Ārlietu ministrs Valdis Birkavs — par konferenci Sanktpēterburgā:

Ar kopīgu vēlmi rast risinājumus

"Dienas kārtībā bija pieci jautājumi, kas visi faktiski saistīti ar Krieviju," — tā vakar, tiekoties ar žurnālistiem, savu informāciju par ārlietu ministru konferenci Sanktpēterburgā sāka ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Sanktpēterburgā viņam bijušas tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu un Zviedrijas ārlietu ministri Annu Lindu. Pēc tam V.Birkavs piedalījies ārlietu ministru sarunā pēc formulas "5+3+1" (piecas ziemeļvalstis, trīs Baltijas valstis un Krievija), bet pēc tam šiem deviņiem ārlietu ministriem pievienojušies arī pieci Krievijas gubernatori.

Plašāk ministrs pakavējās pie savas sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Igoru Ivanovu. "Saruna noritēja draudzīgā, lietišķā noskaņā. Pēc tam mēs vēl ļoti daudz runājām arī kuluāros. Tika pozitīvi novērtēta gan starpvaldību komisiju līdzpriekšsēdētāju tikšanās, gan arī uzsāktais ekspertu darbs, ko nolēmām turpināt. Tika arī apspriests mans ierosinājums sagatavot līgumu parakstīšanai augsta līmeņa vizītē, iespējams, rudenī.

Es saņēmu pozitīvu vērtējumu ar vairākām jautājuma zīmēm, proti, ka tas būs atkarīgs no notikumu attīstības sakarā ar Kosovas krīzi, kā arī no notikumu attīstības Krievijā un, protams, arī no Latvijas un Krievijas attiecību attīstības."

Pēc ārlietu ministra domām, ļoti svarīga bijusi tā sarunas daļa, kurā apspriesti ekonomiskās sadarbības jautājumi un abu kaimiņvalstu tirdzniecības attiecības. Krievijas ārlietu ministrs uzsvēris, ka Krievijas un Latvijas ekonomisko attiecību sekmēšana ir viens no starpvaldību komisijas pamatuzdevumiem.

Pārrunāts Ziemeļu dimensijas projekts, kā arī pārrobežas un pierobežas sadarbība un Eiropas integrācijas jautājumi. "Tās ir lietas, kuras skaidri un tieši atbalsta Krievijas ārlietu ministrs, izsakot arī atbalstu Eiropas Savienības paplašināšanai un tālākai Eiropas integrācijai," uzsvēra Valdis Birkavs. Pēc viņa vārdiem, visā konferences gaitā bijis redzams, ka Krieviju ļoti interesē Eiropas Savienības stratēģija attiecībā uz Krieviju, kas tiks akceptēta Ķelnē.

Valdis Birkavs piebilda, ka abi ministri aptuveni vienojušies par savas tikšanās datumu. "Katrā ziņā Ivanova kunga vēlme ierasties Latvijā bija nepārprotama, " uzsvēra Valdis Birkavs.

Tiekoties ar Zviedrijas ārlietu ministri, V. Birkavs pārrunājis Eiropas Savienības (ES) paplašināšanu, ņemot vērā jaunās tendences šī procesa gaitā. Gūts apliecinājums, ka Zviedrija tāpat kā līdz šim noteikti atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Pārrunāti daži divpusējie projekti, tai skaitā informācijas tehnoloģijā. Latvijas ārlietu ministrs informējis savu zviedru kolēģi par sarunu ar Krievijas ārlietu ministru.

"5+3+1" saruna, Valda Birkava vērtējumā, bijusi "ļoti brīva, ļoti pozitīva un arī ļoti aktīva". Galvenie jautājumi tajā bijuši reģionālā sadarbība, tai skaitā Ziemeļu dimensija, Eiropas Savienības paplašināšanas ietekme uz Krieviju un arī jautājums par turpmāko sadarbību reģionālajās organizācijās, tai skaitā Barenca jūras padomē, Arktikas padomē un Baltijas jūras valstu padomē.

Krievijas ārlietu ministrs konferencē atkārtoti pasvītrojis, ka Baltijas jūras reģions rāda vislielāko stabilitāti Eiropā un ka Baltijas jūras reģionam ir visi priekšnoteikumi, lai tas XXI gadsimtā kļūtu par vienu no spēcīgākajām Eiropas ekonomisko procesu lokomotīvēm.

"Šī saruna "5+3+1" ietvaros neapšaubāmi dos nozīmīgu impulsu reģionālās sadarbības attīstīšanai un darba aktivizēšanai Baltijas jūras valstu padomē," uzsvēra ārlietu ministrs, piebilstot, ka šo pārliecību ļoti nostiprinājusi arī ārlietu ministru tikšanās ar pieciem Krievijas gubernatoriem: ne vien Sanktpēterburgas gubernators Jakovļevs, ar kuru Valdim Birkavam bijusi ilga saruna, bet arī četri viņa kolēģi pauduši acīmredzamu ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā ar visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tai skaitā ar Latviju, Lietuvu un Igauniju. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs teicis, ka Krievijas Federācijas valdība atbalstīs Krievijas starpreģionālo sadarbību Eiropā.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumu, kā Sanktpēterburgas konferenci iespaidojis NATO un Dienvidslāvijas faktors, ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica:

"Es gribētu uzsvērt Krievijas ārlietu ministra Ivanova dziļo profesionalitāti, vadot šo tikšanos. Protams, mēs runājām arī par šiem jautājumiem un apmainījāmies viedokļiem. Mūsu divpusējās tikšanās laikā ministrs Ivanovs informēja par Krievijas pozīciju un tās tālāko attīstību. Tomēr tā bija ļoti koleģiāla saruna, bez asumiem, kurā dominēja vēlme rast risinājumus. Mums pusdienu laikā bija ļoti nopietna saruna arī par Somijas prezidenta Marti Ahtisāri iesaistīšanos noregulēšanas procesos. Jo ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans ir lūdzis Marti Ahtisāri, kurš labi pārzina arī ANO sistēmu, izrādīt šādas aktivitātes.

Kopumā es gribu teikt: ja Dienvidslāvijas krīze arī apēnoja šo konferenci no saturiskā viedokļa, tā tomēr neapēnoja konferences ļoti radošo un konstruktīvo atmosfēru."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors