Par tautas nobalsošanu un sabiedrības saliedētību

Valsts prezidents:

Pārliecinošs vairākums Latvijas pilsoņu ir pauduši viennozīmīgu atbalstu Latvijas konstitūcijas vērtībai – valsts valodai. Pateicos visiem, kas iestājās par valsts valodu un par Latviju kā vienīgo valsti pasaulē, kur latviešu valodai, tautas tradīcijām, visam latviskajam ir iespēja pastāvēt, attīstīties un vienot visus, kas ir šīs valsts patiesie patrioti.

Referendums nav nedz sākuma, nedz beigu līnija. Tas bija nopietns pārbaudījums un mācību stunda mums visiem. Ar šādu balsojumu par otru valsts valodu tika apdraudēts viens no svētākajiem Satversmes pamatiem – valsts valoda. Tādēļ šobrīd ir pienācis laiks nopietnai diskusijai par konstitūcijas pamatu nostiprināšanu un varas modeļa maiņām ar vienu vienīgu mērķi – padarīt Latvijas valsti stiprāku un pēc iespējas nodrošināties pret jebkādiem valsts pamatu apdraudējumiem nākotnē.

Es pateicos visiem, kas referendumā uzjundītajās emocijās un sakarsētajā gaisotnē saglabāja vēsu prātu un toleranci, neļaujoties provokācijām un naida kurināšanai. Vienlaikus mums visiem ir jāapzinās, ka ar referendumu nekas nebeidzas. Visiem tiem, kas vēlas šeit dzīvot savstarpējas cieņas un sapratnes gaisotnē, ir nekavējoties jāuzsāk diskusija, jāveido dialogs par to, kā pārvarēt aizdomas, aizvainojumus vai pārpratumus. Pretējā gadījumā mūsu sabiedrība būs tikpat manipulējama no ekstrēmu viedokļu paudējiem, kā tas nereti bijis līdz šim.

Es ticu, ka Latvijas pilsoņi ir gudri un atbildīgi. Es ticu, ka mūsu spēkos un prātos ir doma par vienotu Latviju, ko nevarēs šķelt neviens ārējs vai iekšējs spēks.

Valsts prezidenta preses dienests

Ārlietu ministrs:

18.februārī notikušajā tautas nobalsošanā Latvijas pilsoņi ir izteikuši pārliecinošu atbalstu vienai valsts valodai Latvijā. Referenduma par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē rezultāti un aktīvā pilsoņu līdzdalība apliecina pārliecību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nepieciešamību, kas kalpo kā saliedētas un atvērtas sabiedrības attīstības platforma.

Sabiedrības izvēle vakardienas referendumā parādīja, ka nozīmīgam vairumam Latvijas pilsoņu šajā jautājumā ir stingra pārliecība un to nespēj būtiski ietekmēt atsevišķu personu vai politiķu iniciētas un atbalstītas kampaņas. Vēlos pateikties visiem pilsoņiem, kuri gan dzimtenē, gan klaidā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nodotu balsi par latviešu valodu kā mūsu valsts un sabiedrības identitātes kodolu. Mūsu valsts demokrātiskie un nacionālie pamati ir stipri! Liels paldies visiem, kas ārpus Latvijas nodrošināja sekmīgu balsošanas norisi.

Šodien īpaši vēršos pie tiem Latvijas pilsoņiem, kas balsoja par grozījumiem Satversmē. Esmu pārliecināts, ka mēs visi vēlamies dzīvot demokrātiskā un vienotā Latvijā. Jūsu balsojums liecina, ka mums jāveic apjomīgs mājas darbs, lai nozīmīga iedzīvotāju daļa sajustu Latvijas valsti un tās kodolu kā savējo. Daudzi no jums jūt atsvešinātību, daudziem tas bija protesta balsojums. Lai kādi bija jūsu motīvi, 18.februārī nebija uzvarētāju vai zaudētāju. 18.februāris mums kalpoja par signālu, ka ir aktīvi jārīkojas, meklējot ceļu atvērtam sabiedrības dialogam, veicinot savstarpējo izpratni, saliedētību un uzticēšanos. Neizniekosim šo iespēju! Tas ir visu mūsu kopīgs uzdevums.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs:

“Lai saprastu, ka starpnacionālajās attiecībās kaut kas nav kārtībā, nebija jārīko šis provokatīvais referendums. Ar simtreiz mazākiem līdzekļiem varēja veikt kvalitatīvu socioloģisko pētījumu,” uzskata topošās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Vērtējot referenduma rezultātus, komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka rezultāti ir interpretējami ļoti dažādi un tas ir sliktākais, kas notiek – turpinās cīņa par rezultātu interpretēšanu. Tās ir divas dažādas lietas – cienīt krievus un krievu valodu vai piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu, norāda I.Latkovskis.

“Problēma, kas sabiedrībā saskatāma jau 20 gadus – mums ir grūti atrast vērtības, kas mūs vieno – vai mums ir vienāds skatījums uz to, kas mēs esam pašlaik un kur mēs redzam savu valsti nākotnē,” pauž I.Latkovskis.

Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka būtu nepieciešams kvalitatīvs pētījums, lai skaidri definētu, kas tad īsti ir pamatā krievu neapmierinātībai ar dzīvi Latvijā. “Šobrīd gan no tautas, gan no politiķu puses dzirdam diezgan vispārīgus un pretrunīgus apgalvojumus. Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai jārunā ar integrācijas institūcijām par iespējām organizēt tādu pētījumu. Jo īpaši sarežģīts ir Latgales jautājums,” atzīst I.Latkovskis

Kā svarīgākos sabiedrības saliedētības jautājumus, pie kuriem strādās komisija, I.Latkovskis norāda nepieciešamību bērniem jau no mazām dienām apgūt latviešu valodu un kultūru, attīstīt mazākumtautību kultūru, tāpat nodrošināt labvēlīgākas iespējas mācīties latviešu valodu.

Pēc I.Latkovska domām, ir svarīgi celt Latvijas pilsonības prestižu. Katram Latvijas iedzīvotājam jābūt pieejamai Latvijas pilsonībai, tur nevajag likt nevajadzīgus šķēršļus. Taču nedrīkst arī atteikties no elementārām prasībām. Kā līdzību komisijas priekšsēdētājs min prasības autovadītāju apliecības ieguvējiem, kuriem jāatbilst noteiktām prasībām, jo kā gan citādi viņi varētu būt droši ceļu satiksmes dalībniekiem. Tāpat arī pilsoņi ir vienotas valsts satiksmes dalībnieki.

Saeima ir nobalsojusi par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī, kas paredz Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidot par Sabiedrības saliedētības komisiju. Komisijas jaunais nosaukums stāsies spēkā aprīlī.

Saeimas preses dienests