Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts izglītības attīstības aģentūra: Par pētījumu "Pamatdati par izglītību Eiropā 2012". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2012., Nr. 28 (4631) https://vestnesis.lv/ta/id/244211

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts kontrole: Par Jūrmalas pašvaldības komercdarbību

Vēl šajā numurā

17.02.2012., Nr. 28 (4631)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra: Par pētījumu “Pamatdati par izglītību Eiropā 2012”

Skolēniem Eiropā nepieciešama arvien ilgāka skološanās un darba tirgum piemērotāka izglītība, secināts “Eurydice” tīkla publikācijā “Pamatdati par izglītību Eiropā 2012”. Pētījumā par 37 Eiropas izglītības sistēmām arī uzsvērts, ka izglītības iestādes kļūst arvien patstāvīgākas un īpašu vērību pievērš kvalitātei, lai gan izglītības finansēšana ir liels izaicinājums krīzes laikā.

“Publikācijā “Pamatdati par izglītību Eiropā 2012” atainotās izglītības sistēmu tendences un rādītāji apliecina, ka kopš mazotnes skolēniem sadarbībā ar vecākiem un skolotājiem mērķtiecīgi jāmācās, virzoties uz sabiedrībai un valstij lietderīgu un skolēna spējām un talantiem atbilstošu izglītības pakāpi un kvalifikāciju. Valstis, kas orientētas uz ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības izveidi, pilnveido un iespēju robežās palielina izglītības finansējumu, un rūpējas par piemērotu karjeras izglītību visos izglītības veidos un pakāpēs, tā samazinot pārizglītotības iespēju un attīstot darba tirgum piemērotus izglītības veidus un apjomu,” uzskata Aija Lejas-Sausa, Valsts izglītības attīstības aģentūras “Eurydice” programmas vadītāja.

Secināts, ka gandrīz visās izglītības sistēmās Eiropā ir skaidri saskatāma tendence paildzināt obligātās skološanās laiku un formālo izglītību sākt arvien agrākā vecumā. Laikposmā no 2000. līdz 2009.gadam trīs līdz piecu gadus vecu bērnu vidējā līdzdalības proporcija pirmsskolas vai sākumskolas izglītībā palielinājās un dažās valstīs ir gandrīz 100%.

Neskatoties uz to, ka visās valstīs obligātais izglītības saturs tiek noteikts centralizēti, tomēr ikdienā skolām ir daudz vairāk brīvības mācīšanas metožu un mācību līdzekļu izvēlē, skolēnu grupēšanā un iekšējā vērtēšanā. Skolās pedagogiem tiek dota lielāka patstāvība lēmumos par mācību metodēm un iekšējās vērtēšanas kritērijiem.

Izglītības kvalitāte Eiropā ir augstākā prioritāte. Daudzās valstīs notiek skolu ārējā vērtēšana, ko parasti veic inspekcija, un iekšējā vērtēšana, ko veic skolas kolektīvs un citi skolas kopienā iesaistītie dalībnieki. Dažas valstis nesen ir ieviesušas vai pastiprinājušas skolotāju individuālu vērtēšanu.

Atbalsta pasākumi jaunajiem skolotājiem ir kļuvuši plašāki – 2010./11. mācību gadā 21 valsts ziņoja par tādiem atbalsta pasākumiem kā mentorings, padomi vērtēšanai un stundu vērošana. Profesionālā pilnveide ir obligāta 26 valstīs vai reģionos.

Skolotāju noslodze kopumā nav mainījusies, taču vidējais kontaktstundu skaits pēdējos gados ir palielinājies.

Skolotāju algas Eiropā pēdējā desmitgadē ir augušas, taču ar to nepietiek, lai straujo dzīves izmaksu pieauguma apstākļos saglabātu skolotāju pirktspēju.

Šīs tendences vērojamas paralēli ievērojamam absolventu skaita kritumam pedagoģijas nozarē. Tas var veicināt skolotāju skaita nepietiekamību jau tuvākā nākotnē, ņemot vērā, ka daudzās Eiropas valstīs lielākā daļa pašlaik nodarbināto skolotāju ir tuvu pensionēšanās vecumam.

Reaģējot uz krīzi, dažas valdības ir pasargājušas pastāvošo finansēšanas kārtību un iepriekšējā desmitgadē īstenotās reformas no izmaiņām.

Izglītības kopējām publiskajām izmaksām Eiropas Savienības dalībvalstīs, nemainoties laikā no 2001. līdz 2008.gadam, kopējie izdevumi gadā uz vienu skolēnu tomēr pieauga, kas vērtējams pozitīvi.

Pēdējā desmitgadē arvien lielāks valstu skaits ieviesa dažādu veidu maksājumus augstākajā izglītībā studējošajiem. Tajā pašā laikā finansiāls atbalsts atsevišķām studentu grupām mīkstināja ieviesto administratīvo un/vai studiju maksas shēmu efektu.

Augstskolu absolventi darba tirgū iekļaujas divas reizes ātrāk nekā iedzīvotāji ar zemāku izglītību, norādīts publikācijā. Tomēr pieaug tādu cilvēku skaits, kuriem ir atrastajam darbam neatbilstoši augsta izglītība. Lai gan dzimumatšķirības šajā jomā samazinās, sievietes ar augstāko izglītību vidēji ir daudz vairāk pakļautas bezdarbam nekā vīrieši, neskatoties uz faktu, ka studējošo sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu gandrīz visās augstākās izglītības studiju jomās.

“Pamatdati par izglītību Eiropā 2012” ir “Eurydice” tīkla un Eiropas Kopienu statistikas biroja “Eurostat” kopīgi veidota publikācija. Tā izseko galvenajām izmaiņām Eiropas izglītības sistēmās pēdējā desmitgadē. Ziņojumā statistika apvienota ar vērtējošu informāciju, raksturojot izglītības sistēmu uzbūvi, vadību un norises no pirmsskolas izglītības līdz augstākajai izglītībai. Publikāciju papildina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2009 apkopotie dati. Iepriekšējais “Pamatdati par izglītību Eiropā” izdevums tika publicēts 2009.gadā.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!