Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Valdībai jāturpina strādāt ar visu atbildību"

Pēc intervijas Latvijas radio vakar, 17. maijā, raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.35. Raidījumu vada — Latvijas radio žurnālists Andris Siksnis

— Ir 17.maijs, pirmdiena, programma "Pusdiena", un, kā ik reizi divās nedēļās, šeit ir Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Labdien!

G.Ulmanis:

— Labrīt vai labdien jau!

— Ulmaņa kungs, valdības stabilitāte, protams, ir jebkuru žurnālistu interesējošs jautājums tieši jums. Tā arī būs šoreiz, sākot šīs 15 vai 20 minūtes. Jūs pagājušajā nedēļā tikāties ar premjeru Vili Krištopanu un izteicāt pārliecību, ka viņam ir bijis nopietns pamats atlaist ekonomikas ministru, tajā pašā laikā Šlesera kunga apgalvojumi par situāciju valdībā bija negaidīti un pārsteidzoši. Es domāju, ka ar šo premjera lēmumu šis konflikts ir beidzies.

G.Ulmanis:

— Jā, kur konflikts sākās un beidzās, to diemžēl es nevaru prognozēt, un neviens to laikam nevar darīt. Bet, runājot par valdības stabilitāti, es vados no viena pierādījuma jeb viena principa — valdības stabilitāti nosaka partiju vienošanās, jeb to frakciju vienošanās, kas atrodas parlamentā. Valdības stabilitāti nenosaka attiecības starp atsevišķiem cilvēkiem vai pat starp atsevišķiem ministriem, starp premjeru un ministriem, jo nav nekāds retums — un to mēs esam daudzkārt piedzīvojuši —, ka premjers atbrīvo ne vienu vien ministru un valdība turpina strādāt. Šobrīd manā rīcībā un manā argumentācijā, runājot par politiskajiem spēkiem, nav neviena pierādījuma, ka partijas ir gatavas veidot jaunu koalīciju. Ja tā nav, tad es uzskatu, ka šai valdībai jāturpina strādāt ar visu atbildību un šai valdībai ir jābūt stabilai, par to atbildību nes partijas, politiskie spēki, kas ir iekļuvuši parlamentā un kas veidoja šo valdību. Es viņiem vēlu to arī turpmāk veiksmīgāk darīt.

— Šeit daudz kas būs atkarīgs no Jaunās partijas, un Jaunās partijas iekšienē varbūt nav vēl tādas īstas izšķiršanās. Vai jūs neesat plānojis tikties arī ar šo spēku, kas, protams, ir nozīmīgs parlamentā?

G.Ulmanis:

— Nē, es tiekos ar atsevišķiem partiju līderiem, ar partiju visā kopumā es netaisos tikties, nav tādas vajadzības šobrīd. Un es domāju, ka tuvākajā laikā Jaunajai partijai būs ļoti nopietnas tikšanās pašiem ar sevi un viņi tur pamatos gan savu nākotni, viņi pamatos arī savu tālāko pozīciju attiecībā pret valdību. Protams, ja kāda no koalīciju veidojošām partijām paziņo, ka tā iziet vai nespēj, vai tai kādi argumenti, kāpēc vairs nevar strādāt ar šo valdību, tad tā būtu nopietna valdības krīze. Šobrīd neviens no politiskajiem spēkiem nav izteicis gatavību aiziet no pašreizējās koalīcijas.

— Jūs teicāt par līderiem, vai Ainārs Šlesers ir līderis, un varbūt tāpēc šī situācija tik sarežģīta? Vai viņš nav vēlējies ar jums tikties?

G.Ulmanis:

— Nē, viņš nav vēlējies, bet man ir sena tradicionāla draudzība ar Raimondu Paulu, un tā nu ir iznācis, ka viņš šobrīd aizēno pārējos līderus savā partijā un ne tikai savā partijā. Un mēs ar Paula kungu labprāt satiekamies, gan runājam par mākslu, par mūziku, gan par to, kādai nākotnē jābūt koalīcijai, un runājam arī par daudzām citām politiskām lietām.

— Varbūt nav vērts šobrīd kavēties pagātnē, tomēr jāatgādina, ka šodien "Latvijas ceļa" valde spriedīs par Ministru prezidenta Viļa Krištopana darba stilu, kā tas tika ziņots iepriekš, vēlāk gan mazliet citādi šī motivācija tika pasniegta. Bet arī jūs, es atceros, šeit izteicāt bažas pirms kāda laika, vēl pirms Viļa Krištopana valdības apstiprināšanas par viņa, ja tā var teikt, personiskajām īpašībām, kas varētu traucēt valdības vadītāja darbā...

G.Ulmanis:

— Kāpēc mēs meklējam visu laiku šaubas, bažas un to, kas varētu traucēt? Es ceru, ka "Latvijas ceļš" savā valdes sēdē meklēs tos cementējošos, vienojošos, stiprinošos argumentus, kas ļaus šai valdībai turpmāk strādāt pozitīvāk un efektīvāk.

— Es ceru, ka mēs nemeklējam šaubas, mēs vienkārši nodrošināmies. Vēl par pagājušās nedēļas notikumiem. Jūs vizītē Prāgā izteicāties, ka NATO būtu jāuzņem visas trīs Baltijas valstis vienlaikus, lai izvairītos no nestabilitātes rašanās šajā reģionā. Jaunākā informācija liecina, ka, piemēram, bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis domā, ka — citēju — katra valsts ir jākvalificē pēc tās nopelniem. Kāds ir jūsu viedoklis?