Par augsnes stāvokli Eiropas Savienībā

ES satraucoša parādība ir augsnes degradācija. Aplēsts, ka pilsētu un ceļu būves rezultātā laikā no 1990. līdz 2006.gadam ik dienas zaudēti augsnes resursi vismaz 275 hektāru platībā; gadā tie būtu 1000 km², bet desmit gados – Kipras lieluma teritorija. Ūdens izraisīta augsnes erozija Eiropā skar aptuveni 1,3 miljonus km² jeb platību, kas ir 2,5 reizes lielāka par Francijas teritoriju. Augsnes degradācija sarežģī pārtikas ražošanu, apgrūtina sausuma un plūdu novēršanu, mazina bioloģisko daudzveidību un traucē pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šie ir daži no galvenajiem secinājumiem Eiropas Komisijas publiskotos divos jaunos ziņojumos par politikas un zinātniskajiem aspektiem, kas saistīti ar Eiropas augsnes resursiem.

Vides komisārs Janežs Potočniks to komentē šādi: “Ziņojumi rāda, cik svarīgi ir saglabāt Eiropas augsnes, ja gribam baudīt drošu apgādi ar kvalitatīvu pārtiku un tīru dzeramo ūdeni, veselīgu atpūtu brīvā dabā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Augsnes resursi jāizmanto ilgtspējīgāk, un vislabāk tas būtu izdarāms ar kopēju pieeju visā ES. Komisija ir nākusi klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, un es ceru, ka abi jaunie ziņojumi palīdzēs Padomei un Parlamentam izlemt par labu konkrētai rīcībai šajā jomā.”

Ziņojumos uzsvērta vajadzība rīkoties, lai novērstu patlaban notiekošo Eiropas augšņu degradāciju. Pēdējā desmitgadē ir palielinājusies gan augsnes erozija, gan augsnes resursu zudums ēku un infrastruktūras objektu izbūves rezultātā, gan augsnes paskābināšanās, un šī tendence turpināsies, ja neko nedarīsim, lai uzlabotu situāciju ar pieaugošo zemes lietojumu, dabas resursu neefektīvo izmantošanu un augsnes organisko vielu satura zudumu. Kā atzīmēts ziņojumā par politikas aspektiem, piecus gadus pēc Augsnes tematiskās stratēģijas pieņemšanas joprojām nav sistemātiska augsnes kvalitātes monitoringa un aizsardzības pasākumu, kas darbotos Eiropas mērogā. Tas nozīmē, ka netiek darīts pietiekami, lai pienācīgi aizsargātu visas augsnes visā Eiropā.

Gatavojot ES līmeņa pasākumus, Komisija ir atbalstījusi un papildinājusi iniciatīvas par informētības palielināšanu augsnes jomā un pētniecības un monitoringa projektus. Komisija ir turpinājusi iestrādāt augsnes aizsardzības mērķi arī citās ES rīcībpolitikās, piemēram, lauksaimniecības un lauku attīstības politikā. Kohēzijas politikas satvarā 2007.–2013.gadam iedalīts apmēram 3,1 miljards eiro rūpniecisku teritoriju un kontaminētas zemes atveseļošanai. Vislielāko finansējumu iedalījušas Ungārija, Čehija un Vācija.

Papildus pašreizējiem pasākumiem pret augsnes degradāciju Komisija ir iecerējusi atbalstīt šīs jomas pētniecību un augsnes monitoringu, pabeigt darbu pie vadlīnijām par augsnes resursu zaudēšanu apbūves rezultātā un iestrādāt jaunākos ar augsni saistītos apsvērumus Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvā, kuru drīzumā plānots pārskatīt. Komisija turklāt ierosinās saistībās, ko klimata pārmaiņu jomā ES apņemas izpildīt līdz 2020.gadam, iekļaut arī LULUCF (zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība) un starptautiskā līmenī veicināt ar augsni saistītu iniciatīvu īstenošanu.

Zinātniskais ziņojums “Augsnes stāvoklis Eiropā”, kuru publicējis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs sadarbībā ar Eiropas Vides aģentūru, sniedz augsnes resursu un tās degradācijas procesu vispusīgu raksturojumu mūslaiku izpratnē. Ziņojuma secinājums: lai uzzinātu vairāk un uzlabotu arī sabiedrības informētību par augsnes lielo nozīmi, jāturpina pētījumi un jāpilnveido datu vākšana.

Pamatinformācija

EK 2006.gadā pieņēma Augsnes pamatdirektīvu par augsnes aizsardzību arī pārrobežu kontekstā. Direktīvas mērķis ir nodrošināt augsnes auglību, sevišķi pārtikas ražošanas vajadzībām, ierobežot cilvēka veselības un vides apdraudējumus, pavērt iespējas klimata pārmaiņu mazināšanai.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļa