Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 14.februārī

AM: Par meža zemes transformāciju Mērsraga novadā

14.februārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Zemkopības ministrijas noteikumus par meža zemes transformāciju Jūras novērošanas sistēmas tehniskās novērošanas punkta būvniecībai Mērsraga novadā.

Vienlaikus Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Sārta un Mērsraga novada domes priekšsēdētāja Laura Karlsona tikšanās laikā 14.februārī tika panākta vienota izpratne par tālāko Aizsardzības ministrijas un Mērsraga novada pašvaldības sadarbību infrastruktūras labiekārtošanā. Tuvākajā laikā puses plāno parakstīt attiecīgu vienošanos, kas noteiks detalizētas ministrijas un pašvaldības aktivitātes šajā jautājumā.

MK sēdē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J.Sārts pauda gandarījumu par panākto kompromisu starp Aizsardzības ministriju un Mērsraga novada domi par novērošanas punkta būvniecību Jūras novērošanas sistēmas (JNS) ieviešanai. Valsts sekretārs informēja, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki pēc saskaņošanas ar Mērsraga novada domi drīzumā informēs par aizsardzības nozares ekspertu un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju tikšanos ar novada iedzīvotājiem.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

ĀM: Par lēmumu nepārsūdzēt spriedumu lietā “Beiere pret Latviju”

Valdība 14.februārī nolēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (Tiesa) 2011.gada 29.novembrī pasludināto spriedumu lietā “Beiere pret Latviju”. Līdz ar to pēc sprieduma stāšanās spēkā valdībai ir jāizmaksā Valentīnai Beierei (iesniedzēja) Tiesas noteiktā kompensācija 9000 eiro (6326 latu) apmērā par nodarīto morālo kaitējumu. Papildus tika lemts arī par sprieduma tulkošanu latviešu valodā un publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2011.gada 29.novembrī pasludinātajā spriedumā Tiesa vienbalsīgi konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.panta 1.punkta (b) apakšpunkta (brīvības atņemšana tiesas nolēmuma nepildīšanas gadījumā vai likumā noteikto pienākumu īstenošanai) pārkāpumu saistībā ar iesniedzējas ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, lai veiktu ar Saldus rajona tiesas 2002.gada 2.maija lēmumu nozīmēto stacionāro tiesu psihiatrisko ekspertīzi pret iesniedzēju ierosinātā kriminālprocesa ietvaros.

Iesniedzēja lūdza Tiesu atlīdzināt viņai radušos morālo kaitējumu 285 000 eiro apmērā. Tiesa daļēji apmierināja iesniedzējas prasību par morālā kaitējuma atlīdzību, piešķirot viņai 9000 eiro.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

FM: Par grozījumiem Gada pārskatu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā

14.februārī Ministru kabinetā (MK) izskatīti grozījumi Gada pārskatu likumā, kas paredz pienākumu komercsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri (akcijas, obligācijas, parādzīmes u.c.) ir iekļauti Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajā tirgū, sniegt finanšu pārskata pielikumā informāciju, ja par darījumiem starp sabiedrību un tās valdes vai padomes locekli ir saņemts iekšējās revīzijas revidenta atzinums.

Mērķis ir paredzēt iespēju biržā kotētām akciju sabiedrībām laikus pārliecināties par darījumu, kas satur interešu konfliktu, caurskatāmību un tādējādi veicināt uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi Latvijā.

Komercsabiedrības iekšējās revīzijas revidenta atzinums par darījuma, kas satur interešu konfliktu, atbilstību biržā kotētas akciju sabiedrības interesēm (kas sagatavots pirms šā darījuma slēgšanas) atvieglotu akcionāru iespējas izvērtēt valdes noslēgto darījumu atbilstību šīs akciju sabiedrības interesēm un nepieciešamības gadījumā izmantot tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes, ja konkrēta darījuma rezultātā uzņēmumam ir radušies zaudējumi.

Šādā veidā tiktu nodrošināta iespēja akcionāriem saņemt pilnīgu informāciju par darījumu, kurš satur interešu konfliktu, un tā ietekmi uz sabiedrību. Informācija par darījumu, kurš satur interešu konfliktu, var būt būtiska ne tikai akcionāriem, bet arī padomei kā sabiedrības institūcijai, kuras pienākums ir uzraudzīt valdes darbību, un pārējiem valdes locekļiem, kuriem ir jālemj par attiecīgā darījuma noslēgšanu.

Vienlaikus MK tika skatīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas paredz, ja emitents ir pieprasījis veikt iekšējo revīziju par darījumu starp emitentu un tā valdes vai padomes locekli, tad šāds darījums ir būtisks notikums, par kuru informācija izplatāma nekavējoties, nodrošinot iespēju sabiedrības akcionāriem saņemt pilnīgu informāciju par darījumu, kurš satur interešu konfliktu, un tā ietekmi uz sabiedrību.

Šāda regulējuma iekļaušana normatīvajos aktos dotu iespēju uzlabot Pasaules Bankas Doing Business reitingu Latvijai. Šobrīd Latvijā normatīvajos aktos nav regulēta kārtība par zvērināta revidenta piesaisti biržā kotēto akciju sabiedrību slēgtajiem darījumiem, kas satur interešu konfliktu, lai saņemtu to novērtējumu pirms darījumu slēgšanas, kā arī šādas informācijas publiskošanas kārtība. Līdz ar to Doing Business 2011.gadā, novērtējot Latvijas investoru aizsardzības jomu, uzrāda 0 punktus par atklāšanas pakāpes indeksa komponenti.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2012.gadā

Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs uzsākt no 2012.gada 11.jūlija – to paredz 14.februārī apstiprinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2012.gadā.

Lai visām augstskolām un koledžām nodrošinātu vienādas iespējas uzsākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, MK katru gadu nosaka termiņu, no kura var sākt reģistrēt reflektantus, kā arī uzņemt augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas.

Šis termiņš noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.335 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kas paredz, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsniedz piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām.

12.klašu skolēniem mācību gads beidzas 2012.gada 22.jūnijā, un VISC ir noteicis, ka 2011./2012.mācību gada centralizēto eksāmenu sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības pārvaldēm izsniegs 2012.gada 10.jūlijā.

Reflektantu, kuri ir ieguvuši vidējo izglītību ārzemēs un nepretendē uz studijām valsts finansētās studiju vietās vai studiju programmās, kurās ir noteikts studējošo skaita ierobežojums, reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas var sākt no 2012.gada 1.marta.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un atjaunināšanu

14.februārī valdība apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” iesnieguma projektu”. Programmas īstenošana sekmēs kultūras mantojuma saglabāšanu, pieejamību, daudzpusīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, sniegs ieguldījumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašapziņas un vērtību izpratnes veicināšanā.

Programmas īstenošanai laika periodā no 2012. līdz 2017.gadam paredzēts Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta finansējums 7 041 744,68 latu jeb 10 019 500 eiro apmērā.

EEZ finanšu instrumenta mērķu sasniegšanai plānots piešķirt finansējumu šādām aktivitātēm: projektiem, kas paredz kultūras mantojuma saglabāšanu un atjaunināšanu; mazo grantu shēmas projektiem kultūras apmaiņai; iepriekš noteiktajiem projektiem kultūras mantojuma saglabāšanai un kultūras pakalpojuma klāsta paplašināšanai.

Programmas mērķis ir arī sekmēt kultūras un mākslas pakalpojumu sniedzēju mobilitāti, kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu, kā arī veicināt sadarbību ar atbalstītājvalstu institūcijām, pieredzes apmaiņu un labas prakses pārņemšanu. Programmas mērķgrupas ir valsts un pašvaldību institūcijas, kuru īpašumā vai valdījumā ir kultūras mantojuma objekti, profesionālās kultūras un mākslas institūcijas, kā arī iepriekš noteiktie projektu ieviesēji.

2011.gadā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Latviju un Īslandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti, kas nosaka, ka būtiska atbalsta finansējuma daļa paredzēta programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” īstenošanai. Pēc programmas apstiprināšanas tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks programmas ieviešanas un uzraudzības kārtību. Tiks izstrādāta arī kārtība, kas noteiks projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un prasības projekta iesniedzējam.

Programmas apsaimniekotājs ir Kultūras ministrija, kas programmas ieviešanu nodrošinās sadarbībā ar partneriem – Norvēģijas Kultūras mantojuma direkciju un Norvēģijas Mākslas padomi. Partneru iesaiste veicinās mērķu sasniegšanu, sekmējot valstu sadarbību un pieredzes apmaiņu starp kultūras institūcijām. Rīkojuma projekta īstenošanā iesaistīta Finanšu ministrija kā vadošā un revīzijas iestāde un Valsts kase kā sertifikācijas iestāde.

Lolita Rūsiņa, KM Sabiedrisko attiecību speciāliste

SM: Par sagatavoto pozīciju apstiprināšanu par priekšlikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes regulām

Jaunā Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta jeb Connecting Europe Facility (CEF) ietvaros īstenojamās aktivitātes transporta jomā aptuveni 10 miljardu eiro apmērā nevajadzētu finansēt no dalībvalstīm iezīmētajiem Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem.

Līdzšinējie Eiropas Komisijas priekšlikumi par CEF ieviešanu nerada pārliecību, ka iezīmētais finansējums no mazāk attīstīto dalībvalstu KF līdzekļiem varētu tikt atgriezts tām, lai īstenotu Kohēzijas fonda aktivitātes un sasniegtu konverģences mērķus.

Tajā pašā laikā Latvija piekrīt, ka Eiropas ekonomikas izaugsmes sekmēšanai nepieciešama vieda, ilgtspējīga un savstarpēji pilnībā savienota transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūra, ko veicinātu jaunais Eiropas Savienības instruments. Būtiski nodrošināt, lai šādas infrastruktūras veidošana neapdraudētu citas Eiropas Savienības politikas un tās attīstīšana notiktu caurspīdīgi, atbilstoši iepriekš ES gaiteņos notikušajām diskusijām.

Šādu Latvijas nostāju 14.februārī atbalstīja Ministru kabinets, skatot Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto pozīciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. CEF varētu aptvert līdzšinējos finanšu atbalsta instrumentus Eiropas transporta, enerģētikas tīklu un telekomunikāciju jomā, un tā ietvaros varētu tikt realizēti būtiski Eiropas nozīmes šo jomu projekti.

Valdība atbalstīja arī Satiksmes ministrijas sagatavoto pozīciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem, ar kuru atceļ lēmumu Nr.1336/97/EK. Pozīcijā tiek paustas bažas attiecībā uz minētās regulas noteikumu, ka mazāk attīstītajās valstīs platjoslu attīstība jānodrošina, primāri izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus.

Šāds nosacījums liegtu Latvijai iespējas šim mērķim izmantot CEF līdzekļus. Ja CEF līdzekļus izdosies piesaistīt transporta un infrastruktūras attīstībai, tad Latvijas kopējā ES finansējuma “aploksne” palielināsies.

Tāpat valdības sēdē atbalstīta arī pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju.

Minētās pozīcijas tiks paustas, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienībā.

SM: Par maksimālo robežu līdzekļu samazināšanai plānošanas reģioniem

Valsts budžeta līdzekļu samazinājums sabiedriskajam transportam 2012.gadā nedrīkstēs būt lielāks par 30%, salīdzinot ar 2011.gadā attiecīgajam plānošanas reģionam piešķirto finansējumu.

To paredz 14.februārī valdības apstiprinātie Ministru kabineta (MK) grozījumi 2011.gada 27.decembra noteikumos “Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem”.

Grozījumi noteikumos veikti, lai sabalansētu plānošanas reģioniem piešķirto finansējumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pērn 27.decembrī Ministru kabineta pieņemtā “Kārtība, kādā valsts budžetā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos paredzētos līdzekļus sadala starp plānošanas reģioniem” paredzēja lielāku finansējuma piešķiršanu sabiedriskā transporta funkciju nodrošināšanai tiem plānošanas reģioniem, kuros pasažieru pārvadātāji strādā ar zemāku pašizmaksu un lielākiem ieņēmumiem.

Savukārt plānošanas reģioniem paredzētais dotāciju apjoms 2012.gada valsts budžeta konsolidācijas rezultātā tika samazināts par 1,55 miljoniem latu. Tādējādi, piemēram, Zemgales plānošanas reģionam valsts budžeta dotācija šogad samazinātos par 47,19%, salīdzinot ar pagājušo gadu, kas savukārt nozīmē, ka jau ar februāri tiktu apdraudēta pasažieru pārvadājumu veikšana reģionālajos vietējās nozīmes maršrutu tīklos.

14.februārī pieņemtos grozījumus noteikumos ir atbalstījis Vidzemes, kā arī Zemgales plānošanas reģions, savukārt Latgales, Kurzemes un Rīgas plānošanas reģions tos neatbalstīja.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošo informāciju šobrīd plānošanas reģionos darbojas 57 līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, 30 no tiem ir ilgtermiņa līgumi, kuru darbības ilgums ir 8 gadi vai 12 gadi. Ar ilgtermiņa līgumiem plānošanas reģioni ir uzlikuši par pienākumu pārvadātājiem veikt ieguldījumus sabiedrisko transportlīdzekļu atjaunošanā.

2012.gadā kopējais finansējuma samazinājums sabiedriskā pakalpojumu nodrošināšanai ir 5 miljoni latu.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par grozījumiem Komerclikumā

14.februārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Komerclikumā (KCL), kas noteiks jaunu regulējumu kapitālsabiedrībām interešu konflikta novēršanai. Lēmumu pieņemšanā un darījumos sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām (AS) būs jāievēro nosacījumi, ja dalībniekam, akcionāram, valdes vai padomes loceklim veidosies interešu konflikts. Grozījumi arī nosaka saistītās personas, kuru dēļ minētajām personām var veidoties interešu konflikts.

“Jaunā kārtība uzlabos kapitālsabiedrību, to īpašnieku un kreditoru interešu aizsardzību. Tieši kapitālsabiedrības valdes rīcība ar finanšu līdzekļiem visvairāk var ietekmēt tās finanšu stāvokli, kā arī tās dalībniekiem, akcionāriem un kreditoriem pienākošos maksājumus. Lai izvairītos no situācijas, kurā kapitālsabiedrības valdes loceklis slēdz kapitālsabiedrībai neizdevīgus darījumus ar saistītām personām, turpmāk šādiem darījumiem būs nepieciešams atbilstošs apstiprinājums,” skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Grozījumi nosaka, ja kapitālsabiedrība slēgs darījumu ar tās valdes vai padomes locekli, padomei būs jādod apstiprinājums šāda darījuma spēkā esamībai. Ja SIA vai AS slēgs darījumu ar personu, kura saistīta ar tās valdes vai padomes locekli, padomei būs jāpiekrīt šāda darījuma slēgšanai. Tādējādi izveidosies kontroles mehānisms darījumiem, kuros ir ieinteresēts kapitālsabiedrības valdes vai padomes loceklis.

Jaunais regulējums paredz, ja dalībnieku sapulcē lems par darījuma slēgšanu ar kādu trešo personu, ieinteresētajam dalībniekam šāda lēmuma pieņemšanā nebūs balsstiesību. Izmaiņas novērsīs KCL izmantošanu ļaunprātīgi.

Izmaiņas arī paredz iespēju piesaistīt revidentu darījuma pārbaudē, ja tas satur interešu konfliktu.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

VARAM: Par ministrijas pārstāvja maiņu Rīgas brīvostas valdē

14.februārī pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikuma Ministru kabinets nolēma atbrīvot no amata līdzšinējo ministrijas pārstāvi Rīgas brīvostā Viesturu Silenieku. Viņa vietā apstiprināta zvērināta advokāte Inga Antāne.

Ierosinot nomainīt ministrijas pārstāvi Rīgas brīvostas valdē, E.Sprūdžs uzsvēra: informācija par zemes iznomāšanas līgumprojektu, kas paredz Spilves pļavu nomu ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam daļēji piederošam uzņēmumam, skaidri apliecina līdzšinējā ministrijas pārstāvja nespēju profesionāli pildīt savus pienākumus. Ministru neapmierināja V.Silenieka skaidrojums par šo lēmumu un viņa kā ministrijas pārstāvja rīcība, balsojot par konkrētā līgumprojekta atbalstīšanu. E.Sprūdžs uzskata, ka ministrijas pārstāvim jāuzņemas atbildība par notikušo, bet V.Silenieks vēl 13.februārī turpināja apgalvot, ka ar iecerēto darījumu viss esot pilnīgā kārtībā.

E.Sprūdžs uzskata: “V.Silenieks nevar turpināt pildīt savus līdzšinējos pienākumus, jo mūsu izpratne par amatpersonas darbības ētiskajiem un, iespējams, arī tiesiskajiem aspektiem kardināli atšķiras. Viņš ir zaudējis manu uzticību, un tas man liedz pilnībā īstenot likumā noteikto pārraudzību pār valsts interešu ievērošanu ostas darbībā.”

I.Antāne Rīgas brīvostas valdes locekļa amata izraudzīta no apmēram 200 kandidātiem. Ministrs akcentē viņas juridiskās zināšanas, kas papildinātas divās Vācijas universitātēs, praktiskā darba pieredzi advokatūrā, darba spējas un augstu atbildības izjūtu.

Ņemot vērā situāciju Rīgas brīvostā, valdes darba uzlabošanā ļoti nepieciešams tieši profesionālis tiesību jomā.

Inese Auniņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece

ZM: Par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību

14.februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”, kas nosaka valsts atbalsta pasākumus lauksaimniecības attīstībai, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un kārtību 2012.gadā. Šogad valsts subsīdijas lauksaimniekiem paredzētas 6,18 miljonu latu apmērā.

Ņemot vērā līdzšinējo pasākumu efektivitāti, valsts atbalsta līmeņa samazināšanos un valsts ekonomisko situāciju, lauksaimniekiem ļoti būtisks valsts atbalsts ir virzienos, kas stimulē lauksaimnieka konkurētspēju.

Līdz ar to pieejamais finansējums galvenokārt tiks novirzīts lauksaimniecības produktu ražotājiem šādiem pasākumiem:

• lopkopības attīstībai – 2 338 098 lati;

• augkopības attīstībai – 264 361 lats;

• pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 397 780 lati;

• tirgus veicināšanai – 165 000 latu;

• dalībai pārtikas kvalitātes shēmās – 167 600 latu;

• lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai – 222 253 lati;

• investīciju veicināšanai lauksaimniecībā – 2 117 860 lati;

• iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 511 777 lati.

Valsts atbalsta pasākumu mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības produktu ražošanas attīstību, veicinot lauku ekonomiskās telpas attīstību. Lauksaimniecības valsts atbalsta pasākumi 2012.gadam netiek finansēti no citiem fondiem.

Šajos Ministru kabineta noteikumos paredzētā atbalsta saņēmēji 2012.gadā ir aptuveni 4500 fizisku un juridisku personu, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, 9 zinātniskās institūcijas, 16 šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas.

Noteikumu izstrādē bija iesaistītas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Valsts atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību administrēs un uzraudzīs Lauku atbalsta dienests.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa