Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Uldis Krastiņš. Non bis in idem vai ne bis in idem

Princips, ka personu par vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu nedrīkst atkārtoti sodīt, ir kļuvis par vienu nosvarīgākajiem krimināltiesību principiem, kas izriet no cita, pēc satura plašāka, krimināltiesību principa – taisnīguma principa. Atkārtotas sodīšanas aizliegums par vienu un to pašu nodarījumu krimināltiesībās nav nekāds jauninājums, bet šis princips Latvijas krimināltiesībās aktualizējās pēc Krimināllikuma (KL) spēkā stāšanās 1999.gada 1.aprīlī, kad praksē sākās vairāku iepriekšējā Latvijas Kriminālkodeksā nebijušu normu praktiskā izmantošana. Izrādījās, ka, realizējot atsevišķus krimināltiesību institūtus un Krimināllikuma sevišķās daļas normas, tiesu praksē vairākos gadījumos tika pieļauta vainīgā atkārtota notiesāšana par vienu un to pašu tiesībpārkāpumu. Latvijas juridiskajā literatūrā izraisījās nopietna diskusija par vairākiem taisnīguma principa neievērošanas gadījumiem gan Krimināllikuma normu teorētiskajā interpretācijā, gan praktiskajā risinājumā. Šajā viedokļu sadursmes procesā aktualizējās no romiešu tiesībām mantotais princips – non bis in idem, kas tā burtiskajā tulkojumā latviešu valodā varētu būt – nē divreiz par vienu un to pašu.

• Evija Novicāne, Kaspars Novicāns. Juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmes – grozīt vai interpretēt

SIA “Palink” maksātnespējas procesa pasludināšana rosinājusi atsākt diskusiju par Maksātnespējas likuma iespējamām nepilnībām. Šā notikuma kontekstā rodas jautājums, vai Maksātnespējas likuma 57.panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai varētu izpildīt maksātnespējas tiesiskā regulējuma galveno uzdevumu – aizsargāt darbotiesspējīgos komersantus un laikus likvidēt maksātnespējīgos. Jāņem vērā, ka efektīvs maksātnespējas tiesiskais regulējums ir stabilas un konkurētspējīgas komercdarbības vides priekšnoteikums, tādēļ būtu lietderīgi saskatīt esošās nepilnības un tās novērst. Raksta mērķis ir izvērtēt Maksātnespējas likuma 57.panta otrajā un trešajā punktā noteikto maksātnespējas procesa pazīmju atbilstību mūsdienu tendencēm un starptautiskās pieredzes ieteikumiem, tādējādi rosinot plašāku diskusiju par juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmju grozīšanas un pilnveidošanas nepieciešamību. Tā kā likuma grozījumu sagatavošanai nepieciešams zināms laiks, autori sniegs arī savu skatījumu par esošās Maksātnespējas likuma 57.panta redakcijas interpretēšanu.

• Erlens Markovskis. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā uzlabošanas virzieni

Ātrais dzīves un komercdarbības ritms liek dažādu valstu juristiem un likumdevējiem domāt par tikpat ātru tiesisko mehānismu izstrādi un ieviešanu. Kā vienu no svarīgākajiem ātras komercdarbības šķēršļiem var minēt saistību izpildes kavēšanu no parādnieka puses. Šādos apstākļos kreditoriem ir svarīgi ātri un arī pēc iespējas ar mazākiem izdevumiem panākt saistību izpildi tiesas ceļā. 2002.gada 31.oktobrī Latvijas Civilprocesa likums tika papildināts ar 50.1nodaļu, kas veltīta saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (SPIBK). Latvija šo civilprocesa institūtu ir pamatā aizguvusi no Vācijas civilprocesa, taču ne pilnībā. Pēdējo gadu laikā ir veikti vairāki Civilprocesa likuma 50.1nodaļu grozījumi un uzlabojumi, kas nodrošina kreditoru iespēju vienkāršāk un, galvenais, ātrāk piedzīt parādu no parādnieka. Taču vienlaikus jāatzīst, ka SPIBK institūts Latvijā joprojām darbojas ar trūkumiem, kas tādējādi mazina tā efektivitāti. Arī nopietnu juridisko pētījumu par šo civilprocesa institūtu Latvijā joprojām nav.

“Jurista Vārda” redakcija