Latvija: Nodomu vēstule

Rīgā 2011.gada 8.decembrī

Starptautiskā Valūtas fonda direktorei
Kristīnei Lagardei
Washington, D.C. 20431

Cienījamā Lagardes kundze:

1. Mūsu ekonomikas programmas galvenie mērķi ir sasniegti. Pēc smagā krituma atjaunojas ekonomikas izaugsme, inflācija tiek kontrolēta un, lai arī bezdarba līmenis vēl aizvien ir augsts, tas pakāpeniski samazinās. Mēs esam saglabājuši fiksētu (cieši piesaistītu) valūtas kursu un stabilizējuši finanšu sektoru. Mēs esam palielinājuši konkurētspēju, samazinot algas un cenas, uzlabojot produktivitāti un veicot strukturālas izmaiņas. Mēs esam samazinājuši budžeta deficītu un esam sākuši izstrādāt politiku fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai ilgtermiņā. Mēs esam veikuši būtiskas reformas, lai uzlabotu privāto parādu restrukturizāciju, nodokļu administrēšanu, valsts uzņēmumu pārvaldību un ēnu ekonomikas apkarošanu. Šī politika veicinās Latvijas izaugsmi vidējā termiņā un ļaus mums stabili nostāties uz eiro ieviešanas ceļa. Lai saglabātu reformu ieviešanas virzību atbilstoši nospraustajiem mērķiem, mēs turpināsim sadarboties ar SVF uzraudzības periodā pēc programmas īstenošanas.

2. Mēs turpināsim īstenot ekonomikas programmu. Kopš ceturtā programmas pārskata mēs esam:

• Bez problēmām izpildījuši augusta beigu izpildes kritērijus, kā arī jūnija un septembra beigu indikatīvos mērķus. Neieskaitot vienreizējas finanšu sektora izmaksas, mēs plānojam 2011.gadā sasniegt fiskālo deficītu ap 4% no IKP (pēc EKS’95 metodoloģijas) (1.tabula), kas ir daudz zemāks par programmā noteikto mērķi 4,5% no IKP.

• Lai arī ar kavēšanos, mēs esam izpildījuši lielāko daļu no finanšu sektora strukturālajiem rādītājiem. Esam nolīguši Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārdošanas konsultantu, sagatavojuši pārdošanas stratēģiju un 2.novembrī iesnieguši to Eiropas Komisijā (lai arī sākotnēji bija plānots to izdarīt jūnija vidū). Mēs esam lūguši iesniegt piedāvājumus par bankas komerciālajiem aktīviem un plānojam noslēgt pārdošanas līgumus līdz 2012.gada martam. Pēc pārrunām ar iesaistītajām pusēm, mēs esam atsaukuši sākotnējo ierosinājumu veikt grozījumus Civilprocesa likumā, lai risinātu jautājumu par nesamaksātajiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, un tā vietā esam veikuši izmaiņas, kas atvieglo un paātrina komunālo pakalpojumu uzņēmumu iespējas iesniegt prasības.

• Esam izpildījuši lielāko daļu no fiskālajiem strukturālajiem rādītājiem un esam panākuši vērā ņemamu progresu attiecībā uz atlikušo fiskālo strukturālo rādītāju izpildi. Mēs ierosinājām pārskatītu Fiskālās disciplīnas likuma projektu Saeimā 6.decembrī. Kaut arī, lai iesniegtu grozījumus Satversmē, kas nostiprinātu fiskālās disciplīnas pamatprincipus, būs nepieciešams vairāk laika. Mēs gatavojam stratēģiju valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai, kuru iesniegsim Ministru kabinetā līdz 2011.gada decembra vidum, un mēs esam pabeiguši jauno stratēģiju par Aktīvā darba tirgus politiku. Saeimas vēlēšanas aizkavēja 2012.gada budžeta sagatavošanu, taču mēs plānojam to iesniegt Saeimā līdz 2011.gada 7.decembrim. Mēs turpināsim strādāt, lai uzlabotu mūsu nodokļu atbilstības stratēģiju un apkarotu ēnu ekonomiku, un mēs apzināmies, ka šīs jomas prasa papildu darba ieguldījumu.

3. Mēs turpināsim stiprināt makroekonomikas un fiskālo politiku, nodrošinot stabilu bāzi mērķim ieviest eiro 2014.gadā. 2012.gadā mēs samazināsim budžeta deficītu līdz ne vairāk kā 2,5% no IKP (pēc EKS’95 metodoloģijas), lai īstenotu apņemšanos ievērot ECOFIN Padomes rekomendāciju par pārmērīga budžeta deficīta samazināšanu un atbilstu Māstrihtas budžeta deficīta kritērijam. Mēs plānojam veikt pasākumus, kas veicinās zemu inflāciju Latvijā un palīdzēs mums ilgtspējīgi izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju. Šie pasākumi ietver ilgtspējīgu un pret ciklisku fiskālo politiku, kas tiks īstenota fiskālās disciplīnas likuma ietvaros vidēja termiņa budžeta likuma ieviešanu, kuru mēs plānojam iesniegt Saeimā sešu mēnešu laikā pēc fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanas. Papildus mēs plānojam ieviest reformas, kas veicinās konkurenci, sekmēs vietējā tirgus cenu caurspīdīgumu un mazinās strukturālo bezdarbu. Mēs centīsimies novērst turpmāku nodokļu pieaugumu.

4. Turpmāk mūsu jaunā valdība veiks vairākas strukturālās reformas, kas nodrošinās, lai Latvijas ekonomika saglabā konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā. Tāpēc mēs plānojam:

• Uzlabot uzņēmējdarbības vidi un nodrošināt pietiekamu ES struktūrfondu izmantošanu, kā arī pietiekamu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

• Turpināt veikt pasākumus strukturālā bezdarba samazināšanai, nodrošinot lielāku atbilstību darba tirgus vajadzībām.

• Turpināsim reformēt izglītības sistēmu, lai uzlabotu izglītības iestāžu kvalitāti un starptautisko konkurētspēju un lai nodrošinātu lielāku augstākās un profesionālās izglītība atbilstību darba tirgus prasībām.

5. Ņemot vērā mūsu pārliecinošo veikumu un šajā vēstulē izklāstīto politiku, mēs lūdzam pabeigt Piekto Programmas pārskatu un Finanšu pamatojuma pārskatu saskaņā ar Atbalsta vienošanos. Novembra beigās, atklājot krāpšanu Krājbankā, mēs nolēmām ieviest pagaidu ierobežojumus visiem maksājumiem bankā, tai skaitā noguldījumiem. 2011.gada 21.novembrī tika apturēta bankas darbība un ierosināta maksātnespēja. Mēs lūdzam atbrīvot no darbības nepārtrauktības kritērija pret starptautisko maksājumu un pārskaitījumu ierobežojumu ieviešanu vai pastiprināšanu neievērošanas, pamatojoties uz to, ka šis ierobežojums ir pārejošs un tika noņemts. Ņemot vērā mūsu ilgstoši pārliecinošo finansiālo stāvokli, mēs neplānojam izmantot līdzekļus, kuri mums ir pieejami šajā pārskata periodā.

6. Mēs pilnvarojam SVF publicēt šo Nodomu vēstuli un tās pielikumus un attiecīgi sagatavoto ziņojumu par valsti (staff report).

I. Makroekonomiskais ietvars

7. Otrajā ceturksnī ekonomika ir uzrādījusi spēcīgu izaugsmi, bet iespējamā pasaules ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās rada jaunus izaicinājumus. Atjaunojoties privātā patēriņa izaugsmei un investīciju plūsmai šā gada pirmajā pusē, mēs esam palielinājuši mūsu izaugsmes prognozi šim gadam līdz 4,5%. Tomēr prognozētā tirdzniecības partneru izaugsmes stagnācija šā gada beigās un nākamajā gadā var atstāt negatīvu iespaidu uz eksportu, iekšzemes konfidenci, patēriņu un investīcijām. Lai gan mēs ceram, ka faktiskais rezultāts būs labāks, mūsu makroekonomiskās attīstības scenārijs 2012.gadam ir piesardzīgs un balstās uz IKP izaugsmes palēnināšanos līdz 2,5%. Sagaidāms, ka mazāks eksports un nepieciešamība importēt pirmās nepieciešamības preces radīs nelielu tekošā konta deficītu. Turpinot pakāpeniski uzlaboties situācijai darba tirgū, mēs prognozējam nelielu bezdarba līmeņa (vecumgrupā 15–74 gadi) samazināšanos no 15,8% šogad līdz 14,6% nākamajā gadā. Tā kā ilgtermiņa bezdarbs veido vairāk nekā pusi no kopējā rādītāja, īpašas bažas rada prasmju zudums un to neatbilstība darba tirgus prasībām.

8. Inflācijai vajadzētu palēnināties, ko ietekmēs mērenais iekšzemes pieprasījums un tendences maiņa pasaules pārtikas un energoresursu cenās. Kaut arī patēriņa cenu inflācija šogad sasniegs vidēji 4,4%, 2012.gadā tā samazināsies līdz 2,4%. Ar to vajadzētu pietikt, lai izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju 2013.gada vidū, kaut arī riski saglabājas. Mēs apņemamies rūpīgi sekot līdzi cenu attīstībai, balstoties uz mūsu makroekonomiskajām ceturkšņu prognozēm (2.tabula), un rīkoties, lai veicinātu zemas inflācijas vidi.

9. Nominālās algas ir samazinājušās, un produktivitāte ir pieaugusi. Tā rezultātā reālās vienības darbaspēka izmaksas ir turpinājušas kristies, neskatoties uz nelielo algas pieaugumu 2011.gadā, ko daļēji veicināja minimālās darba algas paaugstināšana. Ņemot 2000.gadu par atskaites punktu, starpība starp reālo algu un produktivitāti, kas ekonomiskā buma laikā bija būtiski pieaugusi, vairs nepastāv, veicinot Latvijas izmaksu konkurētspējas pieaugumu. Lai gan uzlabošanās ir mazliet piebremzējusies, reālais valūtas kurss ir būtiski krities no pirmskrīzes laikā sasniegtā augstākā līmeņa. Lai nodrošinātu tālāku konkurētspējas pieaugumu, mēs turpināsim īstenot mūsu strukturālo reformu plānu, tajā skaitā 4.rindkopā minētos pasākumus.

II. Fiskālā politika

10. Mēs plānojam sasniegt iepriekšējā Nodomu vēstulē 2011.gadam noteikto fiskālā deficīta mērķi 4,5% no IKP. Mēs izpildījām uz augusta beigām noteiktos fiskālos mērķus, kā arī jūnija beigu un septembra beigu indikatīvos mērķus, jo tiešo nodokļu ieņēmumi un ietaupījumi sociālā budžetā bija lielāki, nekā paredzēts. Veiktie budžeta izdevumi atbilda plānotajam, kaut arī mēs bijām spiesti izmantot visus budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, lai segtu par zemu noteiktos strukturālos izdevumus ģimenes valsts pabalstiem, veselības aprūpes pakalpojumiem un ceļu uzturēšanai. Mēs arī piešķīrām papildu līdzekļus, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc sociālās drošības tīkla. Mēs plānojam izmantot atlikušos budžeta līdzekļus, lai segtu LHZB rekapitalizācijas izmaksas. Papildu līdzekļi tiks izmantoti arī airBaltic rekapitalizācijai.

11. Mēs pieņemam 2012.gada budžetu, samazinot deficītu līdz 2,5% no IKP ilgtspējīgā veidā, nodrošinot ieņēmumu, izdevumu un deficīta prognozes ceturkšņu sadalījumā atbilstoši 2.tabulai. Budžeta deficīts tiks samazināts, īstenojot šādus pasākumus 110 milj. latu (apmēram 0,8% no IKP) apjomā:

• mēs paplašināsim nekustamā īpašuma nodokļu bāzi, (i) iekļaujot palīgtelpas (kas pārsniedz 25 kvadrātmetru platību), reliģiskajām organizācijām piederošās ēkas un zemi, kas netiek izmantota reliģiskajiem mērķiem, un stāvlaukumus (0,5 milj. latu); un (ii) dosim pašvaldībām iespēju atcelt 25% pieauguma griestus nekustamā īpašuma nodoklim par zemi (3,5 milj. latu);

• paplašināsim pievienotās vērtības nodokļa bāzi, piemērojot apgriezto PVN metāllūžņiem un būvniecības pakalpojumiem (5,9 milj. latu);

• 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanas piemērošana ienākumiem no metāllūžņu pārdošanas (3,7 milj. latu);

• stiprināsim vienkāršotu (prezumptīvo) nodokļu sistēmu mazajiem un mikrouzņēmumiem, nodrošinot, ka vispārīgais iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms ir piemērojams attiecībā uz personālu, ko mikrouzņēmumiem nodrošina lieli uzņēmumi, lai samazinātu to nodokļu atbildību (2,7 milj. latu);

• uzlabosim nodokļu saistību izpildi, (i) atceļot procentus un soda naudas par nesamaksātajiem nodokļiem, lai uzlabotu šo nodokļu iekasēšanu (15 milj. latu); (ii) samazinot akcīzes preču beznodokļu kustību uz ne-ES robežas no dienas uz nedēļu (1,5 milj. latu); (iii) paaugstinot azartspēļu nodokli automātiem un spēļu galdiem par 15% (2,2 milj. latu); (iv) uzlabojot interneta azartspēļu nozares likumdošanu (0,7 milj. latu) un (v) nodrošinot labāku nodokļu iekasēšanu, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta resursus (1,2 milj. latu);

• paaugstināsim finanšu stabilitātes nodevu no 0,036% līdz 0,072% (2,3 milj. latu).

• Izdevumi un neto aizņēmumi (71 milj. latu – 0,5% no IKP):

• mēs samazināsim subsīdijas un dotācijas sportam un lauksaimniecībai (7,5 milj. latu);

• mēs samazināsim dotācijas Starptautiskai lidostai “Rīga” (0,2 milj. latu), samazināsim pašvaldību izdevumus, (i) nosakot stingrākus ierobežojumus pašvaldību aizņemšanās limitiem (20 milj. latu), vienlaikus paplašinot aizņemšanās iespējas investīciju projektiem, kas nav līdzfinansēti no ES fondiem, (ii) samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju pašvaldībām no 82% līdz 80%, tajā pašā laikā nodrošinot maksājumus pašvaldībām ar zemāku ienākumu līmeni un līdzfinansējot 50% GMI 2012.gadā (10 milj. latu) un (iii) samazinot valsts līdzfinansējumu mājokļu pabalstiem no 20% līdz 0% no 2012.gada aprīļa beigām (2,5 milj. latu);

• samazināsim ceļu uzturēšanas izmaksas un subsīdijas sabiedriskajam transportam (10 milj. latu un 5 milj. latu);

• samazināsim izdevumus Aizsardzības ministrijai (6,6 milj. latu), Iekšlietu ministrijai (1,2 milj. latu), Veselības ministrijai (2,7 milj. latu) un samazināsim finansējumu Nacionālajai bibliotēkai, lai atspoguļotu aizkavēšanos celtniecībā (2,5 milj. latu);

• samazināsim Labklājības ministrijas izdevumus, kas saistīti ar ilgtermiņa slimības pabalstiem, (i) ieviešot kontroles mehānismus slimības atvaļinājuma laika samazināšanai (3 milj. latu) un (ii) iesniedzot Saeimā priekšlikumu samazināt ilgtermiņa slimības pabalstu kompensācijas likmes;

• līdz 2012.gada aprīļa beigām sagatavosim jaunu valsts pārvaldes stratēģiju, tai skaitā sakārtojot strādājošo sadalījumu vienotās atalgojuma sistēmas ietvaros, kuras pamatā ir efektīva zināšanu un prasmju novērtēšana, ieviešot centralizētu kontroli jaunu amatu veidošanai. Sagatavosim priekšlikumus atalgojuma sistēmas reformai, padarot to labvēlīgāku zemāk atalgotajiem strādājošajiem, apbalvojot labākos darbiniekus un piesaistot augsti kvalificētus darbiniekus (piemēram, nosakot atalgojumu augstākajiem amatiem adekvātu privātā sektora atalgojumam), kā arī sagatavojot priekšlikumus motivācijas sistēmai, lai apbalvotu sabiedriskā sektora strādājošos par labu un izcilu darba pienākumu veikšanu.

• Mēs arī veiksim šādus pasākumus, lai atbalstītu izdevumu ierobežošanu:

• mēs ierobežosim uzturdevas kompensācijas Aizsardzības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai 2011.gada līmeņa apmērā (18,7 milj. latu);

• turpināsim ierobežot atvaļinājumu pabalstus valsts un pašvaldību darbiniekiem 25% apmērā no algas līdz 2013.gadam;

• iesaldēsim maksājumus zemes īpašniekiem, kas veic dabas aizsardzības pasākumus, 2011.gada līmenī līdz 2013.gadam.

• Mūsu 2012.gada budžets iekļaus šādus pasākumus, kuriem būs ietekme uz 2013.gadu:

• mēs (i) apsvērsim iespēju samazināt nekustamā īpašuma nodokļa likmju sliekšņus dzīvojamajai platībai, lai nodrošinātu to vienmērīgu sadalījumu starp trim nodokļu intervāliem; (ii) atcelsim 25% ierobežojumu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumam gadā par zemi (10 milj. latu); un (iii) veiksim kadastrālo reformu, lai pareizi apspoguļotu dzīvojamo ēku amortizācijas un tirgus vērtību;

• līdz 2012.gada septembrim pieņemsim visaptverošu ģimenes pabalsta un sociālās palīdzības reformu ar mērķi uzlabot nabadzīgāko ģimeņu finanšu situāciju un apsvērsim nodokļu atvieglojumu pārskatīšanu par bērniem (potenciāli ietaupot 10 milj. latu);

• mēs reformēsim sociālā drošības tīkla sistēmu, lai uzlabotu stimulus un samazinātu nabadzības slieksni;

• mēs (i) turpināsim ierobežot maksimālo maternitātes, paternitātes, vecāku, bezdarbnieku un slimības pabalstu apmēru līdz 2014.gadam, (ii) iesniegsim Saeimā priekšlikumu turpināt ierobežot maternitātes un paternitātes pabalstu aizstāšanas likmi 80% apmērā, sākot no 2013.gada. Šis priekšlikums tiks iesniegts kopā ar 2012.gada budžetu (5,3 milj. latu 2013.gadā); (iii) atjaunot sociālo pabalstu griestus cilvēkiem ar augstiem ienākumiem pēc 2014.gada, tādējādi turpinot uzturēt sociālās apdrošināšanas apmēru, ko viņi var saņemt;

• mēs pārdosim ES emisiju tirdzniecības kvotas (25 milj. latu).

12. Mēs iesniegsim budžeta grozījumus apstiprināšanai Saeimā, ja pasākumi, kas ir iekļauti 2012.gada budžetā, nav pietiekami, lai sasniegtu 2,5% no IKP deficīta mērķa (atbilstoši EKS’95 metodoloģijai).

13. Pēc 2012.gada mēs plānojam samazināt budžeta deficītu atbilstoši EKS’95 metodoloģijai, lai virzītos uz mūsu vidēja termiņa mērķi. Ņemot vērā mūsu apņemšanos samazināt budžeta deficītu, mēs nepalielināsim izdevumus vai samazināsim nodokļus 2012.gada laikā ārpus pasākumiem, kas ir paredzēti budžetā. Jebkurš ieņēmumu pārsniegums pār plānoto pirmkārt tiks izmantots tālākai budžeta deficīta samazināšanai; mēs nepalielināsim budžetā plānotos izdevumus, izņemot tos, kas ir nepieciešami paātrinātai ES fondu apguvei, papildu sociālā drošības tīkla vajadzību apmierināšanai un aktīvai darba tirgus politikai. Zemāks budžeta deficīts ierobežos 2013.gadā nepieciešamo korekciju. Sākot ar 2013.gadu, mēs virzīsimies atbilstoši SIP nosacījumiem, kas paredz vismaz 0,5% no IKP strukturālā deficīta uzlabojumu gadā, kamēr mēs sasniegsim savu vidēja termiņa mērķi. Sociālās apdrošināšanas maksājumu (bezdarbnieku, slimības, bērna kopšanas un maternitātes un paternitātes pabalstu) samazinājums paliks spēkā. Mēs izskatīsim iespēju uz laiku apturēt pensiju indeksāciju 2012.gadā. Mēs arī izstrādāsim skaidras atalgojuma vadlīnijas, lai noturētu augsti kvalificētus darbiniekus valsts pārvaldē.

14. Mēs divkāršosim centienus nodokļu administrēšanas stiprināšanai un ēnu ekonomikas apkarošanai. 2012.gada budžetā mēs samazināsim beznodokļu preču kustību no ne-ES valstīm (kam vajadzētu samazināt kontrabandu), piemērosim IIN ieturējumu ienākumiem no metāllūžņu pārdošanas un regulēsim interneta azartspēļu nozari, lai apkarotu ēnu ekonomiku. Mēs ieviesīsim amnestiju attiecībā uz soda naudām un uzkrātajiem procentiem par nesamaksātajiem nodokļiem (darbība atlikta no 2010.gada), kas stimulētu nomaksāt iekavētos nodokļus, kā arī būtu jāiesniedz ienākumu un aktīvu nulles deklarācija. Nodokļu iekasēšanas uzlabošanas stratēģijas ietvaros mēs nodrošināsim pietiekamus resursus Valsts ieņēmumu dienestam un paplašināsim revīzijas darbinieku īpatsvaru, un veiksim vairāk auditus. Mēs pastiprināsim iekšējo kontroli un nodrošināsim stingru standartu un soda naudu par administratīviem un krimināliem pārkāpumiem ieviešanu sabiedriskajā sektorā. Lai arī ēnu ekonomikas apkarošana ir mūsu galvenā prioritāte, mēs saprotam, ka ar to saistītais ieņēmumu apjoms ir nenoteikts un grūti nosakāms.

15. Vienlaikus mēs cenšamies stiprināt fiskālo disciplīnu, lai saglabātu fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

• Mēs ierosinājām Fiskālās disciplīnas likumu Saeimā 2011.gada 6. decembrī ar mērķi veidot sabalansētu vispārējās valdības budžetu vidējā termiņā. FDL skaidri nosaka: (i) pretcikliskas fiskālās politikas principu; (ii) fiskālās bilances nosacījumu kā ilgtspējīgas un pretcikliskas politikas instrumentu; (iii) parāda nosacījumu; (iv) pārejas noteikumus, tajā skaitā ietverot atbilstību SIP nosacījumiem; un (v) atkāpšanās nosacījumus, morālās sankcijas un monitoringa un ziņošanas prasības, lai nodrošinātu fiskālo nosacījumu ievērošanu.

• Lai stiprinātu FDL, mēs iesniegsim Saeimā Satversmes grozījumus, kas nosaka fiskālās disciplīnas pamatprincipus. Mēs paredzam Satversmes grozījumu izmaiņu mērķi skaidrot grozījumu anotācijā. Papildus mēs ierosināsim grozīt Saeimas kārtības rulli, lai nodrošinātu, ka Finanšu ministrijai tiek dots pietiekams laiks, lai izvērtētu visus priekšlikumus nodokļu likumdošanas izmaiņām pirms Saeimas balsojuma.

• Sešu mēnešu laikā pēc FDL pieņemšanas Saeimā mēs iesniegsim vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, tādējādi tas būs spēkā ne vēlāk kā 2014.gada budžeta pieņemšanā. Šis likums paredzēs daudzgadu budžeta ietvaru mūsu budžeta procedūrām un atbilstoši FDL noteiks saistošus izdevumu griestus 2+1 gadiem, katru gadu pārvirzoties vienu gadu uz priekšu. Tas ietvers arī aizliegumu kārtējā gada laikā palielināt izdevumus, ieņēmumiem pārsniedzot plānoto apjomu, un ierobežos iespējas ieviest pasākumus, kas prasa papildu izdevumus pēc budžeta pieņemšanas. Šie pasākumu ir vērsti, lai nepieļautu atgriešanos pie procikliskas politikas un fiskālās nedisciplinētības, kas pastiprināja ekonomisko krīzi.

• Lai nodrošinātu, ka mēs sasniedzam savus nākotnes deficīta mērķus, mēs neuzsāksim jaunus Privātās un publiskās partnerības (PPP) projektus 2012.gadā (izņemot koncesijas, kur valdība neuzņemas nekādus riskus vai saistības). Tāpat mēs nofiksēsim izsniegtās valsts garantijas nemainīgā 754,0 milj. latu apmērā (kāds pastāvēja 2009.gada jūnijā, kad tika pieņemti budžeta grozījumi). Ja kādi jauni PPP projekti ir nepieciešami, tos jākompensē ar ietaupījumiem citās jomās.

• Mēs veicam pasākumus Krājbankas finanšu problēmu ietekmes novēršanai. Mēs izsniedzām 200 milj. latu valsts aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam, lai nodrošinātu Krājbankas apdrošināto noguldījumu izmaksu. Nepieciešamības gadījumā esam gatavi izsniegt papildu aizdevumus valsts un pašvaldību institūcijām, kas zaudējušas finanšu līdzekļus Krājbankā, lai nodrošinātu šo iestāžu nepārtrauktu darbību.

• Mēs reformēsim valsts uzņēmumu pārvaldību atbilstoši mūsu izstrādātajam un apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam un virzīsimies uz priekšu ar tādu uzņēmumu pakāpenisku privatizāciju, kuriem nevajadzētu atrasties sabiedriskajā sektorā, kā arī valsts mazākuma daļu pārdošanu uzņēmumos, kur sabiedriskā sektora līdzdalība nav pamatojama.

• Mūsu mērķis ir maksimizēt ES strukturālās palīdzības apguvi, vienlaikus uzlabojot šo izdevumu efektivitāti. Tajā pašā laikā mēs paturam prātā ES fondu papildinātības principu, kas nosaka, ka šie līdzekļi nevar aizvietot nacionālos izdevumus investīcijām.

• Mēs neiekļausim 2012.gada budžetā nosacījumu, kas atļauj palielināt apropriācijas bez apstiprinājuma no Saeimas puses (0,2% no IKP 2011.gada budžetā). Mēs arī nodrošināsim budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem 17 milj. latu apmērā.

16. Mēs esam veikuši pasākumus, lai stabilizētu airBaltic, un nodrošināsim, ka tas nerada neparedzētas fiskālās saistības (saskaņā ar mūsu aplēsēm uzņēmuma zaudējumi 2010. un 2011.gadā ir 77 milj. latu). Mēs uzskatām, ka labi funkcionējoša un ilgtspējīga nacionāla aviokompānija veicina Latvijas ekonomikas attīstību. Tāpēc mēs esam veikuši tūlītējus pasākumus uzņēmuma stabilizēšanai un turpmāk veiksim arī citus pasākumus, lai uzņēmums darbotos atbilstoši valsts finanšu pārvaldības labākajai praksei:

• Mēs esam snieguši airBaltic 16 milj. latu aizdevumu, un privātais akcionārs “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) ir aizdevis 14 milj. latu saskaņā ar līguma nosacījumiem. Veicot šo pasākumu, tika manīti uzņēmuma statūti, tika iecelta jauna vadība, valdes un padomes locekļi. Visi ar privāto akcionāru saistītie kreditori ir apstiprinājuši, ka to prasības pret airBaltic ir 70 milj. eiro. Šīs prasības tiek pārstrukturētas: pusei termiņš tiks pagarināts par 10 gadiem pēc piecu gadu pagarinājuma perioda; otrai daļai termiņš ir pagarināts par 10 gadiem no brīža, kad uzņēmums strādās ar peļņu divus gadus pēc kārtas.

• Mēs plānojam ieguldīt vēl 41milj. latu papildus finansētāju 37 milj. latu ieguldījumam pamatkapitāla finansēšanai, ja tiks īstenoti šādi nosacījumi: (i) Latvijas valsts un privātais akcionārs ir veicis sākotnējo ieguldījumu; (ii) uzņēmuma revidents ir iesniedzis atzinumu par 2010.gada finanšu pārskatiem un BAS meitas uzņēmumos ir veikta revīzija (auditora paziņojums tika apstiprināts akcionāru sapulcē 2011.gada 28. nobemrī); (iii) uzņēmuma valde un padome ir apstiprinājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz uzņēmuma atgriešanos pie peļņas un ko ir izstrādājis starptautiski atzīts konsultants; un (iv) BAS meitas uzņēmumi ir iekļauti airBaltic saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ar privāto akcionāru noslēgtajā līgumā. Tas nodrošinās airBaltic ar finanšu resursiem un organizatoriskajām prasmēm, lai pārorientētu uzņēmuma uzņēmējdarbības modeli. Mēs plānojam ierobežot zaudējumus līdz 24 milj. latu 2012.gadā un atgriezties pie peļņas gūšanas 2013.gadā.

• Mēs esam īstenojuši pasākumus, lai nodrošinātu, ka privātais akcionārs pilda saistības un ka valsts līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti. Precīzāk, airBaltic ir valsts operatīvā kontrolē saskaņā ar jaunajiem statūtiem, un pašlaik (2011.gada 1.decembrī) valstij pieder 99,8% airBaltic akciju, kas nodrošina pilnīgu kontroli pār uzņēmumu.

• Mēs veicam pasākumus, lai uzlabotu airBaltic pārvaldību un novērstu kapitāla aizplūšanu uzņēmumā. Lai atrisinātu situāciju pēc iespējas taupīgāk, airBaltic apmierinās kreditoru prasības un konsolidēs BAS meitas uzņēmumus tā, lai nepieļautu, ka tiešā vai netiešā veidā privātais akcionārs nonāk situācijā, ka tas nav spējīgs pildīt saistības (bailout). Valsts līdzekļi netiks izmantoti, lai atmaksātu parādus privātajam akcionāram vai lai iegādātos meitas uzņēmumus no privātā akcionāra. Mēs veiksim grāmatvedības tiesu ekspertīzi airBaltic un saistītajos uzņēmumos, un, ja tiks atklāti pierādījumi krāpšanai vai citiem pārkāpumiem, mēs ierosināsim tiesas procesu pret atbildīgajām personām. Caurskatāmības nodrošināšanai mēs publiskosim 2010.gada un 2011.gada auditu rezultātus un akcionāru līgumu. Ja būs nepieciešams, mēs esam gatavi rīkoties tālāk, lai nepieļautu situāciju, ka valsts atbalsta slikti pārvaldītu uzņēmumu.

• Mēs esam veikuši visu nepieciešamo, lai informētu EK attiecībā uz paredzēto kopējo ieguldījumu kopā ar privāto investoru, piemērojot privātā investora principus. Valdība un privātais investors veiks ieguldījumus kopīgi un proporcionāli. Ņemot vērā, ka valdība un privātais akcionārs veic ieguldījumus kopīgi un ar vienādiem nosacījumiem, tas nav uzskatāms par valsts atbalstu un ir saskaņā ar ES valsts atbalsta likumdošanu. Pirmais ieguldījums 9,9 milj. latu apmērā jau ir veikts 2011.gada 2.novembrī.

• Ja finansētāji neveiks otro iepriekš saskaņotā maksājuma daļu 37 milj. latu apmērā līdz 2011.gada 16.decembrim, tad mēs (i) uzsāksim visas līgumā paredzētās likumiskās sankcijas pret finansētājiem, (ii) grozīsim biznesa plānu, lai nodrošinātu, ka nav nepieciešamas turpmākas investīcijas, un lai novērstu ietekmi uz 2012.–2013.gada budžetu, (iii) nekavējoties meklēsim alternatīvu stratēģisko investoru airBaltic un (v) veiksim visus nepieciešamos pasākumus, lai informētu Eiropas Komisiju par iespējamu valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu, un konsultēsimies ar EK, lai nodrošinātu valsts atbalsta jautājumu nosacījumu ievērošanu.

17. Pensiju reforma atbalstīs mūsu ilgtermiņa fiskālos mērķus. Saskaņā ar Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, sākot ar 2014.gadu, mēs iesniegsim likuma projektu par priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma, ar likumu noteiktā pensionēšanās vecuma un kvalifikācijas perioda tiesību noteikšanai uz valsts vecuma pensiju paaugstināšanu. 2012.gadā mēs atcelsim 2006.gada pensiju piemaksas par gadiem, kas nostrādāti līdz 1996.gadam (attiecināts uz visiem pensionāriem 2008.gadā), jaunajiem pensionāriem un pārskatīsim iespēju pagarināt pensiju indeksācijas atlikšanu, tajā pašā laikā aizsargājot nabadzīgākos pensionārus. Mēs paliekam uzticīgi nodomam saglabāt mūsu trīs pīlāru pensiju sistēmas ilgtspēju un atjaunot iemaksas otrajā pīlārā 6% apmērā no bruto algas līdz 2013.gadam ar nosacījumu, ka situācija budžetā uzlabojas saskaņā ar mūsu prognozēm.

18. Mūsu prioritāte ir veicināt darba tirgus līdzdalību, vienlaikus atbalstot neaizsargāto sabiedrības daļu. Mūsu aktīvā darba tirgus politikas stratēģija turpināsies pēc 2011.gada, kad beigsies valsts stipendiju programma bezdarbniekiem. Šī stratēģija ietver apmācības un jaunu sabiedrisko darbu programmu tiem, kuri ir bijuši bez darba vairāk nekā sešus mēnešus un zaudējuši tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Mēs plānojam veltīt līdz 0,3% no IKP aktīvā darba tirgus politikas veidošanai 2012.gadā, un mēs pārdalīsim līdz 23 milj. latu no ES struktūrfondu reģionālajai attīstībai līdzekļiem uz Eiropas Sociālo fondu (ESF), kā arī tālāko 14,0 milj. latu novirzīšanu ESF ietvaros aktīvām darba tirgus politikām. Ņemot vērā ekonomikas atveseļošanās nenoteiktību, mēs plānojam saglabāt izdevumus sociālās drošības tīklam (0,4% no IKP) un saglabāt pašreizējo sociālās drošības tīklu, līdzfinansējot GMI maksājumus 2012.gadā un līdzfinansējot mājokļu īres pabalstus līdz 2012.gada aprīļa beigām. 2012.gada marta beigās mēs veiksim pētījumu sociālās palīdzības sistēmas novērtēšanai un sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Pasaules Banku izstrādāsim plānu, lai mazinātu atkarību no pabalstiem, tajā pašā laikā pasargājot trūcīgos. Jaunā sistēma tiks ieviesta no 2013.gada. Mēs apsvērsim iespēju ieviest nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas vai arī turpina ieviest un uzlabot darba samaksas subsīdiju shēmas, lai stimulētu ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātību.

19. Līdz ar sekmīgu eiroobligāciju emisiju 2011.gada jūnijā mēs esam uzsākuši pāreju uz finansējuma piesaisti finanšu tirgos. Mūsu parāda stratēģija būs balstīta uz savlaicīgu aizņemšanos, lai nākamajos gados aizdevējiem nodrošinātu relatīvi lielas aizdevuma atmaksas. Nākamajā gadā mēs plānojam emitēt jaunus vērtspapīrus starptautiskajos kapitāla tirgos viena miljarda ASV dolāru ekvivalentā un saskaņā ar parāda stratēģiju mēs turpināsim regulāras iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas, piedāvājot īstermiņa un ilgtermiņa vērtspapīrus, lai uzturētu etalona vērtspapīru piedāvājumu visas peļņas līknes garumā un samazinātu pārfinansēšanas risku. Mēs sagaidām, ka iekšējā aizņēmuma neto apjoms būs 100 milj. latu. Nākamajos gados aizņemšanās kopumā tiks ierobežota līdz ilgtspējīga parāda apjomam.

III. Monetārā un valūtas kursa politika

20. Mūsu monetārās politikas stratēģija ir saglabāt fiksētu lata maiņas kursu (ar šauru koridoru) līdz eiro ieviešanai un mūsu galvenās refinansēšanas likmes konverģence uz ECB likmi. Lai saglabātu monetāro un finanšu stabilitāti, nepieciešama ticama neatkarība politikas veidošanā. Tādējādi mēs atkārtoti apstiprinām LB un FKTK esošo stipro institucionālo un finanšu neatkarību, kas ir turpmākas stabilitātes pamats. Ja nepieciešams, mēs pielāgosim mūsu politikas nostāju, lai nodrošinātu, ka monetārie nosacījumi Latvijā joprojām atbilst mūsu fiksētajam valūtas kursam.

21. Programmas līdzekļu konvertācija tirgū devusi labus rezultātus un tiks turpināta turpmākajā periodā. Pēc būtisku apjomu pārdošanas 2011.gada sākumā Valsts kases ārvalstu valūtu pārdošanas apjoms laika posmā no jūlija līdz septembrim samazinājās līdz apmēram 5 miljoniem eiro nedēļā būtiski mazāku finansējuma vajadzību dēļ. Kopumā, līdz oktobra pirmajai nedēļai ieskaitot, esam pārdevuši ārvalstu valūtu 500 miljonu latu apmērā. Tomēr, pilna gada pārdošanas apjoms varētu būt lielāks, jo gada beigās parasti pieaug izdevumi. Lai nodrošinātu, ka Valsts kases pārdošanas darījumi netiek uztverti kā intervences ārvalstu valūtu tirgū, mēs arī turpmāk paziņosim par plānotajiem pārdošanas apjomiem četras nedēļas iepriekš, un pārdošanas apjomu noteiks fiskālās finansēšanas vajadzības.

IV. Finanšu sektors

22. Mēs turpināsim finanšu sektora ciešu uzraudzību un stiprināsim banku regulējumu saskaņā ar ES direktīvām:

• Tika paaugstinātas kapitāla prasības vērtspapirizēšanas pozīcijām, kurām piemīt paaugstināts risks. Mēs arī precizēsim likumdošanu, lai iekļautu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRB) rekomendācijas attiecībā uz kreditēšanu ārvalstu valūtā.

• Mēs veicam sagatavošanas pasākumus, lai ievērotu topošo ES Kapitāla prasību regulu (CRR I), kas uzlabos kapitāla kvalitāti, nodrošinās pietiekamu likviditāti un ierobežos banku aktīvu pieaugumu uz piesaistīto līdzekļu rēķina. ES Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV, kuras apstiprināšana ir plānota 2012.gada vidū) normas tiks iestrādātas valsts likumos, lai ieviestu kapitāla saglabāšanas rezerves prasību 2,5% apmērā no riska svērtajiem aktīviem virs CRR noteiktajiem 8%. Latvijas atbildīgās iestādes būs pilnvarotas noteikt pretciklisko kapitāla rezervi līdz 2,5% vai augstāku papildus minimālajām kapitāla prasībām, ja būs nepieciešams ierobežot pārmērīgu kreditēšanas pieaugumu. Abas kapitāla rezervju prasības būs jāsedz ar pirmā līmeņa pamata kapitāla elementiem.

• Mēs: (i) turpināsim stingru valsts finanšu sistēmas pārraudzību un vēlreiz apliecinām apņemšanos stiprināt banku kapitāla bāzi, tostarp atteikties no pārejas perioda kapitāla pietiekamības prasībām, kas paredzētas CRR I, (ii) turpināsim, cik iespējams, izmantot uzraudzības pilnvaras CRD otrā pīlāra ietvaros un noteikt augstākas kapitāla pietiekamības prasības bankām, kuru biznesa modelis ir orientēts uz pakalpojumu sniegšanu nerezidentiem, kas rada papildu risku; (iii) veiksim grozījumus Krimināllikumā, lai paaugstinātu atbildību par tīši sagrozītas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu uzraudzības iestādei; (iv) palielināsim FKTK kapacitāti veikt tiesas izmeklēšanas un paplašināsim FKTK Finanšu integritātes daļas pilnvaras veikt finanšu iestāžu tiesas izmeklēšanas un nodrošināt finanšu iestāžu iesaisti atbilstībā, un piemērotu banku novērtējumu, kā arī ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītos jautājumos, un (v) ārējo revidentu mandātu, lai veiktu visu banku korespondējošo un vērtspapīru kontu atlikumu saskaņošanu līdz 2012.gada 21.decembrim. Šajā revīzijā tiks iekļauta informācija par visu aktīvu apgrūtinājumiem un novērtējumu par nepieciešamību veikt papildu piesardzības pasākumus.

• Mēs esam palielinājuši uzsvaru uz patērētāju tiesībām finanšu sektorā. Pēc nesenajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem bankām ir pienākums izskatīt patērētāju sūdzību un atbildēt uz to 30 dienu laikā. Mēs arī esam izdevuši pamatnostādnes, lai uzlabotu saziņu starp tirgus dalībniekiem un to esošajiem un potenciālajiem klientiem. Veikto pasākumu klāsts arī ietver tīmekļa vietni ar nosaukumu “Klientu skola”, lai izglītotu patērētājus par Latvijā visbiežāk pieejamiem finanšu produktiem un pakalpojumiem un ar tiem saistīto apdraudējumu.

23. Esam iesnieguši mūsu LHZB pārdošanas stratēģiju Eiropas Komisijai 2011.gada 2.novembrī, un esam uzsākuši tās komercdaļas pārdošanas procesu:

• Sadarbojoties ar Konsultantu, esam iesnieguši mūsu pārdošanas stratēģiju, kas ir atbilstoša pārveides plānam, kas tika iesniegts EK 2011.gada aprīlī. Komercdaļas aktīvu un saistību (t.sk. visi noguldījumi) paketes tiks pārdotas izsolē divās kārtās. Sākotnēji tika paredzēts stratēģiju iesniegt līdz š.g. jūnija beigām, stratēģijas izstrādāšanas un apstiprināšanas process tika iekavēts novēlotas pārdošanas konsultanta nolīgšanas, ārkārtas Saeimas vēlēšanu un politiskās vienprātības panākšanas sarežģījumu dēļ.

• Esam publiski paziņojuši par plāniem pārdot bankas komercdaļu. Jau esam saņēmuši indikatīvos cenu piedāvājumus, un šobrīd veicam to izvērtēšanu, gala pārdošanas līgumu parakstīsim līdz 2012.gada marta beigām.

• Lai gan esam apņēmušies pārdot visus komerciālās daļas aktīvus, varam pieņemt lēmumu par atsevišķu komercaktīvu nepārdošanu, ja mūsu vērtējumā piedāvātā cena būs zemāka par vērtību, kuru mēs paši varētu atgūt. Šādi aktīvi tiks atdalīti no atlikušās attīstības bankas daļas un nodoti Latvijas Privatizācijas aģentūrai, kas nodrošinās to pakāpenisku izstrādi (Parex bankas pārvaldībā), taču tikai gadījumā, ja esam pārliecināti, ka šīs darbības nodrošinās maksimālo ieguvumu valstij.

• Gadījumā, ja aktīvi, kas atbilst 1. un 2.paketes noguldījumiem, netiek pārdoti, mēs īstenosim rezerves plānu (t.sk. efektīvu komunikācijas stratēģiju) depozītu nodalīšanai ar mērķi ierobežot riskus un nodrošināt finansiālo stabilitāti.

• Pēc komercaktīvu atsavināšanas mēs plānojam apvienot LHZB attīstības daļu ar citām valsts institūcijām, lai izveidotu vienu attīstības finanšu institūciju (skatīt 24.rindkopu).

• Tiklīdz LHZB komercaktīvu daļas tiks pārdotas vai nodotas Latvijas Privatizācijas aģentūrai, LHZB nebūs tiesību piesaistīt jaunus privātos depozītus (izņemot norēķinu kontus tieši saistītus ar attīstības aizdevumu izmaksu vai atmaksu). FKTK uzraudzīs šā nosacījuma ievērošanu.

24. Mēs apstiprināsim rīcības plānu vienotajai attīstības finanšu institūcijai līdz 2012.gada vidum ar mērķi to ieviest līdz 2012.gada vidum. Šīs institūcijas attīstība tiks stingri regulēta un notiks saskaņā ar pastāvošiem attiecināmiem tiesību aktiem. Tas nodrošinās attīstības kreditēšanas optimizēšanu Latvijā un nodrošinās efektīvāku ES fondu izlietojumu, paredzot mērķa programmu līdzekļu tālāku izsniegšanu kredītos ar komercbanku kā starpniekinstitūciju palīdzību. Jaunizveidotajai institūcijai netiks atļauts tieši kreditēt klientus, izņemot jau iepriekš apstiprināto mērķa programmu ietvaros (ko mēs novērtējam 230 milj. latu apmērā) vai gadījumos, kad aizdevumu izsniegšana ir: (i) saistīta ar produktiem, kas netiek piedāvāti komercbanku un citu finanšu institūciju, kas nav bankas, sektorā; (ii) atkarīga no īpaši specifiskām zināšanām, ko nespēj nodrošināt komercbanku un citu finanšu institūciju, kas nav bankas, sektors; vai (iii) pārāk mazos apmēros vai pārāk riskanta, lai komercbankas būtu ieinteresētas to piedāvāt. Mēs neuzsāksim jaunas tiešās kreditēšanas programmas līdz brīdim, kamēr mēs neapstiprināsim iepriekš minēto rīcības plānu vienotas aizdevējinstitūcijas izveidei. Mēs plānojam cieši sadarboties ar EK šā plāna īstenošanā atbilstoši EK SMOU noteiktajam.

25. Mēs paredzam pabeigt Citadele bankas pārdošanu līdz 2012.gada marta beigām:

• Esam uzsākuši Citadele bankas pārdošanas procesu, un oktobra beigās esam saņēmuši indikatīvos cenu piedāvājumus. Šobrīd potenciālie pircēji veic padziļināto izpēti, mēs paredzam iesniegt gala cenu piedāvājumus Ministru kabinetā 2012.gada janvāra vidū. Bankas pārdošanai būtu jānotiek līdz marta beigām.

• Mēs saglabājam apņemšanos nodrošināt, ka neviens no bijušajiem akcionāriem, kas bija kāda no Investīciju līguma pusēm sākotnējo valdības intervenču Parex bankā laikā, un neviens no investoriem, kas jebkādā veidā saistīts ar šiem akcionāriem, nedrīkst piedalīties nevienā Citadele bankas pārdošanas procesa aspektā. Visiem Citadele bankas aktīvu potenciālajiem pircējiem jābūt apstiprinātiem FKTK un EK.

• Līdz bankas pārdošanas brīdim mēs nodrošināsim tās atbilstību visām regulējošām prasībām (ieskaitot likviditāti) un atbilstību EK restrukturizācijas plānam.

26. Tiks turpināta Parex bankas pārveide, atsakoties no bankas licences un izveidojot īpašam mērķim paredzētu akciju sabiedrību (IMP), lai nodrošinātu iespējami lielu valsts ieguldījuma atgūšanu.

• Darbojoties kā IMP, Parex nebūs nepieciešams ievērot regulējošās prasības attiecībā uz kapitāla pietiekamību, veidot uzkrājumus saskaņā ar banku regulējumu, vai iemaksu veikšanu noguldījumu garantiju fondā, tādejādi efektīvi samazinot operacionālās izmaksas. IMP vadībai tiks uzdots pabeigt pārveidi, cik ātri vien iespējams, konkrētus termiņus un mērķus nosakot IMP izveides dokumentos. Vadības atalgojuma politikai ir jāveicina valsts mērķu sasniegšana, proti, tai jābūt vērstai uz maksimālu valsts līdzekļu atgūšanu. Veicot šo pārveidi, mēs centīsimies samazināt juridiskos riskus, kas attiecas uz Parex bankas un Citadele bankas sadalīšanas procesu. Mēs paredzam pabeigt pārveidi līdz 2012.gada februāra beigām.

• Mēs nodrošināsim, ka Parex un secīgi arī IMP turpinās atbrīvoties no aktīviem tādā veidā, lai veicinātu maksimālu valsts ieguldījumu atgūšanu un izvairoties no sasteigtas aktīvu pārdošanas par pazeminātām cenām. Aktīvu pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi periodiski tiks pārskaitīti uz Valsts kasi, lai ierobežotu Parex naudas līdzekļus, atstājot līdzekļus tikai darbības nodrošināšanai.

• Citadele un Parex tiks saglabātas kā divas atsevišķas institūcijas, lai palielinātu Citadeles pārdošanas iespējas privātajam investoram.

27. Mēs esam apņēmusies aktīvi vērsties pret Parex bankas iepriekšējiem akcionāriem un augstākā līmeņa vadītājiem par zaudējumiem, ko viņi radījuši Parex bankai un valstij. Virkne civilo un krimināllietu ir nodotas izskatīšanai tiesai – tostarp Parex bankas prasība par 62 milj. latu zaudējumiem, un tiek gatavota Privatizācijas aģentūras prasība par Ieguldījuma līguma pārkāpumu no bijušo Parex banka vairākuma akcionāru puses. Mēs plānojam pētīt visus iespējamos juridiskos risinājumus, lai tiesas ceļā piedzītu kompensācijas no diviem bijušajiem vairākuma akcionāriem un augstākās vadības par valstij un bankai radītajiem zaudējumiem.

28. Mēs esam veikuši ātrus pasākumus, lai aizsargātu Krājbankas klientu intereses. Lai ierobežotu Krājbankas mātes bankas Snoras bankas problēmu attīstības iespējamo negatīvo ietekmi, mēs sākotnēji ierobežojām naudas izņemšanu 100 000 latu apmērā mēnesī katram klientam. Drīz pēc tam mēs pārtraucām bankas darbību, jo atklājām bankas aktīvu un bankas pašas līdzekļu iztrūkumu krāpnieciskas darbības dēļ. Krājbankas vadību pārņēma FKTK iecelti pilnvarotie pārstāvji, un vienlaikus tika uzsākta kriminālizmeklēšana par Krājbankas pārvaldi. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vismazāk aizsargātajiem klientiem, tai skaitā pensionāriem, no 24. līdz 26.novembrim tika atļauts uzņemt 50 latu dienā. Apdrošināto noguldījumu atlīdzināšana sākās 29.novembrī, izmantojot bankas likvīdos aktīvus un līdzekļus no Noguldījumu garantiju fonda. Garantētā summa pilnībā segs prasības 99,8% Krājbankas klientiem. Mēs esam uzsākuši Krājbankas maksātnespējas procesu.

29. Mēs esam atsaukuši priekšlikumu piešķirt prioritātes statusu bez seguma komunālo parādu atgūšanai īpašuma atsavināšanas procedūrā, bet saglabājam apņēmību risināt komunālo parādu jautājumu. Lai to panāktu, esam iesnieguši likumprojektu, kas uzliek komunālo pakalpojumu sniedzējiem pienākumu rakstiskā veidā brīdināt debitorus, kas ir parādā vairāk nekā trīs mēnešus, un iesniegt prasību tiesā, ja parādi netiek apmaksāti nākamo 20 dienu laikā, lai nodrošinātu, ka parādi nekļūst pārmērīgi lieli. Nesen izstrādātā procedūra mazu parādu (līdz 1500 latiem) atgūšanai padarīs komunālo pakalpojumu uzņēmumiem lētāku un ātrāku parādu atgūšanu. Mēs arī pārskatām tiesu sistēmu un tiesu izpildītāju nodevu, lai samazinātu parādu piedziņas izmaksas un lai izveidotu jaunu (privātu) kredītspējas vērtējuma reģistru (saskaņā ar datu aizsardzības likumu) pakalpojumu (t.sk. komunālo pakalpojumu) sniedzējiem, kas nav iekļauti esošajā kredītu reģistrā, lai uzlabotu parādnieku disciplīnu. Mēs arī novērtēsim, cik lielā mērā neapmaksāto rēķinu patiesās problēmas cēlonis ir nabadzība un nespēja maksāt, un mēs izveidosim drošības tīklu, lai pasargātu nabadzīgos iedzīvotājus.

V. Citi jautājumi

30. Mēs turpināsim turēt visus Programmas ilgtermiņa līdzekļus speciālos Valsts kases eiro apakškontos Latvijas Bankā. Ja Programmas resursi budžeta finansēšanas nodrošināšanai trīsdesmit dienu periodā samazināsies par vairāk nekā 250 miljoniem eiro, Finanšu ministrija konsultēsies ar EK un SVF. Paredzot lielu skaidras naudas rezervju veidošanos no atmaksu priekšfinansēšanas oficiālajiem aizdevējiem, Valsts kase attīstīs naudas pārvaldības stratēģiju, konsultējoties ar Latvijas Banku un SFV.

31. Latvijas valdība cieši sadarbosies ar EK, lai veiktu reformas atbilstoši EK Saprašanās memorandam, sevišķi tādās jomās kā uzņēmējdarbības vides uzlabošana un ES līdzfinansēto finanšu instrumentu un pētniecības un attīstības atbalsta programmu efektīvāka izmantošana.

32. Ministru kabinets atbilstoši savai kompetencei veiks visus soļus iepriekšminēto pasākumu ieviešanai. Tajā pašā laikā pasākumi, kuri saskaņā ar Satversmi ir likumdevējvaras kompetencē, paliks atkarīgi no likumdošanas procesa un Saeimas galēja apstiprinājuma.

VI. Vienošanās ar SVF

33. Kopā ar saistībām, kuras uzņēmāmies iepriekš saskaņā ar programmu, uzskatām, ka iepriekš raksturotās politikas ir pietiekamas mūsu ekonomikas programmas mērķu sasniegšanai.

Tomēr mēs esam gatavi veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu programmas izpildi. Mēs konsultēsimies ar EK, SVF un citiem programmas partneriem, gan pieņemot šos pasākumus, gan pirms šajā Vēstulē noteiktās politikas pārskatīšanas saskaņā ar SVF politiku attiecībā uz šādām konsultācijām. Turklāt mēs laikus sniegsim SVF pieprasīto informāciju par politikas īstenošanu un programmas mērķu sasniegšanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Finanšu ministrs Andris Vilks

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis

1.tabula: Latvija: Kvantitatīvie izpildes kritēriji un indikatīvie mērķi, piektā pārskata misija, saskaņā ar atbalsta vienošanos
(miljonos latu, ja vien nav norādīts citādi)

¹ Tīro ārvalstu valūtas rezervju mērķi tiks regulēti no lejas uz augšu, pamatojoties uz tīrajām izmaiņām ārkārtas likviditātes palīdzībā (TSM 6.punkts). Tīro ārvalstu valūtas rezervju mērķi tiks regulēti uz augšu (un tīro iekšzemes aktīvu mērķi tiks regulēti uz leju) jebkāda valdības ārējā parāda ar atvieglotiem nosacījumiem gadījumā (TSM 7.punkts).

² Kumulatīvs no fiskālā gada sākuma.

³ Tiek regulēts uz leju papildu sociālā drošības tīkla izdevumu gadījumā (TSM 13.punkts) un regulēts uz augšu, pārsniedzot ar ES fondiem saistītos izdevumus (TSM 14.punkts) un pārsniedzot tīros aizdevumus (TSM 16.punkts).

2.tabula: Latvija: Ceturkšņa prognozes, piektā pārskata misija, saskaņā ar atbalsta vienošanos

¹ Kumulatīvs no fiskālā gada sākuma. Rādītāji balstīti uz SVF aprēķinu un metodoloģiju.

² Izņemot tīros aizdevumus

Avots: SVF ekspertu aprēķins, saskaņots ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju

3.tabula: Strukturālo rādītāju izpilde

Dokumenta oriģināls ir angļu valodā; dokumenta latviskais tulkojums nav uzskatāms par oficiālu dokumenta versiju