Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Edvīns Danovskis, Jautrīte Briede. Publisko tiesību subjektu civiltiesiskais statuss

Šogad aprit desmit gadi, kopš pieņemts Valsts pārvaldes iekārtas likums. Šis likums skaidri nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un darbības pamatprincipus kā publisko, tā privāto tiesību jomā. Par publisko tiesību juridiskajām personām un to principiālo atšķirību no privāto tiesību juridiskajām personām līdz šim ir uzrakstīti vairāki raksti, un parasti praktiskas problēmas Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertās normas nesagādā. Arī šī raksta varēja nebūt, ja vien 2011.gada nogalē profesors Kalvis Torgāns nebūtu publicējis netradicionālu viedokli par valsts pārvaldes iestādi kā privāttiesisku juridisku personu. Tādēļ, atgādinot jau zināmus jautājumus, šajā publikācijā tiek piedāvāts “valststiesībnieku” skats uz publisko tiesību subjektu tiesībspēju privāttiesiskajās attiecībās. Latvijā valsts pārvaldes juridiskā organizācija noteikta 2002.gadā pieņemtajā Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Likuma 1.panta 1.punkts nosaka, ka Latvijā pastāv Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas.

• Inga Melnace. Top apjomīgi grozījumi Kriminālprocesa likuma C daļā

Pašlaik starptautiskā sadarbība krimināllietās Eiropas Savienībā ir viena no tām jomām, kas attīstās visstraujāk. Laikā no 2005.gada līdz 2010.gadam ir pieņemti septiņi pamatlēmumi, kas viennozīmīgi ietekmē Kriminālprocesa likumu (KPL). 2011.gada 10.martā Tieslietu ministrija valsts sekretāru sanāksmē izsludināja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kas paredz ievērojami pārstrādāt daļu no KPL C daļas. Raksta mērķis ir sniegt īsu pārskatu par topošajiem grozījumiem KPL C daļā. Grozījumos ir iekļautas konceptuālas izmaiņas KPL C daļas 16. un 17.sadaļā, kas prasa plašāku skaidrojumu.

• Emīls Paupe. Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)

Rakstā autors turpina iepriekš aizsākto tēmu jeb pētījumu (sākums JV, Nr.41, 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (competition procedure; enforcement by the Commission), kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantu, tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48.pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 6.panta norma noteic, ka apsūdzības pamatotību krimināllietā jau pirmajā instancē jāizvērtē neatkarīgai un objektīvai tiesai (turpmāk jēdziens “tiesa” lietots ECTK izpratnē), kas nodibināta ar likumu. Lai institūcija atbilstu tiesas jēdzienam ECTK izpratnē, tai arī jāatbilst neatkarības un objektivitātes kritērijiem. Autors analizē, vai ES Komisija ir uzskatāma par tiesu ECTK izpratnē.

“Jurista Vārda” redakcija