Eiropas Komisija: Par makroekonomiskās nelīdzsvarotības pārvarēšanu

Jaunajiem ekonomikas pārvaldības noteikumiem, tā sauktajai sešpakai, ir divi balsti: fiskālā un makroekonomiskā uzraudzība. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (MIP) ir jauns instruments, kas palīdzēs atklāt un izlabot riskantu ekonomikas attīstību.

Uzraudzība tiek sākta ar 14.februārī pieņemto pirmo brīdināšanas mehānisma gada ziņojumu (AMR). Eiropas Komisija ir noteikusi 12 ES dalībvalstis, kuru makroekonomiskā situācija ir padziļināti jāanalizē. Tikai šajā sekojošajā padziļinātajā analīzē tiks izvērtēts, vai nelīdzsvarotība pastāv vai nepastāv un vai tā ir vai nav kaitīga.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Olli Rēns, kas atbild par ES ekonomiskajām un monetārajām lietām un eiro, uzskata: “Šī krīze ir parādījusi, kāds risks makroekonomikas nelīdzsvarotības dēļ apdraud finanšu stabilitāti, ekonomikas perspektīvas un valsts, tās pilsoņu un visas Eiropas Savienības labklājību. Šodien mēs speram pirmo soli – sākam padziļināti pārbaudīt valsts makroekonomisko situāciju. Ja izrādīsies, ka pastāv nelīdzsvarotība un ka tā ir postoša, šis jaunais instruments būs nozīmīgs solis, kas palīdzēs novērst nelīdzsvarotību, kas veidojusies gadu gaitā. Pareiza fiskālā politika un riskantas ekonomiskās nelīdzsvarotības agrīna diagnosticēšana un izlabošana ir nepieciešami nosacījumi, kas palīdzēs atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības.”

Pamatojoties uz 10 makroekonomikas rādītājiem, kā konkurētspējas zudums, augsts parādsaistību līmenis vai aktīvu cenu burbuļi, un ņemot vērā citus ekonomikas datus, brīdināšanas mehānisma ziņojumā noteiktas tās dalībvalstis, kuru makroekonomiskā situācija ir jāpārbauda dziļāk. Šis ir jaunās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras sākuma punkts, kas padziļinās dialogu ar dalībvalstīm par ekonomiskās politikas izveidi. Ja būs nepieciešams, Eiropas Komisija attiecīgajai dalībvalstij sagatavos ieteikumu, lai tā varētu veikt attiecīgus pasākumus, kas uzlabotu stāvokli vai neļautu nelīdzsvarotībai ieilgt.

Eiropas Komisija uzskata, ka makroekonomiskā situācija ir sīkāk jāizpēta šādās valstīs (alfabētiskā secībā): Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Kiprā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā un Zviedrijā.

Ziņojumā secināts, ka šādām valstīm šajā brīdī nav vajadzīga papildu padziļināta pārskatīšana: Austrijai, Čehijai, Vācijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Polijai un Slovākijai. Tomēr attiecībā uz šīm valstīm būs ieteikumi par fiskālo un makroekonomisko politiku Eiropas pusgada ietvaros.

Padziļināta pārskate nav ierosināta Grieķijā, Īrijā, Portugālē un Rumānijā, jo šīs valstis gūst labumu no ES un SVF finanšu palīdzības programmas un tādēļ tām jau piemēro pastiprinātu ekonomikas uzraudzību.

Iemesli, kuru dēļ tiek aicināts veikt padziļinātu analīzi par šīm divpadsmit valstīm, ir šādi:

• Beļģija. Būtisks eksporta tirgus daļas zudums iet roku rokā ar norēķinu konta bilances pasliktināšanos un izmaksu konkurētspējas samazināšanos. Privātā sektora bruto parāda līmenis būtu jāskata saistībā ar valsts parāda augsto līmeni.

• Bulgārija. Ļoti strauja ārējās un iekšējās nelīdzsvarotības uzkrāšanās, bet valsts tagad veic straujas un ievērojamas korekcijas. Tā kā uzkrātās nelīdzsvarotības līmenis joprojām ir augsts, ir sīkāk jāpārbauda papildu korekcijas pers­pektīvas.

• Dānija. Mājokļu tirgus pirmskrīzes straujais uzplaukums, kura korekcijas sākās 2007.gadā, saistās ar strauju kreditēšanas attīstību un privātā sektora parādsaistību krasu pieaugumu, it sevišķi mājsaimniecību sektorā. Lai gan kreditēšanā un mājokļu cenās pēdējos gados ir notikušas korekcijas, privātā sektora parāda apjoms joprojām ir ļoti liels.

• Spānija. Šobrīd tā ir koriģēšanas posmā pēc ārējās un iekšējās nelīdzsvarotības uzkrāšanās ieilgušajā mājokļu un kreditēšanas uzplaukuma periodā.

• Francija. Pakāpeniski pasliktinājusies tirdzniecības bilance, un tas atspoguļojas arī norēķinu konta bilancē un būtiskos eksporta tirgus daļu zaudējumos.

• Itālija. Ievērojama konkurētspējas pasliktināšanās kopš 90.gadu vidus, par ko liecina arī eksporta tirgus daļu pastāvīgie zaudējumi. Lai gan privātā sektora parāds ir salīdzinoši ierobežots, valsts parāda līmenis rada bažas, jo īpaši ņemot vērā vājo izaugsmi un strukturālās nepilnības.

• Kipra. Plaša mēroga problēmas gan ārējai, gan iekšējai ekonomikai. Kipras ekonomikā pastāvīgs norēķinu konta deficīts un eksporta tirgus daļas zaudējumi apvienojas ar augstām privātā sektora parādsaistībām.

• Ungārija. Ir notikusi strauja lielās nelīdzsvarotības korekcija. Joprojām augstas ir parādsaistības, sevišķi valsts sektorā, bet arī privātajā sektorā. Bez tam ārējā parāda līmenis ir visaugstākais Eiropas Savienībā.

• Slovēnija. Iekšējās nelīdzsvarotības strauja uzkrāšanās un darbaspēka vienības izmaksu, privātā sektora kredīta un mājokļu cenu pieaugums. Augstā parādsaistību līmeņa dēļ banku nozare pārdzīvo ievērojamu spriedzi, jo pašlaik ekonomika ir grūtā parādsaistību samazināšanas procesa sākumposmā.

• Somija. Ievērojami eksporta tirgus daļas zaudējumi. Privātā sektora parādsaistību līmenis pēdējos desmit gados ir pastāvīgi palielinājies, lielā mērā – hipotēku pieauguma dēļ.

• Zviedrija. Mājsaimniecību parāda pieaugums, kas tagad ir augstā līmenī par spīti lēnākam kreditēšanas pieaugumam pēdējā laikā. Šī situācija atspoguļo mājokļu cenu ļoti lielu pieaugumu pēdējos piecpadsmit gados, un tikai nesen pieaugums ir sācis stabilizēties.

• Apvienotā Karaliste. Ievērojami eksporta tirgus daļas zaudējumi pēdējos desmit gados, neraugoties uz nelielu stabilizāciju pēdējā laikā. Privātā parāda augstais līmenis jāskata saistībā ar valsts finanšu vājo stāvokli. Mājsaimniecību parāds lielākoties veidojas no hipotēkām apstākļos, kad ir bijis liels mājokļu cenu kumulatīvais pieaugums.

Turklāt rezultātu apkopojuma ekonomiskā interpretācija norāda, ka vajadzīgs sīkāk analizēt liela un ilgstoša norēķinu konta pārpalikuma iemeslus un ietekmi uz politiku.

Pamatinformācija

MIP un izpildes regula ir atbilde uz nepieciešamību labāk uzraudzīt makroekonomiskās norises ar jauno instrumentu, kas palīdzēs novērst un labot nelīdzsvarotību. MIP preventīvais balsts EK un Ministru padomei nodrošina iespēju pieņemt ieteikumus agrīnā stadijā, citiem vārdiem sakot, pirms nelīdzsvarotības pastiprināšanās. Nopietnāku trūkumu gadījumos uz tā pamata var sākt koriģējošās darbības – “pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru”.