Uzturoties darba vizītē Helsinkos, piedaloties Araijološas grupas sanāksmē un tiekoties ar ārvalstu prezidentiem

Piektdien un sestdien, 10. un 11.februārī, Latvijas Republikas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzturējās darba vizītē Somijas galvaspilsētā Helsinkos, kur piedalījās Araijološas grupas, kurā ietilpst deviņas Eiropas valstis, sanāksmē, kā arī tikās (attēlos no kreisās) ar Ungārijas Republikas prezidentu Pālu Šmitu, Austrijas Republikas federālo prezidentu Haincu Fišeru un Itālijas Republikas prezidentu Džordžo Napolitāno
Foto: VPK

10.februārī Helsinkos Araijološas sanāksmes ietvaros pēc Ungārijas prezidenta ierosinājuma notika divpusējā tikšanās starp Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Ungārijas prezidentu Pālu Šmitu. Sarunas laikā amatpersonas pārrunāja jautājumus, kas skar valstu divpusējās attiecības, ekonomisko sadarbību, īsumā raksturojot politisko un ekonomisko situāciju katrā no valstīm. Prezidenti pārrunāja nākamā Eiropas Savienības finanšu plānošanas perioda aktuālos jautājumus, tai skaitā lauksaimniekiem nozīmīgiem lauksaimniecības platības tiešmaksājumiem, kā arī pieskārās jauniešu bezdarba tēmai un bezdarba aktualitātei Eiropas Savienības kopumā.

Abu valstu prezidenti iztirzāja abu valstu divpusējās attiecības un bija vienisprātis, ka politiskā līmenī tās ir ļoti labas, vienlaikus atzīstot, ka ir iespējas tās vēl vairāk uzlabot, tai skaitā ekonomiskajā sadarbībā, kas šobrīd noteikti vēl nav sevi izsmēlusi. Ungārijas prezidents īpaši akcentēja sadarbības nozīmi kultūras, izglītības, kā arī tūrisma jomā. A.Bērziņš uzsvēra, ka abām valstīm ir kopīga gan pagātne, gan tagadne, esot Eiropas Savienībā un abām valstīm risinot līdzīgus problēmjautājumus. Viņš izklāstīja Ungārijas prezidentam ekonomisko situāciju Latvijā pēc krīzes, uzsverot, ka Latvija joprojām ir pārliecināta par ES spēju pārvarēt krīzi un atrisināt problēmas, kā arī par Latvijas nākotni eirozonā, kas šobrīd ir vienīgais risinājums Latvijai. Valsts prezidents apliecināja, ka Latvijai ir jāpievienojas Eiropas stabilizācijas pasākumiem, parakstot 25 valstu līgumu, jo “mēs esam nopietni apņēmušies iestāties eirozonā, mūsu mērķis ir būt starp tām Eiropas valstīm, kas integrējas aizvien ciešāk”. Īsumā A.Bērziņš informēja par iecerētajām reformām izglītības sistēmā un to nozīmi turpmākajā Latvijas konkurētspējā un izaugsmē.

Savukārt Ungārijas prezidents informēja A.Bērziņu par politisko situāciju Ungārijā, uzsverot valdības paveikto likumdošanā un ekonomisko problēmu risināšanā. P.Šmits īpaši akcentēja Ungārijas jauno konstitūciju, kas tapusi salīdzinoši īsa laikā un par kuru nobalsojis pārliecinošs parlamenta vairākums. Runājot par jauno konstitūciju, Ungārijas prezidents uzsvēra, ka viens no tajā ietvertajiem principiem dod iespēju pieciem miljoniem ungāru, kas dzīvo ārpus Ungārijas, piešķirt dubultpilsonību ar mērķi apvienot nāciju, kā arī piebilda, ka Ungārijas konstitūcijā liela nozīme ir tieši ungāru nācijas vērtību nostiprināšanai: “Šī ir moderna, eiropeiska un vienlaikus ungāru nācijai nozīmīga konstitūcija.” A.Bērziņš iztaujāja Ungārijas prezidentu par jaunās konstitūcijas izstrādi un pieņemšanas gaitu, būtiskākajiem principiem, kas ietverti konstitūcijā, un par to, kā jaunā konstitūcija atbilst Ungārijas interesēm un attīstības izaugsmes iecerēm.

Abi prezidenti pārrunāja arī mājsaimniecību parādu atmaksāšanas iespējas Ungārijā un Latvijā. Valsts prezidents A.Bērziņš uzsvēra, ka mājsaimniecību privātie parādi ir viena no lielākajām problēmām, kas šobrīd liek daudziem no Latvijas kredītņēmējiem doties peļņā uz ārzemēm, vienlaikus Ungārijas prezidents informēja par to, kā Ungārijas valdība risināja šo jautājumu, dodot iespēju kredītņēmējiem atmaksāt kredītus atbilstoši valūtas kursam, par kuru šie kredīti tika ņemti.

Sarunas noslēgumā Ungārijas prezidents uzsvēra, ka iepriekšējais ielūgums Latvijas prezidentam vizītē apmeklēt Ungāriju ir spēkā, uzaicinot A.Bērziņu viesoties Ungārijā.

Ar Austrijas federālo prezidentu Haincu Fišeru tika pārrunātas abu valstu divpusējās aktualitātes, norādot, ka sadarbība starp abām valstīm ir ļoti laba. Prezidenti atzina, ka Latvijas un Austrijas viedokļi un intereses Eiropas Savienības institucionālo risinājumu jomā bieži sakrīt. A.Bērziņš sarunas gaitā piebilda, ka Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā, un uzaicināja Austrijas kolēģi apmeklēt Latviju šajā laikā. “Mēs esam ļoti ieinteresēti turpināt Latvijas un Austrijas veiksmīgo sadarbību visās jomās – starp valdībām, ministrijām un biznesa partneriem,” piebilda Valsts prezidents.

Vienlaikus A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta tirdznieciski ekonomisko saišu veidošanā un stiprināšanā ar Austriju, turpinot attīstīt sadarbību tādās tautsaimniecības jomās kā IKT, modernās tehnoloģijas un zinātne, kokrūpniecība un enerģētika.

Austrijas prezidents uzdeva jautājumu par gaidāmo referendumu Latvijā un Valsts prezidenta prognozēm šajā referendumā. A.Bērziņš uzsvēra, ka ir pārliecināts, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā nemainīgi paliks konstitucionāli noteikta, piebilstot, ka diskusijas un ažiotāža ap šo jautājumu ir politiski inspirēta, kas neataino sabiedrības patiesās attiecības starp dažādās valodās runājošiem cilvēkiem.

Abi valstu vadītāji bija vienisprātis, ka Latvijai un Austrijai ir ciešas saiknes kultūras un mākslas jomā. Tostarp Austrijas prezidents minēja pasaulslavenā diriģenta Marisa Jansona sadarbību ar Austrijas mūziķiem un Latvijas operas mākslinieku līdzdarbošanos šīs valsts mūzikas projektos. A.Bērziņš atzina, ka Latvijas mūzikas un mākslas izglītība ir viena no tām jomām, kas mūsu valsti popularizē un dara atpazīstamu visā plašajā pasaulē.

10.februārī A.Bērziņa un Itālijas prezidenta Džordžo Napolitāno sarunā tika skarti ekonomiskās krīzes pārvarēšanas būtiskākie jautājumi, kas saistās ar mājsaimniecību kredītu apjoma ietekmi uz valstu ekonomikas atjaunošanos, jauniešu bezdarba un darbaspēka mobilitātes tematika Eiropas Savienībā, kā arī augstākās izglītības kvalitātes un sasaistes ar darba tirgus prasībām nozīme Eiropas valstīs.

Itālijas prezidents iztaujāja Latvijas prezidentu par Latvijas ekonomikas šā gada izaugsmes prognozēm, attīstības perspektīvām un lomu Baltijas reģionā. A.Bērziņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvija piedzīvoja visdziļāko ekonomikas kritumu krīzes gados un šobrīd 2,5% prognozētā izaugsme 2012.gadā ir stabils, bet salīdzinoši neliels procents, kam būtu jāpalielinās nākamajos gados un kas ir kopumā nozīmīgi ne tikai Latvijas, bet arī reģiona attīstībai. Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka banku krīze (Parex) Latvijai uzlika daudz lielāku slogu ekonomikas stabilizēšanas pasākumos nekā jebkurai citai valstij, kas pirms četriem gadiem saskārās ar pirmajām krīzes pazīmēm.

Dž.Napolitāno izklāstīja Latvijas prezidentam šīs valsts nozīmīgākos pasākumus un izaicinājumus krīzes pārvarēšanā, uzsverot, ka Itālija ir daudz darījusi, lai pārvarētu uzbrukumus tās finanšu sektoram. “Nav valstu, kam nav problēmu. Itālijas nākotnes attīstība ekonomikā ir drošās rokās,” sarunas noslēgumā uzsvēra A.Bērziņš.

Latvijas prezidents atzina, ka Latvijai un Itālijai ir izveidojušās ļoti labas divpusējās attiecības un Latvija ir ieinteresēta vēl dinamiskākā divpusējā dialoga attīstībā un praktiskā sadarbībā dažādos līmeņos, tai skaitā valdības, parlamenta un biznesa jomā.

A.Bērziņš sarunas noslēgumā uzaicināja Itālijas prezidentu apmeklēt Latviju valstsvizītē.

Araijološas grupas jeb 9 Eiropas valstu prezidentu tikšanās laikā notika trīs paneļdiskusijas: “Eiropas spēks un intereses globālā kontekstā”, “Iecietība un diskriminācijas apkarošana” un “Eiropas Dienvidu kaimiņi”, kurās prezidenti apmainījās viedokļiem un pauda savu redzējumu par konkrētajām tēmām.

Runājot par finanšu sektora stabilitātes nozīmi Eiropā, Valsts prezidents A.Bērziņš gan paneļdiskusijas laikā, gan pasākumu noslēdzošajā preses konferencē uzsvēra, ka finanšu sektora un banku sistēmas stabilitāte Eiropai šobrīd ir visbūtiskākais jautājums, kas jārisina nekavējoties: “Eiropas Centrālā banka ar šābrīža rīcību faktiski pērk laiku, bet tas Eiropas strukturālās problēmas neatrisina. Aptuveni pēc diviem gadiem mēs redzēsim krīzes reālos rezultātus. Ja mēs neko nemainīsim un nerīkosimies nekavējoši, tad Eiropa šo spēli var zaudēt.”

Jautājumos par ES enerģētikas politiku A.Bērziņš nāca klajā ar priekšlikumu apsvērt kopēju Eiropas enerģētikas politiku, lai visai Eiropai būtu viena institūcija, kas Eiropas vārdā runātu ar piegādātājiem par cenu visam Eiropas tirgum.

Otrās paneļdiskusijas laikā A.Bērziņš pateicās klātesošajiem prezidentiem par viņu pārstāvēto valstu sniegto atbalstu Nila Muižnieka ievēlēšanā par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru. Runājot par izglītības lomu sabiedrības saliedētības veicināšanā, Valsts prezidents atzina, ka Latvijā ir panākts labs līdzsvars mazākumtautību izglītības jomā. “Ja to mēģina izjaukt, tad problēmas ir acīmredzamas. Tā esam nonākuši pie referenduma par otru valsts valodu. Šis līdzsvars ir nozīmīgs, bet trausls,” piebilda A.Bērziņš.

Trešajā paneļdiskusijā par Eiropas dienvidu kaimiņiem Valsts prezidents uzsvēra, ka Eiropas valstīm ir iespēja palīdzēt jaunajiem režīmiem to veidošanās procesā. Latvijas pienesums varētu būt mūsu pieredze, attīstot jaunas institūcijas un demokrātisko procesu.

Noslēguma preses konferencē Araijološas grupas dalībnieki pateicās Somijas prezidentei Tarjai Halonenenai par ieguldījumu gan šīs grupas darbībā, gan Eiropas Savienības un pasaules politikas procesu veidošanā. T.Halonena pateicās kolēģiem par saistošajām un atklātajām diskusijām, kā arī novēlēja veiksmīgu nākamo sanāksmi, kas 2013.gadā notiks Polijā.

Valsts prezidenta preses dienests