Ministru prezidents:

— preses konferencē vakar, 17.maijā

Turpinājums no 1.lpp.

Viens no galvenajiem labklājības rādītājiem, protams, ir vidējā alga. Martā sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga Latvijā pirmo reizi pārsniedza 150 latus — tā bija 153 lati. Tas ir par 15 procentiem vairāk nekā iepriekšējā gada martā. Turklāt mēs zinām, ka inflācija šajā laika periodā ir bijusi tikai trīs procenti. Tātad mūsu iedzīvotāju vidējā pirktspēja apsteidz inflāciju. Tas situācijā, kādā mūsu valsts nokļuva Krievijas krīzes ietekmē, demonstrē mūsu ekonomikas stabilitāti. Tātad attiecībā uz 1999. gada budžetu valdības kurss ir pareizs.

 

Pēc tam V.Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai jūs varētu pateikt, kurus starptautiskos līgumus un kuri Tautas partijas iesniegtā likumprojekta punkti pārkāpj?

V.Krištopans:

— Analīze ir sagatavota un tiks jums izsniegta.

— Jūs dosities uz "Latvijas ceļa" valdes sēdi. Vai jūs iesniegšanai valdē esat sagatavojis priekšlikumus par Nagļa kunga tālāko darbību?

V.Krištopans:

— Pirmām kārtām, nedz manu, nedz Nagļa kunga aicināšanu uz valdes sēdi neesmu ierosinājis es.

Es informēšu "Latvijas ceļa" valdi par valdības darbu. Kaut gan varbūt kuriozi ir tas, ka seši no sešpadsmit "Latvijas ceļa" valdes locekļiem ir Ministru kabineta locekļi. Tātad faktiski mēs paši sev stāstīsim par savu darbu.

Es esmu sagatavojis savu viedokli arī par Privatizācijas aģentūras darbību, to es paskaidrošu valdei. Šis viedoklis ir pietiekami loģisks un pietiekami saprotams, nekādu sensāciju šeit nebūs. Šo savu viedokli es negribu komentēt līdz valdes sēdei, pēc tam jums intervijas sniegs un to komentēs valdes locekļi.

Bet valdība strādāja, strādā un strādās. Valdības vadītājs šajā valstī ir atbildīgs par ļoti daudz ko. Kā jau es jums teicu novembrī, šī ir rīcības valdība, mēs rīkosimies precīzi, ne no vienas problēmas neizvairīsimies un kā strausi smiltīs galvu nebāzīsim.

— Kad jūs lemsit par ekonomikas ministra kandidatūru?

V.Krištopans:

— Rīt man ir paredzēta tikšanās ar Jaunās partijas vadību. Mēs izrunāsimies, es ceru, ka trešdien koalīcijas padomē es varēšu jau piedāvāt Jaunās partijas izvirzīto ekonomikas ministra kandidatūru. Es ceru, ka ceturtdien tiks atbalstīti valsts ministru kandidāti.

Es nepiekrītu opozīcijas viedoklim par valdības paplašināšanu. Valdības optimizācija 1996. gadā bija pārsteidzīga un nepamatota. Ne velti sabiedrība tagad un jau pirms vēlēšanām pieprasīja meža ministra amata atjaunošanu. Es to arī solīju, jo saistībā ar mežu ir ļoti daudz nesakārtotu lietu.

Ir pilnīgi populistiski runāt, ka šie valsts ministri nav vajadzīgi. Viņi izmaksā ļoti maz. Šie amati tiks veidoti ministrijām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros, ietaupot, nevis tērējot papildu līdzekļus.

Ir vajadzīgs valsts pārvaldes un pašvaldību lietu valsts ministrs. Valsts pārvaldes reforma — tas ir Eiropas integrācijas jautājums. Ir jānotiek veselības aprūpes reformai, un ir vajadzīgs veselības valsts ministrs, lai man viņa vietā nebūtu jārunā ar ārstiem. Kad Pasaules bankas projekta ietvaros mēs būsim pabeiguši veselības reformu, mēs varbūt varēsim atteikties no to ministru posteņiem, kuri reformas būs noveduši līdz loģiskam rezultātam.

— Vai tas, ka Jaunā partija izvirzīs savu kandidātu ekonomikas ministra amatam, nozīmē, ka jūs esat piekritis viņu izvirzītajiem noteikumiem?

V.Krištopans:

— Nekādus speciālus noteikumus es neesmu redzējis un netaisos tos pieņemt. Kārtība, kādā strādā valdība, kādas tiesības un pienākumi ir Ministru prezidentam un frakcijām, ir vispārēja un tas ir aprakstīts koalīcijas līgumā. Ja kāds piedāvās uzlabot koalīcijas līgumu, mēs to darīsim.

Es esmu ierosinājis izveidot pastāvīgo šī līguma redakcijas un revīzijas komisiju. Es ceru, ka trešdien koalīcijas padomes sēdē frakcijas katra man piedāvās divas kandidatūras. Šī komisija varēs pastāvīgi uzlabot un kontrolēt koalīcijas līguma izpildi.

— Vai jūs apmierina pašreizējā valsts pilnvarnieku, padomes un valdes locekļu iecelšanas kārtība Latvijas svarīgākajos uzņēmumos? Vai šeit, jūsuprāt, nav vajadzīgs lielāks caurspīdīgums?

V.Krištopans:

— Vai tiešām jūs iedomājaties, ka valdības vadītājam nav jāzina, kas pārvalda lielākos infrastruktūras uzņēmumus Latvijas valstī? Turklāt tieši.

Šajos amatos neieceļ Ministru prezidents, par to ir atbildīga Ekonomikas ministrija. Šeit ir jānotiek depolitizācijai. Uzņēmums ir jāpārvalda cilvēkiem, kuru kandidatūras, protams, saskaņo valdībā. Vienlaikus nevar būt tā, ka viens vai otrs savu neizdarību piesedz ar to, ka viņš ir vienā vai otrā partijā.

— Ja partijas valde tomēr lūgs saskaņot jūsu un Jāņa Nagļa darbību, vai jūs esat gatavs turpināt strādāt ar viņu kopā?

V.Krištopans:

— Es negribu prognozēt valdes lēmumu. Es uzskatu, ka valdībai pakļauto institūciju darbība ir valdības jautājums. Valdība nebaidās no atbildības, jo mēs atbildēsim par galarezultātu. Pagaidām šī valdība no opozīcijas nav saņēmusi nevienu konkrētu pārmetumu. Ir tikai, atvainojos, gaudošana. Un, ja kāds šajā valstī ir marionete, tad tas ir Gundars Bērziņš Šķēles rokās.

— Pirms kāda laika jūs teicāt, ka jūs neapmierina Privatizācijas aģentūras darbs. Vai jūs varat konkretizēt — kas tieši?

V.Krištopans:

— Kad pienāks laiks, es jums pietiekami precīzi izstāstīšu savas pretenzijas. Tā kā jau esmu solījis, es šo darbu pamazām analizēju. Savas domas es ziņošu Ministru kabineta locekļiem.

Ne viss tur ir bijis gludi un pareizi. Bet, lai es precīzi un skaidri izskaidrotu savu viedokli, man ir vajadzīgs laiks.

— Kādi ir apsvērumi, kuru dēļ valdība nolēma grozīt likumu par apsardzi un atļaut Latvijā strādāt arī tādām firmām, kurās ieguldīts ārvalstu kapitāls?

V.Krištopans:

— Tas ir viens no mūsu bilaterālā skrīninga jautājumiem. Mēs nevarēsim iestāties Eiropas Savienībā, ja mēs arī šajā sfērā neatvērsim durvis pilnīgi brīvai kapitāla plūsmai. Tieši tāpat kā šeit ar šo uzņēmējdarbību varēs nodarboties somu vai zviedru firmas, Latvijas uzņēmumi varēs piedāvāt pakalpojumus Eiropas Savienībā. To saka formālā loģika un tas process, kas notiek Briselē, strādājot pie divpusējās likumdošanas saskaņošanas.

— Kā jūs komentēsit "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK konferencē izskanējušo viedokli, ka drīzāk varētu krist valdība nekā Jānis Naglis?

V.Krištopans:

— Es esmu pārliecināts, ka Jāņa Nagļa dēļ valdība nekritīs.

— Vai jūs varat minēt konkrēti, kas jums Andra Šķēles intervijā "Lauku avīzei" šķiet nepatiess?

V.Krištopans:

— Savu viedokli par šo interviju es jums sagatavošu rakstiski. Šī bija viena no tām nedaudzajām intervijām, kuras es izlasīju. Godīgi sakot, tur no labēji konservatīvas politikas nav ne smakas.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par piecu Tautas partijas deputātu iesniegto likumprojektu "Par pagaidu pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai"

Skaidrs, ka valdība, pagājušajā nedēļā diskutējot par šāda pasākuma ieviešanu, rēķinājās, ka, iespējams, Saeimas deputāti, populistisku mērķu vadīti, to vai tamlīdzīgu likumprojektu virzīs tālāk, kas arī ir noticis.

Tomēr valdība, izvērtējot gan situāciju cūkgaļas tirgū, gan tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas juridisko procedūru, gan šāda starptautiska pasākuma iespējamās sekas, nonāca pie secinājuma, ka jāturpina darbs un jāveic vesela virkne darbību, kas nodrošina šādu aktivitāšu pareizību gan atbilstoši nacionālajai likumdošanai, gan starptautiskajām saistībām.

Analizējot iesniegto likumprojektu, jāsecina, ka:

1. Iesniegtajā likumprojektā nav dota atsauce uz Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu, kaut gan lielākā cūkgaļas importa problēma nāk no Polijā lietotajām subsīdijām.

2. Pašreiz tiek piedāvāts tikai ieviest pasākumus, bet nav nekādas norādes uz spēkā esošo likumdošanu (Tirgus aizsardzības vai Muitas tarifu (nodokļa) likums).

3. Šādi pasākumi jāveic saskaņā ar Tirgus aizsardzības likumu, kurš savukārt jāiedarbina atbilstoši procedūrai. Valdības pagājušās nedēļas sēdē ir pieņemti MK noteikumi, kas iedarbina Tirgus aizsardzības likumu "Noteikumi par kārtību, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas nolikums, "Par valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas izveidošanu". Līdz ar to var nekavējoties uzsākt Tirgus aizsardzības likumā paredzētās procedūras (paziņošanu ieinteresētajām pusēm (ES, Polija, PTO) izmeklēšanu, noklausīšanos utt.). Valdība savā lēmumā ir aicinājusi Cūku audzētāju asociāciju likumā paredzētajā kārtībā iesniegt pieteikumu minētajai (Valsts iekšējā tirgus aizsardzības) komisijai.

4. Tirgus aizsardzības likuma (Kas veidots uz PTO līguma par tirgus aizsardzības pasākumiem bāzes) 6.panta 3) (2) punktā teikts, ka "Komisija par lēmumu uzsākt pārbaudi nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pārbaude skar Eiropas Savienības dalībvalsti".

5. Nav izpildīts GATT (Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) līguma 19. pants, uz kura, savukārt balstās Urugvajas raunda Līgums par tirgus aizsardzības pasākumiem. 19. panta 2.punktā ir teikts, ka pat tad, ja tiek veikti ārkārtas pasākumi un sekojošas nekavējošas konsultācijas, ir jāveic paziņošana PTO dalībvalstīm (resp., jāinformē sekretariāts Ženēvā).

Ja tomēr reāli piedāvātais likums tiks pieņemts un lietots, tad, piemēram, Eiropas līgumā ierakstītās procedūras neievērošanas gadījumā, var sagaidīt ļoti konkrētus pretpasākumus. Tie var bloķēt Latvijas piena produktu kvotas vai pat ietekmēt ES Padomes lēmumu Helsinkos.

Ministru prezidenta Viļa Krištopana

preses īssaietā žurnālistiem izsniegtā uzziņa

Likumprojekts

"Par pagaidu pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai"

(Saeimas dok.nr.630; likumprojekta Reģ.nr.233)

Saeimas deputātu grupas (Gundars Bērziņš, Andris Šķēle, Aigars Kalvītis,

Rihards Pīks, Juris Dalbiņš) 1999.gada 13.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. Šī likuma mērķis ir aizsargāt cūkgaļas iekšējo tirgu saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 19.pantu, Pasaules tirdzniecības organizācijas Līguma par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 6.pantu un Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 33.panta 3.(d) paragrāfu.

2. Cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai atbilstoši Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodam 0203 "svaiga atdzesēta vai saldēta cūkgaļa" kā pagaidu pasākums uz 200 dienām tiek pielietota papildu muitas tarifa likme 70 procentu, bet ne mazāk kā Ls 0,34 par vienu kilogramu.

3. Ministru kabinetam veikt nepieciešamos pasākumus, lai par cūkgaļas iekšējā tirgus pagaidu aizsardzības pasākumiem tiktu paziņots PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai, Asociācijas padomei un citām institūcijām atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.

4. Likums stājas spēkā 1999.gada 1.jūnijā.