"Latvija tiecas uz multietnisku nākotni"

Baltijas valstu tautas var just dziļu līdzjūtību pret to, kas šodien notiek Kosovā. Arī mēs esam atradušies nacionālistisku mītu vadītu lielvaru tvērienos. Hitlera un Staļina pakts noveda pie Baltijas valstu izolācijas no Rietumiem. Tika izdarīti kara noziegumi. Tas skāra ikvienu ģimeni.

1943.gadā latviešu bija vairāk nekā četras piektdaļas no Latvijas iedzīvotājiem. Bet deportāciju un etniskās tīrīšanas rezultātā viņu skaits samazinājās līdz aptuveni pusei no iedzīvotāju kopskaita. Tikai pēc 1994.gada 31.augusta, dienas, kad izveda Krievijas karaspēku, Latvija pirmo reizi piecdesmit gadu laikā ieguva iespēju pastāvēt kā patiesi brīva un suverēna valsts.

Atbrīvojoties no režīma, kas mākslīgi piešķīra privilēģijas noteiktai šķirai un etniskajai grupai, sociālā integrācija ir galvenā prioritāte. Atveseļošanās no "etniskās manipulēšanas" prasa laiku, un tā ir jāveic uzmanīgi. Tautas referendums, kas notika pagājušā gada rudenī, kļuva par pamatu jaunam pilsonības likumam, kas imigrantiem, kuri ieradās Latvijā padomju laikos, ļauj iegūt Latvijas pilsonību. Jaunais likums ir kļuvis par integrētas multietniskās sabiedrības attīstības stūrakmeni.

Eiropas Savienība (ES), Savienotās Valstis un EDSO atzinīgi uzņēma lēmumu paplašināt pilsonības piešķiršanu pēckara imigrantiem. Krievijas reakcija, lai cik savādi arī būtu, bija atturīga un piesardzīga.

Pret Latviju vērstās Krievijas administratīvās barjeras turpina bremzēt brīvu preču plūsmu. Šīs sankcijas bieži nodara lielāku ļaunumu Krievijas biznesmeņiem, kuri darbojas Latvijā, nekā citiem. Latvijā esošās kompānijas ir dažādojušas savus tirgus. Latvija mazāk pērk no Krievijas un ir mazāk no tās atkarīga. Kopumā divpusējās tirdzniecības apjoms ar Krieviju faktiski ir samazinājies zem 10 procentiem, kamēr Latvijas tirdzniecība ar ES ir palielinājusies līdz 60 procentiem. Lai īstenotos sociālā integrācija, vislabākais katalizators ir pamudinājums. To veicina Latvijas nesen noslēgtie līgumi ar Šengenas valstīm, kas pieļauj bezvīzu ceļošanu pa visu Eiropu, tāpat arī uzmundrinošie Eiropas līderu izteikumi. Janvārī Polijas parlamenta maršals Macejs Plazinskis, uzrunājot Polijas imigrantus Daugavpilī — pilsētā Latvijas dienvidos, sacīja: "Iesniedziet pilsonības pieprasījumus tūlīt! Ko jūs gaidāt?"

ES un NATO paplašināšanās sekmē integrācijas procesu. Kad iestāšanās process tiks uztverts kā nenovēršams, Latvijā dzīvojošie nepilsoņi arī vēlēsies tikt integrēti.