu ar pārbaudes rezultātiem, kurus tai sniedzis ražotājs, īpašnieks vai lietotājs.

6.2.2.1.2. Uz ANO cauruļveida tvertņu konstruēšanu, izgatavošanu, sākotnējo inspekciju un pārbaudi attiecas turpmāk norādītie standarti, tomēr pārbaužu prasībām saistībā ar atbilstības novērtēšanas shēmu un apstiprināšanu jābūt saskaņā ar 6.2.2.5. punktu.

ISO 11120:1999

Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmas bezšuvju metāla pudeles saspiestas gāzes pārvadāšanai ar ūdens ietilpību no 150 l līdz 3000 l. Projektēšana, izgatavošana un testēšana [Gas cylinders - Refillable seamless steel tubes for compressed gas transport, of water capacity between 150 I and 3 000 I - Design, construction and testing] PIEZĪME. Piezīme par F koeficientu minētā standarta 7.1. punktā neattiecas uz ANO cauruļveida tvertnēm.

6.2.2.1.3. Uz ANO acetilēna balonu konstruēšanu, izgatavošanu, sākotnējo inspekciju un pārbaudi attiecas turpmāk norādītie standarti, tomēr pārbaužu prasībām, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanas shēmu un apstiprināšanu, jābūt saskaņā ar 6.2.2.5. punktu.

Balona korpuss.

ISO 9809-1:1999

Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmie bezšuvju tērauda gāzes baloni. Konstruēšana, izgatavošana un pārbaude – 1. daļa: Rūdītā un atlaidinātā tērauda baloni ar stiepes izturību mazāku par 1100 Mpa [Gas cylinders – Refillable seamless steel gas cylinders – Design, construction and testing – Part 1: Quenched and tempered steel cylinders with tensile strength less than 1 100 MPa] PIEZĪME. Piezīme par F koeficientu minētā standarta 7.3. punktā neattiecas uz ANO baloniem.

ISO 9809-3:2000

Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmie bezšuvju tērauda gāzes baloni. Konstruēšana, izgatavošana un pārbaude – 3. daļa: Normalizēta tērauda baloni [Gas cylinders – Refillable seamless steel gas cylinders – Design, construction and testing – Part 3: Normalized steel cylinders]

Uz poraino materiālu balonā attiecas:

ISO 3807-1:2000	Acetilēna baloni. Pamatprasības. 1. daļa. Baloni bez kūstošas tapas [Cylinders for acetylene - Basic requirements - Part 1: Cylinders without fusible plugs]
ISO 3807-2:2000	Acetilēna baloni. Pamatprasības. 2. daļa. Baloni ar kūstošu tapu [Cylinders for acetylene - Basic requirements - Part 2: Cylin­ders with fusible plugs]

6.2.2.1.4. Uz ANO kriogēno tvertņu konstruēšanu, izgatavošanu, sākotnējo inspekciju un pārbaudi attiecas turpmāk norādītais standarts, tomēr inspekciju prasībām par atbilstības novērtēšanas sistēmu un apstiprināšanu jābūt saskaņā ar 6.2.2.5. punktu:

ISO 21029-1:2004

Kriogēnie trauki. Pārvadājami, vakuumizolēti, ne vairāk kā 1000 litru tilpuma. 3. daļa. Projektēšana, izgatavošana, inspekcijas un pārbaudes [Cryogenic vessels – Transportable vacuum insulated vessels of not more than 1 000 l volume – Part 1: Design, fabrication, inspection and tests]

6.2.2.2. Materiāli

Bez standartos noteiktajām prasībām spiedientvertņu konstruēšanas un konstrukcijas materiāliem, kā arī attiecīgajā iepakošanas instrukcijā norādītajiem ierobežojumiem pārvadājamai gāzei (gāzēm) (piemēram, 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukcija P200) uz materiālu savietojamību attiecas turpmāk minētie standarti.

ISO 11114-1:1997	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu un vārstu materiālu savietojamība ar gāzes saturu – 1. daļa. Metāla materiāli [Transportable gas cylinders – Compatibility of cylinder and valve materials with gas contents – Part 1: Metallic materials]
ISO 11114-2:2000	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu un vārstu materiālu savietojamība ar gāzes saturu – 2. daļa. Nemetāliski materiāli [Transportable gas cylinders – Compatibility of cylinder and valve materials with gas contents – Part 1: Non-metallic materials]

PIEZĪME. Ierobežojumi, kas standartā ISO 11114-1 noteikti augstas stiprības tērauda sakausējumiem attiecībā uz galīgo stiepes izturību līdz 1100 MPa, neattiecas uz vielu ar ANO numuru 2203, silāns.

6.2.2.3. Apkalpošanas iekārtas

Turpmāk minētie standarti attiecas uz slēgelementiem un to aizsardzību:

ISO 11117:1998	Gāzes baloni. Vārstu aizsarguzbāžņi un vārstu drošības ierīces rūpniecībā un medicīnā izmantojamiem gāzes baloniem. Projektēšana, konstruēšana un pārbaude [Gas cylinders - Valve protection caps and valve guards for industrial and medical gas cylinders - Design, construction and tests]
ISO 10297:2006	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu vārsti: specifikācija un tipa pārbaude [Transportable gas cylinders - Cylinder valves - Specification and type testing] PIEZĪME. Šī ISO standarta EN versija atbilst noteiktajām prasībām, un izmantot var arī to.

 

6.2.2.4. Periodiskā inspekcija un pārbaude

Turpmāk minētie standarti attiecas uz ANO balonu periodisko inspekciju un pārbaudēm.

ISO 6406:2005	Bezšuvju tērauda gāzes balonu periodiskā inspekcija un pārbaudes [Periodic inspection and testing of seamless steel gas cylinders]
ISO 10461:2005 + A1:2006	Bezšuvju gāzes baloni no alumīnija sakausējuma. Periodiskā inspekcija un pārbaudes [Seamless aluminium-alloy gas cylinders - Periodic inspection and testing]
ISO 10462:2005	Gāzes baloni. Pārvadājami izšķīdināta acetilēna baloni. Periodiskā inspekcija un apkope [Gas cylinders – Transportable cylinders for dissolved acetylene – Periodic inspection and maintenance]
ISO 11623:2002	Pārvadājamie gāzes baloni. Kompozītmateriāla gāzes balonu periodiskās inspicēšanas un pārbaudes [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and testing of composite gas cylinders]

 

6.2.2.5. Spiedientvertņu ražošanas atbilstības novērtēšanas un atzīšanas procedūra

6.2.2.5.1. Definīcijas

Šajā punktā lieto šādas definīcijas.

Atbilstības novērtēšanas sistēma ir ražotāja atzīšanas sistēma, saskaņā ar kuru kompetentā iestāde apstiprina spiedientvertņu konstrukcijas tipu, ražotāja kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un kontroles iestādes.

Konstrukcijas tips ir spiedientvertnes konstrukcija, kas atbilst noteiktam spiedientvertņu standartam.

Apliecināt nozīmē apstiprināt atbilstību konkrētām prasībām, veicot pārbaudi vai sniedzot objektīvus pierādījumus.

6.2.2.5.2. Vispārīgās prasības

Kompetentā iestāde

6.2.2.5.2.1. Kompetentā iestāde, kas apstiprina spiedientvertni, apstiprina atbilstības novērtēšanas sistēmu, lai nodrošinātu spiedientvertņu atbilstību RID prasībām. Ja kompetentā iestāde, kas apstiprina spiedientvertni, nav ražotājvalsts kompetentā iestāde, spiedientvertnes marķējumā jānorāda apstiprināšanas valsts un ražotāja valsts (sk. 6.2.2.7. un 6.2.2.8. punktu).

Kompetentā iestāde apstiprināšanas valstī pēc pieprasījuma nodrošina kompetento iestādi lietošanas valstī ar pierādījumiem, kas apliecina atbilstību šādai atbilstības novērtēšanas sistēmai.

6.2.2.5.2.2. Kompetentā iestāde drīkst pilnībā vai daļēji deleģēt savas funkcijas šajā atbilstības novērtēšanas sistēmā.

6.2.2.5.2.3. Kompetentā iestāde nodrošina to, ka ir pieejams jaunākais saraksts, kurā iekļautas apstiprinātās kontroles iestādes un to atšķirības zīmes, kā arī apstiprinātie ražotāji un to atšķirības zīmes.

Kontroles iestāde

6.2.2.5.2.4. Kontroles iestādi, kas pārbauda spiedientvertnes, apstiprina kompetentā iestāde, un

a) tās personālam jābūt organizatoriski strukturētam, darboties spējīgam, labi sagatavotam, zinošam un kvalificētam savu tehnisko funkciju veikšanai;

b) tās rīcībā jābūt piemērotām un atbilstošām iekārtām un aprīkojumam;

c) tai savā darbā jāievēro objektivitāte un jābūt brīvai no ietekmes, kas liek rīkoties tai pretēji;

d) tai jāglabā ražotāja un citu organizāciju komercdarījumu un īpašumdarījumu komercnoslēpumi;

e) tai stingri jānošķir kontroles iestādes faktiskie dienesta pienākumi no citām ar tiem nesaistītajām funkcijām;

f) tai jāpārvalda dokumentāri apliecināta kvalitātes nodrošināšanas sistēma;

g) tai jāgādā par to, lai būtu veiktas attiecīgajā spiedientvertņu standartā un RID noteiktās pārbaudes un inspekcijas, un

h) jānodrošina efektīva un atbilstoša atskaites un dokumentācijas sistēma saskaņā ar 6.2.5.6.6. punktu.

6.2.2.5.2.5. Kontroles iestāde apstiprina konstrukcijas tipu, pārbauda, inspicē un sertificē spiedientvertņu ražošanu, apliecinot atbilstību attiecīgajam spiedientvertņu standartam (sk. 6.2.2.5.4. un 6.2.2.5.5. punktu).

Ražotājs

6.2.2.5.2.6. Ražotājs veic šādas darbības:

a) pārvalda dokumentāri apliecinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu saskaņā ar 6.2.5.6.3. punktu;

b) iesniedz pieteikumu konstrukcijas tipa apstiprināšanai saskaņā ar 6.2.2.5.4. punktu;

c) izraugās kontroles iestādi no apstiprināto kontroles iestāžu saraksta, ko sagatavojusi kompetentā iestāde apstiprināšanas valstī, un

d) veic uzskaiti saskaņā ar 6.2.2.5.6. punktu.

Laboratorija pārbaužu veikšanai

6.2.2.5.2.7. Pārbaudes laboratorijas rīcībā jābūt

a) organizatoriski strukturētam personālam vajadzīgā skaitā, kam ir pietiekama pieredze un kvalifikācija, un

b) piemērotām un atbilstošām iekārtām un aprīkojumam, lai veiktu ražošanas standartā paredzētās pārbaudes saskaņā ar kontroles iestādes prasībām.

6.2.2.5.3. Ražotāja kvalitātes nodrošināšanas sistēma

6.2.2.5.3.1. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmā ņem vērā visus ražotāja noteiktos faktorus, prasības un noteikumus. Tai jābūt dokumentāri sakārtotai, un tās pamatā jābūt rakstveida darba plāniem, procedūrām un norādījumiem.

Tostarp pienācīgi jāapraksta:

a) vadības organizatoriskā struktūra un personāla pienākumi attiecībā uz konstrukcijas un izstrādājumu kvalitāti;

b) konstruēšanas uzraudzības un konstrukcijas pārbaudes metodes, procesi un procedūras, kurus izmantos spiedientvertņu konstruēšanas laikā;

c) izmantojamās spiedientvertņu ražošanas, kvalitātes kontroles, kvalitātes nodrošināšanas un tehnoloģisko operāciju instrukcijas;

d) kvalitātes kontroles dokumentācija, piemēram, insprkcijas protokoli, pārbaužu un kalibrēšanas dati;

e) vadības pārskati, lai panāktu efektīvu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbību, pamatojoties uz auditu rezultātiem, kas gūti saskaņā ar 6.2.2.5.3.2. punktu;

f) klientu prasību izpildes procedūra;

g) dokumentu kontroles un pārskatīšanas procedūra;

h) veids, kā tiks kontrolēta prasībām neatbilstošu spiedientvertņu aprite, iepirktās detaļas, materiāli ražošanas gaitā un pēc ražošanas, un

i) attiecīgo darbinieku mācību programmas un kvalifikācijas noteikšanas procedūras.

6.2.2.5.3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas audits

Ieviešot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, ir jāpārliecinās, ka tā atbilst 6.2.2.5.3.1. punkta prasībām un kompetentās iestādes norādījumiem.

Par audita rezultātiem paziņo ražotājam. Šajā paziņojumā iekļauj audita secinājumus un uzskaita veicamos uzlabojumus.

Kārtējo auditu veic saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām, lai pārliecinātos, ka ražotājs pārvalda un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Kārtējā audita ziņojumu nosūta ražotājam.

6.2.2.5.3.3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārvaldīšana

Ražotājs pārvalda apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un rūpējas par tās piemērotību un efektivitāti.

Ražotājs brīdina kompetento iestādi, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām. Ierosinātās izmaiņas tiek izvērtētas, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbilst 6.2.2.5.3.1. punkta prasībām.

6.2.2.5.4. Apstiprināšanas procedūra

Konstrukcijas tipa sākotnējā apstiprināšana

6.2.2.5.4.1. Konstrukcijas tipa sākotnējā apstiprināšana ietver ražotāja izstrādātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprināšanu un ražošanai paredzēto spiedientvertņu konstrukcijas apstiprināšanu. Iesniedzot pieteikumu konstrukcijas tipa sākotnējai apstiprināšanai, ir jāievēro 6.2.2.5.4.2.–6.2.2.5.4.6. un 6.2.2.5.4.9. punkta prasības.

6.2.2.5.4.2. Ražotājs, kas vēlas izgatavot spiedientvertnes saskaņā ar spiedientvertņu standartu un RID iesniedz pieteikumu apstiprināšanas valsts kompetentās iestādes izdota apstiprinājuma sertifikāta saņemšanai attiecībā uz vismaz vienu spiedientvertņu konstrukcijas tipu un iegūst šo sertifikātu atbilstoši 6.2.2.5.4.9. punktā aprakstītajai kārtībai. Šo sertifikātu pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei lietošanas valstī.

6.2.2.5.4.3. Pieteikumu iesniedz par katru ražošanas iekārtu un tajā norāda:

a) ražotāju un viņa juridisko adresi, bet, ja pieteikumu iesniedz pilnvarots pārstāvis, norāda arī šo personu un tās adresi;

b) ražotnes adresi (ja tā nesakrīt ar iepriekš norādīto adresi);

c) personu(-as), kas atbild par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un norāda to amatu;

d) spiedientvertnes nosaukumu un attiecīgo spiedientvertnes standartu;

e) ziņas par jebkuru citas kompetentās iestādes atteikumu apstiprināt līdzīgu pieteikumu;

f) tās kontroles iestādes nosaukumu, kura pārbauda konstrukcijas tipa apstiprinājumu;

g) dokumentus par ražotni, kuri norādīti 6.2.2.5.3.1. punktā, un

h) tehnisko dokumentāciju, kas vajadzīga konstrukcijas tipa apstiprināšanai un ļauj pārliecināties par spiedientvertņu atbilstību prasībām attiecīgajā spiedientvertņu konstrukcijas standartā. Tehniskajā dokumentācijā tiek aprakstīta konstrukcija un ražošanas tehnoloģija un, cik tas nepieciešams pārbaužu veikšanai, tai pievieno vismaz šādus dokumentus:

i) spiedientvertnes konstrukcijas standartu, konstruēšanas un ražošanas rasējumus, kuros attēlotas sastāvdaļas un montāžas mezgli, ja tādi ir,

ii) aprakstus un paskaidrojumus, kas palīdz saprast spiedientvertņu rasējumus un to paredzēto lietojumu,

iii) sarakstu, kurā norādīti standarti, kas vajadzīgi pilnīgai ražošanas procesa raksturošanai,

iv) konstruēšanas aprēķinus un materiālu specifikācijas, un

v) pārbaužu protokolus saistībā ar konstrukcijas tipa apstiprināšanu, kuros iztirzāti rezultāti, kas gūti, veicot pārbaudes saskaņā ar 6.2.2.5.4.9. punktu.

6.2.2.5.4.4. Sākotnējo auditu, kas paredzēts 6.2.2.5.3.2. punktā, veic saskaņā ar kompetentās iestādes norādījumiem.

6.2.2.5.4.5. Ja ražotājam atsaka apstiprinājumu, kompetentā iestāde rakstveidā sagatavo sīku atteikuma pamatojumu.

6.2.2.5.4.6. Par izmaiņām, kas pēc apstiprinājuma saņemšanas ir izdarītas informācijā, kura iesniegta saskaņā ar 6.2.2.5.4.3. punktu, veicot sākotnējo apstiprināšanu, jāinformē kompetentā iestāde.

Konstrukcijas tipa papildu apstiprināšana

6.2.2.5.4.7. Konstrukcijas tipa papildu apstiprināšanas pieteikumam jāatbilst 6.2.2.5.4.8. un 6.2.2.5.4.9. punkta prasībām ar nosacījumu, ka ražotājam ir sākotnējais konstrukcijas tipa apstiprinājums. Šajā gadījumā ražotāja kvalitātes nodrošināšanas sistēmai saskaņā ar 6.2.2.5.3. punktu jābūt apstiprinātai sākotnējās konstrukcijas tipa apstiprināšanas laikā, un tā der jaunajai konstrukcijai.

6.2.2.5.4.8. Pieteikumā iekļauj

a) ražotāja nosaukumu un juridisko adresi, bet, ja pieteikumu iesniedz pilnvarots pārstāvis, norāda arī šo personu un tās adresi;

b) sīkas ziņas par jebkuru citas kompetentās iestādes atteikumu apstiprināt līdzīgu pieteikumu;

c) pierādījumu, ka saņemts sākotnējā konstrukcijas tipa apstiprinājums, un

d) tehnisko dokumentāciju saskaņā ar 6.2.2.5.4.3. punkta h) apakšpunktu.

Konstrukcijas tipa apstiprināšanas procedūra

6.2.2.5.4.9. Kontroles iestāde

a) izskata tehnisko dokumentāciju un apliecina, ka

i) konstrukcija atbilst attiecīgajiem standarta noteikumiem un

ii) ka šā modeļa partija ir izgatavota saskaņā ar tehnisko dokumentāciju un atbilst tā konstrukcijai;

b) pārliecinās, ka paredzētā ražošanas kontrole ir veikta saskaņā ar 6.2.2.5.5. punktu;

c) atlasa spiedientvertnes no saražotās modeļa partijas un pārrauga spiedientvertņu konstrukcijas tipa apstiprināšanai vajadzīgās pārbaudes;

d) veic vai uzdod citiem veikt spiedien­tvertnes standartā norādīto inspekciju un pārbaudes, lai pārliecinātos, ka

i) tās atbilst izmantotajam standartam un

ii) ka ražotāja izraudzītās procedūras ir saskaņā ar standartā noteiktajām prasībām, un

e) gādā par to, lai būtu pareizi un kvalificēti veiktas dažādās apskates un pārbaudes saistībā ar tipa apstiprināšanu.

Ja modeļa paraugu pārbaudēs ir iegūti apmierinoši rezultāti un ir izpildītas visas 6.2.2.5.4. punkta prasības, izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norāda ražotāju un tā adresi, iekļauj pārbaudes rezultātus un secinājumus, kā arī vajadzīgos datus, kas ļauj identificēt šo konstrukcijas tipu.

Ja ražotājam atteic konstrukcijas tipa apstiprinājumu, kompetentā iestāde rakstveidā sagatavo sīku atteikuma pamatojumu.

6.2.2.5.4.10. Apstiprināto konstrukcijas tipu modifikācijas

Ražotājs vai nu:

a) informē izdevēju kompetento iestādi par modifikācijām apstiprinātajā konstrukcijas tipā, ja pēc šīm modifikācijām tas nav pielīdzināms jaunai konstrukcijai saskaņā ar spiedientvertnes standartu, vai arī,

b) ja pēc šīm modifikācijām tas ir pielīdzināms jaunai konstrukcijai saskaņā ar attiecīgo spiedientvertnes standartu, pieprasa konstrukcijas tipa apstiprināšanu. Šādu papildu apstiprinājumu piešķir, izdarot grozījumus tipa sākotnējā apstiprinājuma sertifikātā.”

6.2.2.5.4.11. Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma sniedz citām kompetentajām iestādēm informāciju par konstrukcijas tipa apstiprinājumiem, apstiprinājumu grozījumiem un atsauktajiem apstiprinājumiem.

6.2.2.5.5. Ražošanas inspicēšana un sertificēšana

Vispārīgās prasības

Katru spiedientvertni inspicē un sertificē kontroles iestāde vai tās pilnvarots pārstāvis. Kontroles iestāde, ko ražotājs izraudzījies inspekcijai un pārbaudei ražošanas laikā, var nebūt tā kontroles iestāde, kas veic tipa apstiprināšanu.

Ja ražotājs var pierādīt kontroles iestādei, ka viņa rīcībā ir apmācīti un kvalificēti inspektori, kas nav saistīti ar ražošanu, tad inspekciju var veikt minētie inspektori. Šajā gadījumā ražotājs veic ierakstus par inspektoru apmācību.

Kontroles iestāde pārliecinās, ka ražotāja nodrošinātā inspekcija un spiedien­tvertņu pārbaude pilnība atbilst standartā un RID noteiktajām prasībām. Ja inspekcijā un pārbaudēs atklājas nepilnības, var atsaukt atļauju, saskaņā ar kuru ražotāja inspektori veic inspekciju.

Pēc kontroles iestādes apstiprinājuma saņemšanas ražotājs apliecina izstrādājumu atbilstību apstiprinātajam konstrukcijas tipam. Uzskata, ka spiedientvertnes sertifikācijas marķējums ir apliecinājums tam, ka tā atbilst spēkā esošajiem spiedientvertņu standartiem, atbilstības novērtēšanas sistēmai un RID prasībām. Kontroles iestāde nodrošina katru apstiprināto spiedientvertni ar sertifikācijas marķējumu un reģistrēto kontroles iestādes marķējumu.

Pirms spiedientvertņu uzpildīšanas izsniedz atbilstības sertifikātu, ko paraksta kontroles iestāde un ražotājs.

6.2.2.5.6. Dokumentācija

Ražotājam un kontroles iestādei vismaz 20 gadus jāglabā dokumenti saistībā ar konstrukcijas tipa apstiprinājumu un atbilstības sertifikātu.

6.2.2.6. Spiedientvertņu periodisko inspekciju un pārbaužu apstiprināšanas sistēma

6.2.2.6.1. Definīcija

Šajā sadaļā ir spēkā šādas definīcijas:

“Akreditācijas sistēma” ir veids, kādā kompetentā iestāde akreditē iestādi spiedientvertņu periodisko inspekciju un pārbaužu veikšanai (turpmāk tekstā – “iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes”) un apstiprina minētās iestādes kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

6.2.2.6.2. Vispārīgās prasības

Kompetentā iestāde

6.2.2.6.2.1. Kompetentā iestāde izveido akreditācijas sistēmu, lai nodrošinātu spiedientvertņu periodisko inspekciju un pārbaužu atbilstību RID prasībām. Ja iestādi, kas veic spiedientvertņu periodiskās inspicēšanas un pārbaudes, akreditē cita kompetentā iestāde, nevis kompetentā iestāde valstī, kurā apstiprināta spiedientvertņu ražošana, spiedientvertņu marķējumā ir jānorāda apstiprināšanas valsts, kurā veic periodisko inspekciju un pārbaudes (sk. 6.2.2.7. punktu).

Kompetentā iestāde valstī, kurā apstiprinātas periodiskās inspekcijas un pārbaudes, pēc pieprasījuma sniedz kompetentajai iestādei lietošanas valstī pierādījumus, kas apliecina atbilstību šai akreditācijas sistēmai, tostarp periodisko inspekciju un pārbaužu dokumentāciju.

Kompetentā iestāde apstiprināšanas valstī var apturēt 6.2.2.6.4.1. punktā minētā apstiprinājuma sertifikāta darbību, ja tā pārliecinājusies par neatbilstību akreditācijas sistēmai.

6.2.2.6.2.2. Kompetentā iestāde drīkst pilnībā vai daļēji deleģēt savus pienākumus, kas izriet no šīs akreditācijas sistēmas.

6.2.2.6.2.3. Kompetentā iestāde gādā par to, lai būtu pieejams jaunākais saraksts, kurā norādītas periodisko inspekciju un pārbaužu veikšanai apstiprinātās iestādes un to identifikācijas zīmes.

Iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes

6.2.2.6.2.4. Iestādi, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, akreditē kompetentā iestāde, un

a) tās personālam jābūt organizatoriski strukturētam, darboties spējīgam, labi sagatavotam, zinošam un kvalificētam savu tehnisko funkciju veikšanai;

b) tās rīcībā jābūt piemērotām un atbilstošām iekārtām un aprīkojumam;

c) tai savā darbā jāievēro objektivitāte un jābūt brīvai no ietekmes, kas liek rīkoties tai pretēji;

d) tai jāglabā komercnoslēpumi;

e) tai stingri jānošķir iestādes faktiskie dienesta pienākumi, veicot periodisko inspekciju un pārbaudes, no citām ar tiem nesaistītajām funkcijām;

f) tā pārvalda dokumentāri apliecinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu saskaņā ar 6.2.2.6.3. punktu;

g) tā iesniedz akreditācijas pieteikumu saskaņā ar 6.2.2.6.4. punktu;

h) tā gādā par to, lai periodiskā inspekcija un pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar 6.2.2.6.5. punktu, un

i) nodrošina efektīvu un atbilstošu atskaites un dokumentācijas sistēmu saskaņā ar 6.2.2.6.6. punktu.

6.2.2.6.3. Iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, tās kvalitātes nodrošināšanas sistēma un audits

6.2.2.6.3.1. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmā ņem vērā visus faktorus, prasības un noteikumus, kurus atzinusi iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes. Tai jābūt dokumentāri sakārtotai, un tās pamatā jābūt rakstveida darba plāniem, procedūrām un norādījumiem.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmā ietver

a) organizatoriskās struktūras un pienākumu aprakstu;

b) izmantojamās apskašu un pārbaužu, kvalitātes kontroles, kvalitātes nodrošināšanas un tehnoloģisko operāciju instrukcijas;

c) kvalitātes kontroles dokumentāciju, piemēram, inspekcijas protokolus, pārbaužu un kalibrēšanas datus, kā arī sertifikātus;

d) vadības pārskatus, lai panāktu efektīvu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbību, pamatojoties uz audita rezultātiem, kas gūti saskaņā ar 6.2.2.6.3.2. punktu;

e) dokumentu kontroles un pārskatīšanas procedūru;

f) paņēmienus, ar ko kontrolē prasībām neatbilstošas spiedientvertnes, un

g) attiecīgo darbinieku mācību programmas un kvalifikācijas noteikšanas procedūras.

6.2.2.6.3.2. Audits

Audits iestādēs, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, un šo iestāžu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas audits jāveic tādēļ, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties par tās atbilstību RID prasībām.

Auditam daļēji jāsakrīt ar sākotnējās akreditācijas procedūru (sk. 6.2.2.6.4.3. punktu). Auditu var pieprasīt saistībā ar apstiprinājuma izmaiņām (sk. 6.2.2.6.4.6. punktu).

Kārtējie auditi jāveic, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, joprojām atbilst RID prasībām.

Iestādei, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, paziņo audita rezultātus. Šajā paziņojumā iekļauj audita secinājumus un uzskaita veicamos uzlabojumus.

6.2.2.6.3.3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārvaldīšana

Iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, pārvalda apstiprināto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un rūpējas par tās piemērotību un efektivitāti.

Iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, paziņo kompetentajai iestādei, kura apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par paredzētajām izmaiņām, ievērojot apstiprinājuma grozījumu procedūru 6.2.2.6.4.6. punktā.

6.2.2.6.4. Akreditācijas procedūra iestādēm, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes

Sākotnējā akreditācija

6.2.2.6.4.1. Iestāde, kas vēlas veikt spiedientvertņu periodisko inspekciju un pārbaudes saskaņā ar spiedientvertnes standartu un RID prasībām, pieprasa, saņem un glabā kompetentās iestādes izdotu akreditācijas apliecību.

Šo sertifikātu pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei lietošanas valstī.

6.2.2.6.4.2. Pieteikumu iesniedz katra iestāde, kas vēlas veikt periodisko inspekciju un pārbaudes, un tajā norāda:

a) iestādi, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes un tās adresi, bet tad, ja pieteikumu iesniedz pilnvarota persona, norāda arī šo personu un tās adresi;

b) katras struktūrvienības adresi, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes;

c) personu(-as), kas atbild par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un norāda (tās)to amatu;

d) spiedientvertņu marķējumu, periodisko inspekciju un pārbaužu metodes, kā arī attiecīgos spiedientvertņu standartus, kuriem atbilst kvalitātes nodrošināšanas sistēma;

e) pievieno tai dokumentāciju par katru struktūrvienību, iekārtām un kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kā norādīts 6.2.2.6.3.1. punktā;

f) periodiskajā inspekcijā un pārbaudēs iesaistīto darbinieku kvalifikāciju un apmācības dokumentāciju un

g) ziņas par jebkuru citas kompetentās iestādes atteikumu apstiprināt līdzīgu pieteikumu.

6.2.2.6.4.3. Kompetentā iestāde veic šādas darbības:

a) izskata šos dokumentus un pārbauda, vai procedūras atbilst attiecīgajos spiedientvertņu standartos un RID noteiktajām prasībām, un

b) veic auditu saskaņā ar 6.2.2.6.3.2. punktu, lai pārliecinātu kompetento iestādi par to, ka inspekcijas un pārbaudes veiktas, ņemot vērā attiecīgos spiedientvertņu standartus un RID prasības.

6.2.2.6.4.4. Ja auditā ir iegūti apmierinoši rezultāti un ir izpildītas visas piemērojamās 6.2.2.6.4. punkta prasības, izsniedz akreditācijas sertifikātu. Tajā norāda iestādi, kas veiks periodisko inspekciju un pārbaudes, reģistrēto iestādes zīmi, katras struktūrvienības adresi un sniedz informāciju, kas ļauj spriest par apstiprināto iestādes darbības jomu (piemēram, spiedientvertņu nosaukumu, periodisko inspekciju un pārbaužu veidu un spiedientvertņu standartus).

6.2.2.6.4.5. Ja iestādei, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, atteic akreditāciju, kompetentā iestāde rakstveidā sagatavo sīku atteikuma pamatojumu.

Izmaiņas akreditācijā, kas piešķirta iestādei, kura veic periodisko inspekciju un pārbaudes

6.2.2.6.4.6. Iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, pēc akreditācijas paziņo kompetentajai iestādei, kura piešķīrusi akreditāciju, par visām izmaiņām, kas skar 6.2.2.6.4.2. punktā minēto informāciju, kura sniegta saistībā ar sākotnējo akreditāciju.

Šīs izmaiņas jāizvērtē un jānosaka, vai tās atbilst attiecīgajos spiedientvertņu standartos un RID norādītajām prasībām. Var pieprasīt auditu saskaņā ar 6.2.2.6.3.2. punktu. Kompetentā iestāde rakstveidā apstiprina vai noraida šīs izmaiņas un vajadzības gadījumā izdara grozījumus akreditācijas sertifikātā.

6.2.2.6.4.7. Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma sniedz citām kompetentajām iestādēm informāciju par sākotnējo akreditāciju, akreditācijas grozījumiem un akreditācijas atsaukšanas gadījumiem.

6.2.2.6.5. Periodiskā inspekcija un pārbaudes un sertifikācija

Uzskata, ka norāde uz periodisko inspekciju un pārbaudēm spiedientvertnes marķējumā ir apliecinājums tam, ka šī spiedientvertne atbilst attiecīgajiem spiedientvertņu standartiem un RID prasībām. Iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, nodrošina katru apstiprinātu spiedientvertni ar atzīmi par periodisko inspekciju un pārbaudi kopā ar savu reģistrēto zīmi (sk. 6.2.2.7.6. punktu).

Iestāde, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, pirms spiedientvertnes uzpildīšanas izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka attiecībā uz spiedientvertni veikta periodiskā inspekcija un pārbaudes.

6.2.2.6.6. Dokumentācija

Iestādei, kas veic periodisko inspekciju un pārbaudes, 15 gadus jāglabā spiedien­tvertņu periodisko inspekciju un pārbaužu (neatkarīgi no iznākuma) protokoli, kurā jānorāda pārbaužu veikšanas vieta.

Spiedientvertnes īpašnieks glabā to pašu protokolu līdz nākamajai periodiskajai inspekcijai vai pārbaudei, ja spiedien­tvertne nav pavisam izņemta no aprites.

6.2.2.7. Atkārtoti uzpildāmo ANO spiedientvertņu marķēšana

Atkārtoti uzpildāmās ANO spiedien­tvertnes jānodrošina ar skaidru un viegli salasāmu sertifikācijas, ekspluatācijas un ražošanas marķējumu. Spiedientvertnes marķējumam jābūt pastāvīgam (piemēram, zīmogam vai gravējumam). Marķējums var atrasties uz spiedientvertnes apciļņa, augšgala vai kakla vai uz spiedientvertnei pastāvīgi piestiprinātas detaļas (piemēram, uz piemetinātas uzmavas vai korozijizturīgas plāksnes, kas piemetināta pie slēgtās kriogēnās tvertnes ārējā apvalka). Marķējuma augstums nedrīkst būt mazāks par 5 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir 140 mm vai lielāks, un 2,5 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir mazāks par 140 mm; tas neattiecas uz iepakojuma zīmi ANO. ANO iepakojuma simbola minimālais izmērs ir 10 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir 140 mm vai lielāks, un 5 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir mazāks par 140 mm.

6.2.2.7.1. Jālieto šādi sertifikācijas marķējumi:

a) Apvienoto Nāciju Organizācijas iepakojuma simbols .

Šādu simbolu neizmanto citiem mērķiem, tikai tam, lai apliecinātu, ka iepakojums atbilst 6.1., 6.2., 6.3., 6.5. vai 6.6. nodaļas atbilstošajām prasībām. Šādu simbolu neizmanto, lai apzīmētu spiedientvertnes, kas atbilst tikai 6.2.3.–6.2.5. punkta prasībām (sk. 6.2.3.9. punktu);

b) tehniskais standarts (piemēram, ISO 9809-1), kas izmantots konstruēšanā, izgatavošanā un pārbaudē;

c) apstiprināšanas valsts burtu kods, kas ir starptautiskajā satiksmē² iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu atšķirības zīmēs;

^____
2 Atšķirības zīmes, ko izmanto mehāniskajiem transportlīdzekļiem starptautiskajā satiksmē, kā paredzēts Vīnes Konvencijā par ceļu satiksmi (1968. gads).

PIEZĪME. Apstiprināšanas valsts ir valsts, kas ir apstiprinājusi iestādi, kura ir inspicējusi atsevišķu tvertni ražošanas laikā.

d) kontroles iestādes atšķirības zīme vai zīmogs, ko reģistrējusi kompetentā iestāde valstī, kura atļāvusi marķējumu;

e) sākotnējās inspicēšanas datums, gads (četri cipari) un mēnesis (divi cipari), atdalot tos ar slīpsvītru (t. i., “/”).

6.2.2.7.2. Ekspluatācijas marķējumā jānorāda

f) pārbaudes spiediens, izteikts bāros, kam priekšā ir burti “PH” un aiz tā – burti “BAR”;

g) tukšas spiedientvertnes masa, ieskaitot visas pastāvīgi uzstādītās sastāvdaļas (piemēram, kakla gredzenu, pamatnes gredzenu u. tml.), izteikta kg, aiz kuras ir burti “KG”. Šo masu norāda, neņemot vērā vārsta, vārsta uzbāžņa vai vārsta drošības ierīces, kā arī ieklājuma un porainā materiāla (acetilēnam) svaru. Masas norādi veido trīs zīmīgi cipari, kas noapaļoti līdz pēdējai zīmei. Ja balonu masa ir mazāka par 1 kg, to norāda ar diviem zīmīgiem cipariem, kas noapaļoti līdz pēdējam zīmei. Izšķīdinātam acetilēnam ar ANO Nr. 1001 un acetilēnam bez šķīdinātāja ar ANO Nr. 3374 paredzētu spiedientvertņu gadījumā norāda vismaz vienu ciparu aiz komata, bet attiecībā uz spiedientvertnēm, kurās ietilpst mazāk nekā 1 kg vielas, norāda divus ciparus aiz komata.

h) minimālais garantētais spiedien­tvertnes sienu biezums milimetros, aiz kura ir burti “MM”. Šī norāde nav vajadzīga attiecībā uz spiedientvertnēm ar ūdens ietilpību līdz 1 l, kompozītmateriāla baloniem un slēgtajām kriogēnajām tvertnēm;

i) spiedientvertnēm, kas paredzētas saspiestām gāzēm – izšķīdinātam acetilēnam ar ANO Nr. 1001 un acetilēnam bez šķīdinātāja ar ANO Nr. 3374, – darba spiediens, izteikts bāro, kam priekšā ir burti “PW”. Slēgtajām kriogēnajām tvertnēm norāda maksimālo pieļaujamo darba spiedienu, kam priekšā ir burti “MPDS”;

j) spiedientvertnēm, kas paredzētas sašķidrinātām gāzēm un atdzesētām sašķidrinātām gāzēm – ūdens ietilpība litros, norādot to ar trim zīmīgiem cipariem, kas noapaļoti līdz pēdējai zīmei, aiz kuras ir burts “L”. Ja minimālo vai nominālo ūdens ietilpību apzīmē vesels skaitlis, zīmes aiz komata var atstāt bez ievērības;

k) spiedientvertnēm, kas paredzētas izšķīdinātam acetilēnam ar ANO Nr. 1001, – tukšas spiedientvertnes, savienotājelementu un piederumu, ko nenoņem iepildīšanas laikā, jebkāda pārklājuma, porainā materiāla, šķīdinātāja un piesātinātājgāzes kopējā masa, norādot to ar diviem zīmīgiem cipariem, kas noapaļoti līdz pēdējai zīmei, aiz kuras ir burti “KG”. Norāda vismaz vienu ciparu aiz komata. Ja spiedientvertņu masa ir mazāka par 1 kg, to izsaka ar precizitāti līdz diviem zīmīgiem skaitļiem, kas noapaļoti uz leju ar precizitāti līdz pēdējam ciparam;

l) spiedientvertnēm ar acetilēnu bez šķīdinātāja un ANO Nr. 3374 – tukšas tvertnes, savienotājelementu un piederumu, ko nenoņem iepildīšanas laikā, jebkāda pārklājuma un porainā materiāla kopējā masa, norādot to ar diviem zīmīgiem cipariem, kas noapaļoti līdz pēdējai zīmei, aiz kuras ir burti “KG”. Norāda vismaz vienu ciparu aiz komata. Ja spiedientvertņu masa ir mazāka par 1 kg, to izsaka ar precizitāti līdz diviem zīmīgiem skaitļiem, kas noapaļoti uz leju ar precizitāti līdz pēdējam ciparam;

6.2.2.7.3. Ražošanas marķējumā jānorāda:

m) balona vītnes kods (piemēram, 25E). Tas nav jānorāda attiecībā uz slēgtajām kriogēnajām tvertnēm;

n) kompetentās iestādes reģistrētā ražotāja zīme. Ja ražotājvalsts nesakrīt ar apstiprināšanas valsti, pirms ražotāja zīmes jābūt ražotājvalsts burtu kodam, kas ir starptautiskajos pārvadājumos² iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu atšķirības zīme. Valsts kodu un ražotāja zīmi atdala ar atstarpi vai slīpsvītru;

o) ražotāja piešķirtais sērijas numurs;

p) tērauda spiedientvertnēm un kompozītmateriāla spiedientvertnēm ar tērauda oderējumu, kas paredzētas gāzu pārvadāšanai, pastāvot iespējamībai, ka ūdeņradis varētu radīt trauslumu, – burts “H”, kas norāda uz tērauda savietojamību (sk. ISO 11114-1:1997).

6.2.2.7.4. Iepriekšminēto marķējumu izkārto trijās grupās.

– Ražošanas marķējums veido augšējo grupu, un to izkārto, ievērojot 6.2.2.7.3. punktā norādīto secību.

– Ekspluatācijas marķējums, kas minēts 6.2.2.7.2. punktā, veido vidējo grupu, un ja ir jānorāda darba spiediens (i), tam jābūt tieši pirms pārbaudes spiediena (f).

– Sertifikācijas marķējums veido apakšējo grupu, un to izkārto, ievērojot 6.2.2.7.1. punktā norādīto secību.

Tas ir balona marķēšanas piemērs.

6.2.2.7.5. Atļauts arī cits marķējums, bet tas nedrīkst atrasties uz sānu sienas; tam jābūt vietās ar zemu mehānisko spriegumu, un tā izmēri un dziļums nedrīkst radīt bīstamu sprieguma palielināšanos. Slēgtās kriogēnās tvertnes var marķēt uz atsevišķas plāksnes, kas piestiprināta pie ārējā apvalka. Šāds marķējums nedrīkst būt pretrunā obligātajam marķējumam.

6.2.2.7.6. Uz katras atkārtoti uzpildāmās spiedientvertnes, kas atbilst periodisko inspekciju un pārbaužu prasībām, kuras minētas 6.2.2.4. punktā, bez iepriekšminētā marķējuma jānorāda

a) tās valsts burtu kods(-i), kas pilnvarojusi iestādi, kura veic periodisko inspekciju un pārbaudi. Šāda norāde nav vajadzīga, ja iestādi ir apstiprinājusi kompetentā iestāde valstī, kas apstiprina ražošanu;

b) tās iestādes reģistrētā zīme, kuru kompetentā iestāde pilnvarojusi veikt periodisko inspekciju un pārbaudi;

c) periodiskās inspekcijas un pārbaudes datums, sākumā norādot gadu (divi cipari) un tad mēnesi (divi cipari), kurus atdala ar slīpsvītru (proti, “/”). Gadu var norādīt ar četriem cipariem.

Iepriekšminētās norādes izkārto, ievērojot norādīto secību.

6.2.2.7.7. Attiecībā uz acetilēna baloniem ar kompetentās iestādes piekrišanu uz gredzena, kas pie balona piestiprināts blakus vārstam, atļauts iegravēt pēdējās veiktās periodiskās inspekcijas datumu un iestādes, kas veikusi šo inspekciju un pārbaudi, zīmogu. Gredzens jānovieto tā, lai to varētu noņemt tikai tad, ja atvieno vārstu no balona.

6.2.2.8. Atkārtoti neuzpildāmo ANO spiedientvertņu marķēšana

Atkārtoti neuzpildāmās ANO spiedien­tvertnes nodrošina ar skaidru un viegli salasāmu sertifikācijas marķējumu un īpašām atzīmēm par gāzi vai spiedientvertni. Spiedientvertnes marķējumam jābūt pastāvīgam (piemēram, trafaretmarķējums, zīmogs vai gravējums). Izņemot trafaretmarķējumu, marķējumam jāatrodas uz spiedientvertnes izliekuma, augšdaļas vai kakla vai arī uz pastāvīgi piestiprinātas detaļas (piemēram, piemetinātās uzmavas). Marķējuma minimālais izmērs ir 5 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir 140 mm vai lielāks, un 2,5 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir mazāks par 140 mm; tas neattiecas uz ANO iepakojuma simbolu un uzrakstu “NEDRĪKST ATKĀRTOTI UZPILDĪT” (“DO NOT REFILL”). ANO iepakojuma simbola minimālais izmērs ir 10 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir 140 mm vai lielāks, un 5 mm, ja spiedientvertnes diametrs ir mazāks par 140 mm. Uzraksts “NEDRĪKST ATKĀRTOTI UZPILDĪT” (“DO NOT REFILL”) nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

6.2.2.8.1. Piemērojot 6.2.2.7.1.–6.2.2.7.3. punktā minēto marķējumu, neņem vērā g), h) un m) apakšpunktu. Sērijas numuru, kas minēts o) apakšpunktā, var aizstāt ar partijas numuru. Turklāt ir jābūt uzrakstam “NEDRĪKST ATKĀRTOTI UZPILDĪT” (“DO NOT REFILL”) ar burtu augstumu vismaz 5 mm.

6.2.2.8.2. Jāievēro 6.2.2.7.4. punkta prasības.

PIEZĪME. Atkarībā no atkārtoti neuzpildāmās spiedientvertnes lieluma šo marķējumu var aizstāt ar bīstamības zīmi.

6.2.2.8.3. Atļauts arī cits marķējums, bet tas nedrīkst atrasties uz sānu sienas; tam jābūt vietās ar zemu mehānisko spriegumu, un tā izmēri un dziļums nedrīkst radīt bīstamu sprieguma palielināšanos. Šāds marķējums nedrīkst būt pretrunā obligātajam marķējumam.

6.2.2.9. Pielīdzinātas atbilstības novērtēšanas un periodisko inspekciju un pārbaužu procedūras

Attiecībā uz ANO spiedientvertnēm uzskata, ka 6.2.2.5. un 6.2.2.6. punkta prasības ir izpildītas, ja ir piemērotas šādas procedūras:

Procedūra	Attiecīgā iestāde
Tipa apstiprinājums (1.8.7.2. punkts)	Xa
Ražošanas pārraudzība (1.8.7.3. punkts)	Xa vai IS
Sākotnējā inspekcija un pārbaude (1.8.7.4. punkts)	Xa vai IS
Periodiskā inspekcija (1.8.7.5. punkts)	Xa vai Xb vai IS

Xa ir kompetentā iestāde, tās pārstāvis vai kontroles iestāde, kas atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, A tips.

Xb ir kontroles iestāde, kas atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, B tips.

IS ir pieteikuma iesniedzēja iekšējās kontroles dienests, kuru pārrauga kontroles iestāde, kas atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, A tips. Iekšējās kontroles dienestam ir jābūt neatkarīgam no uzņēmuma konstruēšanas, ražošanas, remonta un apkopes procesiem.

6.2.3. Vispārīgās prasības attiecībā uz spiedientvertnēm, kas nav ANO spiedientvertnes

6.2.3.1. Konstrukcija

6.2.3.1.1. Spiedientvertnes un to slēgumi, kas nav projektēti, izgatavoti, inspicēti, pārbaudīti un apstiprināti saskaņā ar 6.2.2. punkta prasībām, ir jāprojektē, jāizgatavo, jāinspicē, jāpārbauda un jāapstiprina saskaņā ar 6.2.1. punkta vispārīgajām prasībām, kas papildina šīs nodaļas prasības un 6.2.4.– 6.2.5. punkta prasības.

6.2.3.1.2. Ja iespējams, sienu biezumu nosaka, izdarot aprēķinus, vajadzības gadījumā līdztekus eksperimentāli pārbaudot mehānisko spriegumu. Sienu biezumu var noteikt eksperimentāli.

Lai attiecīgās spiedientvertnes būtu drošas, veic vajadzīgos spiedienčaulas un palīgkomponentu konstrukcijas aprēķinus.

Sienu minimālo biezumu, kas spēj izturēt spiedienu, aprēķina, īpaši ņemot vērā

– aprēķināto spiedienu, kas nedrīkst būt mazāks par pārbaudes spiedienu,

– aprēķināto temperatūru, paredzot attiecīgo drošības rezervi,

– maksimālo mehānisko spriegumu un, ja vajag, maksimumsprieguma rašanās vietas,

– faktorus, kurus nosaka materiāla īpašībām.

6.2.3.1.3. Metinātās spiedientvertnes izgatavo tikai no metināmiem metāliem, kas nodrošina pienācīgu triecienizturību –20 ^oC apkārtējās vides temperatūrā.

6.2.3.1.4. Slēgtu kriogēno tvertņu gadījumā, triecienizturību, kuru aprēķina saskaņā ar 6.2.1.1.8.1. punkta prasībām, pārbauda, kā aprakstīts 6.8.5.3. punktā.

6.2.3.2. (Rezervēts)

6.2.3.3. Apkalpošanas iekārtas

6.2.3.3.1. Apkalpošanas iekārtām ir jāatbilst 6.2.1.3. punkta prasībām.

6.2.3.3.2. Atvērumi

Spiediena mucām var būt atveres iepildīšanai un iztukšošanai, kā arī atveres līmeņa rādītājiem, manometriem vai spiediena samazināšanas ierīcēm. Atveru skaits jāsamazina līdz minimumam, ņemot vērā ekspluatācijas drošību. Spiediena mucām var būt arī kontroles atvere, kurai jābūt noslēgtai ar drošu slēgelementu.

6.2.3.3.3. Savienotājelementi

a) ja baloni ir aprīkoti ar ierīci, kas neļauj velties, šī ierīce nedrīkst būt ventiļa vāciņa neatņemama daļa;

b) spiediena mucas, ko paredzēts velt, jāaprīko ar velšanas stīpām vai citādi jāaizsargā no bojājumiem, ko rada velšana (piemēram, apsmidzinot spiedientvertnes virsmu ar korozijizturīgu metālu);

c) balonu montāžas agregātus aprīko ar atbilstošām ierīcēm, kas nodrošina, ka tos var droši pārvietot un pārvadāt;

d) ja uzstāda līmeņa rādītājus, manometrus vai spiediena samazināšanas ierīces, tiem jābūt aizsargātiem tāpat, kā tas paredzēts attiecībā uz vārstiem 4.1.6.8. punktā.

6.2.3.4. Sākotnējā inspekcija un pārbaude

6.2.3.4.1. Jaunas spiedientvertnes ražošanas laikā un pēc tam pakļauj pārbaudēm un inspekcijai saskaņā ar 6.2.1.5. punkta prasībām, izņemot 6.2.1.5.1. punkta g) apakšpunktu, ko aizstāj ar šādu tekstu:

g) hidrauliskā spiediena pārbaude. Spiedientvertnēm jāiztur pārbaudes spiediens bez paliekošas deformācijas un plaisāšanas.

6.2.3.4.2. Īpašie noteikumi, kas attiecas uz spiedientvertnēm, kuras izgatavotas no alumīnija sakausējumiem

a) papildus sākotnējai inspekcijai, kas paredzēta 6.2.1.5.1. punktā, ir jāpārliecinās, ka spiedientvertņu iekšējo sienu nav skārusi starpkristālu korozija, ja izgatavošanai izmantots varu saturošs alumīnija sakausējums vai magniju un mangānu saturošs alumīnija sakausējums, kurā mangāna saturs ir lielāks par 3,5 % vai mazāks par 0,5 %;

b) alumīnija/vara sakausējuma gadījumā pārbaudi izdara ražotājs, kad kompetentā iestāde apstiprina jauno sakausējumu; tā vēlāk jāatkārto ražošanas gaitā attiecībā uz ikvienu sakausējuma lējumu;

c) alumīnija/magnija sakausējuma gadījumā pārbaudi izdara ražotājs, kad kompetentā iestāde apstiprina jauno sakausējumu un ražošanas procesu. Pārbaudi atkārto ikreiz, kad ir notikušas izmaiņas sakausējuma sastāvā vai ražošanas procesā.

6.2.3.5. Periodiskā inspekcija un pārbaude

6.2.3.5.1. Periodisko inspekciju un pārbaudi veic saskaņā ar 6.2.1.6.1. punktu.

PIEZĪME. Ar tādas valsts kompetentās iestādes atļauju, kas izsniegusi tipa apstiprinājumu, hidrauliskā spiediena pārbaudi attiecībā uz katru metināto tērauda balonu, kurš paredzēts, lai pārvadātu gāzes ar ANO Nr. 1965 — nespecificēts sašķidrinātu ogļūdeņražu gāzu maisījums, c.n.p. —, kura ietilpība nepārsniedz 6,5 l, drīkst aizstāt ar citu pārbaudi, kas nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni.

6.2.3.5.2. Slēgtās kriogēnās tvertnes pakļauj kompetentās iestādes pilnvarotas iestādes veiktām pārbaudēm, kuras veic tik bieži, kā nosaka 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukcija P203, lai pārbaudītu ārējo stāvokli, spiediena mazināšanas ierīču stāvokli un darbību un lai veiktu hermētiskuma pārbaudi ar spiedienu, kas atbilst 90 % darba spiediena. Hermētiskumu pārbauda ar spiedientvertnēs iepildīto gāzi vai ar inertu gāzi. Pārbaudi veic ar manometru vai, izdarot vakuuma mērījumu. Siltumizolācija nav jānoņem.

6.2.3.6. Spiedientvertņu apstiprināšana

6.2.3.6.1. Atbilstības novērtēšanu un periodisko inspekciju, kas aprakstīta 1.8.7. punktā, veic attiecīgā iestāde atbilstoši tam, kā tas norādīts šajā tabulā.

Procedūra	Attiecīgā iestāde
Tipa apstiprinājums (1.8.7.2. punkts)	Xa
Ražošanas pārraudzība (1.8.7.3. punkts)	Xa vai IS
Sākotnējā inspekcija un pārbaude (1.8.7.4. punkts)	Xa vai IS
Periodiskā inspekcija (1.8.7.5. punkts)	Xa vai Xb vai IS

Vārstu un cita tāda aprīkojuma atbilstības novērtēšanu, kam ir tieša drošības nodrošināšanas funkcija, var veikt atsevišķi no tvertņu atbilstības novērtēšanas, bet atbilstības novērtēšanas procedūrā jāievēro vismaz tikpat stingras prasības, kādas piemērotas spiedientvertnei, kuru ar to aprīko.

Xa ir kompetentā iestāde, tās pārstāvis vai kontroles iestāde, kas atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, A tips.

Xb ir kontroles iestāde, kas atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, B tips.

IS ir pieteikuma iesniedzēja iekšējās kontroles dienests, kuru pārrauga kontroles iestāde, kas atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, A tips. Iekšējās kontroles dienestam ir jābūt neatkarīgam no uzņēmuma konstruēšanas, ražošanas, remonta un apkopes procesiem.

6.2.3.6.2. Ja apstiprināšanas valsts nav COTIF Līgumslēdzēja puse vai ADR Līgumslēdzēja puse, tad 6.2.1.6.2. punktā minētā kompetentā iestāde ir COTIF dalībvalsts kompetentā iestāde vai ADR Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde.

6.2.3.7. Prasības ražotājiem

6.2.3.7.1. Ražotājiem ir jāizpilda attiecīgās 1.8.7. punkta prasības.

6.1.3.8. Prasības kontroles iestādēm

Kontroles iestādēm ir jāizpilda 1.8.6. punkta prasības.

6.1.3.9. Atkārtoti uzpildāmu spiedientvertņu marķējums

6.1.3.9.1. Marķējumam ir jāatbilst 6.2.2.7. punkta prasībām, piemērojot turpmāk aprakstītās izmaiņas prasībās.

6.1.3.9.2. Apvienoto Nāciju Organizācijas iepakojuma simbolu, kas minēts 6.2.2.7.1. punkta a) apakšpunktā, neizmanto.

6.1.3.9.3. Prasības, kas noteiktas 6.2.2.7.2. punkta j) apakšpunktā, aizstāj ar šādām prasībām:

j) pēc spiedientvertnes tilpuma litros norāda burtu “L”. Ja spiedientvertnes paredzētas sašķidrinātām gāzēm, ūdens ietilpība litros jāizsaka ar precizitāti līdz trim zīmīgiem skaitļiem, kas noapaļoti uz leju ar precizitāti līdz pēdējam ciparam. Ja minimālo vai nominālo ūdens ietilpību apzīmē vesels skaitlis, zīmes aiz komata var atstāt bez ievērības.

6.2.3.9.4. Attiecībā uz vielu ar ANO numuru 1965 ogļūdeņražu gāzu maisījums, sašķidrināts, nav jāizmanto 6.2.2.7.2. punkta g) un h) apakšpunktā un 6.2.2.7.3. punkta m) apakšpunktā noteiktais marķējums.

6.2.3.9.5. Marķējot 6.2.2.7.6. punkta c) apakšpunktā prasīto datumu, attiecībā uz gāzēm, kuru tvertņu periodiskās inspekcijas periods ir vismaz 10 gadi (sk. 4.1.4.1. punkta iepakošanas instrukcijas P200 un P203), mēnesis nav jānorāda.

6.2.3.9.6. Marķējumu, kas aprakstīts 6.2.2.7.6. punktā, var iegravēt atbilstoša materiāla gredzenā, kurš piestiprināts pie balona vārsta uzstādīšanas brīdī un kuru var noņemt tikai kopā ar balona vārstu.

6.2.3.10. Atkārtoti neuzpildāmo spiedientvertņu marķējums

6.2.3.10.1. Marķējumam jābūt saskaņā ar 6.2.2.8. punktu, bet neizmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas iepakojuma simbolu, kas aprakstīts 6.2.2.7.1. punkta a) apakšpunktā.

6.2.4. Prasības, kas noteiktas saskaņā ar standartiem projektētām, izgatavotām un pārbaudītām spiedientvertnēm, kuras nav ANO spiedientvertnes

PIEZĪME. Personām vai iestādēm, attiecībā uz kurām standartos norādīti pienākumi saskaņā ar RID, jāatbilst RID prasībām.

Atkarībā no spiedientvertnes izgatavošanas datuma, lai izpildītu 6.2. nodaļas prasības, uz kurām ir atsauce 3. slejā, standartus piemēro, kā norādīts 4. slejā, vai arī standartus var piemērot, kā norādīts 5. slejā. Visos gadījumos lielāks juridiskais spēks ir 3. slejā norādītajām 6.2. nodaļas prasībām.

Ja ir minēti vairāki standarti, kuru piemērošana ir obligāta vienu un to pašu prasību izpildei, piemēro vienu no tiem, bet pilnībā, ja vien tabulā nav noteikts citādi.

Avots	Dokumenta nosaukums	Piemērojamie punkti un apakšpunkti	Obligāta piemērošana spiedientvertnēm, kas izgatavotas	Piemērošana atļauta attiecībā uz spiedien­tvertnēm, kas izgatavotas
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
materiāliem
EN 1797-1:1998	Kriogēnie trauki. Gāzes un materiāla savietojamība [Cryogenic vessels -Gas/material compatibility]	6.2.1.2. punkts		No 2001. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam
EN 1797:2001	Kriogēnie trauki. Gāzes un materiāla savietojamība [Cryogenic vessels -Gas/material compatibility]	6.2.1.2. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN ISO 11114-1:1997	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu un vārstu materiālu savietojamība ar gāzes saturu – 1. daļa. Metāla materiāli [Transportable gas cylinders – Compatibility of cylinder and valve materials with gas contents – Part 1: Metallic materials]	6.2.1.2. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN ISO 11114-2:2000	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu un vārstu materiālu savietojamība ar gāzes saturu – 2. daļa. Nemetāliski materiāli [Transportable gas cylinders – Compatibility of cylinder and valve materials with gas contents – Part 1: Non-metallic materials]	6.2.1.2. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN ISO 11114-4:2005 (izņemot 5.3. nodaļā minēto C metodi)	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu un vārstu materiālu savietojamība ar gāzes saturu – 4. daļa. Pārbaudes metodes pret ūdeņraža trauslumu izturīgu metālisku materiālu izvēlei [Transportable gas cylinders – Compatibility of cylinder and valve materials with gas contents – Part 4:Test methods for selecting metallic materials resistant to hydrogen embrittlement]	6.2.1.2. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1252-1:1998	Kriogēnie trauki. Materiāli. 1. daļa. Cietības prasības temperatūrām zem -80 °C [Cryogenic vessels – Materials -Part 1:Toughness requirements for temperature below -80 °C]	6.2.1.2. punkts		No 2001. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 30. jūnijam
marķējumam
EN 1442:1998 + AC:1999	Pārvadājamie atkārtoti uzpildāmie metināta tērauda baloni sašķidrinātai naftas gāzei (SNG). Projektēšana un konstruēšana [Transportable refillable welded steel cylinders for liquefied petroleum gas (LPG) - Design and construction]	6.2.2.7. punkts		Līdz 2003. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 1251-1:2000	Kriogēnie trauki. Pārvadājami, vakuumizolēti, ne vairāk kā 1000 litru tilpuma. 1. daļa. Pamatprasības [Cryogenic vessels - Transportable, vacuum insulated, of not more than 1 000 litres volume - Part 1: Fundamental requirements]	6.2.2.7. punkts		Līdz 2003. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 1089-1:1996	Pārvadājami gāzes baloni. Gāzes balonu identifikācija (izņemot SNG). 1. daļa. Apzīmogošana [Transportable gas cylinders -Gas cylinder identification (excluding LPG) - Part 1:Stampmarking]	6.2.2.7. punkts		Līdz 2003. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
konstruēšanai un ražošanai
84/525/EEK I pielikuma no 1. līdz 3. daļai	Padomes Direktīva par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz aerosola izsmidzinātājiem, kura publicēta “Official Journal of the European Communities” L 300, 19 November, 1984.	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
84/526/EEK I pielikuma no 1. līdz 3. daļai	Padomes Direktīva par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz neleģēta alumīnija un leģēta alumīnija bezšuvju gāzes baloniem, kura publicēta “Official Journal of the European Communities” L 300, 19 November, 1984.	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
84/527/EEK I pielikuma no 1. līdz 3. daļai	Padomes Direktīva par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz metinātiem neleģēta tērauda gāzes baloniem, kura publicēta “Official Journal of the European Communities” L 300, 19 November, 1984.	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1442:1998 + AC:1999	Pārvadājamie atkārtoti uzpildāmie metināta tērauda baloni sašķidrinātai naftas gāzei (SNG). Projektēšana un konstruēšana [Transportable refillable welded steel cylinders for liquefied petroleum gas (LPG) - Design and construction]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts		No 2001. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam
EN 1442:1998 + A2:2005	Pārvadājamie atkārtoti uzpildāmie metināta tērauda baloni sašķidrinātai naftas gāzei (SNG). Projektēšana un konstruēšana [Transportable refillable welded steel cylinders for liquefied petroleum gas (LPG) - Design and construction]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1442:2006 + A1:2008	Pārvadājamie atkārtoti uzpildāmie metināta tērauda baloni sašķidrinātai naftas gāzei (SNG). Projektēšana un konstruēšana [Transportable refillable welded steel cylinders for liquefied petroleum gas (LPG) - Design and construction]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1800:1998 + AC:1999	Pārvadājamie gāzes baloni. Baloni acetilēnam. Pamatprasības un definīcijas [Transportable gas cylinders -Acetylene cylinders - Basic requirements and definitions]	6.2.1.1.9. punkts	No 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1800:2006	Pārvadājamie gāzes baloni. Baloni acetilēnam. Pamatprasības un definīcijas [Transportable gas cylinders -Acetylene cylinders - Basic requirements, definitions and type testing]	6.2.1.1.9. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1964-1:1999	Pārvadājami gāzes baloni. Projektēšanas un izgatavošanas specifikācijas pārvadājamiem atkārtoti uzpildāmiem bezšuvju gāzes baloniem no tērauda ar ūdens ietilpību no 0,5 litriem līdz 150 litriem. 1. daļa. Baloni, kas izgatavoti no bezšuvju tērauda ar Rm vērtību, kas mazāka par 1100 Mpa [Transportable gas cylinders – Specifications for the design and construction of refillable transportable seamless steel gas cylinders of capacity from 0.5 litres up to 150 litres – Part 1:Cylinders made of seamless steel with a Rm value of less than 1 100 Mpa]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1975:1999 (izņemot 6. pielikumu)	Pārvadājamie gāzes baloni. Konstruēšanas un izgatavošanas specifikācijas atkārtoti uzpildāmiem pārvadājamiem bezšuvju alumīnija un leģēta alumīnija gāzes baloniem ar ietilpību no 0,5 līdz 150 litriem [Transportable gas cylinders – Specifications for the design and construction of refillable transportable seamless aluminium and aluminium alloy gas cylinders of capacity from 0.5 litres up to 150 litres]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts		Līdz 2005. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 1975:1999 + A1:2003	Pārvadājamie gāzes baloni. Konstruēšanas un izgatavošanas specifikācijas atkārtoti uzpildāmiem pārvadājamiem bezšuvju alumīnija un leģēta alumīnija gāzes baloniem ar ietilpību no 0,5 līdz 150 litriem [Transportable gas cylinders – Specifications for the design and construction of refillable transportable seamless aluminium and aluminium alloy gas cylinders of capacity from 0.5 litres up to 150 litres]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN ISO 11120:1999	Gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmas bezšuvju metāla pudeles saspiestas gāzes pārvadāšanai ar ūdens ietilpību 150 litru un 3000 litru robežās. Projektēšana, izgatavošana un testēšana [Gas cylinders - Refillable seamless steel tubes for com­pressed gas transport of water Capacity between 150 litres and 3 000 litres - Design, construction and testing]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1964-3: 2000	Pārvadājami gāzes baloni. Projektēšanas un izgatavošanas specifikācijas pārvadājamiem atkārtoti uzpildāmiem bezšuvju gāzes baloniem no tērauda ar ūdens ietilpību no 0,5 litriem līdz 150 litriem. 3. daļa. Baloni, kas izgatavoti no nerūsoša bezšuvju tērauda ar Rm vērtību, kas mazāka par 1100 Mpa [Transportable gas cylinders – Specifications for the design and construction of refillable transportable seamless steel gas cylinders of capacity from 0.5 litres up to 150 litres – Part 1:Cylinders made of seamlessstainless steel with a Rm value of less than 1 100 Mpa]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 12862:2000	Pārvadājami gāzes baloni. Projektēšanas un izgatavošanas specifikācijas pārvadājamiem atkārtoti uzpildāmiem metinātiem gāzes baloniem no alumīnija sakausējuma [Transportable gas cylinders -Specifications for the design and construction of refillable transportable welded alumin­ium alloy gas cylinders]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1251-2:2000	Kriogēnie trauki. Pārvadājami, vakuumizolēti, ne vairāk kā 1000 litru tilpuma. 2. daļa. Projektēšana, izgatavošana, inspicēšana un pārbaudes [Cryogenic vessels – Transportable, vacuum insulated, of not more than 1 000 litres volume – Part 2:Design, fabrication, inspection and testing]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 12257:2002	Pārvadājamie gāzes baloni. Ar stīpu armēti bezšuvju baloni no kompozītmateriāla [Transportable gas cylinders – Seamless, hoop wrapped composite cylinders]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 12807:2001 (izņemot A pielikumu)	Pārvadājamie atkārtoti uzpildāmie lodētie tērauda baloni sašķidrinātai naftas gāzei (SNG). Konstruēšana un izgatavošana [Transportable refillable brazed steel cylinders for liquefied petroleum gas (LPG) – Design and construction]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1964-2:2001	Pārvadājami gāzes baloni. Projektēšanas un izgatavošanas specifikācijas pārvadājamiem atkārtoti uzpildāmiem bezšuvju gāzes baloniem no tērauda ar ūdens ietilpību no 0,5 litriem līdz 150 litriem. 2. daļa. Baloni, kas izgatavoti no bezšuvju tērauda ar Rm vērtību, kas ir vismaz 1100 Mpa [Transportable gas cylinders – Specifications for the design and construction of refillable transportable seamless steel gas cylinders of capacity from 0.5 litres up to 150 litres – Part 2:Cylinders made of seamless steel with a Rm value of 1 100 MPa or above]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 13293:2002	Pārvadājamie gāzes baloni. Konstruēšanas un izgatavošanas specifikācija atkārtoti uzpildāmiem pārvadājamiem bezšuvju normalizēta oglekļmangāna tērauda gāzes baloniem ar ūdens ietilpību līdz 0,5 litriem saspiestām, sašķidrinātām un izšķīdinātām gāzēm un līdz 1 litram oglekļa dioksīda [Transportable gas cylinders – Specification for the design and construction of refillable transportable seamless normalised carbon manganese steel gas cylinders of water capacity up to 0.5 litre for compressed, liquefied and dissolved gases and up to 1 litre for carbon dioxide]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 13322-1:2003	Pārvadājamie gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmi metināta tērauda gāzes baloni. Konstruēšana un izgatavošana – 1. daļa. Metināts tērauds [Transportable gas cylinders – Refillable welded steel gas cylinders – Design and construction – Part 1: Welded steel]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts		Līdz 2007. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 13322-1:2003 + A1:2006	Pārvadājamie gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmi metināta tērauda gāzes baloni. Konstruēšana un izgatavošana – 1. daļa. Metināts tērauds [Transportable gas cylinders – Refillable welded steel gas cylinders – Design and construction – Part 1: Welded steel]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 13322-2:2003	Pārvadājamie gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmi metināta nerūsējošā tērauda gāzes baloni. Konstruēšana un izgatavošana – 2. daļa. Metināts nerūsējošs tērauds [Transportable gas cylinders – Refillable welded stainless steel gas cylinders – Design and construction – Part 2: Welded stainless steel]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts		Līdz 2007. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 13322-2:2003 + A1.2006	Pārvadājamie gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmi metināta nerūsējošā tērauda gāzes baloni. Konstruēšana un izgatavošana – 2. daļa. Metināts nerūsējošs tērauds [Transportable gas cylinders – Refillable welded stainless steel gas cylinders – Design and construction – Part 2: Welded stainless steel]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 12245:2002	Pārvadājamie gāzes baloni. Pilnībā armēti baloni no kompozītmateriāla [Transportable gas cylinders – Fully wrapped composite cylinders]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 12205:2001	Pārvadājamie gāzes baloni. Vienreizlietojami metāla gāzes baloni [Transportable gas cylinders – Non refillable metallic gas cylinders]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 13110:2002	Pārvadājamie atkārtoti uzpildāmie metināta alumīnija baloni sašķidrinātai naftas gāzei (SNG). Konstruēšana un izgatavošana [Transportable refillable welded aluminium cylinders for liquefied petroleum gas (LPG) – Design and construction]	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14427:2004	Atkārtoti uzpildāmi pārvadājamie pilnībā ietīti kompozītmateriāla baloni sašķidrinātai naftas gāzei. Projektēšana un konstruēšana [Transportable refillable fully wrapped composite cylinders for liquefied petroleum gases -Design and construction] PIEZĪME. Šis standarts attiecas tikai uz baloniem, kas aprīkoti ar spiediena samazināšanas vārstiem.	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts		Līdz 2007. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 14427:2004 + A1:2005	Atkārtoti uzpildāmi pārvadājamie pilnībā ietīti kompozītmateriāla baloni sašķidrinātai naftas gāzei. Projektēšana un konstruēšana [Transportable refillable fully wrapped composite cylinders for liquefied petroleum gases -Design and construction] 1. PIEZĪME. Šis standarts attiecas tikai uz baloniem, kas aprīkoti ar spiediena samazināšanas vārstiem. 2.PIEZĪME. Nodaļas 5.2.9.2.1. un 5.2.9.3.1. punktā attiecībā uz abiem baloniem veic plīšanas pārbaudi, ja tie uzrāda bojājumus, kas atbilst noraidīšanas kritērijiem, vai ir sliktāki.	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14208:2004	Pārvadājamie gāzes baloni. Specifikācija metinātām spiediena mucām ar ietilpību līdz 1000 l gāzu pārvadāšanai. Projektēšana un konstruēšana [Transportable gas cylinders – Specification for welded pressure drums up to 1000 litres capacity for the transport of gases – Design and construction]	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14140:2003	Atkārtoti uzpildāmi pārvadājamie metināta tērauda baloni sašķidrinātai naftas gāzei (SNG). Alternatīva konstruēšana un izgatavošana [Transportable refillable welded steel cylinders for Liquefied Petroleum Gas (LPG) – Alternative design and construction]	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts	No 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14140:2003 +A1.2006	SNG iekārtas un papildu aprīkojums. Pārvadājami, atkārtoti uzpildāmi metināti un salodēti tērauda SNG baloni. Alternatīva konstruēšana un izgatavošana [LPG equipment and accessories - Transportable refillable welded steel cylinders for LPG - Alternative design and construction]	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 13769:2003	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu montāžas agregāti. Konstruēšana, ražošana, marķēšana un pārbaude [Transportable gas cylinders – Cylinder bundles – Design, manufacture, identification and testing (s)]	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts		Līdz 2007. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 13769:2003 + A1:2005	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu montāžas agregāti. Konstruēšana, ražošana, marķēšana un pārbaude [Transportable gas cylinders – Cylinder bundles – Design, manufacture, identification and testing]	6.2.3.1., 6.2.3.4. un 6.2.3.9. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14638-1:2006	Pārvadājamie gāzes baloni. Atkārtoti uzpildāmi metināti gāzes baloni ar ietilpību līdz 150 litriem. 1. daļa. Metināti nerūsējošā austenīta tērauda baloni, kas izgatavoti saskaņā ar konstrukciju, kura izstrādāta ar eksperimentālu metožu palīdzību [Transportable gas cylinders – Refillable welded receptacles of a capacity not exceeding 150 litres – Part 1:Welded austenitic stainless steel cylinders made to a design justified by experimental methods]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14893:2006 + AC:2007	SNG iekārtas un papildu aprīkojums. Pārvadājamas metinātas tērauda SNG spiediena mucas ar ietilpību 150 līdz 1000 litru [LPG equipment and accessories – Transportable LPG welded steel pressure drums with a capacity between 150 litres and 1 000 litres]	6.2.3.1. un 6.2.3.4. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
slēgelementiem
EN 849:1996 (izņemot A pielikumu)	Pārvadājami gāzes baloni. Balonu vārsti. Specifikācija un tipa testēšana [Transportable gas cylinders – Cylinder valves: Specification and type testing]	6.2.3.1. punkts		Līdz 2003. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 849:1996/A2:2001	Pārvadājami gāzes baloni. Balonu vārsti. Specifikācija un tipa testēšana [Transportable gas cylinders – Cylinder valves: Specification and type testing]	6.2.3.1. punkts		Līdz 2007. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN ISO 10297:2006	Pārvadājami gāzes baloni. Balonu vārsti. Specifikācija un tipa testēšana [Transportable gas cylinders – Cylinder valves: Specification and type testing]	6.2.3.1. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 13152:2001	SNG balonu vārstu specifikācijas un pārbaude. Pašslēdzes vārsti [Specifications and testing of LPG – cylinder valves – Self closing]	6.2.3.3. punkts		No 2005. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. decembrim
EN 13152:2001 + A1:2003	SNG balonu vārstu specifikācijas un pārbaude. Pašslēdzes vārsti [Specifications and testing of LPG – cylinder valves – Self closing]	6.2.3.3. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 13153:2001	SNG balonu vārstu specifikācija un pārbaude. Manuāli slēdzamie vārsti [Specifications and testing of LPG – cylinder valves – Manually operated]	6.2.3.3. punkts		No 2005. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. decembrim
EN 13153:2001 + A1:2003	SNG balonu vārstu specifikācija un pārbaude. Manuāli slēdzamie vārsti [Specifications and testing of LPG – cylinder valves – Manually operated]	6.2.3.3. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
periodiskai inspekcijai un pārbaudei
EN 1251-3:2000	Kriogēnie trauki. Pārvadājami, vakuumizolēti, ne vairāk kā 1000 litru tilpuma. 3. daļa. Ekspluatācijas prasības [Cryogenic vessels – Transportable, vacuum insulated, of not more than 1 000 litres volume – Part 3:Operational requirements]	6.2.3.5. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1968:2002 (izņemot B pielikumu)	Pārvadājamie gāzes baloni. Bezšuvju tērauda gāzes balonu periodiskā inspekcija un pārbaude [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and testing of seamless steel gas cylinders]	6.2.3.5. punkts		Līdz 2007. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 1968:2002 + A1:2005 (izņemot B pielikumu)	Pārvadājamie gāzes baloni. Bezšuvju tērauda gāzes balonu periodiskā inspekcija un pārbaude [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and testing of seamless steel gas cylinders]	6.2.3.5. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1802:2002 (izņemot B pielikumu)	Pārvadājamie gāzes baloni. Leģēta bezšuvju alumīnija gāzes balonu periodiskā inspekcija un pārbaude [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and testing of seamless aluminium alloy gas cylinders]	6.2.3.5. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 12863:2002	Pārvadājamie gāzes baloni. Izšķīdināta acetilēna balonu periodiskā inspekcija un apkope [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and maintenance of dissolved acetylene cylinders] PIEZĪME. Šajā standartā “sākotnējā inspekcija” ir “pirmā periodiskā inspekcija” pēc jauna acetilēna balona galīgās apstiprināšanas.	6.2.3.5. punkts		Līdz 2007. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
EN 12863:2002 + A1:2005	Pārvadājamie gāzes baloni. Izšķīdināta acetilēna balonu periodiskā inspekcija un apkope [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and maintenance of dissolved acetylene cylinders] PIEZĪME. Šajā standartā “sākotnējā inspekcija” ir “pirmā periodiskā inspekcija” pēc jauna acetilēna balona galīgās apstiprināšanas.	6.2.3.5. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 1803:2002 (izņemot B pielikumu)	Pārvadājamie gāzes baloni. Metināta tērauda gāzes balonu periodiskā inspekcija un pārbaude [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and testing of welded steel gas cylinders]	6.2.3.5. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN ISO 11623:2002 (izņemot 4. iedaļu)	Pārvadājamie gāzes baloni. Kompozītmateriāla gāzes balonu periodiskā inspekcija un pārbaudes [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and testing of composite gas cylinders]	6.2.3.5. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14189:2003	Pārvadājamie gāzes baloni. Balonu vārstu inspicēšana un apkope gāzes balonu periodiskās inspekcijas laikā[Transportable gas cylinders – Inspection and maintenance of cylinder valves at time of periodic inspection of gas cylinders]	6.2.3.5. punkts	No 2009. gada 1. janvāra	Līdz 2009. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14876:2007	Pārvadājamie gāzes baloni. Metināta tērauda spiediena mucu periodiskā inspekcija un pārbaude [Transportable gas cylinders – Periodic inspection and testing of welded steel pressure drums]	6.2.3.5. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
EN 14912:2005	SNG iekārtas un papildu aprīkojums. SNG balonu vārstu inspicēšana un apkope gāzes balonu periodiskās inspekcijas laikā [LPG equipment and accessories – Inspection and maintenance of LPG cylinder valves at time of periodic inspection of cylinders]	6.2.3.5. punkts	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)

^a Ja vien 5. slejā nav pilnvarota cita standartpiemērošana tiem pašiem mērķiem attiecībā uz spiedientvertnēm, kas ražotas tajā pašā datumā.

 

6.2.5. Prasības, kas noteiktas spiedientvertnēm, kuras nav ANO spiedien­tvertnes un nav projektētas, izgatavotas un pārbaudītas saskaņā ar standartiem

Lai atspoguļotu zinātnes un tehniskas attīstību vai gadījumos, kad 6.2.2. vai 6.2.4. punktā nav minēts standarts, vai lai rastu risinājumu īpašiem aspektiem, kas nav reglamentēti 6.2.2. vai 6.2.4. punktā minētajā standartā, kompetentā iestāde var atzīt tādu tehnisko noteikumu piemērošanu, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu drošības līmeni.

Kompetentā iestāde nosūta OTIF sekretariātam sarakstu ar tiem tehniskajiem noteikumiem, kurus tā atzīst. Sarakstā norāda šādu precīzu informāciju – noteikuma nosaukumu un datumu, noteikuma mērķi un informāciju par to, kurā vietā to var atrast. Sekretariāts šo informāciju publisko savā tīmekļa vietnē.

Taču jāievēro 6.2.1. un 6.2.3. punkts un šeit minētās prasības.

PIEZĪME. Šajā nodaļā atsauci uz 6.2.1. punkta tehniskajiem standartiem uzskata par atsauci uz tehniskajiem noteikumiem.

6.2.5.1. Materiāli

Turpmākajos noteikumos ir minēti tādu materiālu piemēri, kurus drīkst izmantot, lai nodrošinātu atbilstību 6.2.1.2. punkta prasībām attiecībā uz materiāliem:

a) oglekļa tērauds – saspiestām, sašķidrinātām, atdzesētām sašķidrinātām gāzēm, kā arī vielām, kas nav iekļautas 2. klases sarakstā iepakošanas instrukcijas P200 3. tabulā 4.1.4.1. punktā;

b) leģētais tērauds (īpašas tērauda markas), niķelis, niķeļa sakausējums (piem., monels) – saspiestām, sašķidrinātām, atdzesētām sašķidrinātām un izšķīdinātām gāzēm, kā arī vielām, kas nav iekļautas 2. klases sarakstā iepakošanas instrukcijas P200 3. tabulā 4.1.4.1. punktā;

c) varš:

i) gāzēm ar klasifikācijas kodu 1A, 1O, 1F un 1TF, kuru uzpildes spiediens 15 °C temperatūrā nepārsniedz 2 MPa (20 bar),

ii) gāzēm ar klasifikācijas kodu 2A un arī dimetilēterim ar ANO Nr. 1033, hloretānam ar ANO Nr. 1037, hlormetānam ar ANO Nr. 1063, sēra dioksīdam ar ANO Nr. 1079, vinilbromīdam ar ANO Nr. 1085, vinilhlorīdam ar ANO Nr. 1086 un etilēnoksīdam ar ANO Nr. 3300, un oglekļa dioksīda maisījumam ar vairāk nekā 87% etilēnoksīdu,

iii) gāzēm ar klasifikācijas kodu 3A, 3O un 3F;

d) alumīnija sakausējums – sk. īpašo prasību “a” iepakošanas instrukcijā P200 ¹⁰ 4.1.4.1. punktā;

e) kompozītmateriāls – saspiestām sašķidrinātām, atdzesētām sašķidrinātām gāzēm un izšķīdinātām gāzēm;

f) sintētiski materiāli – atdzesētām sašķidrinātām gāzēm, un

g) stikls — atdzesētām sašķidrinātām gāzēm ar klasifikācijas kodu 3A, kas nav atdzesēts šķidrs oglekļa dioksīds ar ANO Nr. 2187 vai tā maisījumi un gāzes ar klasifikācijas kodu 3O.

6.2.5.2. Apkalpošanas iekārtas

(Rezervēts)

6.2.5.3. Metāla baloni, cauruļveida tvertnes, spiediena mucas un balonu montāžas agregāti

Pārbaudes spiediena radītais metāla mehāniskais spriegums spiedientvertnes punktā, kas pakļauts vislielākajam spriegumam, nedrīkst pārsniegt 77 % no minimālā garantētā stiepes sprieguma (Re).

“Stiepes spriegums” ir spriegums, kas pārbaudāmajā paraugā rada paliekošu stiepes deformāciju, kura ir vienāda ar divām tūkstošdaļām (t. i., 0,2 %) bāzes garuma vai 1 %, ja tas ir austenīttērauds.

PIEZĪME. Pārbaudot lokšņu metāla stiepi, parauga asij jābūt taisnā leņķī attiecībā pret velmēšanas virzienu. Paliekošo stiepes deformāciju pie pārrāvuma mēra, izmantojot analizējamo gabalu ar apļveida šķērsgriezumu, kur sākotnējais garums “l” ir piecas reizes lielāks par diametru “d” (l = 5d); ja pārbaudē izmanto paraugu ar taisnstūra šķērsgriezumu, bāzes garumu aprēķina ar šādu formulu:

l = 5.65√F_0,

kur F₀ ir pārbaudāmā parauga sākotnējais šķērsgriezuma laukums.

Spiedientvertnes un to slēgelementus izgatavo no piemērota materiāla, kas ir izturīgs pret trauslu sabrukšanu un korozijas radīto plaisāšanu – 20 ^oC līdz + 50 ^oC temperatūrā.

Metinātās šuves jāizpilda kvalificēti un nodrošinot konstrukcijas pilnīgu drošību.

6.2.5.4. Papildu noteikumi, kas attiecas uz leģēta alumīnija spiedientvertnēm saspiestām gāzēm, sašķidrinātām gāzēm, izšķīdinātām gāzēm un nesaspiestām gāzēm, kurām noteiktas īpašas prasības (gāzes paraugi), kā arī uz izstrādājumiem, kas satur gāzi, uz kuru iedarbojas paaugstināts spiediens, un kas nav aerosola baloni un mazas, gāzi saturošas tvertnes (gāzes patronas)

6.2.5.4.1. Uz materiāliem, no kuriem izgatavotas leģēta alumīnija spiedientvertnes, kam vajadzīgs apstiprinājums, attiecas turpmāk norādītās prasības.

	A	B	C	D
Stiepes izturība Rm, MPa (= N/mm2)	49–186	196–372	196–372	343–490
Tecēšanas robeža Re, izteikta Mpa (= N/mm²) (konstants λ = 0,2%)	10–167	59–314	137–334	206–412
Paliekošā stiepes deformācija pārrāvumā (1 = 5d) procentos	12–40	12–30	12–30	11–16
Lieces pārbaude (agrākais diametrs d = n × e, kur e ir pārbaudāmā parauga biezums)	n = 5 (Rm ≤ 98) n = 6 (Rm > 98)	n = 6 (Rm ≤ 325) n = 7 (Rm > 325)	n = 6 (Rm ≤ 325) n = 7 (Rm > 325)	n = 7 (Rm ≤ 392) n = 8 (Rm > 392)
Alumīnija apvienība sērijas numurs a	1000	5000	6000	2000

^a Sk. “Alumīnija standarti un dati” [Aluminium Standards and Data], 5. izdevumu, 1976. gada janvāris. Izdevējs – Aluminium Association, 750 Third Avenue, New York.

Faktiskās īpašības ir atkarīgas no katra sakausējuma sastāva un no spiedientvertnes galīgās apstrādes, bet spiedientvertnes biezumu neatkarīgi no izmantotā sakausējuma aprēķina ar vienu no šeit norādītajām formulām.

kur

e – spiedientvertnes sienas minimālais biezums, izteikts mm,

P_Mpa – testa spiediens, izteikts Mpa,

P_bar – testa spiediens, izteikts bāros,

D – spiedientvertnes nominālais ārējais diametrs, izteikts mm,

un

Re – garantētais minimālais pagarinājuma spriegums ar 0,2 % pagarinājuma sprieguma, izteikts MPa (= N/mm²).

Turklāt neatkarīgi no izmantotā sakausējuma minimālā garantētā pagarinājuma sprieguma vērtībai, ko ievada formulā, nekādā gadījumā nevajadzētu būt lielākai par 85 % no minimālās garantētās stiepes izturības (Rm).

1. PIEZĪME. Iepriekšminētie rādītāji ir noteikti, apkopojot agrāko pieredzi, kas gūta ar spiedientvertnēm, kuras izgatavotas no šādiem materiāliem:

A sleja — neleģētais alumīnijs, tīrības pakāpe 99,5 %;

B sleja — alumīnija un magnija sakausējums;

C sleja — alumīnija, silīcija un magnija sakausējumi, tādi kā ISO/R209-Al-Si-Mg (Alumīnija apvienība 6351);

D sleja — alumīnija, vara un magnija sakausējums.

2. PIEZĪME. Paliekošo stiepes deformāciju lūzuma vietā nosaka paraugam ar apļveida šķērsgriezumu, kura bāzes garums “l” ir piecas reizes lielāks par diametru “d” (l = 5d), ja pārbaudē izmanto paraugu ar taisnstūra šķērsgriezumu, bāzes garumu aprēķina pēc formulas:

l = 5.65√F₀,

kur F₀ ir sākotnējais analizējamā parauga šķērsgriezuma laukums.

3. PIEZĪME.

a) lieces pārbaudei (sk. shēmu) izmanto paraugus, kas iegūti, sagriežot cilindrisku balona fragmentu divās vienādās daļās ar platumu 3e, bet nekādā gadījumā šaurāku par 25 mm. Mehāniska apstrāde ir pieļaujama tikai paraugu galos;

b) lieces pārbaudi izdara starp diametra serdeni (d) un diviem apaļiem balststatņiem, kuri viens no otra atrodas attālumā (d + 3e). Pārbaudes laikā atstatums starp iekšējām plaknēm nedrīkst būt lielāks par serdeņa diametru;

c) paraugam nerodas plaisas, kad to ieliec uz iekšu ap serdeni, līdz iekšējās virsmas viena no otras ir attālumā, kas nav lielāks par serdeņa diametru;

d) koeficients (n) starp serdeņa diametru un parauga biezumu atbilst tabulā norādītajām vērtībām.

Lieces pārbaudes shēma.

6.2.5.4.2. Mazāka minimālā pagarinājuma vērtība ir pieņemama, ja papildu pārbaudē, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde valstī, kurā izgatavo spiedientvertnes, ir noskaidrots, ka pārvadāšanas drošums ir nodrošināts tādā pašā apjomā kā spiedientvertnēm, kuru konstrukcija atbilst parametriem, kas norādīti 6.2.5.4.1. punkta tabulā (sk. arī EN 1975:1999 + A1:2003).

6.2.5.4.3. Spiedientvertņu visplānākajā vietā sienu biezumam jābūt šādam:

– ja spiedientvertnes diametrs ir mazāks par 50 mm — ne mazāk kā 1,5 mm;

– ja spiedientvertnes diametrs ir no 50 mm līdz 150 mm — ne mazāk kā 2 mm, un

– ja spiedientvertnes diametrs ir lielāks par 150 mm — ne mazāk par 3 mm.

6.2.5.4.4. Spiedientvertņu augšdaļā un apakšdaļā jābūt pusloka, elipsveida vai groza rokturim līdzīgam posmam; tam jābūt ne mazāk drošam kā spiedientvertnes korpusam.

6.2.5.5. Kompozītmateriālu spiedien­tvertnes

Kompozītmateriālu balonu, cauruļveida tvertņu, spiediena mucu un tādu balonu montāžas agregātu konstrukcijai, kuru izgatavošanai izmanto kompozītmateriālus, ir jābūt tādai, lai minimālā plīšanas attiecība (plīšanas spiediens dalīts ar pārbaudes spiedienu) būtu

– 1,67, ja spiedientvertnēm ir stiegrota stīpa;

– 2,00, ja spiedientvertnēm ir pilnībā stiegrota stīpa.

6.2.5.6. Slēgtās kriogēnās tvertnes

Turpmāk izklāstītās prasības attiecas uz tādu slēgto kriogēno tvertņu konstrukciju, kuras paredzētas atdzesētām sašķidrinātām gāzēm.

6.2.5.6.1. Ja izmanto nemetālus, šiem materiāliem jābūt izturīgiem pret trausluma radītiem plīsumiem spiedientvertnes un tās savienotājelementu viszemākajā darba temperatūrā.

6.2.5.6.2. Spiediena samazināšanas ierīces konstruē tā, lai tās nevainojami darbotos arī zemākajā darba temperatūrā. To darbības drošumu minētajā temperatūrā nosaka un pārbauda, testējot katru ierīci vai tāda paša tipa konstrukcijas ierīču kontrolparaugus.

6.2.5.6.3. Spiedientvertņu spiediena samazināšanas ierīču un vārstu konstrukcijai jānovērš eventuāla šķidruma izšļakstīšanās.

6.2.6. Vispārīgās prasības attiecībā uz aerosola baloniem, mazām, gāzi saturošām tvertnēm (gāzes patronām) un kurināmā elementa kasetēm, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze

6.2.6.1. Konstrukcija

6.2.6.1.1. Aerosola baloni (aerosoli ar ANO Nr. 1950), kuros ir tikai gāze vai gāzu maisījumi, un mazi trauki, kuros ir gāze (gāzes patronas) (ANO Nr. 2037), jāizgatavo no metāla. Šī prasība neattiecas uz aerosoliem un mazām, gāzi saturošām tvertnēm (gāzes patronām) butānam (ANO Nr. 1011) ar maksimālo ietilpību 100 ml. Citi aerosola baloni (aerosoli ar ANO Nr. 1950) jāizgatavo no metāla, sintētiska materiāla vai stikla. Metāla rezervuāriem, kuru ārējais diametrs ir vismaz 40 mm, jābūt ar ieliektu galu.

6.2.6.1.2. No metāla izgatavotu trauku ietilpība nepārsniedz 1 000 ml, no sintētiska materiāla vai stikla izgatavotu trauku ietilpība nepārsniedz 500 ml.

6.2.6.1.3. Katras tvertnes (aerosola balona vai patronas) modeli pirms nodošanas ekspluatācijā jāpakļauj hidrauliskā spiediena pārbaudei saskaņā ar 6.2.6.2. punktu.

6.2.6.1.4. Aerosola balonu (aerosoli ar ANO Nr. 1950) vārstiem un izkliedētājierīcēm un vārstiem maziem traukiem ar gāzi (gāzes patronām) ar ANO Nr. 2037 jānodrošina tas, lai trauki būtu tik cieši noslēgti, ka ir necaurlaidīgi, un būtu pasargāti no nejaušas atvēršanas. Šim nolūkam neder vārsti un izsmidzināšanas ierīces, kas aizveras tikai iekšējā spiediena ietekmē.

6.2.6.1.5. Iekšējais spiediens 50 ^oC temperatūrā nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no pārbaudes spiediena vērtības un būt lielāks par 1,32 MPa (13,2 bar). Aerosola balonus un mazas, gāzi saturošas tvertnes (gāzes patronas) jāpiepilda tā, lai šķidrā fāze 50 ^oC temperatūrā nepārsniegtu 95 % no tilpuma.

6.2.6.2. Hidrauliskā spiediena pārbaude

6.2.6.2.1. Iekšējam spiedienam (pārbaudes spiedienam) jābūt 1,5 reizes lielākam par iekšējo spiedienu 50 ^oC temperatūrā, minimālajam spiedienam esot 1 MPa (10 bar).

6.2.6.2.2. Hidrauliskā spiediena pārbaude jāveic vismaz attiecībā uz pieciem tukšiem katra modeļa rezervuāriem:

a) līdz paredzētais pārbaudes spiediens ir sasniegts, nenotiekot noplūdei vai redzamai deformācijai un

b) līdz notiek noplūde vai plīsums; deformācija pirmām kārtām skar izliekto galu, ja tāds ir, pati tvertne nedrīkst zaudēt hermētiskumu vai pārplīst, kamēr nav sasniegts spiediens, kas 1,2 reizes pārsniedz pārbaudes spiedienu vai ir vēl lielāks par to.

6.2.6.3. Hermētiskuma (necaurlaidības) pārbaude

6.2.6.3.1. Mazās, gāzi saturošās tvertnes (gāzes patronas) un kurināmā elementa kasetes, kurās ir sašķidrināta uzliesmojoša gāze

6.2.6.3.1.1. Katrai tvertnei vai kurināmā elementa kasetei ir jāiztur hermētiskuma (necaurlaidības) pārbaude karsta ūdens vannā.

6.2.6.3.1.2. Ūdens vannas temperatūrai un pārbaudes ilgumam jābūt tādam, lai katras tvertnes vai kurināmā elementa kasetes iekšējais spiediens sasniegtu vismaz 90 % no iekšējā spiediena, ko parasti novēro 55 ^oC temperatūrā.Taču tad, ja tvertnes vai kurināmā elementa kasetes saturs ir jutīgs pret siltumu vai ja tvertnes ir izgatavotas no plastmasas, kas kļūst mīksta šajā temperatūrā, izmanto ūdens vannu, kurā temperatūra ir 20 ^oC–30 ^oC.Turklāt vienu no katrām 2 000 tvertnēm vai kurināmā elementa kasetēm pārbauda 55 ^oC temperatūrā.

6.2.6.3.1.3. Tvertne vai kurināmā elementa kasete nedrīkst zaudēt hermētiskumu, un tajā nedrīkst rasties paliekoša deformācija, izņemot gadījumus, kad plastmasas tvertne vai kurināmā elementa kasete deformējas, kļūstot mīkstāka, bet nezaudē hermētiskumu.

6.2.6.3.2. Aerosola baloni

Attiecībā uz katru piepildīto aerosola balonu veic pārbaudi karstā ūdens peldē vai citā apstiprinātā ūdens peldē.

6.2.6.3.2.1. Pārbaude karstā ūdens peldē

6.2.6.3.2.1.1. Ūdens peldes temperatūrai un pārbaudes ilgumam jābūt tādam, lai iekšējais spiediens sasniegtu tādu līmeni, kādu tas sasniegtu 55 °C temperatūrā (50 °C, ja viela šķidrā fāzē 50 °C neaizņem vairāk kā 95 % no aerosola izsmidzinātāja tilpuma). Ja saturs ir jutīgs pret karstumu vai ja aerosola izsmidzinātāji ir izgatavoti no plastmasas, kas šādā pārbaudes temperatūrā kļūst mīksta, tad ūdens peldes temperatūrai jābūt no 20 °C līdz 30 °C, turklāt viens aerosola izsmidzinātājs no katriem 2 000 jāpārbauda augstākā temperatūrā.

6.2.6.3.2.1.2. Aerosola izsmidzinātājs nedrīkst zaudēt hermētiskumu, un tajā nedrīkst rasties paliekoša deformācija, izņemot gadījumus, kad plastmasas aerosola izsmidzinātājs deformējas, kļūstot mīkstāks, bet nezaudē hermētiskumu.

6.2.6.3.2.2. Alternatīvas metodes

Ar kompetentās iestādes apstiprinājumu var izmantot alternatīvas metodes, kuras nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas 6.2.6.3.2.2.1., 6.2.6.3.2.2.2. un 6.2.6.3.2.2.3. punktā noteiktās prasības.

6.2.6.3.2.2.1. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Aerosola balonu piepildītājiem un sastāvdaļu ražotājiem jābūt kvalitātes nodrošināšanas sistēmai. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma īsteno procedūras, lai nodrošinātu to, ka visi aerosola baloni, kas nav hermētiski vai deformējas, tiek izbrāķēti un netiek pārvadāti.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēmā ietver:

a) organizatoriskās struktūras un pienākumu aprakstu;

b) izmantojamās inspekciju un pārbaužu, kvalitātes kontroles, kvalitātes nodrošināšanas un tehnoloģisko operāciju instrukcijas;

c) kvalitātes kontroles dokumentāciju, piemēram, inspekcijas protokolus, pārbaužu un kalibrēšanas datus, kā arī sertifikātus;

d) vadības pārskatus, lai nodrošinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvu darbību;

e) dokumentu kontroles un pārskatīšanas procedūru;

f) līdzekļus, lai kontrolētu prasībām neatbilstošus aerosola balonus;

g) attiecīgo darbinieku mācību programmas un kvalifikācijas noteikšanas procedūras, un

h) procedūras, lai nodrošinātu to, ka galaprodukts netiek bojāts.

Sākotnējo auditu un periodiskos auditus veic atbilstoši kompetentās iestādes prasībām. Šie auditi nodrošina to, ka apstiprinātā sistēma ir atbilstoša un efektīva un ka arī turpmāk tiek uzturēta tās atbilstība un efektivitāte. Par jebkādām ierosinātajām izmaiņām apstiprinātajā sistēmā pirms to izdarīšanas ziņo kompetentajai iestādei.

6.2.6.3.2.2.2. Aerosola balonu spiediena un hermētiskuma pārbaude pirms iepildīšanas

Visus aerosola balonus pakļauj spiedienam, kas nav mazāks par maksimālo spiedienu, kāds paredzams piepildītos aerosola izsmidzinātājos 55 °C temperatūrā (50 °C, ja viela šķidrā fāzē 50 °C neaizņem vairāk kā 95 % no aerosola izsmidzinātāja tilpuma). Tam jābūt vienādam ar vismaz divām trešdaļām no aprēķinātā aerosola balona spiediena. Ja atklājas, ka aerosola izsmidzinātājs testa spiedienā nav hermētisks ar 3,3 × 10^-2 mbar/s^-1 vai vairāk, tas ir deformējies vai tam ir radies cits defekts, tas tiek izbrāķēts.

6.2.6.3.2.2.3. Aerosola balonu pārbaude pēc iepildīšanas

Pirms iepildīšanas pildītājs nodrošina to, ka tiek pareizi uzstādīts gofrēšanas aprīkojums un tiek izmantots norādītais propelents.

Visus iepildītos aerosola balonus nosver un pārbauda to hermētiskumu. Hermētiskuma pārbaudes aprīkojumam jābūt pietiekami jutīgam, lai 20 °C temperatūrā konstatētu vismaz 2,0 × 10^-3 mbar/s^-1 lielu noplūdi.

Izbrāķē visus iepildītos aerosola balonus, kuriem atklāta noplūde, deformācija vai pārāk liels svars.

6.2.6.3.3. Ar kompetentās iestādes apstiprinājumu maziem aerosola baloniem un tvertnēm, kuros ir farmaceitiski produkti un neuzliesmojošas gāzes un kuriem jābūt steriliem, bet kurus var nelabvēlīgi ietekmēt pārbaude ūdens peldē, nepiemēro 6.2.6.3.1. un 6.2.6.3.2. punkta noteikumus šādos nosacījumos:

a) tās ir ražotas valsts veselības pārvaldes uzraudzībā un tad, ja to pieprasa kompetentā iestāde, atbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO)³ noteiktajai labas ražošanas praksei, un

b) līdzvērtīgs drošuma līmenis tiek panākts arī tad, kad ražotājs izmanto alternatīvas metodes hermētiskuma un spiedienizturības pārbaudēm, piemēram, pārbaudes, kurās izmanto hēliju, un pārbaudes, ūdens peldē ievietojot vismaz vienu statistisko paraugu, ko katrā partijā izraugās no katrām 2 000 tvertnēm.

^___
3 PVO publikācija “Farmācijas izstrādājumu kvalitātes nodrošināšana. Norādījumu un ar tiem saistītās informācijas apkopojums. 2. sējums. Laba ražošanas prakse un pārbaudes” [Quality assurance of pharmaceuticals. A compendium of guidelines and related materials. Volume 2:Good manufacturing practices and inspection].

6.2.6.4. Atsauce uz standartiem

Uzskata, ka šā punkta prasības ir izpildītas, ja ir nodrošināta atbilstība šeit minētajiem standartiem:

– aerosola baloniem (aerosoliem ar ANO Nr. 1950) — pielikums Padomes Direktīvai 75/324/EEK ⁴, kas grozīta ar Komisijas Direktīvu 94/1/EK ⁵,

– maziem traukiem ar gāzi (gāzes patronām) ar ANO Nr. 2037 ar nespecificētu sašķidrinātu ogļūdeņražu gāzu maisījumu ar ANO Nr. 1965 — EN 417:2003 “Atkārtoti neuzpildāmas metāla gāzes patronas sašķidrinātām naftas gāzēm ar vai bez vārsta, kuras paredzēts izmantot ar pārnēsājamiem aparātiem. Izgatavošana, inspicēšana, testēšana un marķēšana” [Non-refillable metallic gas cartridges for liquefied petroleum gases, with or without a valve, for use with portable appliances – Construction, inspection, testing and marking].

^___
4 Padomes 1975. gada 20. maija Direktīva 75/324/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola baloniem, kas publicēta “Official Journal of the European Communities” Nr. L 147, 9.06.1975.

⁵ Komisijas 1994. gada janvāra Direktīva 94/1/EK, ar ko pielāgo dažas tehniskās īpatnības, kuras minētas Padomes Direktīvā 75/324/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola baloniem, kas publicēta “Official Journal of the European Communities” Nr. L 23, 28.01.1994.

6.3. nodaļa

Virsrakstā “vielu” aizstāj ar

“A kategorijas infekciozu vielu”.

No 6.3.1. līdz

6.3.3. punktam veic šādus grozījumus:

“6.3.1. Vispārīgi norādījumi

6.3.1.1. Šīs nodaļas prasības attiecas tikai uz iepakojumiem, kas ir paredzēti A kategorijas infekciozu vielu pārvadāšanai.

6.3.2. Prasības, kas attiecas uz iepakojumiem

6.3.2.1. Šajā punktā noteiktās prasības attiecībā uz iepakojumiem pamatojas uz šobrīd izmantotajiem iepakojumiem, kas definēti 6.1.4. punktā. Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību, ir atļauta tādu iepakojumu lietošana, kuru tehniskie rādītāji atšķiras no šajā nodaļā noteiktajiem, ja šie iepakojumi ir tikpat efektīvi un ja tos atzīst kompetentā iestāde, un ja tie spēj sekmīgi izturēt 6.3.5. punktā aprakstītās pārbaudes. Ir pieņemamas tādas pārbaudes metodes, kas atšķiras no RID aprakstītajām, ja tās ir līdzvērtīgas un ja tās atzīst kompetentā iestāde.

6.3.2.2. Lai nodrošinātu katra iepakojuma atbilstību šīs nodaļas prasībām, tos ražo un pārbauda saskaņā ar tādu kvalitātes nodrošināšanas programmu, kas atbilst kompetentās iestādes prasībām.

PIEZĪME. Ieteicamus norādījumus par procedūrām, kuras varētu ievērot, sniedz ISO 16106:2006 “Iepakojumi. Bīstamu kravu transporta pakas. Bīstamu kravu iepakojumi, vidējas kravnesības konteineri (IBC) un lieli iepakojumi. Norādījumi ISO 9001 piemērošanai” [Packaging – Transport packages for dangerous goods – Dangerous goods packagings, intermediate bulk containers (IBCs) and large packagings – Guidelines for the application of ISO 9001].

6.3.2.3. (līdzšinējā 6.3.1.3. punkta teksts)

6.3.3. Kods iepakojuma tipa apzīmēšanai

6.3.3.1. Kodi iepakojuma tipu apzīmēšanai ir uzskaitīti 6.1.2.7. punktā.

6.3.3.2. Aiz iepakojuma koda var būt burts “U” vai “W”. “U” burts nozīmē īpašu iepakojumu, kas atbilst 6.3.5.1.6. punkta prasībām. Burts “W” nozīmē to, ka iepakojums, lai gan ir tā paša tipa, ko norāda kods, ir ražots atbilstīgi specifikācijai, kas atšķiras no 6.1.4. punkta specifikācijas, un tiek uzskatīts par līdzvērtīgu saskaņā ar 6.3.2.1. punkta prasībām.”

Pievieno šādu jaunu 6.3.4. un 6.3.5. punktu:

“6.3.4. Marķējums

1. PIEZĪME. Marķējums liecina par to, ka attiecīgais iepakojums atbilst pārbaudītam konstrukcijas tipam un šajā nodaļā ietvertajām prasībām, kas attiecas tikai uz iepakojuma izgatavošanu, nevis izmantošanu.

2. PIEZĪME. Marķējums atvieglo iepakojuma ražotāju, atjaunotāju, iepakojuma lietotāju, pārvadātāju un pārvaldes iestāžu darbu.

3. PIEZĪME. Marķējumā ne vienmēr ir pilnīga informācija par pārbaudes līmeņiem u. tml., tā var būt nepieciešama turpmāk, piemēram, norāde uz pārbaudes sertifikātu, pārbaudes protokoliem vai uz sekmīgi pārbaudīto iepakojumu reģistru.

6.3.4.1. Marķējumu, ko izmanto iepakojumam, kuru paredzēts izmantot saskaņā ar RID, jābūt noturīgam, viegli salasāmam, jāatrodas redzamā vietā, jābūt samērīgi lielam un viegli ieraugāmam. Ja iepakojuma bruto masa pārsniedz 30 kg, marķējumam vai tā kopijai jābūt uz iepakojuma augšējās vai sānu virsmas. Burtiem, cipariem un simboliem jābūt vismaz 12 mm augstiem, bet ja iepakojuma ietilpība ir 30 l vai 30 kg vai mazāka, tiem jābūt vismaz 6 mm augstiem; ja iepakojuma ietilpība ir 5 l vai 5 kg vai mazāka, jāizmanto marķējums ar attiecīgiem izmēriem.

6.3.4.2. (līdzšinējā 6.3.1.1. punkta teksts ar šādām izmaiņām)

Sākumā “6.3.2. iedaļas” aizstāj ar

“6.3.5. punkta”.

a) apakšpunkta beigās pievieno šādu tekstu:

“Šādu simbolu neizmanto citiem mērķiem, tikai tam, lai apliecinātu, ka iepakojums atbilst 6.1., 6.2., 6.3., 6.5. vai 6.6. nodaļas attiecīgajām prasībām;”.

g) apakšpunktā aizstāj “6.3.2.9. punkta” ar

“6.3.5.1.6. punkta”.

Beigās svītro tekstu, kas seko pēc a)–g) apakšpunktam.

6.3.4.3. Marķēšanu veic tādā kārtībā, kāda norādīta 6.3.4.2. punkta a)–g) apakšpunktā; visiem marķējuma elementiem, kas lietoti šajos apakšpunktos, jābūt skaidri nodalītiem, piemēram, ar slīpsvītru vai ar atstarpi, lai tie būtu viegli identificējami. Piemērus sk. 6.3.4.4. punktā.

Papildu marķējums, ko atļāvusi kompetentā iestāde, nedrīkst traucēt pareizi uztvert atsevišķas 6.3.4.1. punktā norādītā marķējuma daļas.

6.3.4.4. (līdzšinējā 6.3.1.2. punkta teksts ar šādām izmaiņām)

Marķējumā “01” aizstāj ar

“06”.

Aizstāj “6.3.1.1 punkta” ar

“6.3.4.2. punkta” (divas reizes).

6.3.5. (līdzšinējā 6.3.2. punkta virsraksts)

6.3.5.1. Pārbaužu norise un biežums

6.3.5.1.1. Katra iepakojuma konstrukciju pārbauda atbilstoši tam, kā noteikts šajā punktā, saskaņā ar kārtību, kādu noteikusi kompetentā iestāde, kas piešķir marķējumu, un to apstiprina šī kompetentā iestāde.

6.3.5.1.2. Katram iepakojuma konstrukcijas tipam pirms tā ieviešanas ekspluatācijā, ir jāiztur šajā nodaļā aprakstītās pārbaudes. Iepakojuma konstrukcijas tipu nosaka pēc tā konstrukcijas, izmēriem, materiāla un biezuma, kā arī izgatavošanas un iepakošanas veida, bet tas var atšķirties pēc virsmas apstrādes veida. Tam ietver arī iepakojumus, kas no konstrukcijas tipa atšķiras tikai ar mazāku konstruēto augstumu.

6.3.5.1.3. Rūpniecisko paraugu pārbaudes atkārto kompetentās iestādes noteiktā biežumā.

6.3.5.1.4. Pārbaudes jāatkārto arī pēc visām izmaiņām, kas skar iepakojuma konstrukciju, materiālu vai izgatavošanas veidu.

6.3.5.1.5. (līdzšinējā 6.3.2.7. punkta teksts ar šādām izmaiņām)

Aizstāj “to iekšējiem iepakojumiem ir mazāks izmērs vai iekšējiem iepakojumiem ir mazāka neto masa” ar

“to primāro iepakojumu neto maza ir mazāka”.

Svītro tekstu

“, maisi”.

6.3.5.1.6. (līdzšinējā 6.3.2.9. punkta teksts ar šādām izmaiņām)

Punkta sākumā aizstāj

– “primārās tvertnes un tās” ar “primāros iepakojumus un tos”,

– “starpiepakojumā (sekundārajā iepakojumā)” ar “sekundārajā iepakojumā”,

– “ārējā iepakojumā” ar “stingrā ārējā iepakojumā”.

a) apakšpunktā aizstāj

– “starpiepakojuma/ārējā iepakojuma kombinācija ir apmierinoši izturējusi” ar “stingrs ārējais iepakojums ir apmierinoši izturējis”,

– “saskaņā ar 6.3.2.3. punktu” ar “saskaņā ar 6.3.5.2.2. punktu”,

– “trauslām (piem., stikla) iekšējām tvertnēm” ar “trausliem (piem., stikla) primārajiem iepakojumiem”.

b) apakšpunktā aizstāj

– “iekšējo tvertņu” ar

“primāro iepakojumu” (divas reizes).

c) apakšpunktā aizstāj

– “iekšējā tvertne” un “”izmantota tikai viena iekšējā tvertne” ar attiecīgi

“primārais iepakojums” (sešas reizes attiecīgajā locījumā) un “izmantots tikai viens primārais iepakojums”,

– “starpiepakojuma” ar

“sekundārā iepakojuma” (divas reizes).

Apakšpunkta beigās “tukšumus” aizstāj ar “tukšo telpu”.

d) apakšpunktā aizstāj

– “ārējais iepakojums” ar “stingrs ārējais iepakojums”,

– “iekšējā tvertne” aizstāj ar “iepakojums” (divreiz attiecīgajā locījumā).

e) apakšpunktā aizstāj

– “iekšējā tvertne” ar

“primārais iepakojums” (divas reizes attiecīgajā locījumā).

f) apakšpunktā aizstāj

– “ārējais iepakojums” ar “stingrs ārējais iepakojums”,

– “iekšējām tvertnēm” ar “primārajiem iepakojumiem” (divreiz).

Punktu papildina ar šādu jaunu g) apakš­punktu:

“g) papildus 6.3.4.2. iedaļas a)–f) punktā noteiktajam marķējumam iepakojumus marķē saskaņā ar 6.3.4.2. iedaļas g) punktu.”

6.3.5.1.7. Kompetentā iestāde var jebkurā brīdī pieprasīt pierādījumus tam, ka masveidā ražotie iepakojumi atbilst kon­strukcijas tipa pārbaužu prasībām, pamatojoties uz šajā iedaļā minētajām pārbaudēm.

6.3.5.1.8. Ar kompetentās iestādes atļauju vienu un to pašu paraugu var izmantot vairākās pārbaudēs, ja tas neietekmē pārbaužu rezultātu derīgumu.

6.3.5.2. Iepakojumu sagatavošana pārbaudēm

6.3.5.2.1. (līdzšinējā 6.3.2.2. punkta teksts ar šādām izmaiņām)

Aizstāj “līdz 98 %” ar

“vismaz līdz 98 %”.

Beigās pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Termins “ūdens” attiecas arī uz ūdens/antifrīza šķīdumiem ar minimālo īpatnējo blīvumu 0,95, veicot pārbaudes –18 ^oC temperatūrā.”

6.3.5.2.2. Pārbaudes un vajadzīgais paraugu daudzums

Paredzētās iepakojumu tipu pārbaudes

Iepakojuma veidsa			Paredzētās pārbaudes
Stingri ārējie iepakojumi.	Primārais iepakojums		Ūdens smidzināšana (6.3.5.3.6.1. punkts)	Turēšana zemā temperatūrā (6.3.5.3.6.2. punkts)	Krišanas pārbaude (6.3.5.3. punkts)	Papildu krišanas pārbaude (6.3.5.3.6.3. punkts)	Caursites pārbaude (6.3.5.4. punkts)	Krāvumizturības pārbaude (6.1.5.6. punkts)
	Plastmasas	Cits	Paraugu skaits	Paraugu skaits	Paraugu skaits	Paraugu skaits	Paraugu skaits	Paraugu skaits
Kartona kastes	X		5	5	10	Jāveic vienam paraugam, ja iepakojums paredzēts sausajam ledum	2	Jāveic trim paraugiem, ja pārbauda ar “U” marķētu iepakojumu, kā noteikts 6.3.5.1.6. punktā attiecībā uz īpašajiem noteikumiem
		X	5	0	5		2
Kartona muca	X		3	3	6		2
		X	3	0	3		2
Plastmasas kaste	X		0	5	5		2
		X	0	5	5		2
Plastmasas muca/transportkanna	X		0	3	3		2
		X	0	3	3		2
Citu materiālu kastes	X		0	5	5		2
		X	0	0	5		2
Citu materiālu mucas/transportkannas	X		0	3	3		2
		X	0	0	3		2

^a Slejā “Iepakojuma tips”” iepakojumi ir kategorizēti pārbaužu veikšanas mērķiem pēc iepakojuma veida un materiāla īpašībām.

1. PIEZĪME. Ja primārā tvertne ir izgatavota no vismaz diviem atšķirīgiem materiāliem, izvēlas vārīgākajam materiālam noteiktās pārbaudes.

2. PIEZĪME. Izvēloties pārbaudi vai nosakot pārbaudes apstākļus, sekundārā iepakojuma materiālu neņem vērā.

Paskaidrojums tabulas lietošanai:

Ja pārbaudāmo iepakojumu veido kartona ārējā kaste un plastmasas primārais iepakojums, attiecībā uz pieciem paraugiem pirms krišanas pārbaudes veic ūdens smidzināšanas pārbaudi (sk. 6.3.5.3.6.1. punktu) un citus piecus paraugus pirms krišanas pārbaudes pakļauj zemas temperatūras (-18 °C) pārbaudei (sk. 6.3.5.3.6.2. punktu). Ja iepakojums ir paredzēts sau­sa ledus pārvadāšanai, vienu papildus paraugu pakļauj krišanas pārbaudei, kā noteikts 6.3.5.3.6.3. punktā.

Iepakojumus, kurus sagatavo tāpat kā pārvadāšanai, pakļauj 6.3.5.3. un 6.3.5.4. punktā aprakstītajām pārbaudēm. Attiecībā uz ārējiem iepakojumiem tabulas virs­rakstos norāda kartonu vai līdzīgus materiālus, kuru veiktspēju āri var ietekmēt mitrums, plastmasu, kas zemā temperatūrā var kļūt trausla, un citus materiālus, piemēram, metālu, ko ekspluatācijas īpašības mitrums vai temperatūra neietekmē.

6.3.5.3. Krišanas pārbaude

6.3.5.3.1. Paraugus pakļauj brīvam kritienam no 9 m augstuma uz neelastīgu, horizontālu, plakanu, masīvu un cietu virsmu saskaņā ar 6.1.5.3.4. punkta prasībām.

6.3.5.3.2. Ja paraugiem ir kastes forma, visiem pieciem ļauj krist visos šādos novietojumos:

a) plakaniski uz apakšdaļas;

b) plakaniski uz augšējās daļas;

c) plakaniski uz garākās malas;

d) plakaniski uz īsākās malas;

e) uz stūra.

6.3.5.3.3. Ja paraugiem ir mucas forma, visiem trim ļauj krist visos šādos novietojumos:

a) ieslīpi uz augšgala stīpas, smaguma centram atrodoties tieši virs trieciena punkta;

b) ieslīpi uz apakšgala stīpas;

c) plakaniski uz sāniem.

6.3.5.3.4. Kad paraugs krīt paredzētajā virzienā, pieļauj, ka aerodinamisku iemeslu dēļ sadursmes brīdī tā virziens var būt mainīties.

6.3.5.3.5. Pēc krišanas noteiktajā secībā nedrīkst būt noplūdes no primārās(-ajām) tvertnes(-ēm), ko aizsargā sekundārais iepakojums, kura sastāvā ir amortizējošs vai absorbējošs materiāls.

6.3.5.3.6. Īpaša paraugu sagatavošana krišanas pārbaudei

6.3.5.3.6.1. Kartons. Ūdens smidzināšanas pārbaude

Kartona ārējie iepakojumi: Paraugus vismaz vienu stundu apsmidzina ar ūdeni, šādi imitējot aptuveni 5 cm/stundā stipru lietu. Pēc tam tos pakļauj 6.2.5.3.1. punktā aprakstītajai pārbaudei.

6.3.5.3.6.2. Plastmasas materiāli. Turēšana zemā temperatūrā

Plastmasas primāro iepakojumu vai ārējo iepakojumu pārbaude. Pārbaudes parauga un tā satura temperatūru uz 24 stundām samazina vismaz līdz -18 °C un 15 minūtes, izņemot no pārbaudes apstākļiem, to pakļauj 6.3.5.3.1. punktā aprakstītajai pārbaudei. Ja paraugā ir sausais ledus, turēšanu zemā temperatūrā samazina līdz 4 stundām.

6.3.5.3.6.3. Iepakojumi, kas paredzēti sausā ledus pārvadāšanai. Papildu krišanas pārbaude

Ja iepakojums ir paredzēts sausajam ledum, bez 6.3.5.3.1. punktā un attiecīgā gadījumā 6.3.5.3.6.1. un 6.3.5.3.6.2. punktā norādītās pārbaudes veic papildu pārbaudi. Vienu paraugu uzglabā tā, ka viss sausais ledus iztvaiko, un pēc tam šo paraugu pakļauj krišanas pārbaudei vienā no stāvokļiem, kurš aprakstīti 6.3.5.3.2. punktā un kura izmantošanas gadījumā ir vislielākā varbūtība, ka iepakojums pārbaudi neizturēs.

6.3.5.4. Caursites pārbaude

6.3.5.4.1. Iepakojumi, kuru bruto svars nepārsniedz 7 kg

(Līdzšinējā 6.3.2.6. punkta a) apakšpunkta teksts ar šādām izmaiņām.)

Aizstāj “diametrs nepārsniedz 38 mm” ar

“diametrs ir 38 mm”.

6.3.5.4.2. Iepakojumi, kuru bruto svars pārsniedz 7 kg

(Līdzšinējā 6.3.2.6. punkta b) apakšpunkta teksts ar šādām izmaiņām.)

Ceturtajā teikumā “starp primāro(-ām) tvertni(-ēm) un ārējā iepakojuma ārējo virsmu” aizstāj ar

“starp primārā(-o) iepakojuma(-u) centru un ārējā iepakojuma ārējo virsmu”.

Piektajā teikumā pēc “vertikāli krist” iestarpina

“ar augšējo virsmu uz leju”.

Priekšpēdējā teikumā “tērauda stienis varētu iespiesties primārajā(-ās) tvertnē(-ēs)” aizstāj ar

“tērauda stienis spētu caurdurt primāro(-os) iepakojumu (-us)”.

Pēdējā teikumā “nav pieļaujama noplūde” aizstāj ar

“ir pieļaujama sekundārā iepakojuma caurduršana, ja nerodas kravas noplūde”.

6.3.5.5. (Līdzšinējā 6.3.3. punkta virs­raksts.)

6.3.5.5.1. (Līdzšinējā 6.3.3.1. punkta teksts ar šādām izmaiņām.)

Sākumā pirms “pārbaudes protokolu” iestarpina

“rakstisku”.

Ceturtajā ievilkumā “Protokola sastādīšanas” aizstāj ar

“Pārbaudes veikšanas un protokola sastādīšanas”.

Astoto ievilkumu groza šādi:

“8. Pārbaudes laikā izmantotās kontrolvielas;”

6.3.5.5.2. (Līdzšinējā 6.3.3.2. punkta teksts.)

6.4. nodaļa

6.4.5.4.1. Šā punkta b) apakšpunktu groza šādi:

“b) tās projektētas saskaņā ar 6.1. nodaļā norādītajām prasībām I vai II iepakojuma grupai; un”.

6.4.5.4.2. punkta sākumā svītro

“Cisternkonteinerus un”.

Šā punkta b) apakšpunktu groza šādi:

“b) tās projektētas tā, lai izpildītu 6.7. nodaļas prasības, un spēj izturēt 265 kPa kontrolspiedienu, un”.

Šā punkta c) apakšpunktā svītro

“vai cisternas”.

6.4.5.4.3. Svītro

“ un cisternkonteinerus”.

Aizstāj “ja tās atbilst standartiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi 6.4.5.4.2. punktā norādītajiem” ar

“ja

a) tās atbilst 6.4.5.1. punkta prasībām;

b) tās projektētas tā, lai izpildītu 6.8. nodaļas prasības, un

c) to konstrukcija nodrošina to, ka jebkurš papildu aizsargekrāns spēj izturēt statiskos un dinamiskos spriegumus, kas rodas parastos pārvadāšanas apstākļos, kā arī spēj novērst maksimālā radiācijas līmeņa uz cisternu ārējās virsmas palielināšanos vairāk par 20 %”.

6.4.5.4.4. Pirmajā teikumā “Konteinerus” aizstāj ar

“Pastāvīgi slēgtus konteinerus”.

6.4.5.4.5. punkta b) apakšpunkta tekstu pirms i) un ii) punkta groza šādi:

“b) tās ir konstruētas tā, lai atbilstu prasībām, kas I vai II iepakošanas grupai noteiktas 6.5. nodaļā, un lai izturētu pārbaudes, kas noteiktas minētajā nodaļā, bet, ja tiek veikta krišanas pārbaude visbīstamākajā stāvoklī, nav novērojami:”

6.4.8.8. Aizstāj “2.2.7.7.2.4. līdz 2.2.7.7.2.6. punkta” ar

“2.2.7.2.2.4.–2.2.7.2.2.6. punkta”.

6.4.8.14. punktu groza šādi:

“6.4.8.14. Paku, kurā ir mazdisperss radioaktīvais materiāls, konstruē tā, lai nekādas tādējādi iegūtas īpašības, kas nav mazdirspersā radioaktīvā materiāla īpašības, un nekādas iepakojuma iekšējās sastāvdaļas neatstātu negatīvu iespaidu uz mazdispersā radioaktīvā materiāla īpašībām.”

6.4.10.3. Aizstāj “2.2.7.7.2.4. līdz 2.2.7.7.2.6. punkta” ar

“2.2.7.2.2.4.–2.2.7.2.2.6. punkta”.

6.4.11.2. Pirmajā teikumā “šā punkta” aizstāj ar

“2.2.7.2.3.5. punkta”. Svītro a)–d) apakšpunktu un 6.4.11.2. tabulu.

6.4.11.11. un

6.4.11.12. Aizstāj “iegūst skaitli N, bet skaitlis 5N atbilst pakas izkārtojuma un pašas pakas zemkritiskajam stāvoklim” un “iegūst skaitli N, bet skaitlis 2N atbilst pakas izkārtojuma un pašas pakas zemkritiskajam stāvoklim” attiecīgi ar

“aprēķina tādu skaitli N, ka 5N pakas atbilst paku izkārtojuma un paku stāvokļa zemkritiskajam stāvoklim” un “aprēķina tādu skaitli N, ka 2N pakas atbilst paku izkārtojuma un paku stāvokļa zemkritiskajam stāvoklim”.

Pievieno šādu jaunu punktu:

“6.4.11.13. Kodolkritiskuma drošības indeksu (KDI) pakām ar skaldmateriālu iegūst, dalot skaitli 50 ar mazāko no divām N vērtībām, kas iegūtas saskaņā ar 6.4.11.11. un 6.4.11.12. punktu (t. i., KDI = 50/N). Kodolkritiskuma drošības indeksa vērtība var būt nulle, ja neierobežots paku skaits ir zemkritiskā stāvoklī (t. i., N abos gadījumos praktiski ir vienāds ar bezgalību).”

6.4.12.1. Aizstāj “2.2.7.3.3., 2.2.7.3.4., 2.2.7.4.1. un 2.2.7.4.2. punktā” ar

“2.2.7.2.3.1.3. , 2.2.7.2.3.1.4., 2.2.7.2.3.3.1., 2.2.7.2.3.3.2., 2.2.7.2.3.4.1., 2.2.7.2.3.4.2. punktā”. Šā punkta a) apakšpunktā pēc “vai īpašas formas radioaktīvo materiālu” iestarpina “vai mazdispersu radioaktīvo materiālu”.

6.4.12.2. Aizstāj “2.2.7.3.3., 2.2.7.3.4., 2.2.7.4.1. un 2.2.7.4.2. punktā” ar

“2.2.7.2.3.1.3., 2.2.7.2.3.1.4., 2.2.7.2.3.3.1., 2.2.7.2.3.3.2., 2.2.7.2.3.4.1., 2.2.7.2.3.4.2. punktā”.

6.4.14. Aizstāj “2.2.7.4.5. punkta a) apakš­punktā”

ar “2.2.7.2.3.3.5. punkta a) apakšpunktā”.

6.4.22.2. un

6.4.22.3. Aizstāj “5.1.5.3.1. punkta” ar

“5.1.5.2.1. punkta”.

6.4.23.2. punkta c) apakšpunktā aizstāj “5.1.5.3.1. punktu” ar

“5.1.5.2.1. punktu”.

6.4.23.14. punkta h) apakšpunktā “5.1.5.2.2. punktu” aizstāj ar

“5.1.5.1.2. punktu”.

Šā punkta o) apakšpunktā pirms “6.4.8.5.” iestarpina

“6.4.8.4,”.

6.4.23.15. Šā punkta beigās pievieno šādu tekstu:

“saskaņā ar 1.6.6.2.1., 1.6.6.2.2., 6.4.22.2., 6.4.22.3. un 6.4.22.4. punkta prasībām”.

6.5. nodaļa

6.5.2.1.1. Šā punkta a) apakšpunktā pēc simbola iestarpina šādu jaunu teikumu:

“Šo simbolu neizmanto citiem mērķiem, tikai tam, lai apliecinātu, ka iepakojums atbilst 6.1., 6.2., 6.3., 6.5. vai 6.6. nodaļas attiecīgajām prasībām.”

6.5.2.2.1. Tabulā iestarpina šādu jaunu ierakstu un pēc tabulas pievieno šādu jaunu b piezīmi:

Papildu marķējums	IBC kategorija
	Metāla	Stingri plastmasas	Kompozītie	Kartons	Koka IBC
Maksimālā pieļaujamā krāvuma slodzeb	x	x	x	x	x

“^b Sk. 6.5.2.2.2. punktu. Šo papildu marķējumu piemēro visiem IBC, kas ražoti, laboti vai rekonstruēti no 2011. gada 1. janvāra (sk. arī 1.6.1.15. punktu).”

Pievieno šādu jaunu 6.5.2.2.2. punktu:

“6.5.2.2.2. Maksimālo pieļaujamo krāvuma slodzi, ko piemēro, kad izmanto IBC, norāda virs simbola šādā veidā:

IBC, kas ir atbilstoši krāvumu veidošanai

IBC, kas NAV atbilstoši krāvumu veidošanai

Simbola izmēriem jābūt vismaz 100 mm × 100 mm, tam jābūt noturīgam un skaidri saredzamam. Burtiem un cipariem, kas norāda svaru, jābūt vismaz 12 mm augstiem.

Marķējumā virs simbola norādītā masa nedrīkst pārsniegt tādas slodzes, kas ir piemērota IBC konstrukcijas tipa pārbaudē (sk. 6.5.6.6.4. punktu), dalījumu ar 1,8.

PIEZĪME. 6.5.2.2.2. punkta prasības piemēro visiem IBC, kas ražoti, laboti vai rekonstruēti no 2011. gada 1. janvāra (sk. arī 1.6.1.15. punktu).”

Līdzšinējo 6.5.2.2.2.–6.5.2.2.4. punktu uzskata par 6.5.2.2.3.–6.5.2.2.5. punktu.

6.4.4.1. punkta beigās pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Ieteicamus norādījumus par procedūrām, kuras varētu ievērot, sniedz ISO 16106:2006 “Iepakojumi. Bīstamu kravu transporta pakas. Bīstamu kravu iepakojumi, vidējas kravnesības konteineri (IBC) un lieli iepakojumi. Norādījumi ISO 9001 piemērošanai” [Packaging – Transport packages for dangerous goods – Dangerous goods packagings, intermediate bulk containers (IBCs) and large packagings – Guidelines for the application of ISO 9001].

6.5.4.4.2. Pirmajā teikumā pēc “atbilstošu hermētiskuma pārbaudi” iestarpina

“, kas ir vismaz tikpat efektīva kā 6.5.6.7.3. punktā aprakstītā”.

Pēc a) un b) apakšpunkta “Šajā pārbaudē IBC nav jāaprīko ar slēgelementiem” aizstāj ar

“Šajā pārbaudē IBC ir jāaprīko ar galveno apakšējo slēgelementu”.

6.5.4.5.5. punktu pārnumurē par 6.5.4.4.4. punktu.

6.5.4.5.6. Svītro punkta piezīmi.

6.5.6. [neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]

6.5.6.1.1. Pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Katram IBC konstrukcijas tipam, pirms to sāk ekspluatēt un pirms to kompetentā iestāde apstiprina, piešķirot marķējumu, ir veiksmīgi jāiztur šajā nodaļā aprakstītās pārbaudes.”

6.5.6.2.1. Punktā “6.5.6.12. punktā” aizstāj ar

“6.5.6.13. punktā”.

6.5.6.2.4 . Punktā “6.5.6.13. punktu” aizstāj ar

“6.5.6.14. punktu”.

6.5.6.3.7. Tabulu groza šādi:

IBC tips	Vibrācijas pārbaudef	Pacelšana aiz apakš­daļas	Pacelšana aiz augš­daļasa	Krāvumizturībab	Hermētiskums	Hidrauliskā spiediena pārbaude	Kritien­izturība	Izturība pret plēšanu	Noturība pret apgāšanos	Novietojamība pareizā stāvoklīc
Metāla IBC – 11A, 11B, 11N	—	1.a	2.	3.	—	—	4.e	—	—	—
21A, 21B, 21N	—	1.a	2.	3.	4.	5.	6.e	—	—	—
31 A, 31B, 31N	1.	2.a	3.	4.	5.	6.	7.e	—	—	—
Elastīgie IBC d	—	—	xc	x	—	—	x	x	x	x
Stingrie plastmasas IBC – 11H1, 11H2	—	1.a	2.	3.	—	—	4.	—	—	—
21H1, 21H2	—	1.a	2.	3.	4.	5.	6.	—	—	—
31H1, 31H2	1.	2.a	3.	4.g	5.	6.	7.	—	—	—
Saliktie IBC — 11HZ1, 11HZ2	—	1.a	2.	3.	—	—	4.e	—	—	—
21HZ1, 21HZ2	—	1.a	2.	3.	4.	5.	6.e	—	—	—
31HZ1, 31HZ2	1.	2.a	3.	4.g	5.	6.	7.e	—	—	—
Kartons	—	1.	—	2.	—	—	3.	—	—	—
Koka IBC	—	1.	—	2.	—	—	3.	—	—	—

Pēc tabulas iestarpina šādu jaunu ^f piezīmi:

“^fVibrācijas pārbaudei var izmantot citu tās pašas konstrukcijas IBC.”

Līdzšinējo ^f piezīmi pārsauc ^g.

6.5.6.5.5. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

“a) metāla, stingrie plastmasas un saliktie IBC: IBC saglabā drošuma pakāpi, kas ir pietiekama normāliem pārvadājuma apstākļiem, nav redzamas paliekošas IBC vai tā paliktņa, ja tāds ir, deformācijas un nav satura zudumu.”

6.5.6.7.3. Svītro pēdējo šā punkta teikumu.

6.5.6.9.3. punkta pirmo teikumu groza šādi:

“IBC ļauj brīvi nokrist ar apakšgalu uz leju uz neelastīgas, līdzenas, masīvas un stingras horizontālas virsmas saskaņā ar 6.1.5.3.4. punkta prasībām, tā lai trieciena punkts sakristu ar IBC pamatnes daļu, kura uzskatāma par visvārīgāko.”

6.5.6.9.5. punktu papildina ar šādu jaunu d) apakšpunktu:

“d) Visi IBC: nav tādu bojājumu, kas padarītu IBC nedrošu pārvadāšanai, lai to pārstrādātu vai apglabātu, un nav satura zudumu. Turklāt IBC spēj piecas minūtes izturēt pacelšanu no zemes, ko veic, izmantojot atbilstošus līdzekļus.”

6.5.6.13.,

6.5.6.13.1. un

6.5.6.13.2. punktu pārnumurē attiecīgi par 6.5.6.14., 6.5.6.14.1. un 6.5.6.14.2. punktu.

Iestarpina šādu jaunu 6.5.6.13. punktu:

“6.5.6.13. Vibrācijas pārbaude

6.5.6.13.1. Piemērojamība

Konstrukcijas tipa pārbaude visiem elastīgajiem IBC, kurus izmanto šķidrumu pārvadāšanai.

PIEZĪME. Pārbaude attiecas uz visiem IBC konstrukcijas tipiem, kas ražoti pēc 2010. 31. decembra (sk. arī 1.6.1.14. punktu).

6.5.6.13.2. IBC sagatavošana pārbaudei

Nejauši izvēlas IBC paraugu un aprīko kā pārvadājuma veikšanai. IBC piepilda ar ūdeni līdz vismaz 98% procentiem maksimālā tilpuma.

6.5.6.13.3. Pārbaudes metode un ilgums

6.5.6.13.3.1. IBC novieto pārbaudes iekārtas, kuras dubultā kustības amplitūda (līknes virsotņu amplitūda) ir 25 mm ± 5%, platformas centrā. Ja vajadzīgs, platformai piestiprina norobežojumus, lai, neierobežojot vertikālo kustību, nodrošinātu to, ka paraugs horizontālas kustības rezultātā nenokrīt no platformas.

6.5.6.13.3.2. Pārbaudi veic vienu stundu ar tādu frekvenci, kas katrā atsevišķajā ciklā uz mirkli IBC pamatnes daļu pamet gaisā virs vibrēšanas platformas tik daudz, ka vismaz vienā vietā starp IBC pamatni un pārbaudes platformu var ielikt metāla ķīli. Var būt vajadzība frekvenci mainīt, pārregulējot no sākotnēji iestatītās, lai novērstu to, ka iepakojums sāk rezonēt. Taču frekvencei ir jābūt tādai, lai būtu iespējams zem IBC novietot metāla ķīli, kā aprakstīts šajā punktā. Pastāvīga iespēja ievietot metāla ķīli ir būtiska pārbaudes izturēšanai. Lai veiktu pārbaudi, metāla ķīlim, ko izmanto šai pārbaudei, ir jābūt vismaz 1,6 mm biezam, 50 mm platam un pietiekami garam, lai to varētu ievietot starp IBC un pārbaudes platformu.

6.5.6.13.4. Pārbaudes atbilstības kritēriji

Nedrīkst būt plīsumi vai noplūdes. Turklāt konstrukcijas nesošie elementi nedrīkst salūzt vai tikt sabojāti, piemēram, nedrīkst rasties plīsumi metinājuma šuvēs vai stiprinājumu atteice.”

6.6. nodaļa

6.6.1.2. punkta beigās pievieno šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Ieteicamus norādījumus par procedūrām, kuras varētu ievērot, sniedz ISO 16106:2006 “Iepakojumi. Bīstamu kravu transporta pakas. Bīstamu kravu iepakojumi, vidējas kravnesības konteineri (IBC) un lieli iepakojumi. Norādījumi ISO 9001 piemērošanai” [Packaging – Transport packages for dangerous goods – Dangerous goods packagings, intermediate bulk containers (IBCs) and large packagings – Guidelines for the application of ISO 9001].

6.6.3.1. punkta a) apakšpunktā pēc simbola iestarpina šādu jaunu teikumu:

“Šo simbolu neizmanto citiem mērķiem, tikai tam, lai apliecinātu, ka iepakojums atbilst 6.1., 6.2., 6.3., 6.5. vai 6.6. nodaļas attiecīgajām prasībām.”

6.6.5. [neattiecas uz dokumenta angļu valodas versiju]

6.6.5.1.1. Aizstāj “jāpārbauda, kā paredzēts 6.6.5.3. punktā, saskaņā ar procedūrām, ko noteikusi un apstiprinājusi kompetentā iestāde” ar

“saskaņā ar 6.6.5.3. punktu un ievērojot kārtību, kādu noteikusi kompetentā iestāde, kas atļauj marķējuma piešķiršanu, jāpārbauda un jāapstiprina šai kompetentajai iestādei”.

6.6.5.1.2. Pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Katram lielā iepakojuma konstrukcijas tipam, pirms to sāk izmantot, ir jāiztur šajā nodaļā aprakstītās pārbaudes.”

6.6.5.3.4.3. Tekstu pēc virsraksta groza šādi:

“Lielajam iepakojumam ļauj brīvi nokrist uz neelastīgas, līdzenas, masīvas un stingras horizontālas virsmas saskaņā ar 6.1.5.3.4. punkta prasībām, tā lai trieciena punkts sakristu ar lielā iepakojuma pamatnes daļu, kura uzskatāma par visvārīgāko.”

6.7. nodaļa

6.7.2.1.,

6.7.3.1. un

6.7.4.1. Portatīvās cisternas definīcijas priekšpēdējā teikumā “transportlīdzeklī vai kuģī” aizstāj ar

“transportlīdzeklī, vagonā vai jūras vai iekšzemes navigācijas kuģī”.

6.7.4.14.4. Pēdējā teikumā pēc “periodiskajā inspekcijā” iestarpina

“un pārbaudē”.

6.7.4.14.5. Punktu groza šādi:

“6.7.4.14.5. (Svītrots)”.

6.7.5.2.1. Pēdējā teikumā “transportlīdzeklī vai kuģī” aizstāj ar

“transportlīdzeklī, vagonā vai jūras vai iekšzemes navigācijas kuģī”.

6.7.5.2.3. Punktā aizstāj “6.2.5. iedaļas” ar

“6.2.1. un 6.2.2. punkta”.

6.7.5.2.9. punktā “6.2.5.2. punktā” aizstāj ar

“6.2.2.1. punktā”.

Punktā “(sk. 6.2.3. iedaļu)” aizstāj ar

“(sk. 6.2.5. punktu)”.

6.7.5.3.2. Aizstāj “ar izolējoša ventiļa palīdzību nodala vienībās, kuru ietilpība nepārsniedz 3000 litrus” ar

“nodala grupās, kuru ietilpība nepārsniedz 3000 litru, katru grupu atdalot ar vārstu”.

6.7.5.4.1. punktā “izmantojot izolējošu vārstu, nodala komplektos, kuru ietilpība nepārsniedz 3000 litrus. Katru komplektu aprīko ar” aizstāj ar:

“nodala grupās, kuru ietilpība nepārsniedz 3000 litru, katru grupu atdalot ar vārstu. Katru grupu aprīko”.

6.8. nodaļa

6.8.2.1.4. punkta sākumu groza šādi:

“Korpusus konstruē un izgatavo saskaņā ar 6.8.2.6. punktā minētajiem standartiem vai kompetentās iestādes saskaņā ar 6.8.2.7. punktu atzītajiem tehniskajiem noteikumiem, pēc kuriem materiāla izvēli...”

6.8.2.1.23. punktā tekstu, kas attiecas uz λ vērtību 0,8 (“ λ = 0,8”), groza šādi:

“λ = 0,8: metinātās šuves, cik tas ir iespējams, jāpārbauda vizuāli no abām pusēm, un jāveic to nesagraujoša pārbaude uz vietas. Pārbauda visus T veida metinātos savienojumus, kuru kopējais pārbaudīto metinājuma šuvju garums nedrīkst būt mazāks par 10 % no garenvirzienā, pa perimetru un radiāli metinātajām šuvēm (cisternu galos);”

6.8.2.2.1. Otrajā rindkopā “UIC 1999. gada 1. janvāra 573. lapiņas (Cisternvagonu izgatavošanas tehniskie nosacījumi) 1.1.10. punktu” aizstāj ar

“UIC 573.⁵ lapiņas (“Cisternvagonu izgatavošanas tehniskie nosacījumi”[Technical conditions for the construction of tank wagons]) 1.1.10. punktu”.

⁵ UIC lapiņas 7. izdevums, piemērojams no 2008. gada 1. oktobra.”

Līdzšinējo šā punkta ⁵–¹⁷ zemsvītras piezīmes tekstu uzskata par ⁶–¹⁸ zemsvītras piezīmes tekstu.

Pēc “6.8.2.1.1. punkta prasībām.” iestarpina šādu jaunu rindkopu:

“Cauruļvadus konstruē, izgatavo un uzstāda tā, lai novērstu bojājumu rašanās risku, cauruļvadiem izplešoties un saraujoties siltuma iedarbībā, un bojājumu rašanās risku mehāniska trieciena vai vibrācijas dēļ.”

6.8.2.4.2. Punktu groza šādi:

“6.8.2.4.2.	Korpusus un to aprīkojumu pārbauda
vismaz reizi astoņos gados.	piecos gados.

Periodiskā inspekcija ietver:

‑ iekšējo un ārējo apskati;

‑ aprīkota korpusa hermētiskuma pārbaudi saskaņā ar 6.8.2.4.3. punktu un visa aprīkojuma darbības pārbaudi;

‑ parasti – hidrauliskā spiediena pārbaudi¹⁰(attiecībā uz korpusu un nodalījumu pārbaudes sk. 6.8.2.4.1. punktu).

Siltumizolācijas vai citi aizsargapvalki jānoņem tikai tad, kad tas nepieciešams, lai droši varētu novērtēt korpusa raksturlielumus.

Ja cisternas paredzētas pulverveida vai granulēto vielu pārvadāšanai, ar kompetentās iestādes apstiprinātā eksperta piekrišanu periodiskās hidrauliskā spiediena pārbaudes var neizdarīt un tās aizstāt ar hermētiskuma pārbaudēm, saskaņā ar 6.8.2.4.3. punktu izmantojot efektīvu iekšējo spiedienu, kas ir vismaz vienāds ar maksimālo darba spiedienu.”

Punkta ¹⁰ zemsvītras piezīmi (līdzšinējās ⁹ zemsvītras piezīmi) negroza.

6.8.2.4.3. punktu groza šādi:

“6.8.2.4.3. Starptermiņa inspekciju attiecībā uz korpusiem un to aprīkojumu veic vismaz reizi četros gados

divarpus gados

pēc sākotnējās inspekcijas un katras periodiskās inspekcijas. Šādas starptermiņa inspekcijas var veikt trīs mēnešu laikā pirms noteiktā datuma vai pēc tā.

Taču starptermiņa inspekciju var veikt jebkurā laikā pirms noteiktā datuma.

Ja starptermiņa inspekciju veic vairāk nekā trīs mēnešus pirms noteiktā datuma, tad ne vēlāk kā pēc

četriem gadiem

divarpus gadiem

veic citu starptermiņa inspekciju.

Šādas starptermiņa inspekcijas ietver korpusa un tā aprīkojuma hermētiskuma pārbaudi un visa aprīkojuma darbības pārbaudi. Šim nolūkam cisterna jāpakļauj efektīvam iekšējam spiedienam, kas ir vismaz vienāds ar maksimālo darba spiedienu. Ja šķidrumu vai pulverveida vai granulētu cietu vielu pārvadāšanai paredzētu cisternu hermētiskumu pārbauda ar gāzi, tad pārbaude jāveic ar spiedienu, kas ir vismaz 25 % no maksimālā darba spiediena. Nevienā gadījumā tas nedrīkst būt mazāks par 20 kPa (0,2 bar) (manometriskais spiediens).

Cisternām, kas aprīkotas ar vārstu sistēmām un drošības ierīci, kura novērš satura izlīšanu cisternas apgāšanās gadījumā, pārbaudes spiedienam jābūt vienādam ar uzpildāmās vielas statisko spiedienu.

Nodalījumos sadalīta korpusa hermētiskuma pārbaude jāveic attiecībā uz katru nodalījumu atsevišķi.”

6.8.2.4.4. punkta beigās pievieno šādu tekstu:

“Ja ir veikta izņēmuma pārbaude, kas atbilst 6.8.2.4.2. prasībām, izņēmuma pārbaudi var uzskatīt par periodisko inspekciju. Ja ir veikta izņēmuma pārbaude, kas atbilst 6.8.2.4.3. prasībām, izņēmuma pārbaudi var uzskatīt par starptermiņa inspekciju.”

6.8.2.4.5. Punkta otrajā teikumā pēc “šo darbību rezultāti” iestarpina

“pat tad, ja tie ir negatīvi”.

Pēc “cisternas kodu” iestarpina “un īpašajos noteikumos minētos burtciparu kodus”.

6.8.2.5.1. punkta septīto ievilkumu groza šādi:

“korpusa ietilpība¹³, ja ir korpuss ar vairākiem nodalījumiem, – katra nodalījuma ietilpība¹³,

kam seko simbols “S”, ja korpusi vai nodalījumi ar plūsmdaļiem ir sadalīti sekcijās, kuru tilpums nepārsniedz 7500 litru;”

Svītro piezīmi pēc devītā ievilkuma.

6.8.2.5.2. Kreisās slejas astotā ievilkuma beigās pievieno šādu teikumu:

“Ja nākamā inspekcija ir inspekcija, kas jāveic saskaņā ar 6.8.2.4.3. punktu, aiz datuma pievieno burtu “L”.”

6.8.2.6. punktu groza šādi:

“6.8.2.6. Prasības, kas izvirzītas cisternām, kuras konstruē, izgatavo un pārbauda saskaņā ar standartiem

PIEZĪME. Personām vai iestādēm, attiecībā uz kurām standartos norādīti pienākumi saskaņā ar RID, jāatbilst RID prasībām.

Atkarībā no cisternas izgatavošanas datuma, lai izpildītu 6.8. nodaļas prasības, uz kurām ir atsauce 1. slejā, standartus piemēro, kā norādīts 4. slejā, vai arī standartus piemēro, kā norādīts 5. slejā. Visos gadījumos lielāks juridiskais spēks ir 1. slejā norādītajām 6.8. nodaļas prasībām.

Ja ir minēti vairāki standarti, kuru piemērošana ir obligāta vienu un to pašu prasību izpildei, piemēro vienu no tiem, bet pilnībā, ja vien tabulā nav noteikts citādi.

Piemē­rojamie punkti un apakšpunkti	Avots	Dokumenta nosaukums	Obligāta piemērošana cisternām, kas izgatavotas	Atļauts piemērot attiecībā uz cisternām, kas izgatavotas
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)
Visām cisternām
6.8.2.1. punkts	EN 14025:2003 + AC:2005	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Metāla spiediena cisternas. Projektēšana un konstrukcija [Tanks for the transport of dangerous goods - Metallic pressure tanks -Design and construction]		No 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 30. jūnijam
6.8.2.1. punkts	EN 14025:2008	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Metāla spiediena cisternas. Projektēšana un konstrukcija [Tanks for the transport of dangerous goods - Metallic pressure tanks -Design and construction]	No 01.07.2000.	Līdz 2009. gada 1. jūlijam (neieskaitot)
6.8.2.2.1. punkts	EN 14432:2006	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Cisternu aprīkojums šķidru ķīmisko vielu pārvadāšanai. Produkta iztukšošanas un piepildīšanas vārsti [Tanks for the transport of dangerous goods – Tank equipment for the transport of liquid chemicals – Product discharge and air inlet valves]	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
6.8.2.2.1. punkts	EN 14433:2006	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Cisternu aprīkojums šķidru ķīmisko vielu pārvadāšanai. Apakšējie vārsti [Tanks for the transport of dangerous goods – Tank equipment for the transport of liquid chemicals – Foot valves]	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
Pārbaudei un inspekcijai
6.8.2.4 6.8.3.4. punkts	EN 12972:2001 (izņemot D un E pielikumu)	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Metāla cisternu pārbaudes, inspekcija un marķēšana [Tanks for transport of dangerous goods - Testing, inspection and marking of metallic tanks]	No 2009. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim	No 2003. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim
6.8.2.4 6.8.3.4. punkts	EN 12972:2007	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Metāla cisternu pārbaudes, inspekcija un marķēšana [Tanks for transport of dangerous goods - Testing, inspection and marking of metallic tanks]	No 2011. gada 1. janvāra	Līdz 2011. gada 1. janvārim (neieskaitot)
Cisternām, kuru maksimālais darba spiediens nepārsniedz 50 kPa un kuras paredzētas, lai pārvadātu vielas, attiecībā uz kurām 3.2. nodaļas A tabulas 12. slejā ir norādīts cisternas kods ar burtu “G”.
6.8.2.1. punkts	EN 13094:2004	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Metāla cisternas, kuru darba spiediens nepārsniedz 0,5 bar. Konstruēšana un izgatavošana [Tanks for the transport of dangerous goods – Metallic tanks with a working pressure not exceeding 0.5 bar – Design and construction]		No 2005. gada 1. janvāra
Cisternām, kas paredzētas šķidro naftas produktu un citu tādu 3. klases bīstamo vielu, kuru piesātinātā tvaika spiediens 50 °C nepārsniedz 110 kPa, un naftas pārvadāšanai un kurām nav papildu bīstamības, kas saistīta ar toksicitāti vai korozivitāti
6.8.2.1. punkts	EN 13094:2004	Cisternas bīstamo kravu pārvadāšanai. Metāla cisternas, kuru darba spiediens nepārsniedz 0,5 bar. Konstruēšana un izgatavošana [Tanks for the transport of dangerous goods – Metallic tanks with a working pressure not exceeding 0.5 bar – Design and construction]		No 2005. gada 1. janvāra

^a Ja vien 5. slejā nav pilnvarota cita standartpiemērošana tiem pašiem mērķiem attiecībā uz cisternām, kas ražotas tajā pašā datumā.

6.8.2.7. Svītro punkta pirmo un otro rindkopu.

Līdzšinējo trešo (jauno pirmo) rindkopu groza šādi:

“Lai atspoguļotu zinātnes un tehnikas attīstību vai gadījumos, kad 6.8.2.6. punktā nav minēts standarts, vai lai rastu risinājumu īpašiem aspektiem, kas nav reglamentēti 6.8.2.6. punktā minētajā standartā, kompetentā iestāde var atzīt tādu tehnisko noteikumu piemērošanu, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu drošības līmeni. Tomēr cisternām jāatbilst 6.8.2. punkta prasību minimumam.”

6.8.3.1.5. punktā aizstāj “6.2.3.1. punktā” ar

“6.2.5.3. punktā”.

Pēc 6.8.3.1.5. punkta iestarpina šādu virsrakstu:

“Citi noteikumi, kas attiecas uz cisternvagonu un baterijvagonu izgatavošanu”.

Iestarpina šādu jaunu punktu:

“6.8.3.1.6. Cisternvagonus un baterijvagonus aprīko ar buferiem, kuru minimālā enerģijas absorbcijas spēja ir 70 kJ. Šis noteikums neattiecas uz cisternvagoniem un baterijvagoniem, kas aprīkoti ar enerģijas absorbcijas elementiem, kuri atbilst 6.8.4. punkta īpašajā noteikumā TE 22 dotajai definīcijai.”

(Rezervēts)

6.8.3.2.3. punkta sākumu groza šādi:

“Visas cisternu uzpildīšanas vai iztukšošanas atveres…”

6.8.3.2.11. punkta beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

“Prasības, kas noteiktas 6.8.2.1.7. punktā, neattiecas uz vakuumizolētām cisternām.”

6.8.3.4.6. punktu groza šādi:

“6.8.3.4.6. Ja pieļauj izņēmumus no 6.8.2.4. prasībām, periodisko inspekciju, kas atbilst 6.8.2.4.2. punkta prasībām, veic

a) ne retāk kā reizi četros gados |vismaz reizi divarpus gados

ja cisterna paredzēta ANO Nr. 1008 bora trifluorīda, ANO Nr. 1017 hlora, ANO Nr. 1048 bromūdeņraža, bezūdens, ANO Nr. 1050 hlorūdeņraža, bezūdens, ANO Nr. 1053 sērūdeņraža vai ANO Nr. 1079 sēra dioksīda pārvadāšanai;

b) ne vēlāk kā pēc 8 gadu ekspluatācijas un turpmāk pēc katriem 12 gadiem, ja cisterna paredzēta atdzesētu sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai.

Starpposmu inspekcijas atbilstoši 6.8.2.4.3. punktam veic vismaz sešus gadus pēc katras periodiskās inspekcijas.

Starp divām kārtējām periodiskajām inspekcijām, ja to pieprasa kompetentā iestāde, var veikt hermētiskuma pārbaudi vai starptermiņa inspekciju atbilstoši 6.8.2.4.3. punktam.

Ja korpuss, tā savienotājelementi, cauruļvadi un aprīkojuma vienības ir pārbaudītas atsevišķi, tad pēc montāžas pārbauda cisternas hermētiskumu.”

6.8.3.4.13. punktā aizstāj “6.2.1.6. punkta” ar

“attiecīgi 6.2.1.6.un 6.2.3.5. punkta”.

6.8.3.4.16. punkta otrajā teikumā pēc “šo darbību rezultāti” iestarpina

“pat tad, ja tie ir negatīvi”.

6.8.3.5.7. Kreisajā slejā beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

“Saliekamos paneļus konstruē un aprīko ar nostiprinošiem elementiem, tā ka pārvadāšanas laikā tie nevar atvērties vai kļūt vaļīgi (īpaši triecienu vai netīšu darbību dēļ).”

6.8.3.5.13. Punktā aizstāj “6.2.1.7. punkta” ar

“6.2.2.7. punkta”.

6.8.4.

Īpašā noteikuma TE11 beigās pievieno šādu jaunu teikumu:

“Šā noteikuma prasībām atbilst arī drošības vārsts, kas novērš svešas vielas iekļūšanu cisternā.”

Īpašā noteikuma TE22 tekstu groza šādi:

TE22. Lai samazinātu bojājumu apjomu, kas rodas sadursmes triecienā vai avārijā katram vielu pārvadāšanai šķidrā veidā un gāzu pārvadāšanai paredzēta cisternvagona vai baterijvagona galam jāabsorbē vismaz 800 kJ enerģijas uz rāmja sastāvdaļu elastīgās vai plastiskās deformācijas vai līdzīgas parādības (piemēram, aizsargkonstrukciju deformācijas) rēķina. Enerģijas absorbcijas apjomu nosaka saistībā ar sadursmi taisnā sliežu ceļa posmā. Enerģija uz plastiskās deformācijas rēķina jāabsorbē tikai tādos apstākļos, kas nav dzelzceļa pārvadājumu parastie apstākļi (trieciena ātrums pārsniedz 12 km/h vai bufera spēks pārsniedz 1500 kN). Tādēļ, ka enerģijas absorbcija katrā vagona galā nepārsniedz 800 kJ, nedrīkst notikt enerģijas pārnese uz korpusu, kas varētu izraisīt redzamu un paliekošu korpusa deformāciju. Uzskata, ka šā īpašā noteikuma prasības ir izpildītas, ja piemēro UIC 573.19 lapiņas (“Cisternvagonu izgatavošanas tehniskie nosacījumi” [Technical conditions for the construction of tank wagons]) 1.4. un 1.1.6. nodaļu. 19 UIC lapiņas 7. izdevums, piemērojams no 2008. gada 1. oktobra.”

(Rezervēts)

Īpašā noteikuma TE25 a) apakšpunkta devītajā ievilkumā “UIC brošūrā Nr. 573” aizstāj ar

“UIC 573.¹⁹ lapiņā (“Cisternvagonu izgatavošanas tehniskie nosacījumi” [Technical conditions for the construction of tank wagons])).

^____
19 UIC lapiņas 7. izdevums, piemērojams no 2008. gada 1. oktobra.”

Iestarpina šādus jaunus īpašos noteikumus:

“TA4. Atbilstības novērtēšanas procedūras, kas aprakstītas 1.8.7. punktā, piemēro kompetentā iestāde, tās pārstāvis vai kontroles iestādes, kuras atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, A tips.”

“TT9. Inspicēšanas un pārbaužu (tostarp ražošanas pārraudzības) procedūras, kas aprakstītas 1.8.7. punktā, piemēro kompetentā iestāde, tās pārstāvis vai kontroles iestādes, kuras atbilst 1.8.6.4. punkta prasībām un ir akreditēta saskaņā ar EN ISO/IEC 17020:2004, A tips.”

6.10. nodaļa

6.10.3.7. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

“a) caurule ir aprīkota ar iekšēju vai ārēju slēgvārstu, kas piestiprināts tieši korpusam vai tieši atzarojumam, kurš ir piemetināts korpusam; ja rotējošais plānrats atrodas aizsargātajā zonā un noslēgvārsta vadības ierīce ir aizsargāta pret noraušanu ārēju slodžu iedarbībā ar apvalku vai pārsegu, rotējošo plānratu var uzstādīt starp korpusu vai caurules izliekumu un ārējo noslēgvārstu;”

7. DAĻA

7.1. nodaļa

7.1.7. Angļu valodas tekstā “goods trains” aizstāj ar

“freight trains”.

[attiecas tikai uz izdevuma angļu valodas versiju]

7.3. nodaļa

7.3.2.6. Virsrakstā “atkritumi” aizstāj ar

“kravas”.

7.3.2.6.1. Tekstu pirms a) apakšpunkta aizstāj ar šādu:

“7.3.2.6.1. 6.2. klases dzīvnieku izcelsmes materiāls

Dzīvnieku izcelsmes materiālus, kuros ir infekciozas vielas (ANO Nr. 2814, 2900 un 3373), drīkst pārvadāt, ja tiek izpildīti turpmāk minētie nosacījumi.”

Šā punkta a) apakšpunkta sākumā “pārsegti konteineri beztaras pārvadājumiem ar BK1 kodu atkritumu ar ANO Nr. 2814 un 2900 pārvadāšanai” aizstāj ar

“pārsegti konteineri beztaras pārvadājumiem ar BK1 kodu”.

Šā punkta c) apakšpunktu groza šādi:

“c) dzīvnieku izcelsmes materiālu, lai veiktu pārvadājumu, pirms iekraušanas rūpīgi apstrādā ar atbilstošu dezinfekcijas līdzekli;”

d) apakšpunkta sākumā “atkritumus ar ANO Nr. 2814 un  2900 pārsegtā konteinerā beztaras pārvadājumiem” aizstāj ar

“pārsegtos konteineros beztaras pārvadājumiem”.

e) apakšpunktā svītro

“, kuri izmantoti ANO Nr. 2814 un  2900 atkritumu pārvadāšanai,”.

Pēc e) apakšpunkta un ievilkumiem iestarpina šādu jaunu piezīmi:

“PIEZĪME. Attiecīgās valsts veselības iestādes var izvirzīt papildu prasības.”

7.5. nodaļa

Pēc virsraksta iekļauj šādu piezīmi:

“PIEZĪME. Šajā punktā konteinera, beztaras pārvadājumu konteinera, cisternkonteinera, portatīvās cisternas vai autotransporta līdzekļa ievietošanu vagonā uzskata par iekraušanu, bet tā izņemšanu no vagona – par izkraušanu.”

7.5.1.1. Punkta pirmo rindkopu groza šādi:

“Ir jāievēro nosūtīšanas stacijā spēkā esošās prasības attiecībā uz kravu iekraušanu, ja tās nav pretrunā šās nodaļas prasībām.”

Svītro punkta otro rindkopu.

7.5.1.2. Punktu groza šādi:

“7.5.1.2. Iekraušanu neveic, ja

? – dokumentu pārbaude vai

? vagona(-u) vai lielā(-o) konteinera(-u), konteinera(-u) beztaras pārvadājumiem, cisternkonteinera(-u), portatīvās(-o) cisternas(-u) vai autotransporta līdzekļa(-u), ja tādi ir, kā arī iekraušanā un izkraušanā lietotā aprīkojuma vizuālā apskate

parāda, ka vagons, lielais konteiners, konteiners beztaras pārvadājumiem, cisternkonteiners, portatīvā cisterna, autotransporta līdzeklis vai to aprīkojums neatbilst reglamentējošajiem noteikumiem.”

7.5.1.3. Punkta sākumā iestarpina šādu jaunu rindkopu:

“Izkraušanu neveic, ja iepriekšminētajās inspekcijās konstatē trūkumus, kas varētu ietekmēt izkraušanas drošību vai drošumu.”

7.5.2.1. Šādās 7.5.2.1. tabulas rindās un slejās pievieno “X”:

? ‑ rindā “5.2.” un slejā “5.2. +1”

? ‑ rindā “5.2.” un slejā “5.2. +1”

Tabulas ^d zemsvītras piezīmē “ar 5.1. klases (ANO Nr. 1942 un 2067) amonija nitrātu un neorganiskajiem nitrātiem” aizstāj ar

“ar amonija nitrātu (ANO Nr. 1942 un 2067) un sārmu metālu nitrātiem (ANO Nr. 1486), un sārmzemju metālu nitrātiem (ANO Nr. 1454)”.

7.5.3. Šo punktu groza šādi:

“7.5.3. Drošības attālums

Starp katru vilciena sastāva vagonu vai lielo konteineru, kurā ir 1. klases vielas vai izstrādājumi un uz kura ir bīstamības zīme, kas atbilst 1., 1.5. vai 1.6. paraugam, un vagoniem vai lielajiem konteineriem, uz kuriem ir bīstamības zīme, kas atbilst 2.1., 3., 4.1., 4.2., 4.3., 5.1. vai 5.2. paraugam, jābūt drošības attālumam.

Prasība par drošības attāluma nodrošināšanu ir ievērota, ja attālums no vagona bufera gala vai lielā konteinera gala sieniņas līdz cita vagona bufera galam vai cita konteinera gala sieniņai ir

a) vismaz 18 m, vai

b) attālums atbilst diviem divasu vagoniem vai vienam vagonam ar četrām vai vairāk asīm.”

7.5.11.

Īpašajā noteikumā CW30 “cisternvagonos vai cisternkonteineros” aizstāj ar

“cisternvagonos, portatīvajās cisternās vai cisternkonteineros”.

7.7. Tekstu nodaļas beigās groza šādi:

“[...] ja uz šādu pārvadāšanu attiecas 1.1.3.1. punkta a) vai b) apakšpunktā, 1.1.3.2. punkta b), d) vai f) apakšpunktā, 1.1.3.3. vai 1.1.3.7. punktā minētie izņēmuma noteikumi.”