Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 9.februārī

IZM: Par plānoto 2012./2013. mācību gada sākuma un beigu laiku

9.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par 2012./2013. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku. Nākamā mācību gada sākuma un beigu laiks noteikts, tāpat kā iepriekšējos gados, neparedzot būtiskas izmaiņas mācību laika plānojumā.

Noteikumu projekts nosaka nākamā mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku tām vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.

Noteikumu projekts paredz, ka vispārējās izglītības iestādēs mācību gads sāksies 2012.gada 3.septembrī. 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem mācību gads beigsies 2013.gada 31.maijā, savukārt 9.klašu skolēniem mācības beigsies 2013.gada 17.maijā, bet mācību gads – 14.jūnijā. 12.klašu skolēniem mācības beigsies 2013.gada 17.maijā, bet mācību gads – 21.jūnijā.

Pirmais semestris ilgs no 2012.gada 3.septembra līdz 2012.gada 21.decembrim, otrais semestris 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem plānots no 2013.gada 7.janvāra līdz 2013.gada 31.maijam, 9.klašu skolēniem no 7.janvāra līdz 14.jūnijam, savukārt 12.klašu skolēniem – no 7.janvāra līdz 21.jūnijam.

Nākamajā mācību gadā skolēniem rudens brīvdienas plānotas no 2012.gada 29.oktobra līdz 2.novembrim, ziemas brīvdienas no 2012.gada 24.decembra līdz 2013.gada 4.janvārim, pavasara brīvdienas no 2013.gada 22.marta līdz 28.martam, bet vasaras brīvdienas 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem no 2013.gada 3.jūnija līdz 2013.gada 30.augustam.

Tāpat kā līdz šim, plānots, ka izglītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1.klašu skolēniem otrajā semestrī. Otrajā semestrī izglītības iestādēs tiek organizēta projektu nedēļa, tās norises laiku katra skola nosaka pati.

Ja mācību gada laikā iestājas ārkārtējas situācijas, kuras iepriekš nevar paredzēt un kuru izraisīto apstākļu dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izglītības iestādes dibinātājs, izvērtējot konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus, ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu 1.–8.klašu un 10.–11.klašu skolēniem.

Pēc saskaņošanas noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu kompensēšanas kārtībā

Lai sabalansētu pasažieru pārvadātāju izmaksas un valsts budžetā pieejamos līdzekļus, Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju zaudējumu kompensēšanas kārtībā.

Paredzēts, ka turpmāk netiks kompensētas izmaksas, kas vairāk nekā par 5% pirmajā gadā un 3% nākamajos gados pārsniegs vidējās visu pārvadātāju izmaksas, sniedzot pakalpojumus līdzīgos apstākļos. Noteikta arī indeksācijas kārtība, kā izvērtēt šos apstākļus – pasažieru plūsmas lielumu, grants ceļu īpatsvaru, maršrutu tīkla daļu, vidējo reisa garumu, vidējo autobusu ietilpību, autobusu vecumu u.c.

To paredz Satiksmes ministrijas sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu kompensēšanas un sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifa noteikšanas kārtība”, ko 9.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Minēto grozījumu mērķis ir ierobežot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēju izmaksu pastāvīgu pieaugumu un motivēt pārvadātājus, kuru viena kilometra pašizmaksa ievērojami pārsniedz vidējo, pārskatīt izdevumu apjomu.

2012.gadā zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem no valsts budžeta piešķirti 46,46 miljoni latu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn. Pārvadātāju prognozētie zaudējumi pārsniegtu šim gadam piešķirtā finansējuma apmēru.

Līdz šim jau veikti vairāki pasākumi, lai sabalansētu pārvadātāju izdevumus ar valsts budžetā pieejamajiem līdzekļiem, tostarp pārskatīti autobusu un vilcienu maršruti, lai novērstu situāciju, kad vienlaikus vai ar nelielu laika intervālu vienā virzienā dodas gan autobuss, gan vilciens, tāpat samazināti pārvadātāju izdevumi. Neskatoties uz to, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksas turpina pieaugt. 2011.gadā starp pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālajā starppilsētu maršrutu tīklā, pastāvēja lielas izmaksu atšķirības – viena kilometra pašizmaksa bija robežās no 0,47 līdz 0,87 Ls/km.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VM: Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.–2014.gadam

9.februārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts Veselības ministrijas izstrādātais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012.–2014.gadam.

Rīcības plāna mērķis ir nodrošināt plānotu, saskaņotu un koordinētu pasākumu veikšanu, lai sekmētu alkoholisko dzērienu kaitējuma mazināšanu sabiedrības veselībai, un tas ir izstrādāts atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.–2017.gadam noteiktajam uzdevumam – mazināt neinfekcijas slimību riska faktorus.

Plānā piedāvātie risinājumi alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai un alkoholisma ierobežošanai paredz četrus galvenos rīcības virzienus: alkoholisko dzērienu piedāvājuma ierobežošanu un kontroli; pieprasījuma mazināšanu; riskantas un kaitējošas alkohola lietošanas samazināšanu un alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku monitoringu un sabiedrības informēšanu.

Rīcības plāns paredz pasākumu kopumu izvirzītā mērķa sasniegšanai, pastiprinot nelikumīgas alkoholisko dzērienu aprites apkarošanu, alkoholisko dzērienu pieejamības un reklāmas ierobežošanu, kā arī profilakses un alkoholisma ārstēšanas pieejamības uzlabošanu. Tāpat paredzēts īstenot pasākumus, lai samazinātu alkoholisko dzērienu ietekmē izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaitu un citas negatīvās sekas. Plānots arī nodrošināt alkoholisko dzērienu lietošanas un seku monitoringu un plašāk informēt iedzīvotājus par sabiedrības veselības jautājumiem.

VM: Par Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu saraksta papildināšanu

9.februārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā virzīts Veselības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts, kas paredz papildināt Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstu ar 33 jaunām vielām.

Pamatojoties uz pieejamo informāciju par narkotisko vielu izplatību, kā arī prognozējot jaunu narkotisko vielu parādīšanos nelegālajā apritē, kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu saraksts papildināts ar 33 sintētisko kanabinoīdu un katinonu grupas vielām.

Vienlaikus ar šo noteikumu projektu Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju un Iekšlietu ministriju izstrādājusi atbilstošus grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanas un piemērošanas kārtību”, kas paredz noteikt iedalījuma apmērus jaunajām vielām, kas nepieciešams, piemērojot Krimināllikumā paredzētos sodus.

Saistībā ar jaunu psihoaktīvu vielu iekļaušanu sarakstos, lai tās un citas nezināmas vielas varētu identificēt, jānomaina šobrīd lietošanā esošās iekārtas, kurām ir desmit un vairāk gadi. Esošo iekārtu kapacitāte ir izsmelta, un to apkope un uzturēšana darba kārtībā ir finansiāli neefektīva un dārga. Tādēļ, lai identificētu jaunās apritē esošās vielas, nepieciešamas iekārtas ar augstāku veiktspēju un jutību, kā arī ar jaunāku un plašāku organisko vielu masspektru bibliotēku, kas atvieglotu nezināmu vielu identifikāciju. Šogad Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu budžetā tam būtu nepieciešami papildu 276 tūkstoši latu, bet turpmākajos trīs gados vēl 563 tūkstoši latu.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumiem

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”, ko 9.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un jaunaudžu kopšanas nosacījumus un kritērijus, lai veicinātu augstražīgu, bioloģiski noturīgu mežaudžu izaudzēšanu, nodrošinot tautsaimniecību ar nepieciešamajiem koksnes resursiem un vienlaikus saglabājot vides ekoloģisko līdzsvaru, kā arī uzlabojot meža estētiskās īpašības un palielinot CO₂ piesaisti. Noteikumu projekts meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem vienkāršos normatīvajos aktos par meža atjaunošanu, meža ieaudzēšanu, plantāciju mežiem un meža reproduktīvā materiāla izmantošanu meža atjaunošanā un ieaudzēšanā noteikto prasību ievērošanu, jo tiesiskais regulējums par šiem jautājumiem ietverts vienā noteikumu projektā.

Ja īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka atšķirīgas prasības meža atjaunošanai, spēkā būs prasības, ko nosaka atbilstošie īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti. Paredzēts arī nosacījums, ka meža ieaudzēšana sējot vai stādot jāveic atbilstoši teritorijas plānojumam un Meliorācijas likumā noteiktajām prasībām. Meža ieaudzēšanai plānoto platību izvērtējuma atbilstība teritorijas plānojumam bez ekonomiskās situācijas izvērtējuma dod arī papildu garantiju, lai mežs netiktu ieaudzēts bioloģiski vērtīgajos zālājos, tiktu aizsargātas ainavas, īpaši aizsargājamās sugas un biotopi.

Noteikuma projektā noteikti meža atjaunošanas termiņi visiem meža tipiem, kā arī dažiem meža tipiem mainīts meža atjaunošanas termiņš. Normatīvā akta projekts nosaka, ka atjaunotajai vai ieaudzētajai mežaudzei jāatbilst koptas mežaudzes kritērijiem ne vēlāk kā desmitajā gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu vai ieaudzētu, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir skuju koki, un ne vēlāk kā piektajā gadā, ja mežaudzes valdošās koku sugas koki ir lapu koki. Šāda prasība meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam uzliek pienākumu kopt atjaunoto vai ieaudzēto mežaudzi noteiktā laikā pēc tās atjaunošanas vai ieaudzēšanas, vienlaikus dodot iespēju izvēlēties optimālu mežaudzes kopšanas laiku konkrētajā platībā, lai veidotu augstražīgas, bioloģiski noturīgas mežaudzes un palielinātu iegūstamo kokmateriālu preces vērtību.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas, atjaunoto un ieaudzēto jaunaudžu kopšanas pārbaudes Valsts meža dienests (VMD) veic izlases veidā. Tā tiek samazināts administratīvais slogs VMD darbiniekiem un meža īpašniekiem uzlikta lielāka atbildība par izpildīto darbu un iesniedzamās informācijas kvalitāti.

Lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu, noteikumu projektā ietverti papildu nosacījumi, kas nosaka teritorijas, kurās ieaudzētās mežaudzes nereģistrē par plantāciju mežiem.

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu, kā arī ievērojot plantāciju meža audzēšanas mērķi un nosacījumus, noteikumu projektā nav paredzēts, ka koku ciršanai saņemams apliecinājums, bet ietverts nosacījums, ka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu, pirms sākt koku ciršanu plantāciju mežā, bet ne biežāk kā reizi gadā par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam.

Noteikuma projektā ietverti arī nosacījumi, kuros noteiktas prasības meža atjaunošanai un ieaudzēšanai piemērotam meža reproduktīvam materiālam.

Šobrīd prasības par meža atjaunošanu un ieaudzēšanu ir ietvertas trijos atsevišķos MK noteikumos. Saskaņā ar grozījumiem Meža likumā, lai vienkāršotu prasību ievērošanu, tās noteiktas vienos MK noteikumos.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa