Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības inovācijas rezultātiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2012., Nr. 28 (4631) https://vestnesis.lv/ta/id/244210

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas armijas iznīcināšanu. 1940.–1941.gads

Vēl šajā numurā

17.02.2012., Nr. 28 (4631)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par Eiropas Savienības inovācijas rezultātiem

2011.gada Inovācijas savienības rezultātu pārskats liecina, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas inovācijas rezultātus. Tomēr izaugsme šajā jomā palēninās, un ES joprojām nespēj panākt globālos inovācijas jomas līderus – ASV, Japānu un Dienvidkoreju. Lielākās atšķirības ES 27 valstu mērogā joprojām ir privātā sektora inovācijas jomā. ES aizvien ir izteikta līdere, ja to salīdzina ar augošajām Ķīnas, Brazīlijas, Indijas, Krievijas un Dienvidāfrikas ekonomikām. Tomēr Ķīna uzlabo inovācijas rezultātus un pakāpeniski pietuvojas līderei. Eiropas Savienībā rangu tabulas augšgalā savu vietu apliecina Zviedrija, tai cieši seko Dānija, Vācija un Somija. Uzņēmumu inovāciju darbības ir svarīgs faktors, kas palīdz ierindoties starp labākajiem ES un starptautiskā līmenī.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajani apgalvo: “Šā gada rezultāti nepārprotami ir brīdinājums, ka jāpieliek lielākas pūles, veicinot inovāciju. Ja vēlamies panākt mūsu galvenos ekonomiskos partnerus un pārvarēt pašreizējo krīzi, visa uzmanība jāvelta inovācijai. Īpaši es lieku cerības uz uzņēmumiem, jo tie sevi ir apliecinājuši kā galvenie faktori sekmīgā inovācijas darbībā. Tomēr veiksmīgā uzņēmumu dibināšana citās pasaules daļās liecina, ka Eiropai vēl jāmācās.”

“Mums nepieciešamas tādas līdzsvarotas pētniecības un inovācijas sistēmas, kas valstīs nodrošinātu uzņēmumiem inovācijas veicinošu vidi. Rezultātu pārskats liecina arī par to, ka Eiropa atpaliek no ASV augsta līmeņa pētniecībā. Mums steidzami vajadzīga Eiropas Pētniecības telpa, lai vairāk veicinātu konkurenci, gūtu izcilus sasniegumus un piesaistītu un noturētu pasaules izcilākos pētniecības talantus,” teica pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Maire Gogegana-Kvinna.

2011.gada Inovācijas savienības rezultātu pārskatā dalībvalstis sagrupētas šādās četrās valstu grupās:

• inovācijas līderes: Zviedrija, Dānija, Vācija un Somija;

• valstis, kas seko inovācijas līderēm: Beļģija, AK, Nīderlande, Austrija, Luksemburga, Īrija, Francija, Slovēnija, Kipra un Igaunija ar rezultātiem, kuri gandrīz līdzinās ES 27 valstu vidējiem rādītājiem;

• mērenas inovācijas valstis: Itālija, Portugāle, Čehija, Spānija, Ungārija, Grieķija, Malta, Slovākija un Polija ar sliktākiem rezultātiem nekā ES 27 valstu vidējie rādītāji;

• pieticīgas inovācijas valstis: Rumānija, Lietuva, Bulgārija un Latvija ar ievērojami sliktākiem rezultātiem nekā ES 27 valstu vidējie rādītāji.

Valstīm, kuras ierindojušās saliktā inovācijas rādītāja rangu saraksta augšgalā, raksturīgas vairākas priekšrocības to pētniecības un inovācijas sistēmās, turklāt galvenā nozīme ir uzņēmējdarbības aktivitātei un publiskā un privātā sektora sadarbībai. Lai gan nav viena veida, kā panākt izcilus rezultātus, skaidrs, ka visās inovācijas līdervalstīs, proti, Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā, ir ļoti labi rādītāji pētniecības un izstrādes izdevumu jomā, tostarp uzņēmumu izdevumu jomā. Vairākums inovācijas līderu ir sasniedzis ļoti labus citus inovācijas rādītājus saistībā ar uzņēmumu darbībām. Labākā ES inovācijas valsts Zviedrija dominē trijās inovācijas dimensijās no astoņām – cilvēkresursi, finanses un atbalsts, uzņēmumu ieguldījumi. Savukārt gan Vācija, gan Dānija ir guvusi labākos rezultātus divās inovācijas dimensijās (sadarbība un uzņēmējdarbība, un intelektuālie resursi vai novatori un ekonomiskā ietekme). Eiropas labākie novatori arī prot lieliski pārdot savas tehnoloģiskās zināšanas.

Tāpat kā iepriekšējā gadā lielāka atšķirība ir kategorijā “Uzņēmumu darbības”, kurā ES 27 valstis atpaliek uzņēmumu pētniecības un izstrādes izdevumu, publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātu publikāciju ziņā un, salīdzinot ar ASV, izcilu un pievilcīgu pētniecības sistēmu ziņā. Ar labāku inovācijas vidi un nosacījumiem nepietiks, ja ES nevarēs daudz vairāk piesaistīt augsta līmeņa pētniekus un labākos jaunos talantīgos pasaules zinātniekus.

Pamatinformācija

2011.gada Inovācijas savienības rezultātu pārskatā izmantoti 24 rādītāji, kuri grupēti trijās galvenajās kategorijās un astoņās dimensijās:

• “Veicinošie faktori”, proti, galvenie veidojošie elementi, kas nepieciešami inovācijai (cilvēkresursi, atklātas, izcilas un pievilcīgas pētniecības sistēmas, finanses un atbalsts);

• “Uzņēmumu darbības”, kas aptver inovācijas darbu Eiropas uzņēmumos (uzņēmumu ieguldījumi, sadarbība un uzņēmējdarbība, intelektuālie resursi); un

• “Rezultāti”, kas parāda, kā inovācijas pārtop ekonomikas ieguvumos kopumā (novatori un ekonomiskā ietekme, tostarp nodarbinātība).

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!