Rīgā 2012.gada 14.februārī (prot. Nr.8 17.§)

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (reģ. Nr.90009225180, adrese – Ernestīnes iela 34, Rīga, LV-1046) 2011.gada 23.februārī iesniegto meža zemes transformācijas iesniegumu Nr.3254 (turpmāk – iesniegums), tam pievienotos dokumentus un papildus iegūto informāciju.

2.1. 2011.gada 1.martā Valsts meža dienestā atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 20. un 21.punktam ir saņemts iesniegums ar lūgumu atļaut transformēt meža zemi 0,1342 ha kopplatībā Bākas ielā 62, Mērsragā, Mērsraga pagastā, Rojas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8878 003 0061) (turpmāk – nekustamais īpašums). Lai nodrošinātu Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu Latvijā atbilstoši tehniskajām prasībām, minētā nekustamā īpašuma teritorijā paredzēta valsts aizsardzības būves – tehniskās novērošanas punkta – būvniecība;

2.2. meža zeme, kuras transformācija ierosināta (zemes vienības kadastra apzīmējums 88780031074), – 1.kvartāla 4.nogabala daļa 0,0316 ha platībā un 5.nogabals 0,1026 ha platībā – ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

2.3. transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana – cērtama viena priede (0,27 kubikmetri) un viena kļava (0,31 kubikmetrs);

2.4. ar Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2010.gada 21.aprīļa lēmumu Mērsraga pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000475346 uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas īpašuma tiesības valstij Aizsardzības ministrijas personā;

2.5. saskaņā ar likuma "Par Rojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības uzsākšanu" 1.pantu pēc Rojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanas no jauna izveidots Rojas novads un Mērsraga novads;

2.6. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu, ja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu;

2.7. ar 2011.gada 11.oktobra lēmumu Mērsraga novada dome ir apstiprinājusi Mērsraga novada teritorijas plānojumu 2011.–2023.gadam un pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.23/2011 "Mērsraga novada teritorijas plānojums 2011.–2023.gadam";

2.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 4.punktu transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto darbību veikšanai (tajā skaitā ēku, būvju un infrastruktūras objektu būvniecībai), ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus, kā arī saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu;

2.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi" 23.punktu republikas pilsētas, novada vai apriņķa domes atzinums par transformācijas pamatotību un iesniegumā norādītās plānotās darbības un nekustamā īpašuma plānotā lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam nav nepieciešams, ja Ministru kabinets izdevis rīkojumu saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu;

2.10. Ministru kabinets 2011.gada 21.oktobrī saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta septīto daļu izdevis rīkojumu Nr.554 "Par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Mērsragā, Mērsraga novadā";

2.11. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes transformāciju;

2.12. saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumu Nr.1418 "Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra nolikums" 2.1. un 2.2.apakšpunktu Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu, tajā skaitā valsts militārās aizsardzības objektu, apsaimniekošana, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšana ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra funkcijas;

2.13. Jūras novērošanas sistēmas projekta īstenošanu Aizsardzības ministrija nodrošina atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;

2.14. sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte I.Rēriha 2010.gada 14.novembra atzinumā par Rojas novada Mērsraga pagasta zemesgabala "Bākas iela 62" (zemes kadastra Nr.88780030061) bioloģisko izpēti norāda, ka, ņemot vērā augu sugu un biotopu aizsardzību, meža zemes transformācija un apbūve ir pieļaujama biotopu kartē atzīmētajā aizsargājamā biotopa daļā, kur ir zemāka bioloģiskā kvalitāte;

2.15. saskaņā ar Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes 2011.gada 12.janvāra ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr.VE11SI1 meža zemes transformācija un tehniskās novērošanas punkta būvniecība plānota atbilstoši sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes I.Rērihas 2010.gada 14.novembra atzinumā minētajām rekomendācijām un paredzētā tehniskās novērošanas punkta būvniecība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu;

2.16. Vides pārraudzības valsts birojs 2011.gada 31.janvārī pieņēma lēmumu (Nr.23 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu") nepiemērot ierosinātajai darbībai – novērošanas stacijas būvniecībai nekustamā īpašuma teritorijā – ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru;

2.17. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde 2011.gada 2.februārī izdeva tehniskos noteikumus Nr.VE11TN9 tehniskās novērošanas punkta būvniecībai nekustamajā īpašumā;

2.18. ņemot vērā, ka tehniskās novērošanas punktu paredzēts būvēt uz zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 88780031074), kas tieši piegulst zemesgabalam (zemes vienības kadastra apzīmējums 88780030730), uz kura atrodas valsts nozīmes industriālais piemineklis "Mērsraga bākas tornis" (valsts aizsardzības Nr.8566), un plānotā būve atrodas valsts nozīmes industriālā pieminekļa aizsardzības zonā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar 2010.gada 2.novembra vēstuli Nr.12/2800 izdeva īpašos noteikumus un noteica objektam "Tehniskās novērošanas punkts" Mērsragā kultūras pieminekļu aizsardzības prasības;

2.19. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.236 "Aizsardzības ministrijas nolikums" 4.4.¹ apakšpunktu Aizsardzības ministrijas funkcija ir plānot Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, savukārt saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontrole, aizsardzība un neaizskaramības nodrošināšana;

2.20. pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa sēdes protokollēmumu (prot. Nr.21 56.§) "Par iepirkuma "Jūras novērošanas sistēmas izveide un uzturēšana" veikšanu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma un piegādes aģentūras starpniecību", Aizsardzības ministrija 2006.gada 30.maijā noslēdza līgumu ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru par Latvijas Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu. 2007.gada 20.augustā minētais līgums papildināts, noslēdzot papildu vienošanos par turpmāku Jūras novērošanas sistēmas ieviešanas norisi, tai skaitā finansēšanas apmēru un kārtību. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 22.jūnija rīkojumu Nr.263 "Par Jūras novērošanas sistēmas projekta ieviešanas termiņa pagarināšanu", Aizsardzības ministrija noslēdza ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru papildu vienošanos par Jūras novērošanas sistēmas ieviešanas termiņa pagarināšanu un izdevumu palielināšanu;

2.21. saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.² panta pirmo daļu Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkti uzskatāmi par kritisko infrastruktūru, kura ir būtiska svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai, un tās iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Jūras novērošanas sistēmai kā kritiskajai infrastruktūrai ir būtiska nozīme valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanā, pildot gan valsts civilās funkcijas (piemēram, krasta apsardze, cilvēku meklēšana un glābšana uz jūras, vides aizsardzība, katastrofu likvidācija uz jūras), gan militārās funkcijas (teritoriālo ūdeņu novērošana un citi militārie uzdevumi);

2.22. tehniskās novērošanas punkta būvniecība nekustamā īpašuma teritorijā ir nepieciešama, lai netiktu apdraudēta valsts aizsardzības stratēģiskā pamatprincipa īstenošana – dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) aizsardzības sistēmā – un Jūras novērošanas sistēmas pilnvērtīga funkcionēšana, kas nav iespējama bez pilna piekrastes pārklājuma tehniskās novērošanas punktu darbības;

2.23. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Saskaņā ar šā rīkojuma 2.14.apakšpunktā minēto atzinumu tehniskās novērošanas punkta būvniecība neatstās būtisku un neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu;

2.24. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemes transformāciju, līdz ar to par meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā var lemt tikai Ministru kabinets. Ja netiks atļauta meža zemes transformācija tehniskās novērošanas punkta būvniecībai nekustamā īpašuma teritorijā, valstij tiks radītas papildu izmaksas, jo būs jāizvērtē cita būvniecības vieta, kā arī jāpagarina starp Aizsardzības ministriju un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) Uzturēšanas un apgādes aģentūru noslēgtais līgums par Latvijas Jūras novērošanas sistēmas ieviešanu. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.554 "Par tehniskās novērošanas punkta būvniecību Mērsragā, Mērsraga novadā" Aizsardzības ministrijai atļauts normatīvajos aktos par būvniecību noteiktajā kārtībā veikt valsts nozīmes infrastruktūras objekta – tehniskās novērošanas punkta – būvniecību nekustamajā īpašumā.

3. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu, Administratīvā procesa likuma 65.panta trešo daļu, 66.panta pirmo daļu un 68.panta pirmo daļu, kā arī izvērtējot valstiski nozīmīgo interešu līdzsvaru, sabiedrības intereses un ietekmi uz vidi, sabiedrības ieguvumus un zaudējumus ilgtermiņā, tai skaitā ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā nostiprinātās tiesības uz sabiedrības drošību, Ministru kabinets nolemj atļaut nekustamajā īpašumā transformēt meža zemi 0,1342 ha platībā (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, 1.kvartāla 4.nogabala daļā 0,0316 ha platībā un 1.kvartāla 5.nogabalā 0,1026 ha platībā), kas nepieciešama Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkta būvniecībai. Transformējot meža zemi, nepieciešams nocirst divus kokus.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma