Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome: Par tiešmaksājumiem un Baltijas valstu nevienlīdzīgo situāciju

16.februārī Briselē notika Cogeca Prezidija sanāksme, kurā lauksaimnieku organizācijas panāca Baltijas valstīm nozīmīgu rezultātu, kas pēc ilgstošas cīņas beidzot paredzēs izmaiņas Komisijas likumdošanas priekšlikumu par KLP nākotni pēc 2013.gada, 9.punktā kurš nosaka tiešo maksājumu pārdali. Dokumenta 9.punktā tika panākts papildinājums, ka Eiropas Komisija (EK) virzās pareizajā virzienā attiecībā uz tiešo maksājumu pārdali, taču tās priekšlikums nozīmēs, ka maksājumu līmenis joprojām lielai daļai dalībvalstu būs ievērojami zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs.

Sanāksmē bija paredzēts šo dokumentu apstiprināt, taču 9.punkta redakcija Baltijas valstu organizācijām joprojām bija nepieņemama, jo attiecībā uz mums līdzšinējais Copa-Cogeca viedoklis par EK priekšlikumiem par tiešo maksājumu pārdali neuzsvēra Baltijas valstu nevienlīdzīgo situāciju.

Baltijas valstīm šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo EK priekšlikums paredz, ka tiešo maksājumi līmenis uz vienu hektāru Baltijas valstīs 2020.gadā joprojām būs krietni mazāks nekā pārējās dalībvalstīs, tas nozīmē Latvijai 54% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa uz 1 ha, Igaunijai – 59% Lietuvai – 66% . Tāpēc Baltijas valstis gribēja, lai 9.punkta redakcija tiek papildināta ar tekstu, ka 2020.gadā tiešo maksājumu līmenis būs krietni mazāks ar vārdiem “īpaši Baltijas valstīs”. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadošā eksperte Ginta Jakobsone informēja, ka pēc nelielām diskusijām un Baltijas valstu argumentācijas Cogeca Prezidija sanāksme vienbalsīgi apstiprināja šādu redakciju: “Komisija virzās pareizajā virzienā attiecībā uz tiešo maksājumu pārdali, taču tās priekšlikums nozīmēs, ka 2020.gadā vairākās dalībvalstīs hektāra maksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ES vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs. Ir jānodrošina, ka pastāv godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem, ņemot vērā atšķirības apstākļos.”

16.februāra pēcpusdienā notika arī Copa Prezidija sanāksme, kurā arī bija plānotas diskusijas par šo dokumentu un 9.punkta redakciju, jo šis dokuments ir Copa-Cogeca dokuments, līdz ar to arī Copa Prezidijā bija nepieciešama dokumenta apstiprināšana, tomēr dokumentu nepaspēja izskatīt, jo darba kārtībā bija plašas diskusijas par vides jautājumiem.

Copa Prezidija sanāksmē apstiprināja kompromisa variantu, ko ierosināja Polija, un Baltijas valstis šis variants apmierināja, jo tika iekļautas Baltijas valstu intereses. Rezultātā dokumentā “Copa-Cogeca sākotnējā reakcija uz Komisijas likumdošanas priekšlikumiem par KLP nākotni pēc 2013.gada” ir šāds punkts:

“Eiropas Komisijas priekšlikums par tiešo maksājumu sadali virzās pareizā virzienā. Tomēr šajā jautājumā nepieciešams turpināt sarunas tādēļ, ka vairākās dalībvalstīs hektāra maksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ES vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs. Ir jānodrošina, ka pastāv godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem, ņemot vērā atšķirības apstākļos.”

Armands Krauze, LOSP valdes loceklis, lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, uzskata: “Šajā dokumentā ir uzvērts Baltijas valstu stāvoklis ar zemajiem tiešajiem maksājumiem, tādēļ tas ir pirmais nozīmīgais Latvijas lauksaimnieku lobiju panākums Copa-Cogeca, ko mēs sasniedzām ciešā sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem. Arī vecās ES dalībvalstis ir samierinājušās ar tiešo maksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm un piekrita šai redakcijai.”

Rezultātā visas piecas Latvijas organizācijas, kas ir Copa-Cogeca dalīborganizācijas (LOSP, LSA, LLKA, ZSA, LZF) kopā ar Baltijas valstu Copa-Cogeca dalīborganizācijām panāca teksta redakciju, kas pauž Baltijas valstu intereses Copa-Cogeca dokumentā.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka pateicās Copa prezidentam Gerdam Sonleitneram par izpratni Baltijas valstu jautājumos un 9.punkta būtisko nozīmi, kā arī uzaicināja viņu apciemot Latviju. Copa prezidents bija ieinteresēts un atzīmēja, ka viņš nekad nav bijis Latvijā un varētu vasarā izbrīvēt laiku, lai apmeklētu Latviju un iepazītos ar lauksaimniecības un lauksaimnieku situāciju Latvijā.

Krista Garkalne,
LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste