Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.162
Rīgā 2012.gada 31.janvārī (prot. Nr.76, 5.§)
Par kārtību, kādā izglītojamos uzņem un atskaita no Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu klasēm, kurās īsteno sociālās korekcijas programmu
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
60.panta piekto daļu un likuma "Par pašvaldībām"
15.panta pirmās daļas 4.punktu un 43.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītojamos uzņem un atskaita no Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu klasēm, kurās īsteno sociālās korekcijas pamatizglītības otrā posma (8.–9.klase) programmas (turpmāk – sociālās korekcijas programma).
2. Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādes klasē (turpmāk – klasē), kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, uzņem izglītojamos līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem nepieciešams vienlaicīgi nodrošināt pamatizglītības iegūšanu un sociālās korekcijas veikšanu.
3. Pašvaldība sociālās korekcijas programmas īstenošanu Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs (turpmāk – iestāde) nodrošina atbilstoši apstiprinātajam Rīgas pilsētas pašvaldības budžetam.
II. Izglītojamā uzņemšana klasē, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu
4. Izglītojamo uzņem klasē, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, pamatojoties uz izglītības iestādes, kurā mācās vai mācījās izglītojamais, pedagoģiskās padomes ieteikumu un izglītojamā vecāku vai likumiskā pārstāvja (turpmāk – vecāki), vai izglītojamā, kas vecāks par 16 gadiem, iesniegumu.
5. Izglītojamo uzņem klasē, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, šādos gadījumos:
5.1. izglītojamais vairākkārtēji pārkāpis izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus;
5.2. izglītojamais ir ar sociālās uzvedības novirzēm un ir sociālā dienesta uzskaitē;
5.3. izglītojamais ir pašvaldības policijas uzskaitē par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.
6. Komplektējot klasi, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, izglītojamos uzņem vecāku vai izglītojamo iesniegumu reģistrēšanas secībā no 10 līdz 15 izglītojamajiem vienā klasē.
7. Lai izglītojamo uzņemtu klasē, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, iestādē jāiesniedz šādi dokumenti:
7.1. liecības kopija (uzrādot oriģinālu);
7.2. izglītojamā raksturojums no izglītības iestādes (klases audzinātāja, izglītības psihologa, sociālā pedagoga), kas iesaka mācības programmā;
7.3. izziņa par izglītojamā veselības stāvokli (veidlapa 27/u), kas nepieciešama aroda prasmju un iemaņu apguvei.
8. Līdz katra gada 31.augustam iestādes direktors ar rīkojumu apstiprina klasē, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, uzņemto izglītojamo sarakstu un vienas darba dienas laikā pēc rīkojuma izdošanas reģistrē izglītojamos Valsts izglītības informācijas sistēmas datu bāzē.
9. Izglītojamo var uzņemt klasē, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, uz brīvo vietu visa mācību gada garumā.
10. Ja izglītojamais netiek uzņemts klasē, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, Iestādes direktors par to rakstveidā informē izglītojamā vecākus, kā arī izglītības iestādi, kurā mācās izglītojamais.
III. Izglītojamā atskaitīšana no klases, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu
11. Izglītojamo no klases, kurā īsteno sociālās korekcijas programmu, var atskaitīt, ja:
11.1. izglītojamā veselības stāvoklis neatbilst aroda prasmju un iemaņu apguvei, ko apliecina ārsta izziņa par izglītojamā veselības stāvokli;
11.2. vecāki vai izglītojamais, kas vecāks par 16 gadiem, iesniedz Iestādes direktoram iesniegumu par dzīvesvietas maiņu vai pāriešanu uz citu izglītības iestādi;
11.3. izglītojamais ir sasniedzis 18 gadu vecumu un nevēlas turpināt izglītības ieguvi.
12. Iestādes direktors izdod rīkojumu par izglītojamā atskaitīšanu no Iestādes un trīs darba dienu laikā veic attiecīgu ierakstu Valsts izglītības informācijas sistēmā.
IV. Lēmumu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
13. Iestādes direktora pieņemto lēmumu vai faktisko rīcību privātpersona apstrīd Departamenta direktoram.
14. Departamenta direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā.
V. Noslēguma jautājums
15. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.
Rīgas domes priekšsēdētāja p.i. A.Ameriks
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2012.gada 31.janvāra saistošajiem noteikumiem
Nr.162 "Par kārtību, kādā izglītojamos uzņem un atskaita no Rīgas pilsētas
pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu klasēm, kurās īsteno sociālās
korekcijas programmu"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts Saistošie noteikumi sagatavoti, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 60.panta piekto daļu, kas nosaka, ka uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs. Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 4.punktu, kas nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, nodrošinot pamatizglītības ieguvi, kā arī 43.panta trešo daļu, kurā noteikts, ka Rīgas dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus par pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanas izpildi. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītojamos uzņem un atskaita no Rīgas pilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu klasēm, kurās īsteno sociālās korekcijas pamatizglītības otrā posma (8.–9.klase) programmas (turpmāk – sociālās korekcijas programma). Sociālās korekcijas programma ir metodiski un organizatoriski pielāgota izglītojamajiem obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Sociālās korekcijas programmā uzņem izglītojamos, kuriem nepieciešams vienlaicīgi nodrošināt pamatizglītības iegūšanu un sociālās korekcijas veikšanu. |
2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Latvijā ir sociālās korekcijas izglītības iestāde, bet nepilngadīgo ievietošanu tajā piemēro bērniem, kuri izdarījuši Krimināllikumā paredzētus sabiedriski bīstamus nodarījumus, tādēļ ir nepieciešama agrīnā sociālā korekcija pirms nepilngadīgais nonācis konfliktā ar likumu. Tiek konstatēts, ka bērni bez attaisnojoša iemesla kavē mācību stundas vai ilgstoši neapmeklē skolu. Vecāki nereti ir aizņemti ar sadzīves problēmu risināšanu un saviem bērniem velta maz uzmanības. Bērna skolas un ārpusskolas gaitas netiek pienācīgi kontrolētas, tā radot iespēju nepilngadīgajam nokļūt ielas nelabvēlīgajā ietekmē. Bieži vien skola saviem spēkiem netiek galā ar pusaudža uzvedību un rodas nepieciešamība iesaistīt policiju, bet arī tad ne vienmēr izdodas rast pozitīvu risinājumu. Administratīvā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma, tad nepilngadīgajam par skolas neapmeklēšanu vai citu izdarīto pārkāpumu var tikt sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, bet arī tad bērns praktiski netiek sodīts, jo par izdarītajiem pārkāpumiem piemēroto soda naudu spiesti samaksāt vecāki. Starptautiskās Konvencijas par bērna tiesībām (spēkā no 14.05.1992.), kas ratificēta arī Latvijā, 28.pantā noteikts, ka: 1) dalībvalstis atzīst bērna tiesības uz izglītību un, lai pakāpeniski panāktu šo tiesību realizēšanu un nodrošinātu vienādas iespējas, tās: a) ievieš bezmaksas un obligātu pamatizglītību; b) stimulē vidējās izglītības – tiklab vispārīgās, kā arī profesionālās – dažādu formu attīstību, nodrošina tās pieejamību visiem bērniem, veicot bezmaksas izglītības ieviešanu un, ja nepieciešams, finansiālās palīdzības sniegšanu; c) nodrošina informācijas un materiālu pieejamību izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā visiem bērniem; d) veic pasākumus, lai sekmētu skolas regulāru apmeklēšanu un samazinātu to skolēnu skaitu, kuri atstāj skolu; 2) dalībvalstis dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka skolas disciplīna tiktu uzturēta ar tādu metožu palīdzību, kuras liecina par bērna cilvēciskās pašcieņas respektēšanu un atbilst šai Konvencijai. Konvencijas 29.pantā noteikts, ka dalībvalstis vienojas par to, ka bērna izglītošanas mērķim jābūt šādam: a) attīstīt bērna personību, talantus, intelektuālās un fiziskās spējas to vispilnīgākajā apmērā; b) ieaudzināt cieņu pret cilvēka tiesībām un pamatbrīvībām, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos pasludinātajiem principiem; c) ieaudzināt cieņu pret vecākiem, viņa kultūras savdabību, valodu un vērtībām, pret valsts, kurā bērns dzīvo, un viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām un pret civilizācijām, kas atšķiras no viņa paša civilizācijas; d) sagatavot bērnu apzinīgai dzīvei brīvā sabiedrībā saprašanās, miera, iecietības, vīriešu un sieviešu līdztiesības un visu tautu, etnisko, nacionālo un konfesionālo grupu, kā arī pamatiedzīvotāju skaitā ietilpstošo personu draudzības garā; e) ieaudzināt cieņu pret apkārtējo dabu. |
3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu Netiek paredzēta ietekme uz pašvaldības budžetu. |
4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā Nav būtiskas ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā. |
5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām Iestādes direktora pieņemto lēmumu vai faktisko rīcību privātpersona apstrīd Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (turpmāk – Departaments) direktoram. Departamenta direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību pārsūdz Administratīvajā rajona tiesā. |
6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām Konsultācijas nav notikušas. |
Rīgas domes priekšsēdētāja p.i. A.Ameriks