Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 9.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 9.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas 9.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Fiskālās disciplīnas likums" (Nr.137/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 15.martam". Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Ribakova, Cileviča, Mirska, Rubika, Ņikiforova, Elksniņa un Rodionova iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (SC).

Cienījamie kolēģi deputāti! Saskaņā ar Eiropas Padomes statūtiem katram Eiropas Padomes loceklim ir jāakceptē principi, kas nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku tiesības uz pilsonību, kuras pieskaitāmas pie cilvēktiesībām.

Latvijas Republikai būtu ļoti svarīgi ratificēt Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību, ko mēs uzskatām par modernu pilsonības jautājuma regulēšanas instrumentu Eiropā. Konvencija ir pasaulē pirmais visaptverošais instruments pilsonības jomā, un tā definē kopējo un uz valstu praksi balstītu modernu tiesību standartu.

Konvencijā ir ietverti vispārīga rakstura principi un konkrētas normas attiecībā uz pilsonību. Un viena no svarīgākajām atziņām konvencijā ir fundamentālā ideja, ka pilsonības jomā ir jāņem vērā ne tikai valsts intereses, bet arī katra konkrētā indivīda likumīgās intereses.

Latvijas Republikas tiesību sistēma kopumā atbilst konvencijas principiem, tomēr pastāv dažas pretrunas starp konvencijas prasībām un Latvijas Pilsonības likumu; piemēram, naturalizācijas veicināšana atsevišķām iedzīvotāju grupām, noteikumi par atteikšanos no Latvijas pilsonības, noteikumi par pilsonības atzīšanu bezvalstnieku bērniem, jautājums par dubultpilsonību, tiesības pārsūdzēt lēmumus par pilsonības iegūšanu, saglabāšanu, zaudēšanu, atgūšanu vai apliecināšanu, un tā tālāk.

Mēs piedāvājam ratificēt šo konvenciju bez atrunām, nosakot, ka konvencijā noteiktās bezvalstnieku tiesības tiek attiecinātas arī uz Latvijas Republikas nepilsoņiem. Bez atrunām ratificējot konvenciju, būs nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus Pilsonības likumā un citos normatīvajos aktos, lai panāktu to atbilstību konvencijas garam un burtam.

2001.gada 23.maijā Ministru kabinets akceptēja konvencijas parakstīšanu un uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot likumprojektu par konvencijas ratificēšanu. Likumprojekts tika nodots Saeimas komisijām 2002.gada 24.janvārī. Konvencijas neatbilstība Latvijas tiesību aktiem toreiz tika skaidrota ar vēsturisko un politisko cēloņu diktētu īpašu pieeju pilsonības jautājumu risināšanā Latvijas Republikā. Taču ir pagājuši tieši desmit gadi, kopš konvencija pirmo reizi tika iesniegta Saeimā ratifikācijai.

Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tāpēc, pēc iesniedzēju domām, visbeidzot var atļauties ratificēt šo moderno pilsonības jautājumu risināšanas instrumentu pilnīgi bez atrunām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (ZRP).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Kabanova kungs jau jums nedaudz izstāstīja vēsturisko situāciju, kāda ir radusies ar pilsonības konvencijas ratifikācijas gaitu šeit, Latvijā.

Bet es vēlētos pievērsties dažiem praktiskiem aspektiem, lai nesanāktu tā, ka mēs domājam visupirms par starptautiskajām saistībām un tikai pēc tam paši par sava Pilsonības likuma regulējumu, tā teikt, lai mēs nejūgtu ratus priekšā zirgiem.

Jūs visi zināt, ka šobrīd pēc ļoti ilga pārtraukuma ir atvērts Pilsonības likums. Saeimā pie Juridiskās komisijas ir izveidota Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija, un mēs tādā ļoti intensīvā darbā vētām dažādas problēmas ar Pilsonības likumu, kas ir radušās, un mums tik tiešām ir šī apņemšanās, iespējams, vēl šīs vai nākamās sesijas laikā šo likumprojektu nodot šeit visai Saeimai izskatīšanai, un tas tad arī būtu tas loģiskais ceļš, ka mēs sakārtojam savu Pilsonības likumu un tad raugāmies uz šo konvenciju, lai domātu par to atrunu tvērumu, kāds ir nepieciešams Latvijai, pievienojoties konvencijai.

Kabanova kungs jau nedaudz iezīmēja, ka toreiz, kad 2000.gadā tika izveidota darba grupa jautājumā par to, ka mēs pievienojamies konvencijai un domājam par atrunu tvērumu, tika konstatēti dažādi jautājumi, kas būtu jāietver atrunās. Šodien piedāvātais likumprojekts par konvencijas ratifikāciju šādas atrunas neparedz, taču mums tiešām pie tām ir jāstrādā. Mēs nevaram uzņemties tādas starptautiskās saistības, jo vēlāk mūsu nacionālais regulējums varbūt to pilnībā nenosedz. Tādēļ ieteiktu iet mums visiem šo loģisko gaitu – visupirms sakārtot Pilsonības likumu, tad kopā ar starptautisko tiesību ekspertiem domāt par atrunu tvērumu, par to, kā mēs varam pievienoties šai konvencijai, un tad tik tiešām arī pievienoties konvencijai. Šodien par to ir pāragri runāt.

Godātie kolēģi, aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis "par", viens – "pret". Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Kabanova, Agešina, Ribakova un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvenciju par pilsonību" nodotu Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 60, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par arodbiedrībām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts "Grozījums likumā "Par arodbiedrībām"" tiktu nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā, un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu... Nē... Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Druvietes, Kursītes-Pakules, Buiķa, Kārkliņas un Judina iesniegto likumprojektu "Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es īpaši vēršos šeit pie saviem kolēģiem pedagogiem un augstskolu docētājiem. Kādēļ ir nepieciešams izdarīt grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā?

Šobrīd saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Likuma 3.panta trešajā daļā ir noteikts, ka šis likums neattiecas vienīgi uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, un tādējādi saskaņā ar šo likumu faktiski visi dati, kas attiecas uz personu, ir aizsargājami kā personas dati.

Manuprāt... mūsuprāt, šāds nesamērīgi plašs personas datu jēdziens praksē aptver arī studentu atzīmes un to apstrādi augstskolu studiju procesā. Proti, atsevišķās augstskolās, piemēram, Latvijas Universitātē, vadoties pēc Fizisko personu datu aizsardzības likuma tiesiskā regulējuma, studentu atzīmju publiska atklāšana vai to publiska izvietošana... nu, piemēram, pārbaudījumu analizēšana, nolasīšana, pielikšana pie ziņojumu dēļa kopā ar studenta vārdu un uzvārdu, studentu praktisko darbu analīze tiek uzskatīta par personas datu aizsardzības un tādējādi arī personas privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu.

Ir bijuši gadījumi, ka Datu valsts inspekcija kā pārkāpumu ir konstatējusi to, ka viens no Latvijas Universitātes profesoriem internetā uz vienas studentu grupas e-pastu bija nosūtījis vērtējumus kopā ar attiecīgo studentu uzvārdiem. Kā vēlāk norādīja "vainīgais" (es gribu teikt pēdiņās) profesors, šo gadījumu kāds nesekmīgs students bija atcerējies pēc vairāk nekā gada un vērsies Datu valsts inspekcijā. Augstskolas vadība bija nobijusies ne pa jokam, jo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem juridiskajām personām paredz administratīvo atbildību no 1000 līdz 8000 latiem. Un fakultāte saņēma atgādinājumu, ka studējošo atzīmes nedrīkstot izpaust arī vecākiem, kas uzskatāmi par trešajām personām.

Juridiskajā fakultātē, kur es pati strādāju ilgus gadus, ir bijuši gadījumi pēdējā laikā, ka kāds no vecākiem, kas finansē studentu mācības un interesējas, kad nu viņu dēlam vai meitai būs izlaidums, nevar saņemt informāciju, ka viņu lolojums jau vairākus gadus šo naudiņu tērē citām vajadzībām, nevis studijām.

Arī mani savulaik viens no ļoti nesekmīgiem studentiem piedraudēja iesūdzēt tiesā, jo es praktiskās nodarbības laikā, norādot uz viņa kļūdām juridiska kāzusa risināšanā, esot pārkāpusi viņa tiesības uz privāto dzīvi.

Un tādējādi šāda izpratne par studentu atzīmju statusu neveicina, manuprāt, atklātību studiju procesā un studentu zināšanu novērtēšanā, kā arī nevērtē... es īpaši gribētu uzsvērt, nesekmē studentu savstarpējo konkurenci.

Teorētiski nav izslēdzams, ka Latvijā šāda izpratne par atzīmēm kādā brīdī tiek nostiprināta un praktizēta arī vidējās un profesionālās izglītības mācību iestādēs. Izpētot Igaunijas pieredzi, ir secināms, ka tur studentu un skolēnu atzīmes netiek uzskatītas par personas datiem un netiek aizsargātas ar Personas datu aizsardzības likumu. Igaunijas Izglītības ministrijas speciālisti man ir apstiprinājuši, ka Igaunijā studentu sekmju novērtējums studiju procesa ietvaros drīkst brīvi tikt publiskots kopā ar studenta vārdu un uzvārdu, jo Personas datu aizsardzības likuma 4.paragrāfā jēdziens "personas dati" neietver studentu atzīmes.

Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, es lūdzu nodot komisijai izstrādātos grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3.panta trešajā daļā, kas paredz, ka likuma tiesiskais regulējums neattiecas uz skolēnu un studentu sekmju novērtējuma apstrādi, kuru veic visās izglītības pakāpēs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiktu nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Tātad deputāts Romāns Naudiņš ir lūdzis piešķirt viņam atvaļinājumu no šā gada 21.februāra līdz 23.februārim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Romānam Naudiņam no šā gada 21. līdz 23.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis lūdz piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 20.februāra līdz 23.februārim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu deputātam Jānim Lāčplēsim no 20.februāra līdz 23.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Savukārt deputāte Elīna Siliņa ir lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu no 7.februāra līdz 9.februārim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Lalas Apšenieces atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 31.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Lalas Apšenieces atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem. Komisijas locekļu lielākā daļa atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu par Lalas Apšenieces atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi uz laiku līdz diviem gadiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lalas Apšenieces atkārtotu iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 2.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par lēmuma projektu par Madaras Ābeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Madaras Ābeles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Kristīnes Vanagas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 2.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts "Par Kristīnes Vanagas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu par Kristīnes Vanagas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņu ierobežojuma.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kristīnes Vanagas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 7.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par tiesneša Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Komisijas locekļi, atklāti balsojot, vienbalsīgi atbalstījuši lēmuma projektu par tiesneša Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Māra Šļakotas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labrīt, godājamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, teiksim tā, kas aizstāja Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteju, pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāinformē šī iepriekš minētā iestāde.

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 12 priekšlikumus, kuri visi ir guvuši komisijas atbalstu. Bet mums ir jāiet tiem visiem cauri.

1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. – Juridiskā biroja precizējums attiecībā uz darījumu rīkojumu izpildi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – attiecas uz fonda pārvaldes veikšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. – Juridiskā biroja precizējums par līdzekļu pārvaldīšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. – Juridiskā biroja precizējums par nosacījumiem jauna līdzekļu pārvaldītāja piesaistīšanai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par to, ka vismaz 70 procenti no pensiju plāna ieguldījumiem ir jāveic noteiktos ieguldījuma segmentos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Tātad... 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu reformas rezultātā izveidotās Eiropas Vērtspapīru tirgus komisijas iestādes pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās ir jāinformē – gan tirgus iestāde, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģija.

Uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Lūgums atbalstīt likumprojektu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Šā gada 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Ņemot vērā iepriekšējā finanšu krīzē, teiksim tā, gūto pieredzi, šis likumprojekts ievieš prasību, ka lielu finanšu konglomerātu vadošajai sabiedrībai riska vadības procesos ir jānodrošina atbilstošs mehānisms, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot gan kontroles prasības, gan darbības atjaunošanas vai konglomerāta izbeigšanas plānu.

Ir saņemti priekšlikumi un visi atbalstīti. Iziesim tiem cauri... Tikai viens priekšlikums, man liekas, ir.

Tātad ir viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2012.gada 22.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kuru iesniedza mūsu kolēģi no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", skatīja divas reizes komisijas sēdē.

Ņemot vērā, ka komisija likumprojektus izskata ļoti nopietni, mēs pieprasījām daudz atzinumu atbilstoši tam, kā tas ir noteikts Saeimas kārtības rullī. Un vēl vairāk!

Kolēģi, šodien mans uzdevums ir informēt jūs par to, kādus atzinumus Sociālo un darba lietu komisija šajā sakarā saņēma, un, tā kā komisija nolēma likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" nevirzīt pirmajam lasījumam, līdz ar to nav atbildīgā referenta.

Tātad Sociālo un darba lietu komisija saņēma atzinumus no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Uzrunājām Latvijas Darba devēju konfederāciju, uzrunājām Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, un, lūk, ko viņi vēsta mums rakstveidā un arī vēstīja, piedaloties otrajā komisijas sēdē.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Meņģelsones kundze savā likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" izvērtējumā saka tā: "Līdz ar likumprojektu tiek vairots tiesiskais nihilisms, kas rosina meklēt risinājumus, lai apietu likumu, kas savukārt veicina negodīgu konkurenci darba devēju starpā un nemotivē darbiniekus celt savu individuālo konkurētspēju darba tirgū. Tādējādi likumprojekts var ietekmēt tikai to, ka Latvijas darbaspēks kļūs nekonkurētspējīgs." Un Meņģelsones kundze pēdējā teikumā raksta, ka "ņemot vērā augstāk minēto, Latvijas Darba devēju konfederācija aicina jūs neatbalstīt likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" pirmajā lasījumā".

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera... tās valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņa kungs saka vēl skarbāk: "Latvijas attīstībai izšķiroši svarīgi ir mērķtiecīgi strādāt pie Latvijas uzņēmumu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspējas, tai skaitā pie komercdarbības vides tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Likumprojekts ar kārtējo nepamatoto ierobežojumu diemžēl ir solis pretējā virzienā."

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas atzinumu parakstījis ekonomikas ministrs Pavļuts. Un ko viņš saka? Viņš norāda, ka pagaidām Ekonomikas ministrijai nav skaidrs, kādēļ šādi Darba likuma grozījumi ir izstrādāti, un ministra kunga teksts: "Viens no uzņēmuma konkurētspēju ietekmējošiem faktoriem ir uzņēmumā strādājošo profesionālās kvalifikācijas līmenis un zināšanas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi valsts valoda ir latviešu valoda, līdz ar to uzskatāms, ka pārējās valodas ir svešvalodas. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot saimnieciskās darbības specifiku, var pieprasīt konkrētas svešvalodu zināšanas, lai sekmētu uzņēmuma attīstību."

Ņemot vērā iepriekš minēto, ministra kungs uzskata, ka, neveicot papildu izvērtējumus problēmjautājumu un ar tiem saistītās situācijas apzināšanā, šobrīd nav atbalstāma likumprojekta tālāka virzība.

Ko mums saka Tieslietu ministrija? Un Tieslietu ministrijas atzinumu parakstījis ministrs Gaidis Bērziņš. Un šajā atzinumā ir vēstīts... ministra kungs vērš uzmanību uz likumprojekta juridiskajām nepilnībām, kas – gadījumā, ja likumprojekts tiek pieņemts, – galīgajā lasījumā būtu jālabo. Tālāk ministra kungs saka, ka likumprojekta 1.pants paredz papildināt Darba likuma 29.pantu ar jaunu pirmo prim daļu (protams, tā tas ir), un ministra kungs vērš uzmanību uz to, ka piedāvātais grozījums Darba likuma 29.pantā neatbilst minētā panta mērķim un struktūrai, jo Darba likuma 29.panta mērķis ir regulēt jautājumus, kas saistīti ar atšķirīgu attieksmi atkarībā no darbinieka dzimuma. Ministra kungs savā izvērtējumā tālāk ir skaidri un gaiši pateicis un aicinājis izslēgt no likumprojekta divus pantus. Pēc taisnības... pēc ministra kunga Gaida Bērziņa izteiktā rakstiskā viedokļa, likumprojektā paliek virsraksts un pāris vārdu no 2.panta.

Labklājības ministre ir parakstījusi Labklājības ministrijas atzinumu, un mūsu labklājības ministre Ilze Viņķele saka tā. Viņa norāda uz to, kas pašreiz Darba likumā jau ir noteikts. Arī labklājības ministre runā par 29.pantu, runā par Darba likuma 7.pantu, un labklājības ministre secina: "Līdz ar to var secināt, ka likumprojektā "Grozījumi Darba likumā" piedāvātais regulējums faktiski dublē jau šobrīd Darba likumā ietvertās tiesību normas, kas nodrošina personām iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības un intereses, ja tās tiek diskriminētas pēc valodas."

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija aicināja... Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, un jurists Kaspars Rācenājs bija absolūti tādās pašās domās kā tieslietu ministrs un arīdzan labklājības ministre.

Godātie kolēģi! Mans uzdevums tātad šodien bija jūs iepazīstināt un pastāstīt, kādus atzinumus Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi, kuri pēc būtības ir negatīvi. Pozitīvs atzinums ir saņemts no Finanšu ministrijas, un tas ir pilnībā saprotams, jo valstij šis grozījums Darba likumā nekādu fiskālu kaitējumu nodarīt nevar.

Vēl komisija ir saņēmusi atzinumu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kur mūsu kolēģe Ināra Mūrnieces kundze saka tā: "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 6.decembrī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" un nolēma to konceptuāli atbalstīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā."

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim komisija lēma likumprojektu nevirzīt, bet atbilstoši Saeimas kārtības rullim iesniedzējiem tādas tiesības ir.

Aicinu jūs, kolēģi, diskutēt, bet beigās – kā lemsiet, tā arī būs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Bordānam.

J.Bordāns (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Paldies, ka devāt iespēju man uzstāties!

Es gribētu izteikties par šo likumprojektu, nedaudz precīzāk paskaidrojot, ko Tieslietu ministrijas atzinumā ir minējuši Tieslietu ministrijas darbinieki, ko ir vēlējies pateikt un kas arī šajā atzinumā, ko Barčas kundze citēja (tiesa, nedaudz, manuprāt, izraujot no konteksta atsevišķus teikumus)... ko tieslietu ministrs patiesībā vēlējies teikt.

Proti, Tieslietu ministrija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par šo likumprojektu, un tas, kas ir bijis attiecībā uz zināmiem redakcionāliem labojumiem... tad šāda kritika normāli būtu kolēģiem jāpieņem, un, manuprāt, tas arī ir Saeimas parlamentārā darba process, ka tiek veikti zināmi redakcionāli labojumi, ja tas ir nepieciešams.

Taču kopumā... Un to būs arī iespējams darīt, ja jūs apstiprināsiet šī likumprojekta tālāku virzīšanu. Es ceru, ka tā arī būs, un lūgšu to darīt.

Kopumā es gribētu teikt, ka, godātie deputāti, mēs nevaram būt naivi jautājumā par to, kāds tieši nolūks... un kā tieši darba tirgū izpaužas šī latviešu jaunās paaudzes diskriminācija. Mēs esam izaudzinājuši pa 20 gadiem jaunu paaudzi, un šobrīd mēs viņu nododam darba tirgū, un tajā šie cilvēki sastopas ar, mūsuprāt, negodprātīgiem darba devējiem, kuri ļaunprātīgi izmanto to, ka šie cilvēki nav auguši Padomju Savienībā, viņi nav mācījušies 12 gadus krievu valodu, bet viņi ir mācījušies latviešu valodu. Un, izmantojot šos apstākļus, bieži vien tiek konstatēti šādi diskriminējoši fakti. Un, ja tas ir nepieciešams, tad... nepietiek ar to, ka mums ir Satversme un dažādi deklaratīvi paziņojumi, ko mēs varam pieņemt šeit, Saeimā. Bet, ja tas dzīvē nestrādā, tad ir jālabo materiālās tiesību normas, un tādējādi šis likums atbilst šīm prasībām – precizēt, kādā veidā nedrīkst notikt diskriminācija darba tirgū. Tas arī būtu viss. Un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 10.laidienā