Papildu saprašanās Memorands starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku

Saprašanās memoranda piektais papildinājums

1. 2009.gada 20.janvārī Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma lēmumu (2009/290) (Grozīts ar Padomes lēmumu 2009/592) piešķirt Latvijai vidēja termiņa finanšu palīdzību līdz 3,1 miljarda eiro apmērā. Šī finanšu palīdzība tiks sniegta trīs gadus, sākot no pirmās dienas pēc Padomes lēmuma pieņemšanas, ar maksimālo vidējo aizdevuma atmaksas termiņu septiņi gadi. ES palīdzība jāsniedz savienojumā ar Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu 1,5 miljardu SDR apmērā (1200% no Latvijas SVF kvotas vai 1,071% no atjaunotās SVF kvotas, apmēram 1,7 miljardi eiro) saskaņā ar 2008.gada 23.decembrī apstiprināto SVF Atbalsta vienošanos. Ziemeļvalstis (Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Igaunija) kopā piešķir 1,9 miljardus eiro, Pasaules Banka – 0,4 miljardus eiro, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija un Polija – kopā 0,4 miljardus eiro, kas veido 7,5 miljardus eiro laika posmā līdz 2012.gada janvārim.

2. ES finanšu palīdzību piešķir, atbalstot Latvijas pārvaldes iestāžu Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes programmu (“Programma”) ar mērķi saglabāt iekšzemes un starptautisko uzticību finanšu sistēmai, risināt budžeta nelīdzsvarotības problēmas, tieši un netieši veicināt konkurētspējas uzlabošanos un stiprināt ekonomikas izaugsmes potenciālu ar virkni strukturālo reformu. Programmā ierosināto pasākumu īstenošana veido pamatu ilgtspējīgai konverģencei un palīdz sasniegt Latvijas mērķi pievienoties eirozonai.

3. ES finanšu palīdzība ir sniegta četros maksājumos ar kopējo summu 2,9 miljardu eiro apmērā. Pirmais maksājums 1 miljarda eiro apmērā tika pārskaitīts 2009.gada 25.februārī pēc tam, kad bija parakstīts Saprašanās memorands (“Memorands”), savukārt otrais maksājums 1,2 miljardu eiro apmērā tika pārskaitīts 2009.gada 27.jūlijā, kad bija noslēgusies pirmā pārskata misija un kopumā izpildīti Memorandā noteiktie ekonomikas politikas kritēriji. Trešais un ceturtais maksājums 0,5 miljardu eiro un 0,2 miljardu eiro apmērā tika pārskaitīts 2010.gada 11.martā un 2010.gada 21.oktobrī, kad bija pabeigta otrā un trešā pārskata misija un kopumā bija izpildīti ekonomikas politikas kritēriji, kā noteikts Saprašanās memoranda pirmajā un otrajā papildinājumā. Ceturtā pārskata misija secināja, ka ir uzlabojumi attiecībā uz ārējo finansējumu un turpmāk nav nepieciešama palīdzība no starptautiskās vidēja termiņa finanšu palīdzības. Tā rezultātā pēc ceturtā pārskata līdzekļi vairs netika pārskaitīti, un pēc piektā pārskata pabeigšanas netiek plānots pārskaitīt papildu līdzekļus. Uzlabojusies ekonomiskā un finanšu situācija centrālajai valdībai rada labvēlīgus apstākļus nākotnē turpināt aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos uz saprātīgiem nosacījumiem, lai gan saglabājas riski saistībā ar nenoteiktām likviditātes prasībām Eiropā.

4. Komisijas dienesti no 2011.gada 28.oktobra līdz 10.novembrim veica piekto pārskata misiju sadarbībā ar SVF pārstāvjiem, lai novērtētu sasniegto attiecībā uz ES finanšu palīdzības specifiskajiem nosacījumiem, kā noteikts Saprašanās memoranda ceturtajā papildinājumā. Pamatojoties uz misijas secinājumiem, Atbilstības ziņojumu, ko Latvijas iestādes nosūtīja 2011.gada 24.oktobrī, un apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju 2011.gada 15.decembrī, noteiktie ekonomikas politikas kritēriji tika uzskatīti par kopumā izpildītiem. Kopš iepriekšējās pārskata misijas turpmākie budžeta un strukturālie pasākumi, balstoties uz uzlabotām makroekonomiskām prognozēm (ekonomiskā izaugsme varētu palielināties par 4,5–5% 2011.gadā), nodrošināja atbilstību ar politikas programmu. Šis secinājums īpaši attiecas uz:

a) 2011.gada budžeta mērķa 6 % no IKP sasniegšanu pēc EKS’95 metodoloģijas, kā noteikts Papildu Saprašanās memorandā: fiskālais deficīts varētu būt zem 4,5% no IKP, ieskaitot izņēmuma ietekmi uz budžetu, ko radīja Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveide un finansējuma sniegšana, lai segtu airBaltic zaudējumus. Augstāka ekonomiskā izaugsme, nekā plānots gada pirmajā pusē, kā arī augstāki nodokļu ieņēmumi, sekmēja valsts finanšu situācijas uzlabošanos. Lai gan gada vidū bija apropriāciju pieaugums dažiem budžeta posteņiem (sevišķi saistībā ar sociālā drošības tīkla īstenošanu) un palielinājās pašvaldību tēriņi, kopumā izdevumi ir kontrolēti.

b) Ir sasniegts progress, nosakot galvenos pasākumus, kas jāveic 2012.gada budžetā, lai sasniegtu deficītu ne lielāku par 2,5% no IKP pēc EKS’ metodoloģijas (sīkāk skatīt 5a paragrāfu).

c) Ir sasniegts progress attiecībā uz fiskālā ietvara stiprināšanu. Iestādes ir plaši apspriedušas Fiskālās disciplīnas likumprojektu (FDL) ar programmas partneriem. FDL projekts, kā arī Satversmes grozījumi, lai nodrošinātu likuma tiesisko pārākumu, ir apstiprināti valdībā un iesniegti Saeimai 6.decembrī. Pašreizējais likumprojekts skaidri nosaka: (i) pretcikliskas fiskālās politikas principus; (ii) fiskālās bilances noteikumu kā instrumentu ilgtspējīgai un pretcikliskai politikai; (iii) parāda noteikumus; (iv) pārejas noteikumus, tai skaitā atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem; un (v) izvairīšanās klauzulas, morālās sankcijas un uzraudzības un ziņošanas prasības, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem noteikumiem. FDL projekta mērķis būs sabalansēts budžets, un attiecīgi tiks pārskatīti budžeta politikas vidēja termiņa mērķi, tiklīdz jaunais fiskālais ietvars tiks pieņemts.

d) Ir sasniegts progress, stiprinot nodokļu administrāciju un apkarojot ēnu ekonomiku. 2011.gadā iestādes cita starpā ir stiprinājušas institucionālās spējas, paplašinājušas starptautiskās sadarbības līgumus ar muitas iestādēm un uzlabojušas sadarbību ar nozaru uzņēmumu asociācijām. Kaut arī ēnu ekonomikas apkarošana ir fiskālās korekcijas stratēģijas nozīmīga sastāvdaļa, tomēr ieņēmumu daudzums ir neskaidrs un grūti nosakāms.

e) Ir veikti ievērojami finanšu sistēmas stabilizācijas pasākumi, jo īpaši, stiprinot ne-rezidentu uzņēmējdarbības segmenta uzraudzību. LHZB komerciālo īpašumu pārdošanas stratēģiju apstiprināja Ministru kabinets, un tā 2011.gada 2.novembrī tika iesniegta Komisijai (DG COMP), un ir sācies pārdošanas process saskaņā ar apstiprināto grafiku turpmākiem soļiem. Citadeles bankas pārdošanas stratēģija tika apstiprināta maijā, un sākotnējie piedāvājumi tika saņemti 2011.gada oktobra beigās.

f) Ir sasniegts progress strukturālo reformu veikšanā. Iestādes ir veikušas vairākus pasākumus attiecībā uz ES struktūrfondiem, jo īpaši nodrošinājušas papildu pasākumus, kas izlīdzinās ES fondu apguvi visa gada garumā, pārdalījušas ES fondus no neefektīvām aktivitātēm, uzsākušas finanšu perioda 2014.–2020.gadam plānošanu un nodrošinājušas, ka beidzot tiek sāktas ES līdzfinansētās programmas zinātnei un attīstībai. Iestādes ir pabeigušas koncepciju par sociālo nodrošinājumu. Tās arī ir veikušas atkārtotu aktīvā darba tirgus politikas novērtēšanu un novirzījušas papildu ESF finansējumu šādām programmām (apmēram 50 miljonu eiro). Tās turpināja risinājumu noteikšanu efektīvākai valsts uzņēmumu un nekustamo īpašumu pārvaldībai, kā arī veica grozījumus publiskā iepirkuma procedūrās (palielinātas iepirkumu pirmspārbaudes, paplašināts elektroniskais un centralizētais iepirkums).

5. Politikas nodomu īstenošana 2012.gadam un turpmāk jāizvērtē saskaņā ar Pēc-programmas uzraudzības (PPU) ietvaru (skatīt tālāk 9.paragrāfu), it īpaši kas attiecas uz sasniegtajiem ieguvumiem no konsolidēšanas pasākumiem, nosakot pamatu stabilām valsts finansēm, ilgtspējīgai izaugsmei un zemai inflācijas videi. Pirmajā PPU misijā 2012.gada pavasarī tiks novērtēta saskaņoto politikas nodomu izpilde. Komisija ir saņēmusi garantiju, ka Ministru kabinets veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu apņemšanos ieviešanu, kā noteikts Papildu Saprašanās memorandā, kamēr apņemšanās, kuru ieviešanu nosaka Satversme un tās atbilst Parlamenta darbības jomai, tiks ieviestas, ievērojot likumdošanas procesu ar galīgo Parlamenta apstiprinājumu.

a) Attiecībā uz budžeta konsolidāciju 2012.gada budžeta pieņemšanas procesā Latvijas valsts pārvaldes iestādes ir apņēmušās sasniegt budžeta deficīta mērķi ne vairāk kā 2,5% no IKP (saskaņā ar EKS metodoloģiju) 2012.gadā, lai izpildītu ECOFIN Padomes ieteikumu novērst pārmērīgo budžeta deficītu un sasniegt Māstrihtas budžeta deficīta kritēriju. Sekojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, iestādes centīsies rīkoties tā, lai arī turpmāk samazinātos EKS deficīts, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi saskaņā ar noteikumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā, sasniedzot strukturālā deficīta uzlabojumus līdz 0,5% no IKP ik gadu kā kritēriju. Lielāka budžeta deficīta samazināšana 2012.gadā noteikti palīdzētu vidēja termiņa mērķu ātrākai sasniegšanai.

Iestādes ir gatavas iesniegt papildu budžeta grozījumus Saeimas apstiprinājumam, ja 2012.gada budžetā iekļautie pasākumi nebūs pietiekami, lai sasniegtu 2,5% no IKP deficīta mērķi (saskaņā ar ESA’95 metodoloģiju).

(1) Galvenie pasākumi, kas tiks veikti 2012.gada budžeta ietvaros:

– uzlabota nodokļu saistību izpilde, (i) atceļot procentus un soda naudas par nesamaksātajiem nodokļiem, lai nodrošinātu ātrāku šo nodokļu iekasēšanu (15 milj. latu); (ii) samazinot akcīzes preču beznodokļu kustību uz ne-ES robežas no dienas uz nedēļu (1,5 milj. latu); (iii) paaugstinot azartspēļu nodokli automātiem un spēļu galdiem par 15% (2,2 milj. latu); (iv) uzlabojot interneta azartspēļu nozares likumdošanu (0,7 milj. latu) un (v) nodrošinot labāku nodokļu iekasēšanu, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta resursus (1,2 milj. latu);

– paplašināta pievienotās vērtības nodokļa bāze, piemērojot apgriezto PVN metāllūžņiem un būvniecības pakalpojumiem, un piemērota 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana ienākumiem no metāllūžņu pārdošanas (9,6 milj. latu);

– paplašināta nekustamā īpašuma nodokļa bāze, ietverot (i) palīgtelpas (kas pārsniedz 25 kvadrātmetru platību), reliģiskajām organizācijām piederošās ēkas un zemi, kas netiek izmantota reliģiskajiem mērķiem, un stāvlaukumus (0,5 milj. latu); un (ii) dodot pašvaldībām iepsēju atcelt 25% limitu ikgadējam palielinājumam nekustamā īpašuma nodoklim un zemei (3,5 miljons latu);

– stiprināta vienkāršotā (prezumptīvā) nodokļu sistēma mazajiem un mikrouzņēmumiem, nodrošinot, ka vispārējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms ir piemērojams attiecībā uz personālu, ko sniedz lielie uzņēmumi, lai mikrouzņēmumi mazinātu savas nodokļu saistības (2,7 milj. latu);

– paaugstināta finanšu stabilitātes nodeva no 0,036% līdz 0,072% (2,3 milj. latu).

• Izdevumu pusē 2012.gadā:

– iesaldēti sabiedriskā sektora algu izdevumi 2011.gada līmenī. Lai nodrošinātu šā punkta izpildi, institūcijas turpinās a) ierobežot atvaļinājumu pabalstus valsts uz pašvaldību darbiniekiem 25% apmērā no algas līdz 2013.gadam (8,1 milj. latu), b) turpinās ierobežot uzturdevas kompensācijas Aizsardzības ministrijas, Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem 2011.gada līmenī (18,7 milj. latu). Šajā kontekstā līdz 2012.gada aprīļa beigām tiks sagatavota jauna valsts pārvaldes stratēģija, tai skaitā sakārtojot strādājošo sadalījumu vienotās atalgojuma sistēmas ietvaros, kuras pamatā ir efektīva zināšanu un prasmju novērtēšana, ieviešot centralizētu kontroli jaunu amatu veidošanai. Sagatavoti priekšlikumi atalgojuma sistēmas reformai, padarot to labvēlīgāku zemāk atalgotajiem strādājošajiem, apbalvojot labākos darbiniekus un piesaistot augsti kvalificētu personālu (piemēram, nosakot atalgojumu augstākajiem amatiem adekvātu privātā sektora atalgojumam), kā arī sagatavojot priekšlikumus motivācijas sistēmai, lai apbalvotu sabiedriskā sektora strādājošos par laba un izcila darba pienākumu veikšanu;

– stimulētas pašvaldības samazināt izdevumus, vienlaikus nodrošinot sociālās drošības tīklu un ieguldījumus (i) nosakot stingrākus ierobežojumus pašvaldību aizņemšanās limitiem (20 milj. latu), vienlaikus paplašinot aizņemšanās iespējas investīciju projektiem, kas nav līdzfinansēti no ES fondiem, (ii) samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju pašvaldībām no 82% līdz 80%, tajā pašā laikā nodrošinot maksājumus pašvaldībām ar zemāku ienākumu līmeni un līdzfinansējot 50% GMI 2012.gadā (10 milj. latu), un (iii) samazinot valsts līdzfinansējumu mājokļu pabalstiem no 20% līdz 0% no 2012.gada aprīļa beigām (2,5 milj. latu);

– iesaldēti citi izdevumi: iesaldēti maksājumi zemes īpašniekiem, kas veic dabas aizsardzības pasākumus, 2011.gada līmenī līdz 2013.gadam (5,9 milj. latu);

– samazinātas ceļu uzturēšanas izmaksas un subsīdijas sabiedriskajam transportam (10,0 milj. latu un 5,0 milj. latu respektīvi);

– samazinātas subsīdijas lauksaimniecībai (6,5 milj. latu) un dotācijas Starptautiskai lidostai “Rīga” (0,2 milj. latu);

– samazināti izdevumi Iekšlietu ministrijai (1,2 milj. latu) un Veselības ministrijai (2,7 milj. latu), kā arī samazināti Labklājības ministrijas izdevumi, (i) ieviešot kontroles mehānismus slimības atvaļinājuma laika samazināšanai (3 milj. latu) un (ii) iesniedzot Saeimā priekšlikumu samazināt ilgtermiņa slimības pabalstu kompensācijas likmes.

(2) Galvenie pasākumi, kas veicami 2012.gadā ar rezultātiem, sākot no 2013.gada, ietver:

• Iestādes pārdos ES emisiju tirdzniecības kvotas (25 milj. latu).

• Iestādes (i) apsvērs iespēju samazināt nekustamā īpašuma nodokļa likmju sliekšņus dzīvojamajai platībai, lai nodrošinātu to vienmērīgu sadalījumu starp trim nodokļu intervāliem; (ii) atcels 25% ierobežojumu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam gadā par zemi (10 milj. latu); un (iii) veiks kadastrālo reformu, lai pareizi apspoguļotu dzīvojamo ēku amortizācijas un tirgus vērtību.

• Līdz 2012.gada septembrim institūcijas pieņems visaptverošu ģimenes pabalsta un sociālās palīdzības reformu ar mērķi uzlabot nabadzīgāko ģimeņu finanšu situāciju un apsvērs nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu par bērniem (potenciāli ietaupot 10 milj. latu).

• 2012.gada laikā iestādes reformēs sociālā drošības tīkla sistēmu, lai uzlabotu stimulus un samazinātu nabadzības slieksni.

• Iestādes (i) turpinās ierobežot maksimālo maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu apmēru līdz 2014.gadam, (ii) iesniegs Saeimā priekšlikumu turpināt ierobežot maternitātes un paternitātes pabalstu aizstāšanas likmi 80% apmērā, sākot no 2013.gada. Šis priekšlikums tiks iesniegts kopā ar 2012.gada budžetu (5,3 milj. latu 2013.gadā); (iii) turpinās ierobežot sociālo pabalstu grieztus cilvēkiem ar augstiem ienākumiem pēc 2014.gada, tādējādi samazinot sociālās apdrošināšanas apmēru, ko viņi var saņemt.

b) Lai uzlabotu ieņēmumu iekasēšanu, iestādes plāno nodrošināt pietiekamus resursus un stimulus Valts ieņēmumu dienestam (papildu 4 milj. latu 2012.gada budžetā, salīdzinot ar 2011.gadu) un nodrošināt stingrāku iekšējās kontroles standartu un administratīvo, naudas un kriminālsodu ieviešanu valsts sektorā. Iestādes, cik ātri vien iespējams, plāno ieviest pasākumus, kas ierosināti rīcības plānā, lai apkarotu ēnu ekonomiku un nelegālo tirdzniecību: ieviešot nulles deklarāciju fizisku personu ienākumiem un aktīviem, un pasākumus, lai paātrinātu nodokļu parādu maksājumus, izveidojot uzņēmumu “balto sarakstu”, turpinot attīstīt līgumus ar nozaru asociācijām, uzlabojot informācijas apmaiņu starp nodokļu atbilstības aizsardzības iestādēm, pārskatot sodu sistēmu, ieviešot nodokļu auditu, ierobežojot beznodokļu tirdzniecību uz robežām ar valstīm, kas ir ārpus ES, regulējot tiešsaistes azartspēļu industriju, un citus pasākumus. Papildu ieņēmumus ar laiku var iegūt ar labāku valsts uzņēmumu un nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Valsts parāds arī varētu tikt samazināts ar konkrētu aktīvu nodalīšanu, ieskaitot sakārtotu privatizāciju uzņēmumiem, kuriem nevajadzētu piederēt publiskajam sektoram, un mazākuma daļu uzņēmumos pārdošana, kur valsts dalība nav pamatota.

c) Attiecībā uz turpmāko izdevumu taupīšanu Valsts kanceleja turpinās veikt funkcionālos auditus, lai noteiktu funkcijas, kuras jālikvidē vai jāveic efektīvāk. Iestādes plāno pārskatīt iespējas sociālo pabalstu sistēmas racionalizācijai un pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošanai, kas ir saskaņā ar ilgtermiņa sociālās drošības sistēmas stabilitāti, balstoties uz, tai skaitā, Pasaules Bankas ieteikumiem sabiedrisko izdevumu pārskatam un SVF tehniskajai palīdzībai. Parlamentā tiks iesniegti likumprojekta priekšlikumi, kuri paredz, ka sākot ar 2014.gadu, tiek paaugstināts kvalifikācijas periods priekšlaicīgas pensionāšanās un ar likumu noteiktam pensionēšanās vecumam. Iestādes apsvērs iespējas sasaistīt pensionēšanās vecumu ar paredzamo dzīves ilgumu pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Turklāt iestādes pārskatīs iespēju pagarināt pensiju indeksācijas atlikšanu, tajā pašā laikā aizsargājot nabadzīgos pensionārus, kamēr papildu pensiju maksājumi darba periodam līdz 1996.gadam jaunajiem pensionāriem būs spēkā no 2012.gada. Iestādēm uzticēs saglabāt pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju un līdz 2013.gadam atjaunot ieguldījumus otrajā pīlārā 6% apjomā no bruto algas, nodrošinot, ka budžeta situācija uzlabojas saskaņā ar prognozēm. Iestādes plāno turpināt samazinājumus sociālās nodrošināšanas pabalstiem (bezdarba, slimības, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstiem) līdz 2014.gada beigām. Iestādes ir apņēmušās saglabāt vispusīgu sociālās drošības tīkla programmu 2012.gadam un uzlabot pabalstu plānošanu: šis pasākums tiks atbalstīts, veicot uzlabojumus SDT stratēģijas administrēšanā. Iestādes ir arī apņēmušās turpināt centralizēti investēt līdzekļus pusei no GMI maksājumiem visa 2012.gada garumā un līdzfinansēt mājokļa īres pabalstu līdz 2012.gada aprīļa beigām, un 2012.gada pirmajā pusē sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Pasaules Banku sagatavos reformas drošības tīkla, GMI un nodokļu sistēmas reformas, lai pasargātu nabadzīgākos iedzīvotājus, tai pašā laikā palielinātu stimulu strādāt.

d) Pārējās programmas jomās iestādes:

• ir iesniegušas precizēto Fiskālās disciplīnas likumprojektu Saeimā 2011.gada 6.decembrī, kurš skaidri definēs fiskālās disciplīnas pamatprincipus un vidējā termiņā tiks sasniegta neitrāla valdības bilance. Iestādes ir arī Saeimā iesniegušas izmaiņas Satversmē, lai nodrošinātu, ka FDL tiek nostiprināts konstitucionālā līmenī. Pēc tam, kad tiks pieņemts FDL, sešu mēnešu laikā iestādes apstiprinās vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, lai vēlākais tas sāktu stāties spēkā, sākot ar 2014.gada ikgadējo budžetu. 2013.gada budžeta likuma sagatavošanas laikā iestādes izmantos 2013.–2015.gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu. Šis likums nodrošinās daudzgadu ietvaru budžeta veidošanas procesam un saskaņā ar FDL noteiks saistošus izdevumu griestus periodā 2+1. Tas arī aizliegs palielināt izdevumus tajos gadījumos, kad ir papildu ieņēmumi, kā arī ierobežos iespēju veikt plašus pasākumus ar fiskālu ietekmi pēc ikgadējā budžeta apstiprināšanas. Šie pasākumi ir domāti, lai novērstu atgriešanos pie procikliskas politikas un fiskālās nedisciplinētības, kura veicināja krīzi;

• ir apņēmušās un publiski paziņojušas par plānu pārdot LHZB komerciālās daļas, un plāno parakstīt noslēdzošos pārdošanas līgumus līdz 2012.gada marta beigām. Kamēr tās ir apņēmušās pārdot visas komerciālās daļas, tās var nolemt nepārdot dažas komerciālās daļas, ja piesolītā cena ir zemāka par vērtību, kuru varētu atgūt. Šādus aktīvus izņems no atlikušās attīstības bankas un ievietos Latvijas Privatizācijas aģentūrā pakāpeniskai izstrādei (ko vadīs Parex), bet tikai, ja tas palīdzēs palielināt valsts aktīvu vērtību. Tiklīdz LHZB komerciālās daļas tiks pārdotas vai nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūrai, iestādes nodrošinās, ka tā neiesaistās noguldījumu pieņemšanas darbībās. LHZB tiks pārveidota no attīstības bankas attīstības institūcijā;

• ir apņēmušās pārdot Citadeles banku. Ir plānots, ka piedāvājumu galīgo cenu prezentēs Ministru kabinetam 2012.gada janvāra vidū un bankas pārdošana notiks līdz 2012.gada marta beigām;

• ir veikušas tūlītējus pasākumus, lai stabilizētu airBaltic. Iestādes nodrošinās to, ka Air Baltic nākotnē neradīs jaunas fiskālas saistības, un vadīs uzņēmumu pēc labākās valsts finanšu pārvaldības prakses. Nepieciešamie soļi ir veikti, lai Eiropas Komisijai paziņotu par plānotajiem kopīgajiem ieguldījumiem kopā ar privātajiem akcionāriem;

• veiks pasākumus izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai caur konkurētspēju un efektivitāti, paaugstinot valsts pārvaldes produktivitāti, paātrinot un uzlabojot ES fondu apguvi, stiprinot publisko iepirkumu un konkurenci, atbalstot zinātni, pētniecību un inovācijas, kā arī aktīvā darba tirgus politiku, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un atbilstošu pieeju finansējumam uzņēmumiem, kuri veic produktīvas investīcijas, tai pašā laikā izvairoties no turpmākas strādājošo nodokļu palielināšanas. Ir jāturpina reformas izglītības sistēmā, lai paaugstinātu kvalitāti un izglītības iestāžu starptautisko konkurētspēju, kā arī sasaistītu augstāko un profesionālo izglītību ar darba tirgus pieprasījumu. Valsts iestādes arī plāno veikt pasākumus, lai veicinātu zemas inflācijas vidi, tai skaitā paaugstinot konkurenci un cenu caurspīdīgumu, ilgtspējīgā veidā izpildot Māstrihtas inflācijas kritēriju.

6. Īpaši ekonomikas politikas kritēriji un pārskatu iesniegšanas prasības atrodas attiecīgi I un II pielikumā šim Saprašanās memoranda papildinājumam, kas ir piektais pielikums oriģinālajam memorandam. Pielikumi ir šā Saprašanās memoranda papildinājuma neatņemama sastāvdaļa un aizstāj iepriekšējos pielikumus.

7. Ņemot vērā vispārējo finanšu sistēmas stabilizēšanos, kas samazina kopējo potenciālo banku sektora finansējuma nepieciešamību, atlikušie līdzekļi, kas šobrīd atrodas banku sektora atbalstam atvērtā apakškontā Latvijas Bankā, var tikt atbrīvoti ar mērķi izmantot valdības vispārējo finanšu vajadzību nodrošināšanai, pēc tam kad Eiropas Komisija sniegusi oficiālu apstiprinājumu finanšu ministra pieprasījumam, un saskaņā ar šādu grafiku, kura attīstību jānovērtē Eiropas Komisijai un SVF:

• atlikušie 249 miljoni eiro: pamatojoties uz Citadeles bankas pārdošanas progresu – 100 miljoni eiro – un LHZB komerciāliem aktīviem un pasīviem – 149 miljoni eiro.

Iepriekš minētās summas var izlietot likviditātes atbalstam, īstenojot pārdošanu. LHZB un Citadeles bankas aktīvu pārdošanas nepietiekama progresa gadījumā noteiktajā programmas ieviešanas laikā atlikušie līdzekļi nevar tikt atbrīvoti ātrāk par 2012.gada janvāra beigām, attiecīgi Pēc-programmas uzraudzības ietvaros tiks veikts atbilstošs šā nosacījuma izvērtējums.

8. Pirms pirmās Pēc-programmas uzraudzības misijas tiks pārskatīts Valsts kases ierosinājums slēgt pēc otrā aizdevuma (1,2 miljardi eiro) pārskaitīšanas 2009.gadā izveidoto atsevišķo ES līdzekļu kontu Valsts kasē, tādējādi ES līdzekļi tiks ieskaitīti, izmantojot Valsts kases vienoto kontu.

9. Beidzoties finanšu palīdzībai, Latvija tiks pakļauta Pēc-programmas uzraudzībai, ko vadīs Komisija, kas ir esošo procedūru un uzraudzības mehānismu neatņemama daļa. Tas ir saskaņā ar noteikto ES procedūru finanšu palīdzības sniegšanai ne-eirozonas ES dalībvalstīm. Līdz ar programmas beigšanos un līdz ES aizdevuma lielākās daļas (70%) atmaksāšanai Latvija turpinās Komisijai sniegt informāciju, kas pieprasīta II pielikumā, ieskaitot informāciju par nozīmīgākajām politiku izmaiņām, kura varētu negatīvi ietekmēt ES aizdevuma atmaksu. Pēc-programmas uzraudzības misijas būs saskaņotas ar SVF pēc-programmas uzraudzības misijām, lai izvairītos no dubultošanās un nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu. Tiek plānotas divas Pēc-programmas uzraudzības misijas gadā, kā arī cieša sadarbība ar SVF, un misijās piedalīties tiks aicināti ECB pārstāvji.

10. Visi paziņojumi saistībā ar šo Saprašanās memoranda papildinājumu ir uzskatāmi par spēkā esošiem tikai rakstveidā, un tos nosūta uz šādām adresēm:

Eiropas Savienībai

European Commission DG
for Economic and Financial Affairs
B-1049 Brussels
Fax: (+32-2) 296.48.85

Ministru prezidentam

Valsts kanceleja
Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV–1520
Fax: (+371) 67280469

Latvijas Republikas Finanšu ministrijai

Latvijas Republikas
Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga LV–1919
Fax: (+371) 67 09 55 03

Latvijas Bankai

Latvijas Banka
K.Valdemāra iela 2A, Rīga, LV–1050
Fax: (+371) 67 02 24 20

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Kungu iela 1
Rīga, LV–1050
Fax: (+371) 67 22 57 55

11. Attiecībā uz Latviju Papildu saprašanās memorands stājas spēkā pēc tam, kad izpildītas visas iekšējās procedūras atbilstīgi Latvijas tiesību aktiem. Papildu saprašanās memorandu var grozīt pēc pušu savstarpējas vienošanās papildinājuma veidā. Visi šādi papildinājumi ir Memoranda neatņemama sastāvdaļa un stājas spēkā saskaņā ar tādām pašām procedūrām kā Memorands.

Sastādīts Briselē … [datums] un Rīgā … [datums] piecos oriģināleksemplāros angļu valodā.

I pielikums

Ekonomikas politikas kritēriji

Parakstījušās Latvijas iestādes apņemas:

a) Panākt deficītu zem 4,5% no IKP 2011.gadā un nepārsniegt 2,5% 2012.gadā pēc EKS’95 metodoloģijas, saskaņā ar apņemšanos ievērot ECOFIN Padomes rekomendāciju par pārmērīga budžeta deficīta samazināšanu.

b) Visus būtiskos politikas nodomus attiecībā uz programmu apspriest ar EK un SVF, īpaši tos, kuri var apdraudēt ES aizdevumu atmaksu.

c) Jebkuri papildu ieņēmumi vai ietaupījumi attiecībā pret deficīta mērķiem ir jāizmanto, lai sasniegtu budžeta deficītu, kas zemāks par plānoto, lai paātrinātu ES fondu apguvi noteikto budžeta deficīta mērķu ietvaros vai lai palielinātu finansējumu aktīvās nodarbinātības un sociālā drošības tīkla pasākumiem.

A: Fiskālā konsolidācija un fiskālās pārvaldības reformas

2. Nodrošināt fiskālo disciplīnu:

a) iesniegt Saeimā Fiskālās disciplīnas likumprojektu, plānojot tā pieņemšanu līdz 2012.gada vidum, sešu mēnešu laikā pēc FDL apstiprināšanas iesniegt vidēja termiņa budžeta ietvaru Parlamentam, lai tas stātos spēkā, vēlākais sākot ar 2014.gada ikgadējo budžetu; 2013.gada ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā izmantosim vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu 2013.–2015.gadam.

3. Cīnīties ar ēnu ekonomiku un nelegālo tirdzniecību:

a) vēlākais līdz 2012.gada janvāra vidum pabeigt galvenos ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijas pasākumus, it īpaši ieviešot fizisku personu ienākumu un mantas deklarēšanu, paātrinot nodokļu parādu atmaksu, samazinot beznodokļu preču ievešanas biežumu no ne-ES valstīm, ieviešot uzņēmumu “baltos sarakstus”, paplašinot sadarbības līgumus ar nozaru asociācijām, uzlabojot informācijas apriti starp par nodokļiem atbildīgajām institūcijām, veicot nodokļu auditus, nodrošinot pietiekamus resursus Valsts ieņēmumu dienestam (piešķirot papildu finansējumu četru milj. latu apmērā 2012.gada budžeta ietvaros, salīdzinot ar 2011.gadu) un pastiprinot iekšējo kontroli, nodrošinot stingru standartu ieviešanu administratīvām, finansiālām un kriminālām soda naudām publiskajā sektorā;

b) līdz 2012.gada janvāra beigām pieņemt valsts tiesībsargājošo iestāžu rīcības plānu 2012.gadam cīņai pret cigarešu, alkohola un degvielas kontrabandu un nelikumīgu apriti;

c) līdz 2012.gada marta beigām pārskatīt Valsts kases maksājumu sistēmu, lai ieviestu maksājumu apturēšanu nodokļu parādniekiem un uzņēmumiem ar cita veida neapmaksātām saistībām pret valsti, vienlaikus ievērojot ES struktūrfondu nosacījumus.

4. Nodrošināt adekvātu finansējumu sociālajām vajadzībām un caurspīdīgu un izmaksu efektīvu sociālās palīdzības sniegšanu:

a) 2012.gada budžeta ietvaros nodrošināt nepieciešamo finansējumu sociālās drošības tīklam, caur centrālās valdības budžetu finansējot garantētos minimālos ienākumus visam gadam un līdzfinansējot mājokļa īres pabalstu līdz 2012.gada aprīļa beigām;

b) līdz 2012.gada martam veikt neatkarīgu pētījumu par sociālo palīdzību, novērtējot pabalstu saņēmēju atkarību no sociālās palīdzības un motivāciju strādāt, ietekmi uz cīņu pret nabadzību, līdzdalības prasības praktisku ieviešanu un ieviest maznodrošinātā statusa gradāciju (viena noteikta līmeņa vietā). Līdz 2012.gada septembrim veikt reformu mērķtiecīgākas sociālās palīdzības sniegšanai, kā arī attīstīt pastāvīgu un efektīvu sociālās drošības tīklu;

c) atļaut pašvaldībām piekļūt administratīvajām datubāzēm, kas satur informāciju par sociālās palīdzības saņēmēju ienākumiem un iztikas līdzekļiem, lai izvairītos no ļaunprātīgas sistēmas izmantošanas;

d) no 2013.gada janvāra atjaunot otrā pensiju pīlāra iemaksas 6% apmērā ar nosacījumu, ka budžeta situācija uzlabojas atbilstoši prognozēm, novērtējot privāto pensiju sistēmas 2.līmeņa fondu pārvaldītāju maksu salīdzinājumā ar fondu investīciju ienesīgumu, pārskatīt noguldītāju/klientu konsultēšanas sistēmu un vai tiek nodrošināta pietiekama informācija par pensiju fondu investīciju ienesīguma riskiem un svārstībām.

B: Finanšu sektora pasākumi

5. Pēc pārdošanas stratēģijas apstiprināšanas 2011.gada 1.novembrī un pēc investoru piedāvājumu izskatīšanas un apstiprināšanas, līdz 2012.gada marta beigām valdības institūcijas pārdos LHZB komercaktīvus un pārveidos attīstības banku attīstības institūcijā saskaņā ar rīcības plānu par atsevišķas attīstības institūcijas izveidošanu; tiklīdz LHZB komerciālās daļas tiks pārdotas vai nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūrai, bankai nebūs tiesību piesaistīt jaunus privātos depozītus (izņemot norēķinu kontus, tieši saistītus ar attīstības aizdevumu izmaksu vai atmaksu). FKTK uzraudzīs šā nosacījuma ievērošanu.

6. Turpināt īstenot Citadeles bankas un Parex bankas pārdošanas un izstrādes stratēģijas, kuras apstiprinātas Ministru kabinetā 2011.gada 17.maijā, ar mērķi pabeigt Citadeles bankas pārdošanu līdz 2012.gada marta beigām.

7. Līdz 2012.gada jūnija beigām, balstoties uz ārēja konsultanta rekomendācijām, apstiprināt rīcības plānu – ar mērķi to īstenot līdz 2012.gada beigām – attīstības finanšu institūciju sistēmas optimizācijai un valdības uzdevumā strādājošo dažādo attīstības institūciju apvienošanu, kur tas ir atbilstoši (t.i., apvienojot LHZB attīstības daļu ar citām valsts institūcijām, lai izveidotu vienu attīstības institūciju); nebūs atļauta privātpersonu depozītu piesaiste; izvairīsies no attīstības institūcijas tiešās kreditēšanas, izņemot gadījumus, kur ir apstiprinātas mērķa programmas, vai gadījumos, kad kreditēšana ir: (i) saistīta ar produktiem, kas netiek piedāvāti komercbanku sektorā; (ii) atkarīga no īpaši specifiskām zināšanām, ko nespēj nodrošināt komercbanku sektors; vai (iii) ļoti mazos apmēros vai arī paredz paaugstināta riska pakāpi, kuru dēļ komercbankas nav ieinteresētas tos piedāvāt; LHZB nesāks jaunu tiešo aizdevuma programmu, līdz netiks nodibināta jaunā attīstības institūcija; visi resursi, kuri LHZB ir piešķirti nacionālo finanšu instrumentu ieviešanai, ir pilnībā jāsaglabā un jāpārvieto uz attīstības institūciju, līdz tā tiek izveidota, lai uzlabotu profesionālo uzraudzību un caurskatāmību pēc attīstības finanšu institūcijas izveides, izveidot Konsultatīvu padomi, kuru vada Finanšu ministrija un kuru veido pārstāvji no galvenajām ministrijām un sociālajiem pārtneriem, Komercbanku asociācijas, kā arī atzītām un attīstības aktivitātēs kompetentām starptautiskām finanšu institūcijām.

8. Lai nodrošinātu pietiekamu ekspertīzi un kapacitāti Latvijas Garantiju aģentūrā (LGA), uzņemties EIF ieguldījumu fonda darbību, līdz 2012.gada marta beigām veikt neatkarīgu LGA kapacitātes novērtējumu (darba uzdevums un gala ziņojums jāsaskaņo ar EK), lai nodrošinātu profesionālus finanšu ekspertus LGA vadībā, LGA valdes iecelšana arī jāsaskaņo ar EK; līdz 2012.gada marta beigām jāizvirza pārstāvis no atzītas starptautiskas finanšu institūcijas, kuram ir ievērojama pieredze attīstības aktivitātēs, un jāapstiprina ES fondu finanšu instrumentu ieviešanas aktivitāšu vadības komitejā; attiecībā uz LGA likviditātes pārvaldību ierobežot ieguldījumus LHZB, lai tie nepārsniegtu 30% no kopējās LGA likviditātes.

C: Strukturālie jautājumi un reformas

9. Nodrošināt atbilstošu, efektīvu un caurskatāmu ES fondu vadību un apguvi:

a) ERAF aktivitātes “Zinātnes infrastruktūras attīstība” ietvaros nodrošināt, ka starpniekinstitūcijas veiktie izdevumi no ERAF ir vismaz 50 miljoni eiro 2012.gadā un 65 miljoni eiro 2013.gadā; plašākā mērogā, kā arī globāli veikt pasākumus, lai sasniegtu Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam noteiktos nacionālos mērķus pētniecības un attīstības izdevumiem;

b) līdz 2012.gada marta beigām noteikt papildu drošības pasākumus ES līdzfinansēto ceļu un tiltu būvniecības projektu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles sistēmai un procedūrām (piem., palielinot standarta garantiju termiņus), balstoties uz ieteikumiem šajās jomās – kuri ir publiski pieejami – kurus ir izteikuši neatkarīgi eksperti (JASPERS un neatkarīga Eiropas Komisiju revīzija);

c) līdz 2012.gada maija beigām informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem novērtējumu kapacitātes celšanā valsts un privātās institūcijās (piemēram, padziļinātas apmācības par novērošanas rīkiem un metodēm) un uzlabot novērtējumu kvalitāti saistībā ar ES struktūrfondu īstenošanu;

d) līdz 2012.gada maija beigām informēt Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu efektivitāti ES finansēto projektu jomā, stiprinot institucionālo kapacitāti;

e) 2012.gada laikā pienācīgi sagatavot 2014.–2020.gadu plānošanas periodu. Šim mērķim līdz 2012.gada maija beigām, lai sasniegtu maksimālo efektivitāti un lietderību, sagatavot nākamos soļus, lai nodrošinātu, ka ES fondu investīcijas ir vairāk koncentrētas un vērstas uz mazāku skaitu prioritāšu salīdzinājumā ar 2007.–2013.gadu periodu; līdz 2012.gada aprīļa beigām izklāstīt virzienus turpmākai ES fondu vadības sistēmas optimizācijai/vienkāršošanai (piemēram, samazinot starpniekinstitūciju skaitu un tālāk stiprinot Vadošās iestādes lomu un lēmumu pieņemšanas pilnvaras) kā iespējamo veidu administratīvo slogu samazināšanā un izvairīties no pārklāšanās funkcijām;

f) līdz 2012.gada jūnija beigām konsultēties ar Eiropas Komisiju par priekšlikumiem deleģēt tehnisko lēmumu pieņemšanu Vadošās iestādes līmenī (piemēram, aktivitāšu īstenošanā).

10. Uzlabot cilvēkresursu pārvaldību un darba rezultātus, un lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē:

a) līdz 2012.gada aprīļa beigām ar mērķi līdz 2012.gada jūlija beigām iesniegt valdībā apstiprināšanai jaunu valsts pārvaldes stratēģiju, cita starpā, izveidojot stipru institucionālo modeli cilvēkresursu un personāla atlases politikai un atalgojuma samaksas noteikšanai, normalizējot darbinieku sadalījumu vienotajā darba samaksas sistēmā, kam pamatā ir efektīva kompetenču novērtēšana, un ieviešot centrālu kontroli pār jaunu amatu vietu izveidošanu; tāpat sagatavojot priekšlikumu, lai reformētu algu sistēmu un padarītu to taisnīgāku mazāk apmaksātiem darbiniekiem, apbalvojot labākos darbiniekus un piesaistot augsti kvalificētus ierēdņus (piemēram, nosakot algu augstākam amatam tuvāk privātā sektora līmenim), kā arī sagatavojot priekšlikumus, lai atalgotu valsts sektorā nodarbinātos par labu un lielisku sniegumu un veicinātu šādu darbinieku karjeras attīstību;

b) līdz 2012.gada maija beigām pieņemt vairāk caurspīdīgu un skaidrāk strukturētu nacionālās plānošanas sistēmu, tostarp caur stratēģiju skaitu samazināšanu un pašlaik spēkā esošo plānu juridiskā un hierarhiskā statusa pārskatīšanu;

c) līdz 2012.gada maija beigām ieviest pasākumus, lai nodrošinātu plašāku subsidiaritātes principu ieviešanu lēmumu pieņemšanā, tostarp deleģējot lielāku atbildību attiecībā uz tehniskiem un administratīviem lēmumiem ministru līmenī.

11. Veicināt efektīvāku energoresursu un dabas resursu izmantošanu:

a) līdz 2012.gada aprīlim jāpanāk progress ES tiesību aktu transponēšanā energoresursu jomā, pievēršot pastiprinātu uzmanību Trešās paketes elementiem, konkrēti, valsts regulatora un konkurences padomes neatkarības, tostarp finansiālās neatkarības, stiprināšanai un energonozares konkurētspējas veicināšanai;

b) jāapņemas tūlītēja un pienācīga Atjaunojamās enerģijas direktīvas pārņemšana; līdz 2011.gada beigām jāpieliek pūles, lai pieņemtu Atjaunojamās enerģijas likuma projektu (pieņemts Saeimas 1.lasījumā 2011.gada jūnijā);

c) līdz 2012.gada aprīļa beigām veicināt pasākumus un, kur iespējams, uzsākt jaunas iniciatīvas ēku energoefektivitātes uzlabošanai, veicot aptauju vai inventarizāciju daudzdzīvokļu ēkām, tai skaitā valsts nozīmes ēkām, kā, piemēram, skolas, koncentrējoties uz ēku izolāciju un enerģijas patēriņa samazināšanu, piešķirot pietiekamu finansējumu esošos energoefektivitātes programmu ietvaros (vai izstrādājot jaunu programmu), lai uzlabotu izolāciju un skaitītāju un termostatu instalēšanu, kur tas ir nepieciešams.

12. Ieviest efektīvu aktīvā darba tirgus un izglītības politiku:

a) 2012.gada budžeta ietvaros uzlabot algu samaksas sistēmu un/vai apsvērt iespēju ieviest nodokļu atvieglojumus, kas sekmētu nodarbinātību ilgtermiņa bezdarbniekiem kopā ar uzticamiem drošības pasākumiem, tajā pašā laikā izvairoties no aizvietošanas efekta (lai netiktu atlaisti esošie darbinieki); uzlabojot kvalifikācijas celšanas pasākumu piedāvājumu kopā ar kuponu sistēmu bezdarbnieku apmācības procesā;

b) turpināt reformas profesionālajā izglītībā, tai skaitā konsolidējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un novērtējot studiju programmas saskaņā ar darba tirgus prasībām; ieviest “nauda seko skolēnam” finanšu modeli; turpināt reformas augstākajā izglītībā, novērtējot un konsolidējot studiju programmas, koncentrējot resursus un ieviešot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli; turpināt reformas zinātnē, veicot zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas, kā arī zinātnisko institūciju zinātniskās darbības kvalitātes ārējo izvērtējumu, kura rezultāti un rekomendācijas tiks izmantoti zinātnes resursu un kapacitātes koncentrēšanai un efektīvākai izmantošanai.

13. Uzlabot valstij un pašvaldībām piederošo aktīvu un nekustamo īpašumu apsaimniekošanu:

a) līdz 2011.gada beigām pieņemt “Koncepciju par valsts uzņēmumu pārvaldību”, nodrošinot pamatu vērtēšanai, vai uzņēmumi vai līdzdalības ir jāsaglabā valsts sektorā, un paredzot plānus iespējamai ar pamatdarbību nesaistītai aktīvu atbrīvošanai.

b) līdz 2011.gada decembra vidum pieņemt “Koncepciju par valsts uzņēmumu vadību”, kas nosaka principus, lai izveidotu centralizēto valsts uzņēmumu vadību, attiecības ar nozaru ministrijām, novērtētu valsts uzņēmumu paveikto, pārskatītu dividenžu un atalgojuma politikas un valsts un pašvaldībām piederošo kompāniju uzraudzības iestādes;

c) līdz 2012.gada janvāra beigām noteikt precīzu laika grafiku ar soļiem jaunā pārvaldības modeļa izveidošanā, lai tas pilnībā būtu efektīvs vēlākais līdz 2013.gada marta beigām, iekļaujot īpaša likuma par valsts uzņēmumu pārvaldību pieņemšanu, nododot aktīvus/uzņēmumus jaunajai valsts uzņēmumu pārvaldības iestādei, pieņemot visus juridiskos lēmumus ar saistītajiem uzņēmumiem, kā arī uzsākot atteikšanos no ar pamatdarbību nesaistītiem aktīviem; prezentēt skaidrus plānus centrālās valsts uzņēmumu vadības nodrošināšanai ar piemērotu personālu un resursiem, iekļaujot konkurētspējīgu atalgojumu, lai piesaistītu starptautiski konkurētspējīgus finanšu speciālistus;

d) līdz 2011.gada beigām vienoties par plāniem, lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma pārvaldības centralizāciju zem Valsts nekustamo īpašumu aģentūras, nolemjot, kurus nekustamā īpašuma aktīvus paturēt vai izsolīt un kurus nepieciešams nodot Aģentūrai, centralizējot lēmumus par nekustamā īpašuma investīciju projektiem valsts budžeta projekta veidošanas procesā kopā ar galvenajām darbībām, iekļaujot aktīvu nodošanu Aģentūrai, līdz 2013.gadam;

e) veikt turpmākus pasākumus airBaltic atbalstīšanā tādā veidā, kas atbilst labākajai praksei valsts finanšu pārvaldībā, lai nodrošinātu, ka netiek neradītas negaidītas nākotnes fiskālās saistības, kā arī informēt Eiropas Komisiju par jebkurām izmaiņām saistībā ar valsts atbalstu.

14. Stiprināt publisko iepirkumu:

a) 2012.gada budžeta ietvaros piešķirt pietiekamus līdzekļus (apmēram, papildu 0,3 milj. latu, salīdzinot ar 2011.gadu) Iepirkuma uzraudzības birojam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai papildu personālam/resursiem: lai turpinātu paplašināt iepirkumu pirmspārbaudes un papildinātu ar jauniem EPS katalogiem (t.i., degvielai); no 2013.gada īstenot administratīvās atbildības/sankcijas publisko iepirkumu procedūru pārkāpumiem; un nodarboties ar iepirkumu procedūras strīdu pieaugošo skaitu;

b) līdz 2011.gada beigām sadarbībā ar atbilstoši organizētām biznesa organizācijām (un ņemot vērā ietekmi uz mikro un mazajiem uzņēmumiem) iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par obligāti centralizētiem pašvaldību iepirkumiem; ierobežot “in-house” iepirkumus, jo īpaši iesniedzot Ministru kabinetā iepirkuma likuma grozījumu projektu, piedāvājot precīzāku “in-house” iepirkuma definīcijas izņēmumus, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas praksi un labākos citu dalībvalstu piemērus;

c) līdz 2011.gada beigām ierosināt tiesību aktus par administratīvo atbildību/pārkāpumu sankcijām publisko iepirkumu procesā ar nolūku, lai šie tiesību akti stātos spēkā un to noteikumu izstrādi Iepirkumu uzraudzības birojs īstenotu līdz 2013.gada aprīlim; Iepirkumu uzraudzības birojam kā centrālai valsts iepirkumu uzraudzības iestādei jāgarantē tiesības piemērot administratīvās sankcijas publiskā iepirkuma pārkāpumos.

15. Veicināt brīvā tirgus konkurenci:

a) 2012.gada budžeta ietvaros papildus piešķirt finansējumu (2012.gadā papildu 0,15 milj. latu, salīdzinot ar 2011.gada budžetu) Konkurences padomei, lai nodrošinātu augsti kvalificētu darbinieku pietiekamu skaitu tirgus pētījumu uzsākšanai, nodrošinātu nacionālā konkurences likuma atbilstību ES tiesību normām, kā arī vienādu un taisnīgu konkurenci starp kompānijām un veicinātu konkurences aizstāvēšanu;

b) līdz 2012.gada vidum ieviest atbilstošu novērtējumu un kontroles sistēmas ievērošanu un kritēriju vienotu piemērošanu valdības un pašvaldības iestāžu komercdarbībā, iekļaujot ostas, saskaņā ar kuru publiskas personas var veikt komercdarbību, ja vien (i) tirgus nenodrošina valsts interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, vai (ii) dabīgais monopols eksistē attiecīgajā nozarē, nodrošinot publisku pieejamību attiecīgajam pakalpojumam, vai (iii) attiecas uz stratēģiski svarīgu nozari;

c) līdz 2012.gada jūnija beigām, ņemot vērā iespējamos budžeta ieņēmumus un uzlaboto konkurētspēju, pārskatīt ostas nodokļu režīmu (speciālās ekonomiskās zonas) un mēģināt paaugstināt pārvaldības efektivitāti un caurspīdīgumu.

16. Lai atbalstītu darba vietu radīšanu un biznesa vidi (iekļaujot Doing Business novērtējumu), veikt pasākumus, lai pieņemtu Būvniecības likumu vēlākais līdz 2012.gada marta beigām.

II pielikums

Uzraudzības un pārskatu iesniegšanas sistēma

(Līdz 2012.gada 20.janvārim, kad noslēdzas aizdevuma programma, darbosies pārskatu iesniegšanas sistēma, kas noteikta ceturtajā papildinājumā; no 2012.gada 20.janvāra un tālāk ziņošana tiks pieprasīta Pēc-programmas uzraudzības ietvaros)

Fiskālo procesu uzraudzība

• Reizi ceturksnī Valsts kases sagatavots centrālās valdības finanšu vajadzību naudas plūsmas novērtējums.

• Reizi ceturksnī sociālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījums, tostarp dati par sociālo pabalstu izmaksu (bezdarbnieku pabalsti, pabalsti ģimenēm u.c.).

• Reizi ceturksnī valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums atbilstoši katras ministrijas vai citas budžeta iestādes izdevumu veidiem.

• Reizi ceturksnī pašvaldību budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījums, tostarp dati par GMI izmaksu un citiem pabalstiem, kas iekļauti kategorijā “cita veida sociālā palīdzība”.

• Ceturkšņa informācija par darbinieku skaitu un atalgojumu centrālajā valsts pārvaldē (t.i., ministrijās un aģentūrās) un valsts uzņēmumos, norādot informāciju par katru struktūru un tendences pēdējos mēnešos.

Finansiālo procesu uzraudzība

• Reizi divās nedēļās ārvalstu valūtas maiņas operācijas kopsavilkums (Latvijas Bankas iejaukšanās un Valsts kases valūtas konvertācijas).

• Reizi divās nedēļās apmaksājamo noguldījumu bilance.

• Reizi divās nedēļās Latvijas Bankas bilance (pašreizējā formātā).

• Reizi ceturksnī ziņojums par banku sektora stabilizācijas pasākumiem; ceturkšņa ziņojums par mātes banku ekspozīciju Latvijā attiecībā uz visu veidu parāda instrumentiem un kapitālu, kā arī neto depozītiem, kas sniegti bankām Latvijā.

Strukturālo reformu uzraudzība

Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

• Katra ceturkšņa vidū konsolidēti un pārbaudīti ziņojumi par izdevumu un ieņēmumu prognozēm saistībā ar kopējo ES un citu ārvalstu finanšu palīdzību, skaidri nodalot starp valdības izdevumiem ES projektiem un izdevumiem, kas atbilst valsts un privātajam līdzfinansējumam; avansa maksājumi – deklarējamās un nedeklarējamās summās izmaksātas gala saņēmējiem; gala labuma guvēju maksājumi gala finanšu vadības instrumentu saņēmējiem; struktūrfondu un Kohēzijas fonda gada izdevumu mērķu sasniegšana saskaņā ar gada prognozē noteikto par EK maksājumu pieteikumiem, fondu un programmu dalījumā.

• Katra ceturkšņa beigās ziņojums par struktūrfondu Vadošās iestādes, Revīzijas iestādes, Sertifikācijas iestādes un starpniekinstitūciju kapacitāti – nodarbināto skaitu un kopējo atalgojumu katrā no institūcijām, ietverot salīdzinājumu ar 2011.gadu un iepriekšējiem ceturkšņiem.

• Katra ceturkšņa beigās statusa ziņojums par zinātniskās pētniecības izdevumu atbilstību Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā noteiktajiem, norādot summas, finansējuma avotus (ES programmas, valsts, privātais finansējums) un sasniegto IKP īpatsvaru.

Aktīva darba tirgus politika un sociālā politika

• Pusgada ziņojumi par Aktīvā darba tirgus pasākumu īstenošanu, iekļaujot dalībnieku skaitu, radušās problēmas un piedāvātos risinājumus.

• Pusgada ziņojumi par nabadzību, sociālo drošības tīklu un pensijām, iekļaujot veikto/plānoto pasākumu un nabadzības indikatoru tendenču aprakstus (iekļaujot garantētā minimālā ienākuma (GMI) sadali).

• Pusgada ziņojums par veselības aprūpi, iekļaujot veikto/plānoto pasākumu aprakstu un galveno indikatoru analīzi.

Visu informācijas pieprasījumu un atskaišu kopijas jānosūta uz DG ECFIN pasta kasti (ecfin-LV-bop-data@ec.europa.eu), kā arī ziņošanas sistēmas esošajiem saņēmējiem.

Dokumenta oriģināls ir angļu valodā; dokumenta latviskais tulkojums nav uzskatāms par oficiālu dokumenta versiju