Ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

Turpinājums

no 1.lpp.

"Latvija tiecas uz multietnisku nākotni"

Bet, kamēr Baltijas valstīm pie Eiropas robežas būs jārūpējas pašām par sevi, vēl neesot pilntiesīgām dalībvalstīm, Krievija turpinās sēt bažas par to drošību nākotnē. Nepārprotama Baltijas valstu iekļaušana rietumvalstu saimē palielinātu to spējas saglabāt mieru un savaldību izaicinājumu gadījumā. Visi apzinās, ka atbalsts demokrātiskai Krievijas attīstībai, kuras rīcībā ir bioloģiskie un kodolieroči, ir svarīga prioritāte, tomēr Baltijas valstu nostiprināšanai nevajadzētu būt atkarīgai no Krievijas reformu gaitas.

Mums ir nepieciešams juridisks un morāls pamats turpmākajām divpusējām attiecībām ar Krieviju. Krievijas lomas apzināšanās šī gadsimta Latvijas vēsturē izkliedēs daudz emocionālu problēmu, kas ir saistītas ar nepilsoņu naturalizāciju.

Ja Krievija atzītu padomju laika noziegumus, tas varētu kalpot par pamatu tam, lai Latvija un Krievija kopīgi sāktu izmantot biznesa iespējas, kā arī risinātu tādas kopīgas problēmas kā starptautiskais terorisms, organizētā noziedzība un vides aizsardzība.

Čehu un vācu līderi ir demonstrējuši šādu piemēru, atstājot pagātni aiz sevis, lai veidotu jaunu pamatu divpuspusējām attiecībām. Nacistu okupācija atsevišķās Čehoslovākijas daļās, marionešu valdības izveidošana Prāgā, Sudetijas vāciešu deportācija — tas viss ir atstājis rētas apziņā. Tomēr vācieši atvainojās par savu rīcību, tādējādi demonstrējot savu labo gribu attiecībā pret savu mazāko kaimiņu. Šāda veida paziņojumi ar tajos izteiktu nožēlu no Maskavas nav pienākuši.

Kara laikā reti ir gadījumi, kad tikai viena puse ir atbildīga par zvērībām. Četrdesmitajos gados padomju vara sistemātiski iznīcināja Latvijas politisko eliti. Nacistu okupācijas laikā tika slepkavoti arī ebreju iedzīvotāji. Kopumā etniskie latvieši nepiedalījās slepkavībās, kas notika holokausta laikā, bet tos, kuri sadarbojās ar nacistiem, sodīja padomju varas iestādes.

Tomēr šo pret cilvēci vērsto noziegumu izmeklēšana varētu būt nepilnīga. Latvija veido starptautisku vēstures komisiju, kas šos jautājumus izskatīs, un ģenerālprokurors ir gatavs ierosināt lietu par jebkuru pamatotu apsūdzību kara noziegumos, neraugoties uz vainīgo tautību.

Cilvēku atmiņām nav noilguma. Lai attaisnotu, ir nepieciešama izpēte, atzīšana un nožēla. Nožēla ir vienlīdz nozīmīga kā lielajām, tā arī mazajām valstīm. Tomēr, kad lielās valstis droši stājas pretī savai pagātnei, iedarbība ir jūtama visā pasaulē.

Mēs Latvijā nelūdzam Maskavai celt blakus Kremlim milzīgu memoriālu par godu kritušajiem latviešiem. Mēs vēlamies, lai Krievija paskatītos uz sevi spogulī un lai krievi atzītu paši savas vēstures faktus.

Ir pienācis laiks krievu līderiem, kuri runā par Krieviju kā Eiropas daļu, demonstrēt samierināšanas garu. Tas parādītu, ka viņi atbalsta Latvijas centienus veidot integrētu sabiedrību. Pagātnes kļūdu un noziegumu atzīšana atbilstu Eiropas garam, veidojot pamatu vienotām, multietniskām kopienām.

Latvija veic savu uzdevuma daļu. Tagad ir Krievijas kārta.

Tulkojusi Dz.Baumane