Ministru prezidents:

— preses konferencē vakar, 17.maijā

Šodien es tikos ar mediķiem, lai runātu par Stradiņa slimnīcas reorganizāciju. Es uzņēmos šo smago starpnieka lomu, kā tas valdības vadītājam pienākas. Godīgi sakot, es šeit neredzu lielu problēmu, es domāju, ka tuvāko nedēļu laikā mēs atradīsim kopsaucēju un jautājums, līdzīgi daudziem citiem, tiks noņemts no dienaskārtības.

Es gribētu pievērsties arī Tautas partijas iesniegtajam likumprojektam par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Manā uztverē šis likumprojekts neatbilst vismaz vairākiem starptautiskiem līgumiem, iekšējā tirgus attīstības procedūrai.

Šo problēmu mēs izskatīsim nākamajā Ministru kabineta sēdē, bet šāds risinājums ir populistisks pēc būtības. Godīgi sakot, Tautas partijas vadoņa rīcība aizvien vairāk un vairāk sāk atgādināt Zīgerista partijas rīcību. Ja palasa, piemēram, viņa interviju "Lauku Avīzē", tur ir viens vienīgs populisms un meli.

Par ekonomisko situāciju Latvijā kopumā. Es paanalizēju Latvijas tautsaimniecības galvenos statistiskos rādītājus. Ne velti aptaujas liecina, ka vairāk iedzīvotāju nekā agrāk, tiesa, gan neliels procents, uzskata, ka dzīves līmenis uzlabojas un ka ekonomiskā situācija uzlabosies.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— uzskatā par Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu

Ministru prezidents Vilis Krištopans noraida tās interpretācijas masu informācijas līdzekļos, kas Ministru prezidenta sacīto iztulko kā vērstu pret brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu un darbību.

Ministru prezidents atbalsta gan Latvijas noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu darbību, gan Baltijas brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm darbību un iestājas par tā tālāku attīstību, saskaņojot Baltijas valstu lauksaimniecības atbalsta politikas.

Šie līgumi, tāpat kā Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, rada plašas iespējas Latvijas ražotājiem un eksportētājiem jaunu noieta tirgus atrašanā un sadarbības iespēju attīstīšanā.

Vienlaikus Ministru prezidents uzskata, ka laikā, kad tika slēgti brīvās tirdzniecības līgumi un vestas sarunas par Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, bija nepieciešams izstrādāt nacionālo likumdošanu un procedūras Latvijas iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma radīšanai.

Atbildība par neizdarīto jāuzņemas tā laika Latvijas valdības vadītājam.

Pašreizējai Latvijas valdībai ir politiskā griba aizsargāt Latvijas uzņēmējus, tāpēc izstrādāts un Ministru kabinetā apstiprināts iekšējā tirgus aizsardzības mehānisms. Tas rada iespējas novērst pasaules tirgus svārstību negatīvo ietekmi uz Latvijas ražotājiem.

Ministru prezidents uzsver, ka šī valdība ir pirmā, kas ir uzsākusi atklātu dialogu gan ar Latvijas lauksaimniekiem, gan pieņēmusi lēmumu par konsultāciju sākšanu ar ārvalstīm par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību.

Valdības preses departaments

1999.gada 16.maijā

— atklātā vēstulē par valdības lauksaimniecības politiku

Latvijas Zemnieku federācijai,

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijai,

Latvijas Lauku atbalsta asociācijai,

Zemnieku saeimas pastāvīgajai komitejai,

Lauku attīstības konsultatīvajai padomei

Laikā, kad mūsu valsts tautsaimniecība pakāpeniski pārvar globālās ekonomiskās lejupslīdes izraisītās sekas, arī lauksaimniecība kā nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa turpina izjust šo iespaidu. Tādēļ arī šis pavasaris un aizvadītā ziema lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem nenoliedzami ir viens no smagākajiem neatkarības gadu pārbaudījumiem, par ko liela daļa atbildības nešaubīgi jāuzņemas arī valdībai.

Tomēr daudzas lietas, par kurām mēs runājam un pārmetam cits citam tagad, bija jāsakārto jau sen, un tādēļ pamatoti rodas izbrīns, kāpēc tās vispār nav risinātas pirms trijiem vai diviem gadiem, kad tika slēgti vairāki brīvās tirdzniecības līgumi. Neapšaubot to nozīmību Latvijas pārtikas ražojumu eksportētāju darbībā, vienlaikus jāvaicā tā laika valdības vadītājam, kādēļ jau toreiz netika sakārtotas tās starpvalstu attiecības, kuras bija, ir un būs ļoti nozīmīgas mūsu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un pārstrādātājiem. Diemžēl tā pa īstam līgumos atļautās tirgus aizsardzības darbības joprojām nav uzsāktas.

Tādēļ jau šobrīd ir nekavējoties nosaukti konkrēti uzdevumi gan Zemkopības, gan Ekonomikas, gan Ārlietu ministrijai par sarunu uzsākšanu gan ar Eiropas Komisiju, gan ar Poliju, lai aizsargātu Latvijas iekšējo tirgu. Te jāpiebilst, ka tas nenozīmē mēnešiem ilgas sarunas, bet konkrētu rīcību pēc paredzētās procedūras.

Viens no iemesliem, kāpēc pieprasīju ekonomikas ministra demisiju, bija viņa nespēja pildīt reālas cilvēkiem un tautsaimniecības nozarēm vajadzīgas lietas, piemēram, iedzīvināt likumu par iekšējā tirgus aizsardzību, laikā iesniegt antidempinga un pretsubsīdiju likumprojektus, kas ir būtiski vietējā ražotāja aizsardzībai.

Diemžēl tikai tagad esam tikuši līdz jau minētā likuma par iekšējā tirgus aizsardzību realizācijas uzsākšanai un virkne nozīmīgu jautājumu faktiski jārisina no nulles.

Vienmēr esmu uzskatījis un uzskatu, ka katra problēma ir nevis jāapraud, bet jāmeklē ceļi izejai no tās. Šī valdība ir rīcības valdība un kā rīcības komanda jau ir izdarījusi daudzas konkrētas lietas, par spīti tam, ka opozīcijas runasvīri nerimtīgi pārmet valdībai bezdarbību un aktuālu jautājumu nerisināšanu.

Savas darbības neilgajā laikā — sešos mēnešos — šī valdība ir veikusi šādas lietas:

1. Esmu izveidojis Lauku attīstības konsultatīvo padomi, kuras sēdēs uzskatu par nepieciešamu piedalīties personīgi. Tā tas notika arī aizvadītajā nedēļā, kad ārkārtas sēdē atklāti izrunājām visu, kas nav padarīts, kas jādara un kas ir neatliekams. Rezultātā padome iesniedza un valdība savā sēdē pieņēma konkrētu pasākumu plānu, kurš jāveic neatliekami. No tā neviens nav atteicies un to neapstrīd.

2. Šajā valsts budžetam tik grūtajā periodā tiek regulāri izmaksātas subsīdijas. Ir pagarināts subsīdiju piešķiršanas laiks par realizētajām cūkām līdz 1.septembrim. Pirmo reizi šogad tiek piešķirtas subsīdijas lauku darbu īstermiņa kredīta procentu daļējai dzēšanai. Subsīdiju nolikumā ir paredzēti arī līdzekļi piena produktu konkurētspējas uzlabošanai 700 tūkstošu latu apmērā.

3. No šā gada 15.marta stājās spēkā informatīvās robežcenas pret Lietuvas izcelsmes lauksaimniecības precēm.

4. Iedarbināti un papildināti MK noteikumi "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa", kuros paredzēti stingri noteikumi gaļas (īpaši maltās gaļas) importam.

5. Ar Saeimas lēmumu palielināta muitas tarifu likme margarīnam.

6. Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi par vistu olu apriti.

7. Ministru kabinetā ir akceptēts likumprojekts "Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums".

8. Ministru kabineta komitejā jau ir akceptēti "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū", kas šogad daudz agrāk nekā pērn noteiks gan intervences cenas, gan tās kārtību.

9. Ministru kabinets jau šomēnes paredzējis skatīt likumprojektus par dzīvnieku aizsardzību un grozījumus Cukura likumā.

10. Tiek izstrādāts Lauku attīstības plāns un veikti atbilstoši administratīvi pārkārtojumi, kas nepieciešami Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondu saņemšanai.

11. Ar valdības lēmumu ir izveidota Valsts tirgus aizsardzības komisija un akceptēti tās darbības noteikumi.

12. Pēdējā valdības sēdē tika doti konkrēti uzdevumi ministrijām, tai skaitā: uzsākt konsultācijas ar Eiropas Savienību un Poliju; sagatavot priekšlikumus par to robežkontroles punktu skaita samazināšanu un aprīkošanu, caur kuriem atļauts ievest pārtikas produktus; sagatavot priekšlikumus par kontroles pastiprināšanu muitas noliktavās, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī par valsts muitas noliktavas ierīkošanu; sagatavot priekšlikumus par muitas zonas paplašināšanu.

Gribu uzsvērt, ka tie nav vienkārši kampaņveida pasākumi, kuros vienreiz kaut ko lemj, "nodzēš ugunsgrēka liesmas", bet pēc tam visu aizmirst. Valdība turpinās savā darbībā sekot līdzi problēmām lauksaimniecībā, meklēt iespējas atrisināt sasāpējušos jautājumus, kuri galvenokārt skar iekšējā tirgus sakārtošanu un aizsargāšanu. Šajā darbā joprojām ceru uz sabiedrības atbalstu un lietu objektīvu izpratni, vērtējot Latviju kā vienotu tautsaimniecisku organismu, kurā vienādi nozīmīgs ir gan lauku un pilsētu iedzīvotāju, gan ražotāju un patērētāju viedoklis.

Vienlaikus aicinu zemniekus neķerties pie galējām metodēm, kuras noteikti izjutīs Latvijas tautsaimniecība, nodokļu apjoms valsts budžetā, no kura sekojoši var ciest gan pensiju izmaksas, gan skolotāju un ārstu algas. Vai tas ir tas mērķis, kuru mēs kopīgiem spēkiem vēlamies panākt?

Esmu pārliecināts, ka neviens no jums nevēlas radīt sociālā konflikta iespējas ar saviem līdzcilvēkiem, radiem, draugiem.

Demonstrējot, veicot akcijas uz ceļiem vai dzelzceļiem, var pārtrūkt labi iesāktais dialogs, kas izveidojies Lauku attīstības konsultatīvajā padomē starp zemkopjiem, valdības un ministriju pārstāvjiem.

Kā valdības vadītājs joprojām esmu atklāts dialogam un kopīgam darbam, cerot uz abpusēju lietu izpratni.

Vilis Krištopans, Ministru prezidents

1999.gada 14.maijā